Nacionālā mazdārziņa zūdošā patība

107

Komentāri (107)

dagne7 14.11.2012. 17.50

Esmu gatavs zem raksta parakstīties!
Priecāsimies, ka mums ir tāds unikāls mazdārziņš – Latvija!
Rainis teicis:

“Bet sargies būt kā nabadzīgie garā,
Kas sevi projām sviežot laimīgi:-
Uz tevi spļaus un samīs tevi barā.”

0
0
Atbildēt

0

Pauze 14.11.2012. 13.09

Izcils raksts, Sanita!

0
0
Atbildēt

0

ingban 13.11.2012. 19.06

Vārdu sakot, viss ir labi tā kā ir! Un neviens tā īsti iedomāties nevar, kā būtu, ja būtu citādi. Nu ko, dzīvosim, redzēsim. Gan to, ko iegūsim no tās superdārgās “gaismas pils”, gan to, kā šī pati uzvedīsies, gan to, kā mēs spēsim uzturet šo “glauno” madāmu, kad viņai špahtele sāks krist nost.

0
-1
Atbildēt

0

Egitazz 12.11.2012. 20.31

Nezinu gan, vai tas vairos studiju kvalitāti, ja latviešu skolas beigušie studenti uzreiz sāks apgūt augstākās zinības pilnībā angļu valodā, kura tomēr nav viņu dzimtā valoda un nav izkopta līdz pilnībai.
==========
autore grib pateikt, ka latvieši ir stulbāki par krieviem? Jo krievi taču apgūst Latvijā augstāko izglītību tikai nedzimtajā valodā. Jeb tā apgūšana dzimtajā valodā autori uztrauc attiecībā tikai uz latviešiem?

Vispār viena IZM darbiniece arī stāstīja igauņiem, ka krievi ir gudrāki par latviešiem, jo pārvedot apmācības krievu skolās uz 60% latviešu valodā, pēc viņas teiktā, krieviem ir labākas sekmes nekā latviešiem.
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/34448/igaunija-parnem-latvijas-pieredziIgaunijas Izglītības ministrijas Vispārējās izglītības nodaļas vadītāja Irēna Kaosāre Igaunijas televīzijā teica: „Mēs varam būt mierīgi attiecībā uz rezultātiem. Evija Papule teica, ka divvalodīgo skolu, tas ir – skolās, kurās daļu priekšmetu māca latviešu, bet daļu – krievu valodā, rezultāti ir daudzas reizes labāki nekā tajās, kur mācības notiek tikai valsts valodā.”

+3
-3
Atbildēt

2

    Signija Aizpuriete > Egitazz 12.11.2012. 20.48

    ———
    Latvijas tautai piederīgo Latvijas valsts pilsoņu pasēs vairs nebūs ailītes ‘Tautība’, – tā kā lielīties par gudrību varēs tikai ‘alliens’ ( kam ķešā arī pasīte ar divgalvainā ērgļa emblēmu-?).

    http://pasport24.net/pasport.jpg

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > Egitazz 12.11.2012. 21.17

    kolpants
    Saproti taču, kāpēc 80% juristu, mediķu, aktieru, zinātnieku un mūziķu krievijā ir žīdi. Latvijā tās profesijas pārstāv latvieši
    Ja nē, http://ipvnews.org/ paskaidros

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

Signija Aizpuriete 12.11.2012. 19.56

nebūs stipri par vēlu.
===============================================================================
Filmu industrijai jau var vaiņagu gatavot – to vairs reanimēt neizdosies….

‘ Izsolē pārdotas Rīgas kinostudijas ēkas ‘

http://www.apollo.lv/zinas/izsole-pardotas-rigas-kinostudijas-ekas/538040

0
-1
Atbildēt

0

Timurs Čuntonovs 12.11.2012. 17.37

Laikam varu parakstīties zem katra vārda. It īpaši par to Lielo Igauniju :)

+2
0
Atbildēt

1

    ———–rinķī apkārt Lasot rakstu ienāca prātā – okupācijas laikā viss nacionālais tika nīdēts ārā bez žēlastības, bet pat tolaik nevarēja tā vienkārši ņemt un aizklapēt latviešu skolas ciet,(..)
    Jācer ka tik pat ātri tiksim arī no šīs bērnišķības vaļā, jacer, ka tas nebūs stipri par vēlu.
    ===============================================================================
    Filmu industrijai jau var vaiņagu gatavot – to vairs reanimēt neizdosies….

    ‘ Izsolē pārdotas Rīgas kinostudijas ēkas ‘

    http://www.apollo.lv/zinas/izsole-pardotas-rigas-kinostudijas-ekas/538040

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Signija Aizpuriete 12.11.2012. 13.36

——–Sanita Upleja:'(..) un pēdējos divdesmit gadus, kad tik lēni un šķietami grūti mums iet ar tās augšāmcelšanu tiešā un netiešā nozīmē. ============================================================================== Rakstošajai brālībai jau nu žēloties par ‘augšāmcelšanos’ pēc 1988.g. leģendārā plēnuma nevajadzētu-, kā saka ‘Ko sēsi, to pļausi’:

”(..)mēs skaidri pasakām – valsts vara nacionālo rakstniecību ir metodiski nīcinājusi, savā aprobežotībā neapzinādamās, ka valsti mūsu senči varēja nodibināt tikai tad, kad jau bija nacionālā literatūra un tās sekmētā nacionālās pašapziņas kustība. Nevis otrādi. Kas sagaida valsti, kura iznīdē savu literatūru, manuprāt, skaidrs. Pazemoti un piesmieti cilvēki neattīsta garu, bet dedzina pilis. Ja radošajam garam nav iespējas izpausties radoši, tas tā vai tā atradīs ceļu – ārdoši. Vai kārtējā integrācijas kampaņa balstīsies uz apsmieklā pamestu latviešu literatūru?’

Gundega Repše: Pēc rakstnieku vizītes Saeimas komisijā

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/gundega-repse-pec-rakstnieku-vizites-saeimas-komisija.d?id=42140554

+1
-4
Atbildēt

0

TanteSidra 12.11.2012. 13.35

18. novembra priekšvakarā derīgi iepazīties ar latvju pastāvīgo (t.i., ilgtermiņa jeb stratēģisko) nedraugu tekstiem, piem.:
http://www.regnum.ru/news/polit/1571807.html
Zīmīgi, ka izplatītājs ir Krievijas oppozīcionārs šahists Kasparovs (Vainštains).

+4
-2
Atbildēt

0

Rudais 12.11.2012. 12.31

Latviešu valodas un kultūras pamats ir tās tradīcijas, kas manifestējas Dziesmu un deju svētkos. Un jādomā ir par to, lai skolā būtu koris, deju kolektīvs, lai būtu pietiekams daudzuns mūzikas stundu, lai koru diriģentiem maksātu algu un nevis turēt viņus bada maizē. Padomju laiku kolhozā nebija jautājum, kā samaksāt par darbu kora diriģentam. Tad būs jauna paaudze , kas spēs nest tālāk mūsu kultūru.
Bet tiem studentiem, kuru izgltības joma nav kultūra, valoda vai māksla , lai spētu apgūt jaunāko savā speciltātē ir jāpārvalda angļu vai vācu vai kāda cita valoda.
Padomju laika augstkolā bija jāzin krievu valoda un nevienam nebija nekāda jautājumu par to kāpēc mācību grāmatas ir krievu valodā.
Kas ir mainījies pa 20 gadiem?
Liela daļa joprojām skolā cītīgi apgūst krievu valodu, veltot tai daudz vairāk laika kā angļu valodai, jo vecāki lielākoties var palīdzēt savam skolniekam ar krievu valodu.
Skolai savukārt ir daudz vieglāk atrast krievu valodas skoltāju nekā citu valodu skolotāju. Drusku cita situācija ir krievu plūsmas skolās , kur reti kuram latviešu valodas skoltājam pietiek izturības strādāt ilgāku laiku.
Rezultātā nekas daudz nav mainijies. Viena sabiedrības daļa joprojām zin abas valodas , bet cita daļa cīnās par to tiesībām nezināt latviešu valodu kaut ari jau 20 gadus dzīvo neatkarīgā Latvijā. Kad pienāks tā diena ka mēs būsim tikpat lepni par savu valodu kā francūži, un tāpat kā viņi prasīsim , lai katrs pilsonības pretendents vispirms pierāda valodas prasmi līdzvērtīgu tai kāda ir 15 gadus vecam fracūzim, tad ari nebūs jautājuma par latviešu vqlodas vai kultūras nākotni.

