Biežāk uzdotie jautājumi par IZM studiju programmu izvērtējumu*
Saistītie raksti
Viedoklis /
20. marts
Kur mirst Latvijas zinātne?
Viedoklis /
29. februāris
Jaunas iespējas darbinieku piesaistei un motivēšanai
Komentāri (39)
Bulkujānis www.lasma 21.11.2012. 12.55
Programmētāju vidē ir pazīstams tāds saīsinājums kā “GIGO” = Garbage IN – Garbage Out. Ja apstrādājamie ieejas dati -vai vismaz daļa no tiem ir drazas- arī izejā dabūsim drazas vismaz daļēji, un uz to pamata izveidotais kvantitatīvais vērtējums būs patvaļīgs. Atkarībā no tā, kuras šo drazu komponentes mēs ņemsim ar lielāku svara koeficientu (kas ir viens no AIP un Roberta Ķīļa vērtējumu atšķirību cēloņiem), mēs varam dabūt sev patīkamāku rezultātu. Starp vērtējuma jautājumiem ir gan loģiski (piemēram, par programmu dublēšanos), gan arī pilnīgas “drazas” – kur atbildes atkarīgas vienīgi no atbildētāja birokrātiskās meistarības, piemēram, par atgriezeniskās saites esamību vismaz reizi gadā (“K44 Ne retāk kā reizi gadā tiek nodrošināta atgriezeniskā saite, ietverot studējošos, absolventus, akadēmisko un vispārējo personālu.”)
Atmetīsim uz brīdi emocionālo “villošanos”, starp “A” un “B” pušu aizstāvjiem. Tā vietā paanalizēsim vērtējuma jautājumus un tiem atbilstošās ekspertu atzīmes. Ta kā datu apjoms ir ļoti liels, uzskatāmības labad kā piemēru paņemsim “čempionu” – Latvijas Kristīgās Akadēmijas Teoloģijas programmu (akadēmiskā programma, 3. līmenis), kas ieguvusi 0.747 punktus no 0.750 iespējamiem. Ievērojiet – tikai ap 4 tūkstošdaļas no ideāla!
Kā šādu supervērtējumu iegūt? Protams, tikai, ja atbildes uz gandrīz visiem jautājumiem ir “teicami” (vērtējums”4″). Vienīgais jautājums, uz kuru atbilde ir “tikai” labi (“3″), ir K50: Studējošiem ir iespējas apgūt atsevišķus moduļus, priekšmetus un/vai iziet praksi (pilnībā vai daļēji) citu Latvijas AII studiju programmās.”
Toties tādos punktos kā K41 vai K42 atzīmes ir “izcili”. Lūdzu, izlasiet tos uzmanīgi:
K41 Akadēmiskais personāls ir iesaistīts zinātniskās pētniecības (radošajā) darbā, zinātniskās pētniecības (radošo) darbu tematika ir aktuāla, saistīta ar reģiona interesēm, ar studiju programmas saturu un nākotnes attīstību.
K42 Pētniecības darba rezultātu publicēšana notiek starptautiski pieejamos un recenzējamos izdevumos (radošā darba rezultāti tiek publiskoti izstādēs, skatēs, koncertos, iestudējumos u.tml.); notiek zinātniskās pētniecības un radošā darba rezultātu praktiska izmantošana, iekļaujoties inovatīvā darbībā.
Kāda te inovatīvā darbība, kāda te radošā darba rezultātu praktiskā izmantošana?!
Vai arī K49 (starp citu, būtībā ļoti labs jautājums par programmu dublēšanos):
K49 Studiju programmas mērķi un studiju rezultāti atšķiras no citu līdzīgu studiju programmu mērķiem un studiju rezultātiem esošajā AII vai atbilstošajā reģionā.
Vai tiešām 4 Latvijas Universitātē un Latvijas Kristīgajā Akadēmijā mācītām programmām, kurām ir pat identiski numuri (Teoloģija (45221) ) nav līdzīgi studiju programmu mērķi? Tikai un vienīgi tādā gadījumā atzīme varēja būt “teicami”.
