Kuru kungu tauta?
Saistītie raksti
Proza /
24. aprīlis
Izdzert trīs
Vēsture /
24. aprīlis
Mēs nākam kā draugi
Labs bizness /
7. aprīlis
Pārdot emocijas
Viedoklis /
28. marts
Pārmaiņas Rīgas ielu nosaukumos – Latvijas nacionālās identitātes stiprināšana
Komentāri (23)
gliters 15.11.2012. 09.55
Es gan visumā piekrītu autoram. Pēc manas saprašanas pasākuma darba valodai bija jābūt latviešu, jāparedz iespēja lasīt referātus gan krieviski (ņemot vērā, ka daudzi nāk no bijušās PSRS), gan angliski, kā arī jānodrošina sinhronais tulkojums uz latviešu, krievu un angļu valodu. Neciestu ne latviskā pašcieņa, ne dalībnieku komforts.
Un kāpēc prezidenta runa vispasaules latviešu saietā būtu jātulko angliski, man arī nav saprotams. Galu galā – vai tad tur notiekošais kādu latviešu valodas nepratēju vispār interesē?
1
Signija Aizpuriete > gliters 15.11.2012. 14.56
———–zirnekliene Šeloba Es gan visumā piekrītu autoram. ..
==============================================================================
Visumā var piekrist arī šim ‘Tarakāna monologa’ autoram:
Монолог Таракана
http://www.youtube.com/watch?v=-3PqGYcmdoA
0
mariam 15.11.2012. 09.53
Var jau likties, ka ja jau reiz starptautiska konference, tad angļu valodai būtu jābūt vismaz tādā pašā statusā, kā krievu valodai. Taču jāsaprot, ka ārpus Latvijas Vācietis tomēr stipri vairāk bija pazīstams tikai padomju telpā, tāpēc krievu valodas pārsvars šādā konferencē šķiet likumsakarīgs.
Igauņiem, piemēram, Lotmana dienu konferencēs sesijas ir gan angļu, gan arī krievu valodā. Bet tas ar saprotams, jo Lotmans semiotikā ir pasaules mēroga figūra, tomēr vienlaikus ļoti saistīts arī ar krievisko telpu, tāpēc arī konference pašsaprotami divvalodīga.
3
aivarstraidass > mariam 15.11.2012. 11.50
>>> Taču jāsaprot, ka ārpus Latvijas Vācietis tomēr stipri vairāk bija pazīstams tikai padomju telpā, tāpēc krievu valodas pārsvars šādā konferencē šķiet likumsakarīgs.
======
Varēja to atrisināt bez skandāla: trīs darba valodas (latviešu, angļu, krievu); būtu uzaicinājuši kādu pētnieku no ES ar referātu angliski (vai kaut vai daļu no diskusijām) – un viss notiktu. Silvestrs Gaižūns (Lietuva), Reins Veidemans (Igaunija), Pāvels Štolls (Čehija) konferencē taču piedalījās.
0
mariam > mariam 15.11.2012. 12.35
Neko sīkāk par to konferenci nezinu. Man ar liktos tikai dabiski, ja būtu arī angļu valoda. Vienkārši man šķiet, ka Vācieša atpazīstamība ir diezgan ierobežota noteiktā areālā.
0
Signija Aizpuriete > mariam 15.11.2012. 23.24
——–Gunārs Nāgels:'(..)
Bet ko lai iesāk latvietis, kurš nav kādu no tieši šīm svešvalodām apguvis?’
=============================================================================
Lasīt O.Vācieša publicēto dzeju oriģinālvalodā, lai varētu angļu valodā atdzejot! Kā tikai O.Vācieša dzejas krājumu angļu valodā publicēs – tā būs nākamajā konference darba valoda arī angļu. Pagaidām, pardon, būs angļu mēlē tikai tiešais tulkojums:
Ояр Вациетис. “Я думал, что война во мне…”
Я думал, что война во мне / Вовек болеть не перестанет,
И тот, кто пал на той войне, / Вовек с земли уже не встанет,
И всем хирургам не суметь / Те раны заживить на теле…..
Перевод с латышского Ю. Левитанского.