+18
-2
Atbildēt

4

    betija.tur > Rudais 12.11.2012. 13.04

    Ne jau tāpēc skolā bērni apgūst krievu valodu, ka vecāki var palīdzēt skolēnam. Apskaties darba sludinājumu portālus – biznesa vide Latvijā jau ir gandrīz pilnībā rusificēta. Vairāki sludinājumi ir publicēti krievu valodā un gaida darbiniekus, kas prot tikai krievu valodu vai krievu un angļu valodu. Pārējie domāti cilvēkiem, kas labi prot krievu valodu runā un rakstos (tādas zināšanas nav pat ļoti daudziem padomju režīmā augušiem).

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Rudais 12.11.2012. 13.42

    ——–kogi59(..)
    Kas ir mainījies pa 20 gadiem?
    ==============================================================================

    Pat NA dižvadonim sāk pielekt, tā kā laiks ‘tīrajiem dzintariem’ apjēgt:

    “Šis lēmums visiem nācis kā pārsteigums, kas rada neizpratni un jautājumu: kam ienācis prātā sākt apklusināt skaistāko valodu, kas vairo sapratni un labestību?”, ….

    Dzintars: Mūzika ir mūsu gara mājas, vai tiešām iztukšosim arī tās?

    http://www.diena.lv/latvija/viedokli/dzintars-muzika-ir-musu-gara-majas-vai-tiesam-iztuksosim-ari-tas-13977196

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    Egitazz > Rudais 12.11.2012. 20.56

    Apskaties darba sludinājumu portālus – biznesa vide Latvijā jau ir gandrīz pilnībā rusificēta
    =====
    “pārdomātas” 90.gadu rīcības rezultāts, kad valsts pārvaldi pārņēma latvieši, krievus izspiežot biznesa jomā.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Rudais > Rudais 12.11.2012. 23.04

    Vismaz vienā biznesa vidē vēl nav vajadzīga krievu valoda. Tās ir informācijas tehnoloģijas. Tāpēc vajag dot bērniem datoru, telefonu un, ja vien galva kaut drusku strādā, tad mācīties informātiku , matemātiku. Visu, kas attīstīta domāšanu. Tad, ja būs vēl laba angļu valoda, nebūs jāstrādā krievu vidē.
    Ja ir galva, lai studētu, tad jāstudē un arī nebūs krievu vidē darbs jāmeklē. Atradīsies darbs Eiropā. Pēterburgas krievi mācās zviedru valodu un strādā Zviedrijā. Turīgie krievi dzīvo Kalifornijā.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

Sanšains 12.11.2012. 10.49

Ne gluži par tēmu, bet “skaisti” –

Šās dienas “Pēdējās partijas” čivinājums:
“Vai kāds ir gatavs rīt LR4 (krieviski) diskusijā aizstāvēt marihuānas dekriminalizāciju? Nu, drosmīgie, piesakās? Lūdzam RT.”
https://twitter.com/pedejapartija/status/267887586935205891

Kas ir “Pēdējā partija”?
Tā ir margināla, toties ekstrēmi liberāla partija par kuru 10. Saeimas vēlēšanās esot balsojis arī Roberts Ķīlis:
“Ķīlis pats šajās Saeimas vēlēšanās balsojis par “Pēdējo partiju” un savu izvēli izdarījis pēc rūpīgas un profesionālas visu partiju programmu analīzes. “Ļoti labi apzinājos, ka “Pēdējā partija”, visticamāk, neiegūs vietas Saeimā, bet tanī pašā laikā apzinājos, ka ir jābalso par programmu, nevis partiju, kas varētu iekļūt Saeimā. “Pēdējās partijas” programma bija vistuvāk tam, kā manā skatījumā vajadzētu būt,” savu izvēli pamatoja Ķīlis.”
2010.g.5. oktobris.
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/348832-kilis_jainveste_partiju_programmas_nevis_reklamas_kampanas

+11
-2
Atbildēt

8

    mary75 > Sanšains 12.11.2012. 10.55

    Marihuana legalizēta Nīderlandē un tagad jau vairākos ASV štatos pēc referenduma, marihuana ir daudz nekaitīgāka par alkoholu, un tās legalizācija ir neizdevīgi vienīgi narkomafijai un “cīnītājiem” pret narkotikām, kas tā “apgūst” milzu līdzekļus.
    Alkohola un marihuanas nodarītais kaitējums ir vienkārši nesamērojams.
    Pēdējai partijai bija normāla programma, visumā, dabiski, ne bez izņēmumiem, īsti liberāla partija, taisni tāda, kāda Latvijā pietrūkst.

    +3
    -12
    Atbildēt

    0

    dro > Sanšains 12.11.2012. 12.11

    dzeris49. Marihuāna ir pirmais solis uz spēcīgākām narkotikām, psihiatr. Par to es pārliecinājos, kad vēl dzīvoju Ķengaragā. Daži no tiem puišeļiem, kuri toreiz pīpeja zālīti, ir miruši , bet gandrīz visi ir narkomāni. Kaut viņiem patreiz tikai nedaudz pāri 30, bet izskatās kā piedesmitgadnieki…

    +13
    -5
    Atbildēt

    0

    dro > Sanšains 12.11.2012. 12.24

    dzeris49. Gribi zīmēties kā liberālis? Liberāls pret minoritātēm un tādiem morāliem kropļiem kā Lindermanis, kuru gribi iesmērēt kā demokrātu, bet aizmirsti politkorektumu pret cilvēkiem, kuriem atšķirīgi uzskati. Cīnītājs pret Lembergu, bet nesalīdzināmi pielaidīgāks pret Ušakovu, kurš pēdējā laikā kļuvis vēl nekaunīgāks par Lembergu…

    +13
    -3
    Atbildēt

    0

    mary75 > Sanšains 12.11.2012. 13.02

    Un mirušus alkoholiķus tai Ķengaragā nevienu nepazini?

    +2
    -9
    Atbildēt

    0

    dro > Sanšains 12.11.2012. 17.29

    dzeris49. Sapratu. Izvēle tikai starp narkomānu un alkoholiķi:)

    +9
    -3
    Atbildēt

    0

    janis17 > Sanšains 12.11.2012. 21.29

    Tad redz, kur tas suns aprakts!!!
    Dzeris uzpīpē zāli un sāk saprast ķīli, arī zatļers sāk tāds rozā izskatīties, tāds mīļš jauks sivēntiņš …
    Dzeris grib REFORMU un visu PARTIJU
    :))))))))

    +6
    -3
    Atbildēt

    0

    mary75 > Sanšains 12.11.2012. 22.23

    Pat šeit to Zatleri, Lindermani, Ušakovu, ko tur vēl iepināt?
    Ja tā spētu paskatīties uz sevi no malas, pašiem neliktos tā ka nedaudz neadekvāti, kaut “ideoloģiskajiem cīnītājiem”, iespējams, arī neliktos, domāšana tiem deformēta, te var tikai izteikt līdzjūtību, neko citu.

    Par to marihuanu – ir Nīderlandes pieredze, ir daudzu PVO ekspertu un dažādu citu ekspertu uzskats, ka vieglo narkotiku legalizācija nestu tikai labumu, galvenais būtu lietotāju “izraušana” no kriminalās vides un milzīga narkomafijas ienākumu samazināšana.
    Tas ļautu daudz vairāk spēku virzīt cīņai ar smagām narkotikām.
    Kaut, kam es to stāstu, jums taču ir “pārliecība”, kādi vēl eksperti.

