Premjers: Ķīļa darbā pietrūkst dialoga ar nozari
Saistītie raksti
Viedoklis /
14. maijs
Izkāpjot no komforta zonas: ko iegūstam, studējot doktorantūrā?
Viedoklis /
20. marts
Kur mirst Latvijas zinātne?
Komentāri (46)
ronalds_vuskans 15.11.2012. 15.08
Visa Europa streiko, protestē, dauza logus un dedzina automašīnas, tikai pie mums … pareģoja valsts bankrotu, lata devalvāciju, otro un trešo krīzes caurumu… nekā, pat uz pasaules galu nav nekādas lielas cerības.
Nekas nenotiek!!! Tad nu Ķīlis ir tā cerība, kaut kas būs – patrieks vecos reliktus, jo tik daudz varošo gaida uz viņu vietām, patrieks valdošos, jo katrā pagastā sēd pa ducim spējīgu premjeru, prezidentu un ministru…
Jānoslauka viss vecais, jāceļ ko jaunu…
Ļeņina idejas dzīvo un uzvar! Veiksmi!:)
0
alexander 15.11.2012. 13.59
Jāpiekrīt viedoklim, ka Ķīlim un viņa iecerētajām reformām šobrīd visvairāk pietrūkst koalīcijas un īpaši premjera atbalsta. Ir acīmredzami, ka nav iespējams racionāls dialogs ar oponentiem, kuru argumenti ir emocionāli, hipertrofēti un ārpus jebkādas vēlmes diskutēt, kā par to lieliski varēja pārliecināties Sastrēgumstundā. Un diemžēl šķiet, ka premjera atturība šajā gadījumā ir balstīta vēlmē uzturēt stabili pozitīvu savas partijas reitingu, ignorējot atbalstu patiešām vajadzīgām reformām. Tomēr sabiedrība acīmredzami atbalsta Ķīlim un ceru, ka tas palīdzēs, ka ar to nāksies rēķināties arī oponentiem un ka to saredzēs arī atturīgais premjers. Ķīlim novēlu turēties un turpināt dialogu ar tiem nozares pārstāvjiem, kuri tam ir atvērti un vēl – ticēt sabiedrības atbalstam!
1
piziks > alexander 15.11.2012. 14.44
Neesmu liels premjera Dombrovska fans, bet līdz šim viņš puskoka lēcējiem īpaši plosīties nav ļāvis, — ja Ķīlim ļaus, premjers taču saprot, ka vēletaji prasīs atbildību no valdības vadītāja. Sprūdža haosu un onanista ambīcijas pasreklāmiskās un RP it kā reklāmiskās Dombrovskis jau atvēsināja, — atliek cerēt, ka — turklāt laikus! — atņems granātu arī šim pajoliņam.
0
Jānis Kokins 15.11.2012. 12.48
ari negativi parsteigta, ka premjers savas valdibas ministru neatbalsta
0
Mārtiņš 15.11.2012. 12.11
Dažiem cienījamiem mācībspēkiem un profesoriem tā arī nav pielecis, ka patiesa izglītība un inteliģence visbiežāk nozīmē toleranci, pazemību un mākslu apšaubīt oponenta argumentus, nevis lietot personiskus apvainojumus u.tml.
Kas attiecas uz ministra reformām – tām ir jāturpinās. Pat ja tās arī būtu haotiskas, sliktāk kā pašreiz būt diezin vai var. Galu galā, ja reiz tava augstskola un piedāvātā studiju programmas ir labas un kvalitatīvas, tu par būsi ieguvējs.
Kas attiecas uz, piemēram, Kultūras akadēmiju – zinu ļoti daudzus, kuri tur ir studējuši kultūras menedžmentu, starpkultūru sakarus u.tml., un tagad knapi var atrast jebkādu darbu. Un tas ir tikai viens piemērs.
0
putekliic 15.11.2012. 12.10
Tas, kas visvairāk Ķīlim pietrūkst ir VISAS KOALĪCIJAS UN PIRMKĀRT PREMJERA ATBALSTA! Ķīļa pat žēl paliek kā viņš tur viens pats cīnās ar tiem reliktiem. Vispār nožēlojami – Vienotības nepatika pret RP un šaurpatejiskās interesītes dominē pār tiešām nepieciešamām reformām un valsts ineresēm šajā jomā. Skumji.
