Zinātniski nekorekti, neievērojot godīgu konkurenci
Saistītie raksti
Viedoklis /
18. jūnijs
Kā skolu jauniešiem rosināt interesi par uzņēmējdarbību?
Viedoklis /
5. jūnijs
Dizaina nākotne ir starpdisciplinārā sadarbībā
Viedoklis /
14. maijs
Izkāpjot no komforta zonas: ko iegūstam, studējot doktorantūrā?
Komentāri (31)
janis17 13.11.2012. 10.07
edge, ārstējies!
0
janis17 12.11.2012. 23.14
Pētījumu dati liecina, ka galvenā studentu nesekmības problēma ir NAUDAS TRŪKUMS. Vecāki nespēj finansēt gan studiju maksu, gan studenta iztikas mumimumu, līdz ar to ap 40-50% DIENAS nodaļas studentu strādā. IR SPIESTI strādāt. Stipendijas ir RETUMS.
http://www.lsa.lv/40-studentu-strada-lai-nopelnitu-iztiku.html
http://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijas-studenti-strada-divreiz-vairak-par-es-jauniesiem.d?id=16358246
http://www.farmaceitubiedriba.lv/lv/strukturvienibas/latvijas-farmacijas-studentu-asociacija-lfsa/zinas/studentu-viedokli
Rezultātā, kas notiks – finansējumu apgriezīs – programmas bankrotēs, konkurence samazināsies, STUDIJU MAKSA pieaugs. Studēt būs baigi ekskluzīva lieta sliktā – naudas nozīmē… Studentam vajadzēs strādāt vēl vairāk un mācīties laika būs VĒL mazāk, vai studijas vispār tiks pamestas.
Pēc ķīļa domām, labāk, lai augstāko izglītību neiegūst vispār, nekā iegūst, objektīvi vērtējot, ar vidējo atzīmi 5-6. Atļaušos šo viņa domu apšaubīt…
1
Signija Aizpuriete > janis17 13.11.2012. 09.48
——aivarsk (..)
Atļaušos šo viņa domu apšaubīt…
==============================================================================
Droši, pamatīgi izvērsti un ar plašu vērienu – galu galā demokrātija, ‘vārda brīvības’ iespējas jāizmanto un jāizbauda! Varbūt kādus 30 sudraba grašus varneši par tādu centību atmetīs……
0
ﮎandijs Be1t1kﮎ 12.11.2012. 17.55
Ķīlis iemācījies taisīt troksni; žēl, ka nav iemācījies novērst smaku.
0
Una Grinberga 12.11.2012. 14.47
Ja skalda matus, tad vienmēr var atrast metodiskus trūkumus, bet tā arī neatradu Hazana argumentācijā pamatojumu, ka dažas “sliktās” programmas ir īstenībā “labas”. Slieksnis, lai nosauktu programmu par sliktu ir pietiekami augsts.
7
Signija Aizpuriete > Una Grinberga 12.11.2012. 14.53
——
‘Bagāts dar’ kā grib…., bet Hazans – kā var?’
http://www.youtube.com/watch?v=PO1RSfaxod4
0
aldis_grunde > Una Grinberga 12.11.2012. 15.52
Kas vispār ir labs un kas slikts? Izlasi tos kritērijus un pasaki, cik no tiem Tev ir nozīmīgi, izvēloties studiju programmu!
Bet runājot par šo analīzi, tad autors norāda, ka šie dati ir tikai pirmatnējie dati, kuru vākšanas mērķis bija tos analizēt tā kā to izdarīja AIP, nevis tos kaut kā savādāk matemātiski apstrādāt.
Analoģijai – tagad normāli lai augstskolā beigtu sesiju, ir jānokārto visas ieskaites un eksāmenos jādabū atzīme ne zemāka par 4. Ko izdarīja Ķīlis – viņš ‘ieskaitīts’ apzīmēja ar 1, ‘neieskaitīts’ ar 0, visus eksāmenus un ieskaites saskaitīja kopā, ieguva kaut kādu vidējo un paziņoja, ka tam jābūt lielākam par 5.