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > Sanšains 13.11.2012. 11.50

    Džeris … kaut “ideoloģiskajiem cīnītājiem”, iespējams, arī neliktos, domāšana tiem deformēta, te var tikai izteikt līdzjūtību, neko citu.
    ——————————————————————

    Deformēta domāšana ir tev , Džeri. Ja tevi palūgtu kaut īsi noformulēt šo pašu tevis nīsto “ideoloģiju” – baidos, ka visi pārsmietos vērojot tavus gara pūliņus dziļā pietupienā … :))

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

arnolds_kalva 12.11.2012. 10.35

Par to latvisko identitāti savulaik vēl I.Ziedonis rakstīja- kas tā tāda ir? Tā nav un nevar būt tikai valoda vai ieraksts pasē. Pie šodienas atvērtajām robežām arvien vairāk nāksies sazināties ar citiem cilvēkiem kādā citā, ne latviešu valodā. Pabraucot no Rīgas kādus 300 km jebkurā virzienā mēs vairs nevaram gribēt, lai ar mums runā latviski, un arī no tiem, kas atbrauc pie mums uz pāris dienām, nebūtu taisnīgi paģērēt mūsu valodas zināšanu. Tad kas ir tā identitāte? Mūžīgais visa noliegums? Kāda jezga savulaik bija sacelta ap “Saules akmeni”? Un, ko, slikti izskatās, kropļo Rīgas ainavu? Nē! Kāds, kurš nedabūja savu % no lielā pīrāga, mēģināja to panākt caur sabiedrības uzkūdīšanu? Ļoti iespējams. Ar “Gaismas pili” atkal vecā dziesma- ak, laiki grūti, ak, nav gana smuka, ak, kam mums to vajag. Kāpēc neviens nesaka, lūk, redzat, jūs tur ES, ka mēs varam par spīti visam uzcelt unikālu celtni? Vai tas lepnums tālāk par noliegšanu nesniedzas? Arī valodas aizstāvēšana mums iet caur citu noliegšanu un aizliegšanu, ne savas izcelšanu. Kā mēs pasniegsim savu latvisko identitāti, kad būsim to atraduši, ja neuzskatām par vajadzīgu teātros nodrošināt tulkojumu citās valodās? Šodien Rīgas Krievu drāmas teātris latviskuma popularizēšanā dara vairāk nekā latviešu teātri, jo iestudē gan Blaumani gan Ingu Ābeli. Ja mums kā Latviešiem ir ko teikt, tad neuzskatīsim par pazemojumu to pateikt arī citā valodā. Ja mums ir, ko teikt.

+13
-5
Atbildēt

4

    AUTOEXEC.BAT > arnolds_kalva 12.11.2012. 12.12

    +10 !

    +5
    -4
    Atbildēt

    0

    Egitazz > arnolds_kalva 12.11.2012. 20.52

    un kādi tieši unikāli raksturlielumi ir GP? Kaut kādi sarežģīti arhitektoniski, inženiertehniskie risinājumi nav. ārējais izskats arī nepārsteidz. Vienkārši ļoti liela ēkas Daugavas krastā. Unikāla pazīme mēģinājums saules baterijas izvietot uz jumta?

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    mary75 > arnolds_kalva 12.11.2012. 22.40

    Diezin vai sagaidīsi konkrētu atbildi.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > arnolds_kalva 13.11.2012. 11.43

    kolpants … Kaut kādi sarežģīti arhitektoniski, inženiertehniskie risinājumi nav.
    ——————————————————————-

    Kā tu to zini, mīļumiņ ? :))
    ……………………………………………………….

    un kādi tieši unikāli raksturlielumi ir GP?
    —————————————————————–

    Tas, ka tā ir BIBLIOTĒKA, un nevis banka vai maxima. Otrkārt, tu varētu pats pacelt savu pēcpusi un salīdzināt šo ēku ar kaut ko citu pasaulē – JA VARĒSI kaut ko līdzīgu vispār atrast.
    Cita iespēja to novērtēt ir savest uz apskati pāris miljonus ārzemnieku – un tad apkopot viedokļus – nu, uz priekšu draudziņ-demagog, ja reiz tas tev tik svarīgi :)

    Citādi – laiks visu saliks savās vietās, tikmēr Džeris varēs ik vakaru pukoties pie absinta glāzes, ka vēl joprojām “nav saņēmis KONKRĒTU atbildi” :)

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

dro 12.11.2012. 10.10

Protams, Gaismas pili varēja uzbūvēt lētāk /Merksa piedāvājums bija par pārdesmit miljoniem lētāks/, bet no otras puses, kurš objekts pasaulē, par kuru jūsmo cauri gadu tūkstošiem nav būvēts, ignorējot cilvēku dienišķās vajadzības vai pat būvēts uz cilvēku kauliem?

+7
-2
Atbildēt

3

    mary75 > dro 12.11.2012. 10.18

    Par šo te “jūsmos” gadu tūkstošiem?
    Neesmu pārliecināts.

    +5
    -7
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > dro 12.11.2012. 12.14

    Džeris … Par šo te “jūsmos” gadu tūkstošiem? Neesmu pārliecināts.
    ——————————————————————–

    Tu tas noteikti nebūsi, tur nu gan tev taisnība :)))

    +8
    -3
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > dro 12.11.2012. 17.21

    Te vietā atcerēties lielas daļas parīziešu neapmierinātību un sašutumu, kad uzbūvēja “bezgaumīgo” Eifeļtorni :))

    +9
    -2
    Atbildēt

    0

janis17 12.11.2012. 09.07

Ja runa ir par tautas varu, tad jocīgi noskatīties, ka vairums vēlās tautības rakstīšanu pasē, tomēr vara ir PRET. Esmu eirooptimists, ticu saprāta uzvarai Eiropas līmenī, ja vien paši neleksim no kraujas.
Tikpat labi kādā dienā par “tiesisku rudimentu” var pasludināt pilsonību katrai nacionālai valstij ES ietvaros. Līdzīgi, kā daudzās vietās pašvaldību vēlēšanās balso visi IEDZĪVOTĀJI, tā arī vietējā parlamenta vēlēšanās tā varētu darīt. Ticu, ka tāda doma tomēr vairākumam nepatiks ŠOBRĪD.

+10
-5
Atbildēt

7

    dro > janis17 12.11.2012. 10.04

    nulle. Nu nevajag tik bieži atkārtoties – mēs jau zinam, ka Švauksts no Mērnieku laikiem ir tavs ideāls, bet kultūras augstākās virsotnes simbolizē Prodigy:) Es tikai brīnos, ka, neskatoties uz savu apbežotību, esi spējis piemeklēt tik atbilstošu niku:)

    +8
    -4
    Atbildēt

    0

    esmeralda_se > janis17 12.11.2012. 10.57

    @ nulle

    >>>Tā kā nekādas “nacionālās kultūras” nav, bet ir katram sava kultūra – ta>>>>>

    Nedaudz dīvaini dzirdēt šādus vārdus no cilvēka, kam patīk Skyforger un, iespējams, arī citi folk/pagan metal nodibinājumi, kas nu nebūt nesludina kosmopolītismu:)

    +9
    -1
    Atbildēt

    0

    grislits > janis17 12.11.2012. 10.58

    Es arī esmu smagās mūzikas cienītājs, un man žēl, ka ir tik aprobežoti smagās mūzikas cienītāji.

    Bet ja jūs klausaties Skyforger un ziemeļvalstu smago mūziku, tad tas kaut kā neiet kopā ar jūsu uzskatiem par to, ka nacionālās kultūras nav un identitātei nozīmes nav.

    Tad jau jūs klausāties noteikti kaut ko tamlīdzīgu kā Amon Amarth, Enslaved un tml. Bet viking/pagan metālā pamatā visi teksti ir balstīti uz identitāti, nacionālo kultūru un nacionālo mantojumu.

    Par Vargu Vikernesu (Burzum) vispār nerunāsim, no viņa izteikumiem jums vajadzētu slikti palikt (piemēram, pēc Breivīka gadījuma, viņa izteikumi par to, ka Breivīks ir vērsies pret nepareizajiem, ka visiem konfliktiem pamatā ir nevis musulmaņi, bet gan ebreju centieni būt par pasaules noteicējiem u.t.t.)

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    esmeralda_se > janis17 12.11.2012. 11.01

    Ir tādi šveicieši – ELUVEITIE – mūzika pārpilna ar lepnumu par savu valsti un gallu “saknēm”. Skyforger ir līdzīgi, idejiski.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    grislits > janis17 12.11.2012. 11.15

    Ir tādi šveicieši – ELUVEITIE
    ___________________

    Zinu, bija pat Rīgā koncerts, bet diemžēl netiku toreiz.

    Tagad drīz būs atkal – 26. martā nākamgad melnajā piektdienā plkst. 20.00 būs Wisdom, Sabaton un ELUVEITE.

    Man šī dziesma īpaši patīk, ko viņi dzied kaut kādā vienā no ķeltu valodām, kas vairs nepastāv
    http://www.youtube.com/watch?v=msRy4vcSX4k

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    gliters > janis17 12.11.2012. 11.20

    Nulle sakauts paša mājās… Tiešām, Skyforger jau nu gan kosmopolītismu nesludina, tāpat “metāla” pārstāvjiem kopumā ir gana raksturīgi meklēt iedvesmas avotus gan Viduslaikos, gan vēl senāk, gan mitoloģijā, t.i. “atgriezties pie saknēm”.