0
enjoy 15.11.2012. 11.54
Es teiktu, ka pēc šoka ir iestājusies nolieguma fāze. Tagad rektori vēlas pierādīt “sam durak”. Ministra atkāpšanos prasīt ir zemē nomesta enerģija, jo priekšvēlēšanu gaisotnē V prasīt Ķīļa demisiju būtu absurdi, tādēļ ka Ķīlim ir liels elektorāta atbalsts.
Es domāju, ka pēc neilga laika rektoriem pieleks, ka X-stunda ir pienākusi, un mēs visi zinājām, ka tā kādreiz pienāks, tādēļ vismazākie zaudējumi viņa impērijām būs tad, ja paši aktīvi iesaistīsies pārmaiņu procesā, paši nāks ar priekšlikumiem kvalitātes uzlabošanai. Kuram ātrāk pieleks, tā augstskola uzvinnēs konkurences cīņā par valsts naudu.
0
bekijja 15.11.2012. 11.50
Pēc vakardienas Sastrēgumstundas skaidrs ir, ka studijā esošo rektoru domāšana un rīcībspēja ir apstājusies pagājušajā gadsimtā. Absurdi, ka paši rektori pat iedomāties nespēj, ka viņu skolas varētu būt Eiropā un pasaulē konkurētspējīgas. Tartu universitātei ir ambīcijas. Somijas izglītības sistēmu pēta visa pasaule. Igaunija un Somija arī ir mazas valstis, taču, acīmredzot, garā stiprākas un ar plašāku redzējumu.
Jebkuram procesam būtu jābūt pakārtotam mērķim un vispirms vienošanās ir nepieciešama par to. Ķīlis savu piedāvājumu mērķim ir izteicis. Rektoru mērķis un vīzija par to, kādai būt AI Latvijā pēc vakardienas skaidrāka netapa. Raidījuma noslēgumā gan tapa skaidrs, ka studijā esošie ministra izvirzītos mērķus neatbalsta. Bet savu nav… Kur te iespēja konstruktīvam dialogam?
1
enjoy > bekijja 15.11.2012. 12.08
Piekrītu, ka vakardienas Sastrēgumstundā rektori izskatījās atbaidoši, bet Kūle pat zemiski.
Vēl rektoriem ir kaut kādas neadekvātas gaidas, lai ministram būtu skaidri formulēts redzējums un smalks sadalījums pa soļiem, gadiem un naudām no b/d līdz zinātnes pienesumam tautsaimniecībai, bet, piemēram, AIP nav redzējuma pat par savu jomu. Protama, ka Ķīlis nav sēdējis 10 gadus un rakstījis izglītības reformu. Protams, ka viņam ir tikai politisks redzējums, ka nedrīkst šķiet valsts naudu par ašpadsmit skolotāju programmām, no kuru beidzējiem skolās aiziet strādāt 10%. Plānus ir jāuzliek uz papīra ierēdņiem, bet ierēdņi ir veci zēzēesisti un tēpististi, kuri, visticamāk, ar cenšas visādi sabotēt darbu.
0
dzerkaleliva 15.11.2012. 11.45
Protams, pārmaiņas izglītībā ir nepieciešamas, bet pārsteidz tas, cik viegli, prasmīgi manipulējot, ir sakūdīt plebejus pret Latvijas zinātni un kultūru /jācer, ka līdz bibliotēku un muzeju demolēšanai neaizies/. Ļaunums, ko viens ambīciju pārņemts cilvēks ar savu destruktīvo darbību var nodarīt sabiedrībai kopumā, ir biedējošs.
0
dzerkaleliva 15.11.2012. 11.45
Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa demisiju pieprasījusi virkne Latvijas augstskolu. Vakar, 14.novembrī, tām pievienojās arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA), ar ārkārtas senāta lēmumu atbalstot studentu parlamenta iesniegumu.