Respektīvi – tagad kopā tiek skaitītas lietas, kas pēc būtības ir atšķirīgas, tiek voluntāri noteiktas svarīgās un ne tik svarīgāk lietas un tiek pieprasīts kaut kāds no gaisa pagrābts punktu skaits.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 12.11.2012. 19.32
@tvverotajs
Un Tu tiešām uzskati, ka augsta nesekmīga studentu vidū ir normāli? Ja ļoti daudzi studenti nespēj nokārtot kādu priekšmetu ar pirmo reizi, tad vai nu ir nepareizs saturs, slikts pasniedzējs vai studenti nepietiekami motivēti (uzņemšana nekvalitatīva vai studentiem nav izskaidrotas prasības no mācībām). Es vispār brīnos, kā var ar 40% zināšanām/prasmēm būt sekmīgs? Nevienā normālā Eiropas augstskolā nav tik zems slieksnis. Parasti bakalaurā ir jābūt min. 5 un maģistratūrā 5.5 vai 6.
Hazans apstrīd punktu skaitu, bet viņš neko nesaka par sliktajām programmām. Lai kādi arī nebūtu tie kritēriji (ko pati AIP noteica!!!!!), bet ja vairāk kā 15% no tiem ir neapmierinoši, tad te jau vairs nav subjektivitātes jautājums, jo Hazans pats atzīst, ka attālums starp 2 un 1 ir liels. Hazans var sprēgāt par savu fakultāti, bet skaidrs ir viens – ekonomikas diplomu var saņemt arī neejot uz lekcijām – un to zina vismaz puse Latvijas!
0
janis17 > Una Grinberga 12.11.2012. 23.14
Nasing spešal. Liekas, ka tev studentija ir “tumša bilde”, tāpat, kā ķīlim.
Galvenā studentu nesekmības problēma ir NAUDAS TRŪKUMS. Vecāki nespēj finansēt gan studiju maksu, gan studenta iztikas mumimumu, līdz ar to ap 40-50% DIENAS nodaļas studentu strādā. IR SPIESTI strādāt. Stipendijas ir RETUMS.
http://www.lsa.lv/40-studentu-strada-lai-nopelnitu-iztiku.html
http://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijas-studenti-strada-divreiz-vairak-par-es-jauniesiem.d?id=16358246
http://www.farmaceitubiedriba.lv/lv/strukturvienibas/latvijas-farmacijas-studentu-asociacija-lfsa/zinas/studentu-viedokli
Rezultātā, kas notiks – finansējumu apgriezīs – programmas bankrotēs, konkurence samazināsies, STUDIJU MAKSA pieaugs. Studēt būs baigi ekskluzīva lieta sliktā – naudas nozīmē… Studentam vajadzēs strādāt vēl vairāk un mācīties laika būs VĒL mazāk, vai studijas vispār tiks pamestas.
Pēc ķīļa domām, labāk, lai augstāko izglītību neiegūst vispār, nekā iegūst, objektīvi vērtējot, ar vidējo atzīmi 5-6. Atļaušos šo viņa domu apšaubīt…
0
Una Grinberga > Una Grinberga 13.11.2012. 09.24
@aivarsk
Tad kāda jēga no AI, ja tā ir neefektīva? Vai tas ar četriniekiem spēs izturēt darbā uzņemšanas pārbaudījumus? Tērējam miljonus, iegūstam pus-koka lēcējus un nākamos bezdarbniekus? Jēga?
Neviens īpaši nejutīs, ka dažas sliktās pedagoģijas programmas tiks slēgtas, jo reti kurš beidzējs vispār turpina strādāt skolā.
0
janis17 > Una Grinberga 13.11.2012. 10.36
Nasing, to jau darba tirgus saliek savās vietās. Tu taču neapgalvosi, ka teicamas sekmes un laba skola garantē labu darbu, neskatoties, piemēram, uz personas īpašībām. Ja esi bijis kaut uz vienu darba interviju, tad taču saproti kādā veidā notiek atlase.
Neviens neprasa sekmju izrakstu un arī to, vai bija efektīva/neefektīva AI, nosaka studenta tālākā darba pieredze, ne tik daudz skolas nosaukums un vēl mazāk sekmju lapa.
Kritēriju ir daudz vairāk, nekā skolas nosaukums. Vienīgais veids, kā samazināt kādām izglītības programmām finansējumu, ir palielināt finansējumu un vietu skaitu tādās pašās, tikai kvalitatīvākās programmās kaut vai citās skolās, lai kopējā summa nesamazinātos.