    +10
    -3
    Atbildēt

    0

    Leons Rapiņš > janis17 12.11.2012. 19.50

    >nulle “Es ceru ka tas notiks pēc iespējas ātrāk.
    Federatīva valsts Eiropas Savienotās Valstis ir vienīgais saprātīgais Eiropas attīstības ceļš.”
    Man tas patiktu. Pārējiem vēl jāaug.

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

buchamona 12.11.2012. 09.02

Gaismas pili – Potjomkina sādža un kārtējais iedzīvošanās veids lielam daudzumam blēžu, atkal jau spekulējot uz nacionālo pašapziņu…

Nacionālā bibliotēka ir piemineklis, latviešu neracionālisma piemineklis.
Jauna bibliotēka bija vajadzīga, nenoliedzami, bet vai bija vajadzīgs apšaubāmas kvalitātes kultūras piemineklis Rīgas centrā?…

——————————————————-
Dzeri, Ķīp :) Jūs abi varētu samesties kopā, lai mēģinātu šos savus komentārus nopamatot ar skaitļiem un faktiem par projekta iecerēm un konkrēti salīdznāt šīs ieceres ar tāda paša mēroga bibliotekām citur pasaulē. Tas Jums abiem būs viens fundamentāls darbs :), taču ticu, ka Jūs viegli spēsit ar to tikt galā. Citādi, uz zila gaisa, taču nebūsit rakstījuši savus iepriekšējos, tik pārliecinošos komentus bibliotēkas sakarā :)

+7
-3
Atbildēt

15

    mary75 > buchamona 12.11.2012. 09.18

    Kurā vietā “citur pasaulē” tik nabadzīgās valstīs, ar tik daudzām citām vajadzībām, būvē tik neadekvāti dārgas bibliotekas ( īsti vēl pat neviens nezina, cik tā, beigu beigās, izmaksās)?
    Nu, kaut vai ne tik nabadzīgās?

    +9
    -7
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > buchamona 12.11.2012. 09.46

    Konkrētāk, dzeri, konkrētāk, lūdzu.

    +5
    -3
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > buchamona 12.11.2012. 10.27

    Dzeris … Kurā vietā “citur pasaulē” tik nabadzīgās valstīs, ar tik daudzām citām vajadzībām, būvē tik neadekvāti dārgas bibliotēkas
    ——————————————————————–

    Davai, Džeri, es nepaslinkošu – nosauc valstis, kuras tu uzskati par +/- analogu Latvijai – un es tev sameklēšu, ko tur būvē. Sarunāts ?

    Par “neadekvātumu” diskutēsim tad, kad būsim izpētījuši konkrētos piemērus.

    P.S. ja tu uz šo priekšlikumu nespēj parakstīties, tad visa tava ņemšanās ir vien analfabētiska un žultaina pļurkstēšana :)

    +12
    -2
    Atbildēt

    0

    mary75 > buchamona 12.11.2012. 10.35

    Bija pietiekami daudzas publikācijas, kas salīdzināja att. biblioteku izmaksas Skandināvijas valstīs, Igaunijā, Latvijā, un citur, meklē pats, ja gribi apgāzt manis teikto, man nav jāpierāda acīmredzamas lietas.

    +1
    -8
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > buchamona 12.11.2012. 12.09

    meklē pats, ja gribi apgāzt manis teikto, man nav jāpierāda acīmredzamas lietas.
    —————————————————————

    Džeris mīkstais, plinte krūmos, aste kājstarpē … :))

    +7
    -4
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > buchamona 12.11.2012. 12.41

    nulle
    “Zelta tilts un bibliotēka tika celti tikai tāpēc lai kāds varētu naudu kas paredzēta būvēšanai nozagt.”

    Nu jau tu spried kā naciķis, bet ne Šlesera lietu pārņēmēja, Putina kājslauķa, Zatlera, fans.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    mary75 > buchamona 12.11.2012. 13.14

    ARTs – pierādi pretējo, jau teicu.
    Netērēšu laiku meklējot atsauces, lai ko pierādītu tik “idejiskiem biedriem”, jau mēģināju, nav nekāda nozīme, tāpat paliksi pie sava, kā daudzās citās lietās.
    “Idejiskajiem” jau nav svarīgi fakti, svarīgi, kurš tos faktus izklāsta, un pret ko vai par ko šie fakti liecina.

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > buchamona 12.11.2012. 13.22

    Džeris … “Idejiskajiem” jau nav svarīgi fakti, svarīgi, kurš tos faktus izklāsta, un pret ko vai par ko šie fakti liecina.
    —————————————————————

    Nu bet, Džeri, es jau tev tos faktus arī lūdzu ??? :) KUR TIE IR ??!!

    Ja tev ir GATAVI fakti – WELCOME , liec tik galdā, aiztaupīsi rakāšanos tīklā :))

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva > buchamona 12.11.2012. 14.03

    uz riņķī apkārt. Es jau izmaksu tēmai nemaz nepieskāros, kaut gan piekrītu virs šī komentāra rakstītajam. Man gribējās uzsvērt, ka bija un ir funkcionāla nepieciešamību pēc jaunas Bibliotēkas, bet tā nav identiska vajadzībai pēc jauna kultūras pieminekļa.
    Ērti pieejamai, klusai lasītāvai, digitalizācijai un jaudīgam interneta pieslēgumam vienīgā alternatīva nav stikla kalns Daugavmalā. Jo tas ir Simbols, ko mums vajadzēja tikpat kā tantei riteņus. Vēlreiz, lai būtu skaidrs- Bibliotēka bija un ir vajadzīga, bet mēģinājums uztaisīt Sidnejas operu Daugavmalā bija lieks. Vienīgais attaisnojums būtu, ja tiktu celts šedervs. Nu nav! Neesam mēs tik bagāti, lai rīkotu dzīres mēra laikā. Ja bija vajadzīgs Simbols, jauns piemineklis, jauna dominante Rīgas sejā, pietikta ar kolonu, pieminekli, sakārtotu AB dambi, krastmalu, kur var arī atpūsties utt. Tā vietā, lai domātu par saules paneļiem, varbūt, nu piemēram, vajadzēja apsvērt vanšu tilta uzbrauktuves.
    Tas vienkārši ir jautājums par latviešu neracionālismu, izmetot naudu par stikla krellītēm.

    Saulīte gaismas pils stiklos smuki rotājas, bet prezidentam nav kur ārzemju viesu pieņemt.

    Skaisti jau stari stiklos atspīd pār mūs likteņupes Daugavas melnajiem ūdeņiem, bet kaut kā lepnums par gudro Latviju nepārņem..

    +7
    -3
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > buchamona 12.11.2012. 14.16

    Ķīps … Bibliotēka bija un ir vajadzīga, bet mēģinājums uztaisīt Sidnejas operu Daugavmalā bija lieks. Vienīgais attaisnojums būtu, ja tiktu celts šedervs.
    —————————————————————–

    Baidos, ka pirms ēka nav piepildīta ar saturu un neredzam reālo atdevi – šādi spriedumi ir pāragri. Tu to pamato ar :
    1) savu stereotipu kādai jābūt bibliotēkai ;
    2) pārliecību, ka tas nav šedevrs

    Saki ko gribi – subjektīvi pieņēmumi, draudziņ. Ceru, ka piekritīsi ? Nu tad pagaidīsim. Domāju par “kultūras tūrismu” esi dzirdējis, un šādā veidā daudzas būves ir sevi atpelnījušas pavisam negaidītā veidā, t.sk. bibliotēkas. Uzbrauktuve uz tilta arī Āfrikā ir tikai un vienīgi uzbrauktuve. No tāda viedokļa arī baznīcas ir absolūti neracionālas būves. Pelnošas varētu būt arī koncertzāle uz AB dambja un Mod.Mākslas muzejs, bet diemžēl tik drīz tos laikam neredzēsim.

    +7
    -4
    Atbildēt

    0

    Egitazz > buchamona 12.11.2012. 20.45

    varētu gan salīdzināt. Bet ir tā nelaime, ka vēl neviens nevar pateikt, cik tā pils kopā izmaksās. Būvēt paspēt sākuši, bet izmaksas līdz galam sarēķinātas nav.