RPIVA Studentu parlamenta iesniegumā teikts, ka Ķīļa rīcība ir destruktīva, jo viņš: „ar savām runām publiskajā telpā aicina jauniešus nestudēt Latvijas augstskolās; ar savu darbību apzināti veicina sabiedrībā nicinošu attieksmi pret augstāko izglītību; nestrādā, lai veidotu stratēģiski pārdomātu izglītības politiku un nesadarbojas ar jomas profesionāļiem; manipulē ar starptautisko ekspertu komisiju veiktā vērtējuma starprezultātiem un aicina mazināt valsts valodas lietojumu augstākajā izglītībā.
0
dzerkaleliva 15.11.2012. 11.09
Viņš ir vesels? Un mums to vajag, ja?
———————————
Ķīli turies, tauta nedalīti ar tevi! Drāz viņus! Rosies aktīvāk, jo viņi vairāk pretosies, jo mēs tevi vairāk atbalstīsim. Nepadodies, jo lielāks troksnis, jo mums lielāka ekstāze.
Paraksts – Tava tauta.
———————————————–
«Mums daudzās jomās, arī izglītībā ir pēcpadomju sindroms, ko es saucu par «centrālkomitejas sindromu». No vienas puses, centrālkomitejai ir principiāli jāpretojas, bet no otras – es darīšu tā, kā centrālkomiteja liks. Un, ja tā saka – domā un dari pats, tad kaut kas nav kārtībā. Kā es redzu, lielāka autonomija nemaz nav tik komfortabls stāvoklis. Arī jautājums par izglītības kvalitāti ir pašu augstskolu risināms, vērtējot savus iekšējos procesus – kā tos pārkārtot, lai celtu kvalitāti,» saka Ķīlis.
Viņš uzskata,ka nemiers nozarē ir normāla parādība.
«Atceros, ka apmēram 2000. gadā diskusijas par augstākās izglītības izmaiņām Lielbritānijā sašķēla leiboristu partiju, nerunājot nemaz par to, kas notika sabiedrībā. Pat varas partijas iekšienē var būt lielas domstarpības par šiem jautājumiem. Augstākā izglītība ir joma, kurā emocijas kūsā, tāpēc es pat brīnītos, ja viss būtu mierīgi.Tas mani izbrīnītu,» saka Ķīlis.
0
anesteeziste 15.11.2012. 10.53
viena pagale nedeg- gudrs ministrs ar vadības pieredzi zinātu, ka skaldi un valdi princips parasti nedarbojas.
0
Māris Bārzdainis 15.11.2012. 10.36
Jā, vakar Sastrēgumstunda visu nolika pa plauktiņiem. Mūsu treknie rektori ir pamatīgi satraukušies par savām impērijām.
Kūlas kundze parādīja sevi visā spožumā – augstprātība, uzpūtība, nekaunība, vārdu sakot, viss Vienotības arsenāls.
“Grib nogalināt mākslu”, “Grib iznīcināt zinātni”, “Grib iznīcināt latvisko identitāti” – kaut kur sen un bieži dzirdēti saukļi kampaņās, vai jums tā nešķiet?
Visai treknajai augstskolu kompānija ir viena liela problēma – pretīm viņiem stāv zinošs, izglītots ministrs, kuru maisā ar demagoģiju iebāzt nevar. Kad trūkst jeb nav argumentu, tad rīkojās tā, kā to vakar izdarīja Kūla. Tas ir TP Muižnieces un Rugātes stils, to taču vakar varējām pilnībā nobaudīt.
Vēl treknajiem ir visnopietnākā problēma – reformas atbalsta lielākā tautas daļa. Šis lielais tautas atbalsts varbūt ir bijis tas izšķirošais moments, kāpēc līdz šim nav kritusi valdība.
Tagad par tiem reitingiem.
Es domāju, ka visi saprot uz ko pašlaik strādā Kaktiņa un Freimaņa kantoris.
To noslēpt nav iespējams.
Ja kādam nav spēka to atzīt, tad jau var izdomāt viskautko – nu, piemēram, Sastrēgumstundu skatās tikai RP biedri vai pensionāri, bet studējošie jaunieši, kurus vistiešākajā veidā skar šīs pārraides temats, skatījās kādu tizlu opīšu seriālu. Nu var jau tā sev iestāstīt, ja esi slabaks.