0
Rita Lazda > Una Grinberga 13.11.2012. 22.37
(komentārs ir atbilde nasing spešal par ballēm) nu nez nez… RTU 6 bija tikpat viegli nopelnīt, kā LU 4 10 baļļu sistēmā. Esmu bijis abās universitātēs(bet tur nemācījos, jo nevar prasīt no stresaina studenta labas sekmes) un varu salīdzināt, bet vērtēt augstskolu pēc atzīmēm… un salīdzināt Latvijas izglītības sistēmu ar Eiropas nevar. Vispirms UK maģistru var dabūt 2-3 gados. Latvijā LU savu laiku bakalaurs bija 4 gadi. Uk augstskolā var tikt 2 kursā no koledžas. Latvijā nav ar ko salīdzināt. Vācijas izglītības sistēma ar ir pilnīgi atsķirīga, kur vidusskolās pat var būt 14 klases un ģimnāzija ar viņiem atšķiras no tā ko saprot Latvijā. Jebkurā gadījumā ārzemēs ne tikai augstākā izglītība ir atšķirīga, bet arī pamata un vidusskolas izglītība.
Ja nemaldos, tad UK reformēja izglītību, liekot lielu uzsvaru uz koledžas izglītību, jo valstij nevajadzēja pilnīgi izglītotus studentus, bet vajadzēja arī domāt par pieaugušo un praktisku iemaņu apmācību, kas der darba tirgum. No tā ko sanācis dzirdēt no Ķīla presē, tad tiek īstenots Pabrika “ieteikums”, ka Latvijā ir par daudz studentu – tas tad tiek arī darīts. Manuprāt, tautas debilizācija augstākajā pakāpē un vēlme aizturēt smadzeņu aizplūšanu, kas ir pilnīgi aplami – ja jau Latvijā ir liels bezdarbs, tad vajadzēja taisni ieguldīt Latviešu jauniešu augstākajā izglītībā un visus izsūtīt uz eiropas augstskolām tālākās izglītības apguvei. Ar šo tiktu nošauti daudzi zaķi vienlaikus:
1. Latviešu vairums ārzemēs nestrādātu melnos darbus iztikšanai.
2. Ietaupītos nauda izglītotu bezdarbnieku uzturēšanai.
3. Apgūtu citu valstu pieredzi un kad Latvijai būtu labāka ekonomika būtu pieejami papilnam ar izglītotiem latviešu valodā runājošiem speciālistiem, kas ļautu iztikt bez imigrantu piesaistes, tos vilinot atpakaļ uz Latviju, kas pie reizes vēl dotu ekonomisko izaugsmi.
patlaban situācija ir šāda:
1. katrs par sevi – ir iespējas uzņēmīgiem jauniešiem iegūt izglītību, bet par to Latvijai nepienākas nekādas pateicības – arī tad, ja jaunietis ir valdošās elites atvase.
2. tiek rīdīti savā starpā aizbraucēji ar palikušajiem
3. Latvijā vairojas mazizglītotu plebeju masa un Ķīlis ir sekas Latvijas nabadzībai un pēdējās stadijas eksperimentu veicējs
0
Kristīne 12.11.2012. 14.29
SPSS ir samācījušies lietot visi, bet pareizi lietot ne visi.
1
Signija Aizpuriete > Kristīne 12.11.2012. 14.49
——–
Ķīlis tagad pierāda tiem ”pareizajiem”, kas uzstājīgi apgalvo, ka labi zina, ka vienādojums 2×2=5 nav ”zinātniski korekts”.
Rakstīt par ”godīgu konkurenci” var tikai ļoti, ļoti augstā ziloņkaula tronī sēdošais (LZA bēniņos-?). Hazans kungs būs pašu Bērziņpapu kāpelēšanā pāspējis?