Šis nav “uzbrauciens” speciāli teologiem. Ir dzīvē reizes un periodi, kad viņi lieti noder pat tiem, kuri uz baznīcu parasti neiet. Vienkārši viņi te ir nokļuvuši augstākās izglītības kvalitātes čempionu lomā. Tas, ko vēlos uzsvērt: šie atzīmju dati ir raibi kā dzeņa vēders. Tur ir gan labi, gan bezjēdzīgi/divdomīgi noformulēti jautājumi. Un ekspertu atbildes ir bijušas gan pārdomātas, gan arī vienkārši draudzīgas (saliksim visu “teicami” vai tad žēl, jauki cilvēki). Un balstīties tikai un vienīgi uz šādiem it kā “kvantitatīviem” datiem, neņemot vērā citus faktorus, piemēram, absolventu profesiju vajadzību Latvijai, vienkārši nedrīkst! It īpaši, ja nav skaidrs, vai par pamata kritērijiem izmantotie tiešām tādi arī ir. Jau vienā iepriekšējā komentārā minēju, ka samērā nebūtiski kritēriji ir izvirzīti kā pamata:
K55 Tiek īstenoti vai ir plānoti studējošo un akadēmiskā personāla mobilitātes, kā arī ārvalstu studējošo un ārvalstu mācībspēku piesaistes projekti.
(turklāt ievērojiet neskaidro formulējumu, te pietiek tikai ar plānošanu!)
Tajā pašā laikā nākošais, ļoti, ļoti būtiskais kritērijs – pasniedzēju svešvalodu zināšanas:
“K56 Akadēmiskā personāla angļu valodas vai citu
svešvalodu zināšanas ir pietiekamā līmenī, lai varētu
sagatavot un īstenot studiju programmu svešvalodā. ”
nezin kāpēc *NAV* pamata kritēriju skaitā! Kāpēc? Turklāt, ievērojiet, ka te pilnīgi pietiek arī ar krievu, ukraiņu, poļu, vai jebkuru citu, no latviešu valodas atšķirīgu valodu, angļu valoda nemaz nav obligāta.
Neapsaukāsim viens otru sliktiem vārdiem, apzīnāsimies, ka izglītības sistēmu noteikti vajag reformēt, bet neviens nav parādījis skaidru ceļu, kā to reāli izdarīt. Mēs vēlamies sarežģītu problēmu noreducēt uz vienu skaitli. Jebkurš, kurš ir daudz maz mācījies matemātiku pateiks, ka ne katram sarežģītam uzdevumam eksistē vienkāršs risinājums. Tā tas ir tikai skolas aritmētikas grāmatā. Bet pagaidām – GIGO.
1
enjoy > Bulkujānis www.lasma 21.11.2012. 15.23
Manuprāt, šajā pētījumā problēmas sākās daudz ātrāka, jo sākotnēji ir jau savākts garbage. Nedomāju, ka tā ir apzināta kaitniecība, vairāk izskatās pēc nezināšanas. Tiek izstrādāta anketa, kuras aizpildīšanai ir instrukcijas uz ašpadsmit lapām, apzinoties, ka tiks pieaicināti vairāki simti ekspertu, kas uzreiz paaugstina iespēju, ka katrs izpratīs ašpadsmitlapīgas instrukcijas savādāk.
Anketas galvenā būtība ir savākt datus, kas kaut ko diferencē, tādēļ viņas veido tā, lai rezultātus varētu saprast maksimāli viennozīmīgi. Ļoti vēlami ir pilotpētījumi- izmēģinājums, vai visi jautājumi un kritēriji ir skaidri saprotami. Parasti arī neprecizitātes parādās, tādēļ ir nepieciešams precizēt, pārveidot, sadalīt smalkā vai apvienot, vispār izmest ārā kādu jautājumu vai kritēriju. Viņas nedrīkst būt ārprātīgi sarežģītas vai arī tad ir jārīko ekspertiem apmācības, kurās visu pamatīgi paskaidro.
Šajā diskusijā ir vērojama vēl viena loģiska kļūda- uzskats, ka teoloģijas, skaistumkopšanas vai tamborēšanas programmas nevar būt labākas par bioloģijas, būvniecības vai rehabitaloģijas programmām. Ja programma gatavo konkurētspējīgas ģīmja kopējas, tad programma ir labāka par būvniecības programmu, kuras beidzēji ir derīgi tikai ķieģeļu pienešanai celtnēs. Es nezinu teoloģijas programmu īpatnības Latvijā, bet man to atrašanās topā šķiet pilnīgi loģiska- ļoti šaura specializācija, es teiktu, ka mūsu sabiedrībā nav arī īpaša profesionālā prestiža, kas parasti piesita tos, kas nezina ko iesākt ar savu dzīvi (jāiet uz juristiem, jo juristi daudz pelna). Domāju, ka šajās programmās stājās cilvēki, kuriem ir noteikta pārliecība, tādēļ arī vilšanās iespējas ir mazākas. Un arī sabiedrībā nav vērojami daudz klīstošu teologu bezdarbnieku bari, ko gan nevar teikt par ekonomistiem un juristiem. Savukārt, tā ir politiska izšķiršanās, vai valsts grib sponsorēt teologu apmācību.