Источник: Свет Победы. Стихи. Составитель В.К. Карпеко. Москва, “Военное издательство”, 1985 год. С. 67.
http://thelyricsofthewar.blogspot.com/2012/07/blog-post_4688.html
p.s. Papildus info atbildes apjēgai ‘Ko darīt?’ – J.Petera pārdomās:
‘(..)Dažu uztverē tieši otrādi – vieniem – nesaprotams vai mūsu dzīvi apmelojošs, otriem – bezatbildīgs dzejas sarīkojumu norāvējs, trešiem – dzērājs, ceturtiem un piektiem – apskaužams sāncensis un sīkpilsoniskus sadzīves labumus noraidošs izlēcējs, kuram nepelnīti piešķirts tā laika augstākais apbalvojums – PSRS Valsts prēmija (tās bija neaizsargāta talanta bruņas pret tarakāniem).’
http://www.diena.lv/kd/literatura/nevareju-izdomat-bargaku-sodu-13977459
0
buchamona 15.11.2012. 09.21
Varam būt lepni, ka runāt par mūsu tautas izcilo dzejnieku ir atbraukuši arī pētnieki no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Ukrainas, Čehijas…+++ Konferences kontekstā, kurā tika analizēti O.Vācieši darbi, sākt runāt par ” kungu un kalpu” tautu, tas ir pārspīlēti, jo galvenais taču ir – uz šo pasākumu bija sapulcējušies vairāk vai mazāk, bet tomēr domu biedri. Un šādā situācijā izlikties, ka mēs nesaprotam krieviski:)- ir situācijas, kad tas ir jādara un ir tādas situācijas, kurās nav tas jādara. Droši vien, konferences rīkotāji pirms konferences valodu jautājumu bija saskaņojuši ar viesiem – dalībniekiem.
Pēdējā laikā man ir bijuši divi darba biedri – krievi ar kuriem man bija jāstrādā kopā mazā telpā, divvientulībā :). Ar vienu no viņiem es sarunājos latviski, vai krieviski, kā sanāca, jo abas valodas mēs pārvaldījām vienlīdz labi un arī uz dzīvi skatījāmies apmēram pa vienu un to pašu “logu”, ar otru, tas jau bija vēlāk, arī sarunājāmies divās valodās, bet vienas sarunas laikā uzsvērti – katrs savā, es latviski – viņš krieviski :)), lai gan arī gan krievu, gan latviešu valodas pārvaldījām abi vienlīdz labi, taču uz dzīvi skatījāmies pa diviem pretējiem ” logiem”.
Protams, ka frāze ” valoda ir tikai saziņas līdzeklis”, ir stulba, taču nevietā uzsvērti izlikties, ka nesaproti kādu no valodām, tas ir tik pat stulbi.
Tas, ka vēl kādus padsmit – divdesmit gadus postpadomju telpā valodas ziņā valdīs situācija, kurā liela daļa iedzīvotāju kā svešvalodu pārvalda krievu, bet ne vārda nesaprot angļu valodā – nu tādas ir šīs rusifikācijas sekas, ar kurām ir jārēķinās, kurām nedrīkst padoties un pieņemt šo situāciju kā kaut kādu ” vērtību”, taču otrā galējībā arī nav ko krist. Dabā attīrīšanās no sārņiem notiek pakāpeniski :)
10
mary75 > buchamona 15.11.2012. 10.14
“Protams, ka frāze ” valoda ir tikai saziņas līdzeklis”, ir stulba, taču nevietā uzsvērti izlikties, ka nesaproti kādu no valodām, tas ir tik pat stulbi”.
———————————————-
Te nav ko piebilst, tāpat,kā visam citam.
0
gliters > buchamona 15.11.2012. 10.22
Krieviski runāju perfekti un bez akcenta, bet… Ja mani kāds uz ielas uzrunā krieviski, “nesaprotu” principā. Un tā rīkošos visu atlikušo dzīvi, ja nesanāks pieredzēt dekolonizāciju. Ja sanāks – pārskatīšu šo principu.
0
kristaps_drone > buchamona 15.11.2012. 10.22
” Un šādā situācijā izlikties, ka mēs nesaprotam krieviski:)- ir situācijas, kad tas ir jādara un ir tādas situācijas, kurās nav tas jādara.” – te nevajadzēja izlikties, vienkārši vajadzēja nodrošināt tulkojumu no krievu valodas latviešu, jo šeit pagaidām vēl nav krievijas guberņa.
0
mary75 > buchamona 15.11.2012. 10.50
Viena lieta, principā nerunāt krieviski ar kādu pārdevēju centrāltirgū, kas principā nerunā latviešu valoda, cita lieta, neatbildēt krieviski kādam krievu tūristam vai šādā konferencē.
Un kā tu iedomājies to dekolonizāciju, intersanti būtu uzzināt, cik iespējams, viss jau notiek, gan valodas politikā, gan atbalsta repatriācijas, utt., un ko tad tu vēl gaidi, izsūtīšanas, vai, pati taču saproti, ka tas nekad nenotiks, pat VL par to vairs nerunā.
Un tulkojumu būtu jānodrošina gan no krievu, gan no angļu valodas, par to jau neiet runa.