    Bet no otrā gala, ļoti pārdomāta rīcība. tagad var mierīgi teikt, ka pat 50 mio vēl nepieciešami – un iedos! Kur tad likties, pamest nepabeigtu simbolu būtu tāds kauns! tā kā dos tik, cik vajag. Bet ja kāds ir pret – tātad, Kremļa pakalpiņš, latviešu ienaidnieks un nodēvējis!

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    mary75 > buchamona 12.11.2012. 22.36

    Apmēram to pašu jau teica Demakova par tiem, kas bija pret tik dārgu būvi, kas mēģināja ierobežot to “trīs brāļu” aģentūras milzīgos un neskaidros tēriņus, utt., Latvijā, izspēlējot patriotisma kārti, var nozagt miljonus, ne jau par velti saka – ja kāds par to sāk stipri daudz bļaustīties, sargā maku!

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > buchamona 12.11.2012. 23.11

    Vai nav dīvaini, dzeri? Tu te katru dienu bļausties no rīta līdz vakaram. Laikam mums pārējiem būs jāsāk uztraukties par saviem makiem?
    Es tikai attīstu tālāk tavu ģeniālo domu.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 13.11.2012. 06.06

    Tiem naudas skaitītājiem :) Es atceros, ka man acu priekšā pavīdēja virsraksts – Gaismas pils sevi atpelnīs līdz 2018.gadam. Vaļā rakstu nevēru, jo šī tēma mani īpaši neinteresē, cik ilgā laikā mūsu bibliotēka sevi atpelnīs, jo manā uztverē šī ēka jau ir sevi atpelnījusi – gan emocionāli, gan morāli. Taču, ja runā par cipariem, tad vajag runāt precīzi, nevis bļaut. Cik miljonus izmaksās bibliotēka, esmu kaut kur lasījis par starptautisku organizāciju piešķirtiem līdzekļiem šīs būves celtniecībai, paskaitiet, cik tika radītas darba vietas, lai uzceltu šo ēku. Tas nav nekas jauns, ka krīzes skartās valstīs laiž vaļā lielus projektus, vārdu sakot – ja gribam runāt par ekonomiku, lūdzu – skaitļus, faktus un aprēķinus, bet jūs tai vietā grabinat tukšas pannas, kā tāds riktīgs pūlis, bez argumentiem. Nepatīkami lasīt.

    Par to, kāda būs Gaismas pils pēc tam, kad tā tiks piepildīta ar dzīvību? Paskatīsimies. Protams, ka kādam šī mūsu ” gadsimta būve” liksies ķēmīga, citam tā atgādinās lielveikalu, cits principa pēc kļūs par skeptiķi, lai saglabātu sev tēmu ap kuru gudri papļāpāt :), taču visam savs laiks. Šobrīd šīs sarunas ir liekas.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > buchamona 13.11.2012. 11.32

    Džeris … Apmēram to pašu jau teica Demakova par tiem, kas bija pret tik dārgu būvi,
    —————————————————————-

    Ja kaut kas sevi atpelna, Džeri, – tas nav “dārgs”, tas ir rentabls :)

    Citādi tev skan apmēram kā ilmāriem – viss tik dārgs, viss tik dārgs, ka mēs aizgājām prom …

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Ieva 12.11.2012. 08.40

Nacionālā bibliotēka ir piemineklis, latviešu neracionālisma piemineklis.
Jauna bibliotēka bija vajadzīga, nenoliedzami, bet vai bija vajadzīgs apšaubāmas kvalitātes kultūras piemineklis Rīgas centrā? Tā vietā, lai celtu “tikai” bibliotēku, modernām tehnoloģijām atbilstošu. Vai nauda, ko maksājam par šo uzslāņojumu, nevarēja tikt izlietota labāk? Laicīgi atrestaurējot prezidenta pili, jūgendstila ēkas Vecrīgā, vai uzbūvētu Čakstes pieminekli, piemēram. Nu nesanāca Birkertam Sidnejas opera. Nesanāca! Vispār jau tiešām tipiski Latvijai, tur Uplejas kundzei var piekrist, vienā krastā izgāžam naudu par spīguļiem, kamēr otrā krastā, prezidenta pilī, brūk kopā kolonu zāle…

Sen senos laikos velns esot bridis par Daugavu, un ticis otrā krastā, viņš atstājis čupiņu… Tādu “latviešu tautas teiku” dzirdēju, un tā no prāta nez kāpēc neiziet…

A par valodu autorei piekrītu. Visam gan jānotiek dabiski, bet valstij nevajadzētu apzināti latviešu valodas lietojumu samazināt. Piemēram, nevis lekciju pārtaisīt anglisku, bet pat velti nodrošināt latviešu valodas mācību kursu ārzemju studentiem. Lekcijām Latvijā jānotiek latviski, pat, ja tas ir tikai viens students, kas pat zin angļu valodu. Cita lieta, ka mūsu augstākās izglītības kvalitāte ir tāda, ka labāk, lai ārzemju studenti to lekciju nesaprot :)
Savukārt citu valodu zināšana nesamazina latvietību, bet ļauj sevi pozicionēt citu tautu saimē. Izolacionsms nav izeja, un nekad nav bijusi.

Dānija, starp citu, šeit varētu būt labs (vai slikts) piemērs. Dāņi arī ir maza tauta, bet valsts ir starptautiskā apritē ilgu laiku. Gribētos vairāk zināt , kāda pieredze ir Dānijai… un vai diplomāti un viņu sievas dāņu valodu apgūst.

+11
-6
Atbildēt

16

    dro > Ieva 12.11.2012. 10.38

    Gribētos vairāk zināt , kāda pieredze ir Dānijai… un vai diplomāti un viņu sievas dāņu valodu apgūst.
    _____________
    Ļoti specifiska interese:)

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    grislits > Ieva 12.11.2012. 10.43

    Ķīps: Nacionālā bibliotēka ir piemineklis, latviešu neracionālisma piemineklis.

    ____________________________________

    Diez vai kāda vesturē nozīmīga ēka vai paliekoša arhitektūras vērtība ir racionāla būve. Racionāla būve ir kubs bez rotājumiem (padomju laika dzīvojamās ēkas).

    +11
    -2
    Atbildēt

    0

    mary75 > Ieva 12.11.2012. 11.07

    Normālās valstīs iesākumā domā par to, lai cilvēkiem būtu kur dzīvot, un viss pārējais, un, tikai tad, kad tas ir puslīdz atrisināts, domā par tiem “rotājumiem”.
    Un komunisti cēla mājas, tos “kubus”, tāpat, kā to dara daudzas ES valstis un ASV, bet, pie bezmaksas dzīvokļiem tika miljoni cilvēku, kuri vēl tagad tur dzīvo.

    +1
    -7
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > Ieva 12.11.2012. 12.36

    dzeris49
    “pie bezmaksas dzīvokļiem tika miljoni cilvēku, kuri vēl tagad tur dzīvo.”

    Mani vecaki, kaut visu mūžu bija godīgi strādājuši krievu okupāntu režīmam, neko bez maksas nesaņēma. Viss tika tavas sugas smirdošiem brāļiem, civiliedzīvotāju masu slepkavām, marodieriem, kapu un pieminekļu apgānītājiem, vecenīšu izvarotājiem un viņu pēctečiem.

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

    janis17 > Ieva 12.11.2012. 12.55

    Dzeri, labāk tie miljoni būtu palikuši aiz Zilupes. Lasot tavus komentārus sāk izskatīties, ka tu domā, ka Latvijas brīvvalsts laikā cilvēkiem nebija ne ko ēst, ne kur dzīvot, atnāca krievi (protams, ne jau okupanti, mēs viņus lūdzāmies nākt), uzbūvēja mājas, kur dzīvot, pabaroja latviešus un iepazīstināja mūs ar dižo krievu kultūru un valodas saikļiem.

    +10
    -2
    Atbildēt

    0

    mary75 > Ieva 12.11.2012. 13.07

    Kā tad, taisni tā es domāju, kā savādāk, brīvvalsts laikā alās dzīvoja, atnāca krievi, un visu sabūvēja.

    +2
    -7
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 12.11.2012. 13.44

    Uz lno. Manuprāt, autore atrodas Dānijā un ir diplomāta sieva. Tas ir izskanējis viņas rakstos. Tāpēc interesanti, cik tolerants ir diplomātu korpuss..