Un vēl vien faktors- eksperti. Mēs ļoti labi zinām kā tas notiek- tu atbrauc akreditēt manu programmu, bet es vēlāk akreditēšu tavu. Un pa vidu vēl kāds ārzemju eksperts tur pamaisās smukumam.
0
Baiba 21.11.2012. 06.03
Šķiet, ka ministrs ir sacēlis vētru pīļu dīķī. Bet vai viņš pratīs likt ūdenim tecēt? Vai viņam ir komanda? Vai viņš jūt vajadzību pēc tādas?
0
Tashk 20.11.2012. 17.09
Hmmm… ka tad sanak- ja kvalitativus novertejumus , piemeram, “labi”, “videji”, “slikti” izsaku skaitlos, tad tie uzreiz parversas par kvantitativiem datiem un ar tiem var veikt matematiskus aprekinus? Ta sanak pec ministrijas skaidrojuma. Vel man patika, ka vairakas reizes tika uzsverts, ka AIP novertejums ir interpretejams un manioulejams, bet IZM, attiecigi, nav. Man gan sanak, ka, piemeram, dalijums galvenajos un fona kriterijos ir interpretacija, vai tad ne? Vispar jau kaut ka jocigi, ka ministrijas ieredni, kas navtam sagatavoti, veic kaut kadu petijumu. Tur nekas labs nevar sanakt. Pat ja tiesam viss ir ok metodologiski, tad ko gan mes varam secinat, ja no 62 kriterijiem tiek izmantoti tikai dala? Ta iabakaja gadijuma ir nepilniga informacija.
Ka vienigo skaidrojumu tam visam es redzu to, ka Kilis jau no pasa sakuma zinaja, ka AIP petijuma augstskolas ir krapusas ar datiem, pati AIP ir aizpildijusi anketas utt. un vienigais alternativa novertejuma merkis ir atklat AIP novertejuma nepilnibas.Ja ta tiesam ir, tad – visu cienu. Citadi tas viss izskatas stipri jocigi.
1
enjoy > Tashk 20.11.2012. 17.39
ka tad sanak- ja kvalitativus novertejumus , piemeram, “labi”, “videji”, “slikti” izsaku skaitlos, tad tie uzreiz parversas par kvantitativiem datiem un ar tiem var veikt matematiskus aprekinus?
______________________
Bet protams, ka viņu var pakļaut zināmai apstrādei. Ko tad tu domāji, ka atbildes jā/nē, vīr./siev.,augstākā/vidējā izglītība arī nevar analizēt ? Jā/ vīr./ augstākā izgl. nosauc par “1”, nē/ siev./ vid. izgl. nokodē par “2”, un vismaz procentus var sarēķināt elementāri.
Līdz cipariņiem var novest pat garu interviju, ja vajag un prot.
Kas tie vispār par dīvainiem jautājumiem? Vidusskolas 10. kl. māca daudz sarežģītāku statistisko apstrādi.
Man gan sanak, ka, piemeram, dalijums galvenajos un fona kriterijos ir interpretacija, vai tad ne? Vispar jau kaut ka jocigi, ka ministrijas ieredni, kas navtam sagatavoti, veic kaut kadu petijumu.
________________
Kāpēc ministrs gan nevarētu noteikt , kuri ir pamata kritēriji, bet kuri ir otrā plāna? Viņš var ranžēt kā grib- cik ir Dr programma, pēc profesijā strādājošiem absolventiem, pēc grāmatu vienībām bibliotēkā utt.
Ko nu pilnībā var redzēt, tad AIP nav sagatavota pētniecībai. Ķīlis gan ir spējis runāt pētnieciskās kategorijās. Viņam vismaz var redzēt akadēmiskajā vidē pieņemtu domu gājienu.
0
enjoy 20.11.2012. 16.15
Nu gan Vētra aizvētrojies. Ko nozīmē starpdati, kuri nav paredzēti tālāk apstrādāt? Kas tie par jaunumiem pētniecībā? Visus starpdatus var svērt un mērīt pēc pētnieka ieskatiem un interesēm, jo tieši tāda ir pētniecības jēga. Var izdalīt atsevišķas skalas vai to kombinācijas, vai neizmantot kādu datu daļu, ja tie nav korekti. Vēl labāk būtu veikt tādu pašu pētījumu pēc gadiem un salīdzināt datus ar šo.
Ja rezultāts sanācis tik murgains, tas tikai nozīmē, ka sākotnējie dati nav bijuši korekti ievākti vai ir falsificēti.