PS
Susurs var visādus jokus jums “dzīt” un kūleņus mest, bet lūdzu dažreiz ieklausieties viņa spriedelējumos. Par susuru ļoti augstās domās ir Semušku Aņa, kas šorīt tā arī pateica – “skumjais” Tev gan pauris šancē, bet Kaktiņa reitingi ir lēts “fufelis”.
3
dzerkaleliva > Māris Bārzdainis 15.11.2012. 10.40
Vienkārši pērles, atļaušos citēt.
————————–
Mūsu treknie rektori ir pamatīgi satraukušies par savām impērijām.
——————
Visai treknajai augstskolu kompānija ir viena liela problēma – pretīm viņiem stāv zinošs, izglītots ministrs, kuru maisā ar demagoģiju iebāzt nevar.
————————–
Vēl treknajiem ir visnopietnākā problēma – reformas atbalsta lielākā tautas daļa. Šis lielais tautas atbalsts varbūt ir bijis tas izšķirošais moments, kāpēc līdz šim nav kritusi valdība.
——————————
————————–
Šī vairs nav tik spoža, bet arī laba
——————
Es domāju, ka visi saprot uz ko pašlaik strādā Kaktiņa un Freimaņa kantoris.
To noslēpt nav iespējams.
0
dzerkaleliva > Māris Bārzdainis 15.11.2012. 10.45
Un man vēl kāds, lai pamēģina iestāstīt, ka tā nav boļševiku tipa propoganda.
—————————
Ir sliktie resnie rektori, kas zog tautas naudu un sēž uz savām impērijām. Pretī ir skaists, gudrs, inteliģents, moderni izglītots cīnītājs par tautas laimi un brīvību, kuram ir nedalīts tautas atbalsts. Un vēl ir sliktās tirgus izpētes aģentūras, kas strādā uz ļaunajiem spēkiem.
—————————-
Tā nav zemiska un nelietīga boļševiku propoganda uz ko muļķa tauta joprojām pavelkas? Kārtējais jātnieks un jātnieki baltos zirgos par tautas laimi. Tad, kas tad tas ir? Cīņa par mūsu laimi, ja un tiešām kāds tam vēl tic? Nu, tad sūdos dzīvosim vēl 1000 gadus.
0
dzerkaleliva > Māris Bārzdainis 15.11.2012. 10.53
Tiešām kāds vēl tic, ka Šķēle, Repše, Zīgerists un visi pārējie cīnijās par tautas laimi, pret korumpantiem un ļaunajiem spēkiem un pat to saņēma savus vietējos nobeļus?
————————
Ja, tādi vēl te ir? Arī šajā lapā?
———————–
Nu, tad tik uz priekšu, par labajiem spēkiem, par reformām.
———————
Tā kā Čērčils teica, Vācijas pilsētas no zemes noslaucīdams. Kā nekā labos spēkus pārstāvēja, līdzīgi kā Staļins vācietes varodams.
When going through hell, keep going.
——————————
Iluta @skruzkalne
Par mākslas augstskolu nodomu pieprasīt @cantab3 demisiju un atbalstot Ķīli, citāts no Čērčila “When going through hell, keep going.”
http://twitter.com/skruzkalne
0
dzerkaleliva 15.11.2012. 10.24
Ko cepās? Dombrovska prioritāte ir EURO ieviešana un priekš tā arī viss ir izdarīts. Viss pārējais ir pufelis tautas nomierināšanai. Visos citos jautājumos, Dombrovskis, iekšēji ņirgdams, nospēlē teātri no sērijas – rebjata, davajķi žiķ družno. Un publika aiz laimes čurā biksēs, ka tētis atkal visus samierināja.
Vienīgais, kas interesē Dombrovski ir budžeta deficīts, inflācija un citi fiskāli makroekonomiskie rādītāji, kas svarīgi EURO ieviešanai. Vopšem tam visam nav nekāda sakara ar mūsu reālo dzīvi. 100% nekrofīls.