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Leons Rapiņš > Ieva 12.11.2012. 19.43

    >dzeris49 “Normālās valstīs iesākumā domā par to, lai cilvēkiem būtu kur dzīvot” – Iesākums ir nebeidzāms. Cilvēkiem nekad nebūs pietiekami, kur dzīvot un ko ēst. Hruščovkas jau bija. Jābūt samēram starp abām nosliecēm. Bibliotēka gan man liekas neracionāla – par daudz telpas sabojāts ar slīpumiem. Bet to lai vērtē speciālisti. Pats sāku jau pierast, un – tīri nekas.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > Ieva 12.11.2012. 22.11

    Racionāli ir būvēt ēku, kas noder cilvēkiem, tajā skaitā vizuāli, tādēļ laba arhitektūra un pat zināma greznība ir daļa no racionalitātes, īpaši jau nacionālas nozīmes ēkai. Cita lieta, ja uzslien dīvaina paskata celtni, kura man, muļķim, šķita bibliotēka esam, bet izrādās nav pat vietas esošajam LNB grāmatu fondam, kam bija vieta esošajā ķieģeļu klucī. Tikai nevajag, zinu, ka bibliotēka neglabā grāmatas vien, taču, ja nav pat vietas jau esošajam grāmatu apjomam, tad ar kuru gala plānoja projektētāji, ka līdz 20xx. gadam visi lietos planšetes un grāmatas varēs apskatīt vien muzejā vai Wikipedia bildēs? Laikam biju pārpratis, ka Zelta pile ir bibliotēka nevis mežonīgi dārgs konferenču centrs. Ak muļķa es.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    kristaps_drone > Ieva 13.11.2012. 10.23

    “bet, pie bezmaksas dzīvokļiem tika miljoni cilvēku, kuri vēl tagad tur dzīvo” – tā bija milzu kļūda, pat noziegums pret latviešu tautu, ko pieļāva pie varas nokļuvušie bijušie komunisti un čekas aģenti, ka Latvijā nekas netika darīts, lai notiktu deokupācija un dekolonizācija, lai šie miljoni varētu atgriezties mājās.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Edzs > Ieva 13.11.2012. 14.02

    nu ta tak ir ka Ķīps saka: …latviešu neracionālisma piemineklis…
    … senos laikos velns esot bridis par Daugavu, un ticis otrā krastā, viņš atstājis čupiņu…
    ~~~~~~~~~~~~
    vai visiem jau butu aizmirsies kaa shis projekts panesas? iebarots no sakuma ka bezmaksas zimulju skicite tas kljuva pirmais ieverojamakais naudas pumpis LC, velak to ar prieku parnjema TP, – tas tak viss ir jau krustu shkjersu izrunats, vai te tagad kads PLL biedru saiets vai cilveki pekshnji atkal ar naivumu sisti. es saprotu ka jus to dzeri te sitiet un mercejiet, tas jau ir pelnijis bet ar ko tad Kjips ir sliktais.
    par celtnes maksliniecisko vai kulturas vertibu, – nu tiesham nav nekada Sidnejas opera. ja Birkertam ljautu dalju Vecrigas nojaukt lai tur savu sleposhanas kalnu uzstutetu vinsh neshauboties labprat to daritu.
    akurat ka Kjips saka – velns atstaja chupu. nolika to nerekjinoties ar pilsetas vidi un sameriem. tagad no centra Daugavas otrs krasts izskatas ka no no Autostacijas pari kanalam uz Centraltirgu.
    Latvijai sen bija vajadziga vienota Nacionala biblioteka un bija jau latvieshu arhitektu izstradats projekts Modra Gjelzha vadiba kas realizejot butu daudz sakarigaks un izmaksatu vismaz 8 reizes mazak par sho shaura lenjkja shtampa maju, tads ir shada tipa stilistikas apzimejums, kur neviena siena, neviens sturis, neviens kakts nav taisns.
    nu labi, par tadu nakotne vares priecaties stiklamazgataji.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Ieva 14.11.2012. 23.50

    Nepārliecināji, Tante Sidra, šoreiz. Žurnālā Rīgas Laiks izlasīju, frāzi Unas Berganes rakstā “Lai pierādītu, ka kaut kas ir slikts, jāpasaka, ka tas ir paticis Hitleram”. Tieši tāpat arī tu šoreiz. Lai pateiktu, ka arhitektūra nekur neder, tu paziņo, ka tas ir paticis LC un Tautas partijai. Man šķiet, tas ir absurdi. Vai mēs slēpsim no bērniem Lindgrēnas grāmatas, jo Andris Šķēle savās publiskās runās pieminēja lācīti Pūku? Vai Latvijas himnu pārstāsim dziedāt, jo LC deputāti to arī dziedāja?
    Ar diezgan lielu varbūtības procentu varam apgalvot, ka pie šī projekta ir “uzvārījušies” negodprātīgi cilvēki. Vai Birkerts pie tā vainīgs, vai tapēc jānoniecina projekts un Gaismas Pils ideja? Vai tu tagad nedziedi vienā korī ar tiem, kas runā par nīkulīgu, ne uz ko dižu nespējīgu tautiņu, kas dzīvo kokos un ēd sēnes?
    Gaumes un patikšanas ir dažādas. Man šķiet samāksloti un nedzīvi baltie sterīlie interjēri, citam mana mākslinieciskā nekārtība izraisīs šausmas. Ronšānas kapelai arī pamaz taisno leņku, bet tā ir vispāratzīts 20.gadsimta arhitektūras šedevrs. Arī man ir vēl neatbildēti jautājumi – gan par siluetu, kas skichu projektā bija stipri atšķirīgs un, pēc manām domām, izteiksmīgāks, gan par apdares toni un citām detaļām. Bet es neņemos pie nepabeigtas ēkas, būvlaukumā ar ceļamkrāniem un žogu, pie nelabiekārtotas apkārtnes likt atzīmes un izdarīt kategoriskus spriedumus.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Edzs > Ieva 15.11.2012. 00.27

    Betija,
    Birkerts Amerika ir zinams ka labs garazhu projektetajs, vinsh tas izprojekte pie lieliem objektiem, vel vinjam tiek pasutititi projekti maza izmera sakralam, relighisku kultu celtnem. tas ir viss kas arzemes par vinju zinams.
    par vinja ghenialitati, – te vinsh ieradas pie pareiziem cilvekiem pareiza laika.
    http://www.e-architect.co.uk/architects/gunnar_birkets.htm
    ja gribas apskatit labu latvieshu arhitekturu tad tas ir Martas Stanjas projektetais 77.g. realizetais Dailes teatris.
    gruti sarekjinat cik naudas ir izgazts shaja Gaismaspils, Glassscheune, Sienagubas Stiklakalna vai sauc ka gribi lohotrona, par citu veidu zaudejumiem nemaz nevelos izteikties, drausmigaka tautas apchakareshana, bet te var teikt, – viss kadreiz notiek pirmoreiz un protams ka pashi vainigi.
    bet vel jau vinsh celj baltu shkjuniti ar pardomu telpu par 5 mio Vecriga shkjersam Audeju ielai pie Strelnieku muzeja, sauksies – “Nakotnes Nams”.
    ja Biblioteka bija LC tad sis ir tirais TP projekts, varbut ka zem sitiena jo Demakova ar 3 Braljiem nav vairak.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Edzs > Ieva 15.11.2012. 01.11

    Betija,
    man patik ka tu visu ko zini un nekas tevi neatstaj vienaldzigu.
    tapec nevelos tevi sapinat.
    vai tiesham neatceries ka Godmanis un Birkavs uzmeta Modra Gjelzha grupas arhitektus kas vairak ka 10 gadus bija Valsts Biblioteku projektejushi pazinjojot ka atbraucis no arzemem ghenials latvieshu arhitekts varda Gunnars Birkerts un davina tagad Nacionalajai Bibliotekai savas skicites?
    neatceries ka uz sho milliardu apmera Golden Gate konkurss netika rikots?? tev ta liekas normala prakse?
    ar ghenialitati ir ka pie banditiem, cienja ir tas kas var ielu, vel labak esoshu funkcionejoshu satiksmes maghistrali aizbuvet. neatceros pasutitaju bet laikam von Gerkans bija tas kas aizbuveja Krastmalu pie Triangula bastiona, Universalveikalam piebuvi un Jurmala Villa Marta uzcela.
    Birkerts Vecriga netika, bet, – tapat dos sevi atcereties nojaucot Pardaugava vienu kvartalu, sajaucot visus pilsetas merogus un iznicinot vienu eklektikas namu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Ieva 15.11.2012. 02.15