0
gliters > buchamona 15.11.2012. 11.01
Par to, kā iztēlojos dekolonizāciju, esmu izteikusies pietiekami daudz – ja nesaprati, lasi tik ilgi, kamēr “pielec”. Varu precizēt – kad latvieši Latvijā sastādīs stabilu konstitucionālo vairākumu, bet Rīgā vismaz pārstās būt par minoritāti, tad mīkstināšu savu nostāju attiecībā uz krievu valodas lietošanu.
Neesmu VL! biedre, tā ka uz mani “partijas disciplīna” neattiecas. Turklāt esot “mazākā ļaunuma koalīcijā” ar universālajiem liberālkosmopolītiem (V) un uz SCenogrāfiju orientētiem liberālkosmopolītiem (RP) jāizvēlas pieticīgāki mērķi un uzdevumi – tas ir loģiski un saprotami.
Labi, ka vismaz jautājumā par nostādnēm valodu lietojumā O. Vācietim veltītajā pasākumā mums, kā redzu, domstarpību nav.
0
gliters > buchamona 15.11.2012. 11.21
P.S. Krievu tūristi konsekventi jāradina pie domas, ka jebkurās ārzemēs (arī bijušajās kolonijās) pirmā saziņas valoda ir angļu, nevis jāiedomājas, ka katru pretīmnācēja pienākums ir saprast krieviski. Kas attiecas uz konferencēm vai saietiem, skaidrs, ka neoficiālā komunikācija dalībnieku starpā var būt t.sk. krieviski, bet rakstā jau runa ir tieši par formālās puses organizāciju, kas parāda lielas latviešu daļas verga psiholoģiju jau “šūnu līmenī”.
0
aivarstraidass > buchamona 15.11.2012. 11.24
Ja O.Vācieša konferencē bija daudz pētnieku, kuri vēlējās runāt krieviski, tad varēja uzrakstīt nevienu nepazemojot. Piemēram, “konferences darba valodas ir latviešu, angļu un krievu; nodrošinām tulkojumu angļu valodā”. Ja ir kāds zinātnieks-lingvists, kurš ne vien runāt, bet pat saprast angliski nespēj – viņš nav izvēlējies pareizo profesiju.
Man nav nekas pret situācijām, kur dažādu iemeslu dēļ tiek izmantota krievu valoda – ja ir alternatīva izdarīt darbu, vai ievērot principus, tad darbu izdarīt ir tomēr svarīgāk. No otras puses, nedrīkst pieļaut situācijas, kur krievu valoda būtu VIENĪGĀ alternatīva latviešu valodai. Konferenci organizē LU, sponsorē vairākas budžeta institūcijas un arī Rīgas Dome – http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zinas/Ojars_Vacietis_konf__programma.pdf . Tos, kuri šo nejēdzību pieļāva ir jāsauc skaidroties, kādēļ viņi sulainiski atbalsta Lindermana divvalodības plānus.
0
mary75 > buchamona 15.11.2012. 11.35
Tam gan jāpiekrīt, darba valodām bija jābūt angļu, latviešu, krievu, nevis latviešu un krievu.
0
kristaps_drone > buchamona 15.11.2012. 12.37
>Dzerim
“…gan atbalsta repatriācijas” – pirmā dzirdēšana, bet jaunums ir patīkams! Kā Latvijas valdība un Saeima ir 20 gadu laikā atbalstījui okupantu, kolonistu un viņu pēcteču repatriācijai? Esmu dzirdējis tikai runas, ka “visi ir mūsējie” un “visi ir mums vajgadzīgi”.
0
Signija Aizpuriete > buchamona 15.11.2012. 23.31
———-
Tos, kuri šo nejēdzību pieļāva ir jāsauc skaidroties, kādēļ viņi sulainiski atbalsta Lindermana divvalodības plānus.
==============================================================================
”Čeka un ceka nevarēja dzejniekam piedot nepakļāvību. Kad Voss izsauca Ojāru uz pārrunām, viņš neaizgāja.”
Ludmila Azarova.(Vācietis. Pretestības enerģija.12.11.2008, Latvijas Avīze)
– Jums, kungs Apsīt, arī vajadzētu O.Vācieša dzeju palasīt un pārlasīt…
0
Janka, Janic 15.11.2012. 07.53
ka Latvija kaadreiz atgieziisies briiviibaa , palika dzejnieka neizsapņots sapnis , taadeeļ šii dzejas rinda , katra iista latvieša sapnis boļseviku laikos domaaju bija par to kaa buutu ja buutu ….
0
P_Dancis 15.11.2012. 07.44
“..varbūt prezidents uzskata, ka pasaule sadalīta divās daļās – „mūsējos”, kuriem krievu valoda ir „kungu valoda”, un „viņējos”, kuriem angļu valoda ir „kungu valoda”.”
Lieliski pateikts. Tas par mūsu tautas kalpa sindromu.
0