Savukārt Ķīli interesē karjera un RP reitings, lai pašvaldību vēlešanās vismaz kaut kur vēl ielīstu. Tāpēc darbības tādas pat, kā Sprūdžam un Pavļutam. Bungas rīb, nozare tiek drāzta un slaktēta, tauta lej prieka asaras. Beigās tas viss kādam būs jātīra, kad vairs nebūs ko tīrīt.
Lai veicas nozares slaktēšanā un cīņā ar nelietīgajiem, korumpētajiem un alkatīgajiem Latvijas zinātniekiem, rektoriem un profesoriem. Bej učonih, nedaj im narodnoje dobro vorovaķ!
0
kulina2 15.11.2012. 10.13
Kāds vēl dialogs?! Ja pašas skolas neapjēdz, ka viņiem vēl pagaidām caur puķēm tiek silti ieteikts pašiem slēgt nekvalitatīvākās programmas un koncentrēt līdzekļus jomās, kurās tām veicas labāk, tad ko vēl var pateikt?! Naudas ir tik, cik ir un tā ir jāpārdala spējīgākajiem. Tā vien izskatās, ka runāto nesaprot vien pašas augstskolas. Visiem pārējiem, t.sk. darba devējiem viss ir skaidrs. Pēc vakardienas Sastrēgumstundas viss kļuva vēl skaidrāks- skolas i netaisās slēgt nekvalitatīvās programmas, bet veikt vien tajās kosmētisko remontu.
1
Sandris Maziks > kulina2 15.11.2012. 10.29
mitriani
“Pēc vakardienas Sastrēgumstundas viss kļuva vēl skaidrāks”
Pec vakardienas “Sastregumstundas” kluva skaidrs, ka Kilim nav ne mazakas sajegas ka komunicet ar nozaru specialistiem, tomer vins ir lieliski apguvis antinu apstradi.
0
Kinskis 15.11.2012. 09.20
Normāls un mierīgs ministra dialogs ar nozari pēc definīcijas nav iespējams, jo tiek aizskarta plaša un pietiekami organizēta interešu grupa, kuras darbības rezultāti daudzu gadu garumā neliecina par efektīvu nodokļu maksātāju naudas izmantošanu. Pieķersies pie jebkura iemesla, lai kaut ko pārmestu Ķīlim un beigās dabūtu viņu prom. Sistēma pati ir bijusi ilgstoši kļūdaina, bet nekautrējas tagad norādīt uz dažādām Ķīļa darbības kļūdām un nepilnībām, kas pēc būtības tomēr ir otršķirīgas.
Bet skaidra premjera viedokļa par to nav. Baidās atklāti nostāties ministra pusē vai negrib atbalstīt konkurējošo partiju.
2
kulina2 > Kinskis 15.11.2012. 10.20
Otrais variants ir daudz ticamāks, ņemot vērā Vienotības attieksmi arī pret Skrūdža loģisko un saprotamo rīkojumu attiecībā uz kādu smagos noziegumos apsūdzētu klaunu. Te arī atbildes tālu nav jāmeklē, kāpēc kavējas atjaunojamo energoresursu reforma, kāpēc kavējas pašvaldību deutātu skaita samazināšana, kāpēc kavējas atkritumu apsaimniekošanas reforma u.c. sen vajadzīgas un atbalstāmas lietas. Te kāds cītīgi tur rokas bremzi. Skuju taku Vienotībai par to.
0
Sandris Maziks > Kinskis 15.11.2012. 10.34
mitriani
“kāpēc kavējas atjaunojamo energoresursu reforma, kāpēc kavējas pašvaldību deutātu skaita samazināšana, kāpēc kavējas atkritumu apsaimniekošanas reforma u.c”
Vai pareizi sapratu, ka tas bija Zatlera vesturiskas vizites Maskava galvenas sarunu temas?
0
mary75 15.11.2012. 09.17
Ko tad Dombrovskis saprot ar to dialogu?
Augstskolas, acīmredzot, ar to saprot atstāt visu, kā ir, ar kādām nelielām kosmētiskām izmaiņām, kas, nekādā gadījumā, neskars to “”eliti”.