    Tante Sidra. Ļoti gribu tev atbildēt, bet man kompis gļuko. Jau divi gari teksti aizgāja nebūtībā. Varbūt rīt sanāks.
    :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Ieva 15.11.2012. 10.25

    Sidras tant! Pasarg Dies, ja es gribētu tevi sāpināt. Tatad lietas, uz kurām gribētu tev norādīt ir:
    Ja es precīzi atceros, Modra Ģelža Valsts bibliotēkas projekts bija ielikts tālā atvilknē vēl padomju laikos. Atceries, “labvakar” raidījums vēl aktīvi iestājās par to, lai velk ārā. Trīs ceturtdaļas no visa arhitektu veikuma toreiz nenonāca līdz realizācijai, bija jau pierasts. Ne tikai rakstnieki strādāja atvilknei. Nezinu, vai esi informēts, bet Modra Ģelža arhitektu birojs jau mūsdienās ņēma aktīvu dalību, strādāja gadus (nezinu – cik, ja vēlies precizēšu) pie šīs te “velna atnestas chupas” Pārdaugavā. Neceļas roka arī tos pieskaitīt pie tiem, kas “barojās”.
    Kāds sakars fon Gerkānam ar Birkertu un Gaismas Pili? Tāds, ka arī nav beidzis Politehniskā institūta Arhitektūras fakultāti? :)
    Man arī nepatīk piebūve pie Unīša. Toties tai ēkai ir taisni stūri vien, taisni stūri vien, kas nenoliedzami ir gan racionāli, gan (laikam) tev ļoti estētiski tuvi, ko? :)
    Pie Triangula bastiona projekta sākotnēji strādāja Pēteris Blūms (mūsējais, vietējais).Vai pēdējais, realizētais projekts ir viņa – neņemos apgalvot, bet ideja ir viņa – 100%.
    Tālāk par “garāžām”, ko sabūvēja Birkerts. Birkerta celtās un projektētās Federālās Rezervju Bankas ēkas Mineapolisā plāni un attēli 70.-80. gados tika publicēti visos pasaules arhitektūras žurnālos. Tas bija drosmīgs un novatorisks projekts. Es te pievienoju vēl dažu “garāžu” sarakstu.
    “Nozīmīgākie projekti:

    Administratīvais centrs Detroitas universitātē, Mičiganā;
    Linkolna pamatskola Kolumbusā, Indiānā;
    Detroitas Mākslas institūts, dienvidu spārns;
    Tugalū koledža, Misisipi;
    Federālo rezervju banka Mineapolē, Minesotā;
    Mūsdienu mākslas muzejs Hjūstonā, Teksasā;
    IBM datorcentrs Stērlingforestā, Ņujorkā;
    Deju skola Ņujorkas štata universitātē;
    IBM biroju ēka Sautfīldā, Mičiganā;
    Korningas Stikla muzejs Ņujorkā;
    Dulūtas publiskā bibliotēka Minesotā;
    Mičiganas universitātes Juridiskās bibliotēkas piebūve Anarborā;
    Aiovas Universitātes Juridiskā koledža;
    Kornela Universitātes Urisa bibliotēkas piebūve Itakā, Ņujorkā;
    Kapela un mācību telpas Vildflekenes nometnē, Vācijā;
    Svētā Pētera luterāņu baznīca Kolumbusā, Indiānā;
    Domino’s World centrālais birojs Anarborā, Mičiganā;
    Mūzikas bibliotēkas piebūve Oberlinas koledžā Ohaio;
    Mičiganas Universitātes sporta ēka Anārborā;
    Kalifornijas universitātes Centrālās bibliotēkas piebūve Sandjego;
    Ohaio Universitātes Juridiskā skola Kolumbusā;
    ASV vēstniecība Karakasā, Venecuēlā;
    Djūka Universitātes Juridiskās skolas renovācija, Daremā, Ziemeļkarolīnā; Mičiganas Flinta universitātes Tompsona bibliotēka ‘Kempera Mūsdienu mākslas un dizaina muzejs Kanzassitijā, Misūri;
    Sporta centrs Venēcijā, Itālijā;
    Novoli daudzfunkciju centrs Florencē, Itālijā;
    Nacionālā bibliotēka Rīgā;
    Jūtas Universitātes Mariota bibliotēkas piebūve Soltleiksitijā;
    Dzīvojamais komplekss Milānā, Itālijā;
    Mičiganas Tehnoloģiskās universitātes Skatuves mākslas centrs Hjūtonā;
    Rīgas Centrāltirgus attīstības plāns;
    Sanhosē apvienotā pilsētas un universitātes bibliotēka Kalifornijā; Universitātes bibliotēka Sanmarko, Kalifornijā;
    Katedrāles renovācija Detroitā, Mičiganā.”
    http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=790&Itemid=78
    Līdz vakaram:)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

mary75 12.11.2012. 08.30

Par pārējo piekrītu, par Gaismas pili – Potjomkina sādža un kārtējais iedzīvošanās veids lielam daudzumam blēžu, atkal jau spekulējot uz nacionālo pašapziņu.
Biblioteku vajadzēja, bet, daudz funkcionālāku un lētāku, arī uzturēšanā.
Manī tas nekādu lepnumu neizraisa, kad tik nabadzīga valsts ceļ tik dārgas bibliotekas, tiltus, un visu pārējo, ja mums būtu sakārtoti kaut vai ceļi, visiem pieejama medicīna, utt., kaut vai kā Igaunijā, tas būtu daudz adekvātāk.
Te nu par mums normālas valstis var tikai pasmieties, līdzināmies mežoņiem, kas staigā ar noplukušu gurnu apsēju, kuriem bērni mājās neēduši, bet, kuri pērk sev dārgus spīguļus, un lepni rāda pārējiem – re, mēs to varam atļauties!.

+11
-12
Atbildēt

8

    ievuliitis > mary75 12.11.2012. 09.44

    “Manī tas nekādu lepnumu neizraisa, kad tik nabadzīga valsts ceļ tik dārgas bibliotekas…”
    Zatlera dzīvoklis un auto gan tev neizraisa iebildumus, ko?

    +14
    -8
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > mary75 12.11.2012. 10.21

    Dodiet Džerim PAĒST !!!
    vairāk neko nevajag, lai ir miers … :)

    +8
    -3
    Atbildēt

    0

    mary75 > mary75 12.11.2012. 10.24

    Kas par ko, bet tu vienmēr par Zatleri, pie jebkuras tēmas, lielākā NA un Lemberga atbalstītāju sāpe, kas jums nāk ārā pa visiem galiem pie jebkuras tēmas.
    Par to, ka, ne tikai Zatlera, bet, arī citu eksprezidentu un prezidentu tēriņi varētu būt mērenāki, jau esmu rakstījis, bet, viss atbilstoši Latvijas Satversmei, un pat tad, simti tūkstoši nav tas pats, kas simti miljonu, kas tiek izlietoti bibliotekas celtniecībai.
    Apmēram, kā krievu laikos, uz jebkuru pārmetumu, atbildēja- bet Amerikā, toties nēģerus linčo, tikpat daudz loģikas tavos komentāros, salīdzinot Zatlera tēriņus ar biblioteku.

    +5
    -13
    Atbildēt

    0

    dro > mary75 12.11.2012. 10.36

    ARTS. Un absintu, absintu arī!:)

    +8
    -3
    Atbildēt

    0

    mary75 > mary75 12.11.2012. 10.48

    jā, Ino, ļoti “adekvāts” komentārs par to absintu, īsts NA fanu līmenis.

    +4
    -7
    Atbildēt

    0

    dro > mary75 12.11.2012. 12.02

    dzeris49. Neproti novērtēt manu humānismu – vēlējos apmierināt tavas prasības, ko jau sen deklarējuši romieši – maizi un izpriecas:)

    +7
    -4
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > mary75 12.11.2012. 12.07

    Džeris … jā, Ino, ļoti “adekvāts” komentārs par to absintu, īsts NA fanu līmenis
    ——————————————————————

    Bet Džeri, tu taču neapstrīdēsi acīmredzamo – tas IR daudz augstāks nekā Vienotības karsējmeiteņu un pašmodernizēto liberālglobālistu nulles līmenis ? :)

    +10
    -4
    Atbildēt

    0

    mary75 > mary75 12.11.2012. 13.06

    Atkarīgi no tā, kas nu kuram ir tas “augstais” līmenis, acīmredzot, mums par to ir dažāda izpratne.
    Un par to nulli – ļoti sakarīgi komentāri, bet, atkal jau tā nelaime – cits līmenis, kur nu viņam līdz suņa nika “apspēlēšanas” vai jociņiem par absintu, “liberālglobālistiem” līdz pašmāju provinces “konservatoru” līmenimvēl ilgi jāaug.