Cik ir lasīts, tad dažādi eksperti ir vērtējuši vienādas programmas, kas arī ir nekorekti. Daudz saprātīgāk būtu, ka, piemēram, visas mediķus programmas pētītu viena komisija, visas dziedāšanas skolotāju programmas viena komanda. Citādi iznāk, ka uz vienu augstskolu aizbrauc eksperti ar vienu skatījumu uz dzīvi, uz otru- ar diametrāli pretēju, bet uz trešo skolu neaizbrauc neviens, jo eksperti ir “nobastojuši”. Vieni anketas aizpildījuši rūpīgi, citi aizpildījuši pa daļai, bet trešās grupas anketas vispār ir falsificētas.
2
aldis_grunde > enjoy 20.11.2012. 18.00
“Visus starpdatus var svērt un mērīt pēc pētnieka ieskatiem un interesēm, jo tieši tāda ir pētniecības jēga.”
Protams, katrs drīkst ņemt kaut kādus datus un tos analizēt, bet nedrīkst šādu analīzi uzdot par kaut ko objektīvu, un vēl jo vairāk, izmantot to lēmumu pieņemšanā.
Analoģijai – piemēram, ir hokeja turnīrs, tur rezultātus nosaka pēc iegūtajiem punktiem (uzvarēto spēļu skaita un vēl svarīgi vai uzvara gūta pamatlaikā vai papildlaikā), bet turnīra vidū kāds pēkšņi izdomā, ka viss jāvērtē pēc iemesto un ielaisto vārtu attiecības, jo tas ir objektīvāks rādītājs un vēl pasaka, ka 3. periods ir pats svarīgākais, tāpēc tajā iemestie vārti jāskaita dubultā. Viss esot noticis stingri pēc izstrādātas metodikas, kas “nepieļauj manipulācijas un interpretācijas iespējas”…
0
enjoy > enjoy 20.11.2012. 19.16
Protams, katrs drīkst ņemt kaut kādus datus un tos analizēt, bet nedrīkst šādu analīzi uzdot par kaut ko objektīvu, un vēl jo vairāk, izmantot to lēmumu pieņemšanā.
________________
Kāpēc nedrīkst? Ja ir saprātīga doma apakšā, tad tas ir objektīvi. Ministrs, ja esi pamanījis, ir politiska persona, tādēļ viņš var pieņemt kaut lēmumu, ka piešķirs finansējumu tām augstskolām, kurās ēdnīcās ir garšīgākas kotletes vai pasniedzējām lielāks krūšu apkārtmērs. :)
Bet Tev ir perfekts piemērs par hokeju, ja atceramies notikumu kontekstu. Ja viens tiesnesis tiesā pēc hokeja noteikumiem, otrs- pēc basketbola, trešais aizmirsa ierakstīt spēles rezultātu tabulā, bet ceturtais tiesnesis vispār uz spēli neieradās, tad rezultātā mēs iegūstam AIP pētījumu. :)
Patiesībā šis jandāliņš ir ārkārtīgi pamācošs, jo izvilcis gaismā tādus brīnumus, ka tik turies. Esmu vairāk nekā pārliecināta, ka ne jau teologus un skaistumkopējas Ķīlis finansēs. Domāju, ka tagad visiem augstskolu vadītājiem vajadzētu beigt spiest pasniedzējiem un studentiem rakstīt demisijas pieprasījumus, bet iet pie Ķīļa ar saviem kvalitātes uzlabošanas variantiem.
0
lailabidzane 20.11.2012. 13.39
.
Man tiešām nešķiet, ka augstākā izglītība Latvijā ir katastrofāli nekvalitatīva. Bet tieši tādā pašā mērā ir skaidrs, ka augstākās izglītības kvalitāti var uzlabot. Ja grib. Kurš to grib vairāk – Ķīlis vai rektori, AIP vai IZM? Sajūtas saka, ka Ķīlis. Tikai viņš to grib darīt kā klasisks politiķis – ar lieliem vēzieniem. Un vēlams, lai to pamana potenciālais elektorāts. Ja nu tomēr Ķīlis, tad kāpēc to jādara ar tik tizliem paņēmieniem?
Noliekot malā filozofiju par tēmu, paskatīsimies tikai uz studiju izvērtēšanas metodikām – AIP un IZM.
1. Hronoloģiskais faktors.
AIP izvērtēšanas metodoloģija tika uzrakstīta PIRMS datu savākšanas un izvērtēšanas.