Ko tie mūsu zinātnieki pirms Latvijas iestāšanās ES stāstīja? Lai ko arī stāstītu, tik un tā ‘treknos gadus’ nenovērstu – tik un tā arī tagad reformēšanu neapturēs. Vajag tak’ reformatoru ‘funktieri’ apjēgt
‘Нет науки экономика, есть наука арифметика’
http://rus.delfi.lv/archive/net-nauki-ekonomika-est-nauka-arifmetika.d?id=27924695
0
Ieva 12.11.2012. 14.28
Cik saprotu, nevienu programmu jau IZM neslēdz, vienkārši dažām nogriež valsts finansējumu.Ja būs pieprasījums, tā pastāvēs tāpat. Tāpēc, piemēram, samazinot finansēto programmu skaitu katrā augstskolā par X procentiem, rezultāts būtu tāds pats. Jeb kritērijs šeit jau nav tik svarīgs, bet ir nepieciešams mainīt to, ka augstākā izglītība ir padarīta par pērkamu preci. Droši vien, ka ne visur tas ir izdarīts objektīvi, droši vien, ka ir kļūdas, bet ar visu to paredzamais rezultāts to nokompensēs. Tajā pašā laikā piekrītu Hazana tēzei, ka objektīvāks kritērijs būtu studiju galarezultāta vērtējums. Pavisam vienkārši: vai absolvents strādā profesijā? Citādi ir bijuši gadi, kad no Latvijas universitātes pedagoģijas fakultātes (arī no tiem, kas studē budžetā) beidzējiem neviens pats uz skolu strādāt neaiziet. Vai šādu programmu valstij ir jāfinansē?
4
Kristīne > Ieva 12.11.2012. 14.32
Runa šeit laikam vairāk ir par pirkstu, desu un burkānu saskaitīšanu, vidējā rezultāta aprēķināšanu un aprēķinu publiskošanu ar norādi – “izmantot cirpšanai”.
0
Una Grinberga > Ieva 12.11.2012. 19.45
@Ķīps
Šķiet, ka darba kritērijs varētu būt vēl nāvējošāks brēcošajām augstskolām! Ko Tad Hazans neprotestē pret metodiku, kad LU paziņo, ka ir populārākā augstskola (ņemot vērā tikai absolūto pieteikumu skaitu nevis konkursu uz vienu vietu)?
0
Kristīne > Ieva 12.11.2012. 21.22
“Ko Tad Hazans neprotestē pret metodiku, kad LU paziņo, ka ir populārākā augstskola (ņemot vērā tikai absolūto pieteikumu skaitu nevis konkursu uz vienu vietu)? ”
===
Papēti etimoloģiju – “populārs” tieši to arī nozīmēs.
0
Rita Lazda > Ieva 13.11.2012. 22.10
nezinu gan… manuprāt Ķīlis jau izteicās daudz vairāk par to reformu – tā jau nav tikai studiju slēgšana, bet arī augstākās izglītības ieviešana anglu valodā un vēl tur bija šādas tādas pērles.
Esmu pilnīgi pret to, jo laba izglītība Latvijā tikai latviešu valodā nekādīgi nevar būt par šķērsli ārzemju studentiem apgūt izglītību Latvijas augstskolās latviešu valodā, tāpat kā latviešu studentam latviešu valodas neesamība universitātē Krievijā nav šķērslis apgūt augstāko izglītību krievu valodā vai jebkuras citas valsts universitātē tās valsts valodā… tas nav nekas neparasts, ka izglītoti cilvēki ārzemēs zin svešvalodas – tas ka plebeji nezin, tas ir pavisam cits jautājums un tāpēc jau nav jāmaina augstskolu valoda uz angļu lai paceltu izglītības līmeni. ja reformu mērķis ir ārzemju studentu piesaiste un arī Latvijas studentu samazināšana, tad tas ir cits jautājums, bet tad tam nav nekāda sakara ar izglītības kvalitāti… Jebkurā gadījumā lai celtu Latvijas universitāšu prestižu, ļoti lielu lomu spēlē nauda, kas tiek investēta zinātnē – jebkuŗi citi ceļi ir vienkārša eksperimentēšana, kā reformēt izglītību, jo valstij nav naudas.
0
tizls_putnins 12.11.2012. 13.19
Kad dēls izvēlējās studēt Apvienotajā Karalistē, viņš ļoti rūpīgi izvēlējās universitāti. Piemēram iekopēju saiti uz Guardian University Guide. Studētgribētāji arī Latvijā ir pelnījuši līdzīgu “rīku”.
http://www.guardian.co.uk/education/table/2011/may/17/university-league-table-2012
4
janis17 > tizls_putnins 13.11.2012. 00.07
Kāpēc angļi ir tik stulbi, ka katru gadu neslēdz teiksim piecas sliktākās skolas pēc tā gada rezultātiem? Tas tak tā uzlabotu vidējos rādītājus!!!