Te principā nevar būt nekāda dialoga, ja viena puse absolūti nav ieintersēta neko mainīt, vienkārši jārīkojas, un ideāla nemēdz būt neviena reforma, trūkumus vienmēr var atrast.
Nez kāpēc tos rektorus un pāsrējos līdz šim viss apmierināja, it kā viņi neredzētu, kas notiek ar AI Latvijā, un tagad nu visi, pēkšņi, tā norūpējušies, tikai, ne jau par izglītību, bet, par saviem dibeniem.
Un Dombrovskis, ja jau nevēlas izteikt reformām atbalstu, varēja, vismaz, neteikt neko.
3
Sanšains > mary75 15.11.2012. 09.52
Ko tad Dombrovskis saprot ar to dialogu?
===================================
Droši vien to pašu, ko Grendes un Sprūdža gadījumā. Tizli zilonīši ciemos pie porcelāna.
0
Sandris Maziks > mary75 15.11.2012. 10.39
dzeris49
“Ko tad Dombrovskis saprot ar to dialogu?”
Vai nu mums Dombrovskis ir labakais premjers, jeb Sprudzu par premjeru. Tas atbalstis Rona vilcienu aferu, Kozlovska Teilana biznesa lobesanu un Kila plosisanos.
Kas ar Latviju vel bez Maskavas sarunasies pec tam?
0
piziks > mary75 15.11.2012. 14.51
Haris!
Šoreiz 100% — par zilonīšiem & purcelānu.
0
Juris Millers 15.11.2012. 09.08
Dialogs ir iespējams tikai tad, ja abas puses ir kaut mazliet ieinteresētas runāt. Augstskolām pašlaik tādas intereses nav – tām būtu izdevīgāk, ja Ķīli nomainītu. Taču jaapzinās, ka Ķīļa darbs nav pārstāvēt augstskolas, viņa darbs ir pārstāvēt sabiedrības intereses izglītības jomā, arī tad, ja tās ir pretrunā ar augstskolu amatpersonu interesēm.
0
Janis 15.11.2012. 09.07
Pēc vakardienas Sastrēgumstundas man ir skaidrs, ka ne jau Ķīlim pietrūkst dialoga, bet ar tādiem kretīniem vienkārši nav iespējams un nav jēgas komunicēt.
Tur vienkārši ir jāveic masveida atlaišanas un atbrīvošanās no tādiem kā Kūle un tas AIP tirliņš, kas nobļāvās “augstākajā izglītībā svarīgākais ir process, nevis rezultāts”.
12
Sanšains > Janis 15.11.2012. 09.50
Ak tad Kūle vainīga?!:) Vai Jums gadījumā nav tādas stilīgas brillītes? Un varbūt Jūsu uzvārds sākas ar “Lei” un beidzas ar “manis”?:)
0
garausiitis > Janis 15.11.2012. 09.58
Kūlei jaunu nevajadzēja apbižotes , jo viņas programmas ir labi novērtētas . Acīmredzot jautājums ir plašāks :)
0
Janis > Janis 15.11.2012. 10.14
Nē, mans uzvārds sākas ar “Zā” un beidzas ar “lītis”.
Un pat, ja tas būtu Jūsu iepriekš minētais, kā tas padarītu manu viedokli mazāk autoritatīvu?
Gadījumā neesat Kūles skolnieks?
Viņas “filosofiskās” ad hominem metodes, izskatās, Jums nav svešas.
0
Una Grinberga > Janis 15.11.2012. 10.17
@klusais
Kūle nevar pieņemt, ka viņas audzēknis Ķīlis ir ieguvis labāku izglītību, ir augstākā amatā un “sprēgā” pret funkcionāriem. Viņas skatījumā, Ķīlis vienmēr būs par pakāpi zemāk, jo redz’ viņa bija pasniedzēja, kad viņš bija students. To taču varēja redzēt no viņas familiārā komunikācijas stila un augstprātīgas ķiķināšanas!