IZM izvērtēšanas metodoloģija tika uzrakstīta PĒC datu savākšanas, un, ļoti iespējams (metodoloģija NETIKA publicēta pirms vērtējuma publicēšanas), VIELAICĪGI ar izvērtēšanu. Tā ir izcila iespēja vērtējumu MANIPULĒŠANAI. Piemēram, sadalījumu robežkritēriju noteikšana “vajadzīgajā” lielumā, viena vai cita kritērija noteikšana par “pamata” vai “fona”, pamata/fona kritēriju skaita pielāgošana vēlamajam rezultātam.
2. Kvantitatīvi vai kvalitatīvi vērtējumi.
AIP izvērtēšanas Metodikas Pielikums Nr. 2 cita starpā saka: “Novērtēšanas skala: 4 (teicami), 3 (labi), 2 (apmierinoši), 1 (neapmierinoši)”.
Kā galvenais kriērijs vērtējumam: “Studiju programmu ieteicams atzīt par ilgtspējīgu tikai tad, ja neviens no kritērijiem nav novērtēts ar 1 (neapmierinoši) un ne vairāk par 15 % kritēriju novērtējums ir 2 punkti (apmierinoši).
Studiju programmu grupā ar neskaidru īstenošanas ilgtspēju ieteicams ievietot tās programmas, kurām vairāk nekā 15% kritēriju novērtēti ar 1 (neapmierinoši) un ir būtiskas attīstības problēmas bez skaidriem risinājumiem”.
Abi citētie metodoloģiskie norādījumi pavisam skaidri un viennozīmīgi ļauj saprast, ka 1, 2, 3 un 4 nav domāti tiešai matemātiskai apstrādei.
Tiesa, ja AIP metodoloģijas rakstītāji vērtējumu grupas būtu apzīmējuši – teicami (4), labi (3), apmierinoši (2) un neapmierinoši (1), tādējādi pat ļoti neattapīgiem īpatņiem norādot, ka cipari ir lietoti vien tabulas apjoma ekonomijai, diskusija par kvalitatīvi/kvantitatīvi atkristu principā. Tiesa, arī otrais šeit citētais norādījums skaidri pasakā KĀ IR PARADZĒTS izmantot rezultātus analīzei.
3. Pamats un/vai fons.
Jā, visai loģisks kritēriju dalījums. Tikai tad apgalvojums “Ministrija nemainīja ne kritērijus (izmantoti 62 kritēriji precīzi AIP projekta redakcijā)” ir smalka muldēšana. Nemainot redakciju, bet izmainot īpatsvaru, mainās kritērija būtība.
IZM (Ķīļa) rakstā ir kaudze nepierādītu apgalvojumu. Un tas nav smuki. Vēlme uzlabot to izglītības kvalitāti tā īsti nesapas ar tik nekvalitatīvu šo centienu realizāciju.
7
enjoy > lailabidzane 20.11.2012. 18.05
Hronoloģiskais faktors.
AIP izvērtēšanas metodoloģija tika uzrakstīta PIRMS datu savākšanas un izvērtēšanas.
IZM izvērtēšanas metodoloģija tika uzrakstīta PĒC datu savākšanas, un, ļoti iespējams (metodoloģija NETIKA publicēta pirms vērtējuma publicēšanas), VIELAICĪGI ar izvērtēšanu. Tā ir izcila iespēja vērtējumu MANIPULĒŠANAI. Piemēram, sadalījumu robežkritēriju noteikšana “vajadzīgajā” lielumā, viena vai cita kritērija noteikšana par “pamata” vai “fona”, pamata/fona kritēriju skaita pielāgošana vēlamajam rezultātam.
________________________________
Tas ir kaut kāds murgs. Dati ir dati, kuriem nav emociju. Tu gribi teikt, ja tu tagad izvilktu savu 5., 7., 9. klases liecību, tad tā būtu krāpniecība un manipulācija, ja tu datus salikt Excel tabuliņā un sarēķināt vidējo aritmētisko pa klasēm, vidējo humanitārajās zinātnēs, vidējo eksaktajos priekšmetos, salīdzināt vidējos pa klasēm, salīdzināt vidējos eksaktajos priekšmetos utt. ?
0
lailabidzane > lailabidzane 20.11.2012. 18.45
.
Kāpēc Tu, saule_laime, gribi runāt par lietām, kurās Tev nav pat mazākā sajēga?
0
enjoy > lailabidzane 20.11.2012. 19.18
varbūt ka tā . Es Tev gribēju pavaicāt to pašu, tikai mana iedzimtā takta izjūta to liedza darīt(smailijs ar izbāztu mēli).
0
lailabidzane > lailabidzane 20.11.2012. 22.18
.
Tas tiešām ir jauks gadījums, ka tava iedzimtā takta sajūta palīdz Tev, saule_laime, staigāt ar izkarinātu mēli!