Salford Liverpool John Moores Bucks New University Southampton Solent Newport East London Bolton UC Suffolk West of Scotland London Met
0
Andris > tizls_putnins 13.11.2012. 02.09
Neslēdz (tāpat kā arī pie mums neplano neko slēgt), bet arī nevar teikt, ka neko nedara. London Met’am pavisam nesen aizliedza uzņemt ārvalstu studentus, tāpēc ka atklājies, ka studiju vīzas tika izmantotas nelegālai dzīvošanai Anglijā, nevis mācībām.
0
janis17 > tizls_putnins 13.11.2012. 10.11
Tas, ko es gribēju teikt ir – labāk vidēja līmeņa augstākā vai jeb kāda cita izglītība, nekā BEZIZGLĪTĪBA.
Vienīgais veids, kā samazināt kādām izglītības programmām finansējumu, ir palielināt finansējumu un vietu skaitu tādās pašās, tikai kvalitatīvākās programmās kaut vai citās skolās, lai kopējā summa nesamazinātos.
0
Rita Lazda > tizls_putnins 13.11.2012. 21.58
UK universitātes ir viens no ekonomikas balstiem un ienes diezgan daudz naudu, apmācot ārzemju studentus. UK arī ir savas problēmas – manuprāt izglītības prasības ir zemākas ko prasa no studentiem, bet konkurence ir lielāka un arī lielāks studentu skaits un ir no kā izvēlēties labākos un arī nav naudas problēmas. Tas ka neslēdz – es viss tā neapgalvotu – viņiem nesen bija reformas(laikam 10 gadus atpakaļ), kas reformēja koledžu un augstskolu izglītību un iespējams, ka būs vēl nākamās. Arī nesen bija studentu nemieri, kur līdzīgi kā tas bija Latvijā pirms 10 gadiem, UK pacēla studiju maksas.
0
Signija Aizpuriete 12.11.2012. 13.15
——-Zinātniski nekorekti, neievērojot godīgu konkurenci.
==============================================================================
Hazana kungs kā savas bērnības varonis Nezinītis, kas uz Mēness nokļuvis?
Laiks pieaugt, laiks apjēgt reālijas zinātnieku kungi un dāmas:
Введение: Уроки первого десятилетия
Глава 1. «Это же идеология, глупыш!», или О капиталистической утопии
СЛАВОЙ ЖИЖЕК: ‘РАЗМЫШЛЕНИЯ В КРАСНОМ ЦВЕТЕ: КОММУНИСТИЧЕСКИЙ ВЗГЛЯД НА КРИЗИС И СОПУТСТВУЮЩИЕ ПРЕДМЕТЫ’
http://aleksandr-kommari.narod.ru/zhizhek_razmyshlenija.htm
=============================================================================
Slavoj Žižek, Ph.D., is a senior researcher at the Institute of Sociology, University of Ljubljana, Slovenia, and a visiting professor at a number of American Universities (Columbia, Princeton, New School for Social Research, New York University, University of Michigan).
0
Evija Zauere 12.11.2012. 13.11
Vai Hazans ir tas pats “profesors”, kas pamanījās saskaitīt cik cilvēki ir emigrējuši uz UK nepaprasot nevienu oficiālu ciparu no UK imigrācijas dienestiem?
1
Marta Zariņa > Evija Zauere 13.11.2012. 12.33
Lai kā man nepatiktu Hazans, esot ar līdzīgu izglītību es redzu līdzīga rakstura problēmas.
0
dzerkaleliva 12.11.2012. 13.10
Jakobīņi mums stāsta, ka 21.gs.sava veida galvu ciršana mūs vedīs uz laimību. Ne nu vedīs, ne nu kā. Beigās jau tikai pašiem jakobīņiem visu sugu liberastiem un reformotoriem tās galvas cirtīs. Varētu domāt, ka kādreiz ir bijis savādāk. Pacietību, tikai pacietību kungi, euro ieviesēji un universa labākie premjeri.
0