0
Sanšains > Janis 15.11.2012. 10.49
j_zalitis –
Negribēju tomēr uzbrukt tieši Jūsu personai. Vienkārši ļoti bieži ir redzēta kombinācija “Leimanis zākājas par Kūli”. Tā kā tāds komplekts.:)
0
Sanšains > Janis 15.11.2012. 10.50
Nasing spešal:
viņas audzēknis Ķīlis ir ieguvis labāku izglītību
================================
Bet neizskatās.
0
Una Grinberga > Janis 15.11.2012. 10.55
@Haris
Paskaties uz sevi no sākuma!
0
Sanšains > Janis 15.11.2012. 10.57
Nasing spešal –
Nesapratu. No kāda sākuma?
0
kulina2 > Janis 15.11.2012. 11.05
Tur jau tā lieta, ka augstskolas netaisās veikt programmu skaita samazinājumu, bet runā par kosmētiskajiem remontiem. Reformas būtība ir slēgt daļu valsts finansētu augstskolu un dublējošos programmu, t.sk. nekvalitatīvākās, lai līdzekļus pārdalītu spējīgākajiem, koncentrējot gan naudu, gan labākos mācībspēkus. Augstskolas spītīgi negrib sadzirdēt vārdus “slēgt”, “pārskatīt”, “apvienot”, “koncentrēt”! Bet šie ir atslēgas vārdi reformai pēc būtības. Citādi tai nav jēgas.
0
Jānis Jukna > Janis 15.11.2012. 11.17
Protams, ka nekāds jēdzīgs dialogs nav iespējams. Vai tad kāds būs gatavs atzīt, ka viņa vadītās augstskolas programma ir nekam nederīga. Turklāt tas vērtējums ir tāds pavisam optimistisks. Diez vai realitāte ir tik maz sliktu programmu.
Premjera tieksme runāties ir acīmredzama. Augstskolu vadības un pasniedzēju vadlīnija arī ir “studiju process”, nevis kvalitatīvs rezultāts. Reiz bija kaut kāds troksnis, kad LU līgumā kāds students bija centies ierakstīt punktu, ka LU pienākums ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Laikam šim to panākt neizdevās.
Kūle vispār bija diskusijā bezjēdzīga. Centās familiāri “uzbraukt” Ķīlim ik pa laikam, pataisīt skolu pārstāvjus par “sociālantroploģiskiem objektiem”, resp., nostādīt makten apbižoto cietēju lomā. Kad ierunājās tas Kanta plaģiāta kašķa dalībnieks, tad šīs ģimeniskās jūtas tā uzvirmoja…
0
Edmunds Zālīte > Janis 15.11.2012. 12.03
pilnībā pievienojos j_zālīša viedoklim, dombrovskim arī vajadzētu beidzot atvērt acis un beigt tēlot idiotu, vai viņš pat nenojauš, cik liels atbalsts ķīļa reformām ir sabiedrībā? racionālāks un taisnīgāks līdzekļu izlietojums, protams, konfliktēs ar daudzu ‘nozares runasvīru’ personīgajām interesēm, tāpēc dialogs ir neiespējams pēc definīcijas.
0
piziks > Janis 15.11.2012. 14.35
Ar tādu halturēšanu/paviršību un haotismu, kads šobrīd Ķīlim, to reformēšanu pat nedrīkst darīt. Ķīli varētu turēt nelielā, drošā attālumā par ideju ģeneratoru, bet secīgi — step-by-step — Ķīlis reformēt neko nav spējīgs: tas pats iemesls nespējai ka Ķīļa zinātnisko publikāciju trukums — pasreklāmists un skaļrunis, kurš nespēj secīgi, disciplinēti, atbildīgi strādāt.
Premjeram vajadzētu laikus attapties un pavērtēt demisijas pieprasījuma iespējas, — tik daudz varas (un naudas!) mērkaķim ar granātu uzticēt nedrīkst.
Ja Ķīlim ļaus ieviest haosu, kas viņā pašā, arī AI sistēmā, studētgribētāji jau nākamruden tesīs prom no ši bardaka vēļ lielākā skaitā nekā līdz šim.
Un gribēšu nakamruden redzēt, kur un ka izpaudīsies to cilvēku/politpersonu atbildība, ja Ķīļa bardaks tiks palaists pašplūsma/Ķīļplūsmā. Ja vēlies kaut ko reformēt, citus macīt un sodīt, pašam jābūt labākam par tiem sodāmajiem/mācāmajiem.