0
enjoy > lailabidzane 21.11.2012. 10.30
Jā, varbūt ka tā, mēles rādīšana ir daudz taktiskāka rīcība nekā muļķību runāšana. Vari droši nokāpt no ķeblīša, jo pētniecība ir mana maizīte.
Argumenti, ka ministrs jau sāka datu apstrādi ar nelietīgu domu kaitēt augstskolām, liecina par pašu šo domas paudēju, ne jau par ministru.
Pētniecībā datu apstrādei ļoti reti iepriekš tiek radītas kādas unikālas metodoloģijas. Pilnīgi pietiks, ja pētnieks pariezi pratīs pielietot tos simtus jau radīto. Tiesa, ka pētnieks jau pirms pētījuma aptuveni pārdomā, kā varētu apstrādāt datus, bet tik un tā apstrādes metodi noteiks paši dati, piemēram, to atbilstība normālsadalījumama. Pat studentiem tiek mācīts darba projektos norādīt iespējamo rīcības variantus, atkarībā no iegūtajiem datiem.
0
lailabidzane > lailabidzane 21.11.2012. 14.50
.
Izsaku dziļu līdzjūtību tai tavai maizes pētniecība!
0
enjoy > lailabidzane 21.11.2012. 15.28
Ļoti argumentēta atbilde :), kas ir precīzi kontekstā ar pieņēmumu, ka ministrs centrālā doma datu analīzei bija manipulēt ar datiem, sagrozīt, vienvārdsakot, kaitēt augstskolām. Žetons Tev par attapību!:)
0
Edmunds Zālīte 20.11.2012. 13.07
pirms 10 gadiem, man zināmā studiju programmā bija tikai pāris veco pasniedzēju, kuru priekšmetos nevarēja dabūt sekmīgu atzīmi, tos reāli neapgūstot. zēla un plauka haļava un plaģiātisms, domājams, nekas nav mainījies… jo augstākās izglītības karogs visus šos gadus ir bijis “katram pa diplomam”, lai arī tā ‘diploma’ vērtība, daudzos gadījumos, jau ir tikai materiāls, uz kura tas uzdrukāts.
ceru, ka ķīlim izdosies, kur gan vēl atrast kādu ‘trako’, kurš būs gana drosmīgs, lai iztrenkātu to mūsu augstākās izglītības _Mafiju_.
1
aldis_grunde > Edmunds Zālīte 20.11.2012. 13.36
Bet vai pie vainas nav arī paši studenti, kuriem lielākai daļai interesē tikai diplomi un lai tos varētu iegūt ar vismazākajām pūlēm?
0
Ieva 20.11.2012. 12.55
Tak vajag pavisam vienkārši- saskaitīt pēdejo trīs gadu absolventus, kas strādā profesijā, izdalīt ar trīs, un tik budžeta vietas arī apmaksāt. Tā, kā to profesors Hazans iesaka. Netērēt miljonu auditam un iespējams vēl vienu audita auditam…Kāpēc jāizgudro raķetes, ja to gabaliņu var nobraukt ar velosipēdu. Tāda rosīšanās rosīšanās pēc, un strīdi par dažādām vīzijām, kas šinī gadījumā ir metodoloģijas. Ja tās nestrādā, vajag ar pirkstu saskaitīt, un viss. Pie kam augstskolas jau pašas to var izdarīt, jo tā būtu viņu primārā interese.
3
Signija Aizpuriete > Ieva 20.11.2012. 13.05
——–
Katram sava skaitīšanas sistēma, bet kopēja biznesa filosofija – tāpēc kādi zinātnieki hazani var savus pētījumus par savu naudu veikt.
Cik to pētījumu, pārskatu, auditu par izglītības sistēmu pēdējo 10 gadu laikā nav bijis, cik miljonu iztērēts – to pat Valsts kontrole diezin vai saskaitījusi…..Kam tas vispār interesē ilgāk par 1-2 nedēļām?
– Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2006/2007. Cilvēkkapiltāls: mans zelts ir mana tauta?
http://petnieciba.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=83:latvija-prskats-par-tautas-attstbu-20062007-cilvkkapiltls-mans-zelts-ir-mana-tauta&catid=61:visalatvija&Itemid=85
0
Your1stMarathon > Ieva 20.11.2012. 18.32
Vispār jau tika vērtētas arī tikko iesāktās programmas (sācies 1.gada 1.semestris) tātad lielai daļai kritēriju (absolventi, vērtēšana, prakses….) vienkārši nav vērtējumu, ko ielikt…
0
Ieva > Ieva 21.11.2012. 10.31
ja jauna programma, tad ir bijis iemesls to attaisīt. Tad jāņem vērā šis pamatojums. Acīmredzot ir industrijas interese, pieprasījums, varbūt pat sponsori.. Citiem vārdiem, ja 99% tas der, tad 1% nevar izmantot par atrunu, lai to nedarītu. Te ar tak var vienkāršu principu izdomāt- piemēram 1/3 no vietām apmaksāt no budžeta, līdz brīdim, kad var saskaitīt, vai stipendijas dot visiem sekmīgajiem, vai labākajiem 3, vai nemaksāt nevienam, kā tas notiek jau tagad ar jaunām programmām līdz to sertifikācijai utt, bet netaisīt darba grupu, kas izvēlēsies komisijas locekļus konkursa nolikuma izstrādei un vērtētāju piesaistei – un auditu pēc tam , vai viss korekti noticis.
Citādi es saprotu tā – ja programma ir kvalitatīva, tai ir jāpiešķir budžeta vietas, neatkarīgi no speciālistu pieprasījuma.
Tagad strīds ir par kvalitātes izvērtējuma metodoloģiju, bet te jautājums jau nav par māti, bet par meitu. Tā diskusija ir par tukšo, ja augstskolas turpinās producēt speciālistus, nav svarīgi, kvalitatīvi vai nekvalitatīvi, bet tādus, kurus nevienam nevajag..
Man te taisni padomā viena kvalitatīva programma par tropu lietus mežiem. Prasīšu budžeta vietas!
0
Kristīne 20.11.2012. 12.25
“AIP projekta ietvaros visu 62 kritēriju novērtēšana notika, izmantojot kvantitatīvo novērtēšanas metodi (piešķirts vērtējums no „1″līdz „4″, nevis kvalitatīvo, piemēram, aprakstot rezultātu.”
===
Šitais gan nedaudz iespārda. “Kvalitatīvs” vēl nebūt nenozīmē aprakstu. Runa var būt, piem., par dzīvnieku dalīšanu, suņos, kaķos, zosīs un citos (grupās A,B,C,D vai (!) 1, 2, 3, 4). Šādā gadījumā tas, ka grupas ir apzīmētas ar cipariem nebūt nenozīmē to, ka runa ir par kvantitatīviem datiem (ja vien nav runa par skaitu katras grupas ietvaros). Lai būtu skaidra atbilde uz šo jautājumu ir jāredz anketa.
===
“Gausa līkne ziņojumā nav atspoguļota.”
===
Precīzāk, nav uzzīmēta, tomēr norādītajā saitē atrodamajā datnē “IZM_metodologija_un_kriteriji_12112012.pdf” (10. lpp.) ir šāds teksts ar norādi uz normālsadalījumu:
“5.attēlā ir atspoguļots ekspertu vērtējumu sadalījums. Aplūkojot kvalitātes izvērtēšanas rādītāju kopumu, secināms, ka puse rādītāju ir ar vidējo vērtību virs 3.4 no 4 un standartnovirzi mazāku par 0.9. Līdz ar to var secināt, ka vairākos rādītājos izvērtētāji ir visbiežāk piešķīruši maksimālo atzīmi un tikai izņēmuma gadījumos piešķīruši kaut ko citu. Normālā gadījumā lielākajam novērtējumu skaitam vajadzēja būt ap rādītāju “2” un samazināties uz abiem skalas galiem.”
===
Ja Ķīlis turpinās fleitēt, man sāks likties, ka šamā pieeja tomēr ir pārlieku avantūristiska.
3
juhans > Kristīne 20.11.2012. 13.14
“Kvalitatīvs” vēl nebūt nenozīmē aprakstu. Runa var būt, piem., par dzīvnieku dalīšanu, suņos, kaķos, zosīs un citos (grupās A,B,C,D vai (!) 1, 2, 3, 4).
Bet nav arī iemesla iebilst pret kvantitatīvu. Piem., klasifikācija, kas atbilstoši zvēriņu īpašību kvantitatīviem raksturotājiem zvēriņus iedala “suņos, kaķos, zosīs un citos (grupās A,B,C,D vai (!) 1, 2, 3, 4).”
0
Kristīne > Kristīne 20.11.2012. 13.30
ne gluži. Rādītājs/kritērijs “suns” un “kaķis”, nevar būt tik kvantitatīvs, lai šos saskaitītu un dabuotu kaut kādu “vidējo”.
=
Jautājums ir, vai šeit ir runa par “skalu” (aka kaut kādu PUNKTU sistēmu) vai arī vnk par grupu apzīmējumiem, kuras precīzāk būtu norādīt kā “1.”, “2.”, “3.”… Tam ir vajadzīga kaut viena aizpildīta vai neaizpildīta anketa ar norādījumiem vai arī “ekspertiem” dotie norādījumi.