0
garausiitis 15.11.2012. 08.40
Ne tikai dialogs, bet arī loģisks plāns nozares sakārtošanai. Ir atsevišķas akcijas , bet nav izstrādāta plāna.
Domāju būtu interesanti apkopot Ķīļa idejas šī gada laikā hronoloģiskā secībā – sākot ar maksas augstāko izglītību .
2
+6
-9
Atbildēt
+6
-5
Atbildēt
@grislits > garausiitis 15.11.2012. 10.20
Pilnībā piekrītu klusajam.
Izglītības nozare ir jāreformē, un diezgan kardināli, to nenoliedzu, bet ne tādā haotiskā veidā, kā to dara Ķīlis.
Tiešām izskatās, ka Misteram Haosam nav nekāda konkrēta plāna kā izveidot valsts interesēm atbilstošu konkurētspējīgu un ilgtspējīgu izglītības sistēmu sākot no bērnudārza līdz augstskolai. Viņš haotiski ķeras klāt šur tur kur vieglāk pieķerties un kur ienāk prātā bez jebkādas sistēmiskas pieejas.
0
garausiitis > garausiitis 15.11.2012. 10.56
roberts – tur jau tas suns ir aprakts,ka visa sistēma jāreformē sākot no apakšas . Es pats esmu strādājis zināmu laiku augstskolā 80 gadu beigās, daži mani kolēģi strādā vēl joprojām , paskatījos ,ka viņu programmas ir A 1 grupā, tātad max novērtētas. Esmu runājis tagad par situāciju un studentiem 80 gadu beigās un tagad – tā ir diena pret nakti – totāls pamatzināšanu trūkums lielai daļai no studentiem – tad kur slēpjas problēma – acīmredzot tajos produktos , ko saražo skolas. Tiesa es varu runāt par eksaktajām lietām , humanitārajās lietās varbūt ir labākas sekmes. Bet tad jautājums , kuri speciālisti Latvijai šodien ir vairāk vajadzīgi?
Līdz ar to loģisks jautājums , ko mums dod šī haotiskā novērtēšana, ja zinību ēkai ļodzās pamati un pat īsti nav skaidrs kādu virsbūvi būvēt. Ja jautājums ir sadalīt it kā pareizi naudu, tadvar kaut kur piekrist, ja jautājums ir uzbūvēt stabilu sistēmu , tad bez konkrēta plāna to nevar izdarīt. Patreiz tiek jaukta sistēma ( kaut arī slikta ) , neliekot pretī jaunu – nu nojauks un kas tad ?
Globāli būtu jāsāk ar vidējās izglītības sakārtošanu , kas ir bāze visam pārējam . Patreiz mēs redzam ,ka totāli trūkst tehnisko speciālistu, bet nekur nav dzirdēts par plāniem sakārtot profesionāli tehnisko izglītību – šis vidējais tautsainiecībai nepieciešamais izglītības posms vispār ir palaists pašplūsmā .
Un par augstāko izglītību – ir jāsāk ar to ,ka jāsaprot kādi speciālisti un cik mums ir vajadzīgi . Tad jāveic audits vai novērtējums tām studiju programmām ,kas var tos sagatavot – jāatlasa labākie un tiem jādod finansējums , ja nav studiju programmu atbilstošā līmenī , tad tās ir līdz tādam jānoved – un tas ir ne tikai AII uzdevums, bet arī ministrijas uzdevums. Tagad ir izdarīts darbs darīšanas pēc – nav redzams pienesums ko reāli dos šis novērtējums – tā vienkāršoti pēc rezultātiem varētu bez maz secināt – atņemam naudu LVU ģeogrāfijas studijām, jo tām ir C 3 līmenis un sadalām to teologiem , kam A 1 . Bet varbūt valstij vajadzēja paskatīties – vajag mums 11 studiju programmas reliģijā un teoloģijā ? Varbūt pietiek ar 2 programmām un tad labākajām dodam finansējumu ?
0