0
Kristīne > Kristīne 20.11.2012. 14.03
Līdzīga situācija (ja skalas nav) būtu tad, ja sportā piešķirtu nevis “dalītu 2.-3. vietu”, bet “dalītu 2,5. vietu”…
0
aldis_grunde 20.11.2012. 11.26
Pilnīgi bezcerīgi kaut ko iebilst…
“Pamata kritēriju izvēle ir ministrijas kompetencē.” un koeficientu noteikšana ir ministrijas kompetencē un viss vērtējums ir ministrijas kompetencē un vispār – kā vadonis teica tā būs, nekādi argumenti nav vajadzīgi.
“Ministrijas izmantotā metodoloģija atšķirībā no AIP metodoloģijas nepieļauj manipulācijas un interpretācijas iespējas.”
Ja nu kas, tad citi šīs “manipulācijas un interpretācijas” sauc par ekspertu darbu, kas pēc būtības izvērtē kritērijus, to nozīmību konkrētajā studiju programmā, nevis tikai mehāniski atlasa 10-12 pamatkritērijus visam.
2
Janis > aldis_grunde 20.11.2012. 11.50
To pašu “ekspertu”, kas “aizpildīja tukšās” un “papildināja nepilnīgās” anketas?
0
aldis_grunde > aldis_grunde 20.11.2012. 11.55
Nu bet protams, ka eksperti precizēja informāciju pēc sarunām un iepazīšanās ar konkrēto programmu realizētājiem, kas tur dīvains?
0
brigita_damme_rtk_lv 20.11.2012. 10.59
Vai tā ir kāda mantra? Piemēram, teksts “Katrai studiju programmu grupai ir atšķirīgi uzdevumi. Piemēram, doktora studiju programmās nozīmīgāki ir zinātnisko un pētniecisko darbību raksturojošie kritēriji, bet koledžas līmeņa studiju programmās lielāka nozīme ir kritērijiem, kas dod iespēju novērtēt programmas satura sasaisti ar darba tirgus prasībām.” atkārtojas vārds vārdā 3 reizes!
Aizdoma, ka gan AIP, gan IM argumentācija ir būvēta tieši uz šāda veida copy>paste pamatiem. Un tas jau ir ne tikai skumji…
3
janis17 > brigita_damme_rtk_lv 20.11.2012. 11.09
Tas tikai liecina par raksta autora darba kvalitāti un “sistemātiskumu”!
0
brigita_damme_rtk_lv > brigita_damme_rtk_lv 20.11.2012. 11.12
Jā, sistemātiskumu te nevar noliegt :)
0
Janis > brigita_damme_rtk_lv 20.11.2012. 11.53
Ja uz 3 jautājumiem objektīvi ir viena un tā pati atbilde, copy-paste ir pilnīgi ok.
Neredzu iemeslu kāpēc AIP strādā “profesionāļi”, bet ministrijā “diletanti”.
Ministrijas ierēdņiem vismaz tas nav pārvēlēšanas/ievēlēšanas (skat. Vētru un RSU rektoru vēlēšanas drīzumā) jautājums, arī viņu ienākumi nav tik atkarīgi no tā, kā beigās izvērtīsies šī lieta, kā, piemēram Vētram un Rivžai.
0
Māris Bārzdainis 20.11.2012. 10.32
Ļoti vajadzīga informācija, tagad ir no kā atsperties. Varbūt eswmu ko palaidis garā, bet mani interesē Vētras attaisnošanās –
Vētra jau uzsvēris, ka saistībā ar AIP īstenoto Eiropas Sociālā fonda projektu “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” ir veikta virkne pārbaužu, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka iegūtie dati ir viltoti. Līdz šim notikušas sešas uzraudzības sēdes, kurās nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Tādēļ neesot pamats uzskatīt, ka pētījumā iegūtie dati varētu būt viltoti. “Tika veiktas arī virkne pārbaužu no projekta uzraugiem, kuri nekādus pārkāpumus nav konstatējuši,” sacīja Vētra.
Tātad:
Kas tās ir par “virkne veiktās pārbaudes”, kad tika veiktas un galvenais – kas veica ( kādā sastāvā)?
Kas ir projekta uzraugi, kad veica “virkni pārbaužu”?
Vai tik nav tā, ka AIP pati sevi pārbaudīja un par vainīgo, kā vienmēr, uzrādīs kādu sīku gariņu?
Vai kāds var dot skaidrību?
0