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

jansonsv 12.11.2012. 08.18

Paldies, Sanita Upleja! Šis ir lielisks pamatojums 18. novembrim un labs ievads 18. novembra runām un novēlējumiem. Paldies arī par iepriekšējiem rakstiem, kurus neesmu komentējis aiz vecomodīga aizsprieduma pret lasītāju vēstuļu rakstīšanu. Bet šis raksts skāra sevišķi jūtīgu stīgu. Lai Jums veicas ar tādām stīgām arī turpmāt!

Jānis Peniķis

+8
-1
Atbildēt

2

    Signija Aizpuriete > jansonsv 12.11.2012. 20.38

    ——–
    Vēl kāds 4. maija republikas reāliju apraksts (pils ir, zināšanu nav):

    OJĀRS SPĀRĪTIS, Dr. habil. art. , LMA profesors, LZA akadēmiķis:
    ‘(..)Mēs kā nācija šodien – 21 gadu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – aizvien vairāk apzināmies un spējam definēt mūsu zemes industrijas un lauksaimniecības sagrāves cēloņus un minēt tās vaininiekus. Tāpat pēc tik daudzu gadu stagnācijas atzīstam zinātnes teorētisko un tehnoloģisko iestrāžu iznīcināšanu par kaitniecisku un mūsu zemes attīstību bremzējošu faktoru. Taču tad mums jābūt drosmīgiem līdz galam un jāatzīst par pašnāvniecisku arī Galvenās enciklopēdiju redakcijas kā faktu uzkrāšanas un zinātniskas apstrādes institūcijas likvidēšana. Bet tai sekojošā iestrāžu iznīcināšana un kvalificēta personāla atlaišana jāsauc par genocīdu pret savu intelektu, kas turklāt veikts pašu rokām.’

    Vai ceļvedis var būt enciklopēdija?

    http://la.lv/index2.php?option=com_content&view=article&id=361305:tautas-gara-brieduma-apliecinjums&layout=print&tmpl=component&Itemid=202

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Kalvis > jansonsv 12.11.2012. 21.31

    Piekrītu, arī mans paldies autorei! Loģiski un vienkārši pateikts tas kam vajadzētu būt pašsaprotamam katram latvietim.
    Šitā, mūsu “viedokļu veidotāju” uzspiestā klanīšanās visiem un visam patiesi izskatās provinciāla un liecina, ka pie valsts politikas veidošanas joprojām ir bezidejiski gadījuma cilvēki ar spožām izglītībām, bet tukšu sirdi.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

mariam 12.11.2012. 08.17

It kā dikti dažādas lietas autore aizķērusi, ko tomēr apvieno tā identitātes tēma. Identitāte gan nav tikai tas, kas ir šobrīd, bet arī tas, uz ko tiecas, tas, ko apzināti izvēlas, centieni mainīties tādā vai citādā virzienā arī nozīmē identitāti, ne tikai kāds sastindzis un nemainīgs stāvoklis. Var jau apgalvot, ka identitātei ir vērtība pašai par sevi, taču, ja to identitāti veido dažādas, sacīsim, neveiklas vai pat nejēdzīgas lietas – nu tādā gadījumā taču nešķiet, ka to vajadzētu dikti centīgi lolot un kopt un saglabāt tikai tāpēc, ka tā ir identitāte. Piemēram, visādi nejēdzīgi padomju laiku ieradumi – arī tie ir latviešu identitāte. Taču,protams, tie vērtējumi jau dažādu personu acīs jau var atšķirties. Ieraksts pasē jau pat nav identitāte, bet vienkārši padomju palieka, kas, izrādās, dažiem dikti stiprinot viņu latviskumu.

Par arhitektūru savukārt man dikti daudz būtu ko sacīt. Arhitektūra kaut kādā ziņā ir sfēra, kas konceptualizē laikmetu un sabiedrību, iemieso ēkās un publiskajā telpā pieredzi, pārdzīvojumus, centienus. Bibliotēka ir kā tāda nacionālā superēka, kas, kaut arī it kā viena autora radīta, galu galā iemieso vairāk nekā divdesmit gadus. Taču, kaut arī bibliotēku nav radījis vietējais arhitekts, zīmīgi, ka raksta autore pamanījusi to atšķirību, starp latviešu un ziemeļvalstu izstrādājumiem. Jo aplūkojot latviešu arhitektūru kopumā, var redzēt, ka pēdējos 20 gados salīdzinot ar iepriekšējo periodu, tajā ir stipri mazāk tādas telpiskas un konstruktīvas skaidrības, daudz vairāk ir dažādu šķībumu, neveiklības un muļļāšanās, visādi metaforu meklējumi utt. Var jau to, protams, saukt par latviskās tēlainības meklējumiem, taču ar ko jēdzīgu tas rezultējas tomēr ļoti retos gadījumos.

Par valodu augstskolā – tas zināmā mērā tiešām ir pretrunīgs jautājums., piekrītu. Redzēju, kā kāda mana kādreizējā augstskolā šogad zinātniskā konference bija angļu valodā, starptautiska un tā.. taču saturs, kāds nu ir tāds ir.. Un, kad iedomājos šis viņu tēmas zinātniskajos rakstos, tad saprotu, ka angļu valodā to izlasīs vēl stipri mazāk cilvēku, nekā latviski. Jo nu, ārzemēs tas nevienu nudien īpaši neinteresēs, un uz vietas – arī stipri mazāk, jo nu nav tur tas saturs jau nekāds dižais, lai vēl par to angliski lasītu. Tā nu var likties, ka latviešu zinātnes valodu vēl vairāk novārtā pamet. Bet nu, šis gadījums tomēr nav visaptverošs, ar bezjēdzīgu saturu jau valodai nav nekādas nozīmēs šā kā tā.

+7
-5
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > mariam 12.11.2012. 19.17

    ——žoržs It kā dikti dažādas lietas autore aizķērusi, ko tomēr apvieno tā identitātes tēma.
    ==============================================================================
    Daudzus apvieno pozitīvi DARBI identitātes uzturēšanai gan Rīgā, gan Kopenhāgenā, gan Čikāgā:

    http://www.youtube.com/watch?v=1d5k3H5eTQI

    0
    -2
    Atbildēt

    0

aivarstraidass 12.11.2012. 08.16

Ikvienam cilvēkam un sabiedrībai ir ļoti daudz savas vēstures un neatkārtojamu tradīciju. Lai paliktu vieta kam jaunam, nākotnē var aiznest tikai svarīgākās no tām. Teiksim, Lietuvā pirms 50-100 gadiem bija jau praktiski izzudusi tradīcija dziedāt sutartines. Vienīgi tādēļ, ka bija pietiekami daudz cilvēku, kuriem tās saglabāt šķita ārkārtīgi svarīgi, tās tika restaurētas un liktas atkal goda vietā.

Runājot par tautības ierakstu pasē, jāapzinās arī šī ieraksta lietišķā funkcija. Tiem, kuri te jau dzīvo – etniskā piederība nekādas izmaiņas nerada. Nav pat pienākuma sūtīt savus bērnus latviešu skolā, kā tas bija pirmskara Latvijā. Vienīgi tad, ja uzskatām, ka pēc divām paaudzēm šeit joprojām būs nacionāla valsts (un būs svarīgs noteikums par latviešu/līvu repatriācijas tiesībām, kuri dažādu iemeslu dēļ varētu atrasties ārvalstīs bez LR pilsonības), tad tautības ierakstu būtu labi saglabāt – faktiski pašreizējo iedzīvotāju bērnu un mazbērnu vajadzībai.

Ja ne tagad, ne arī paredzamā nākotnē nebūs ne vismazākās praktiskās atšķirības no cilvēka tautības ieraksta dokumentos, tad jāsecina, ka šis ieraksts ir tiesisks rudiments, kurš kaut kad drīz izzudīs. Līdzīgi kā ticības ieraksts agrāko paaudžu dokumentos vai ASV veiktās reformas saistībā ar “Racial profiling” likumiem – t.i. arī identitātes daļas NEATSPOGUĻOŠANA dokumentos nu jau ir tradīcija ar daudzu gadu desmitu vēsturi.

+4
-2
Atbildēt

2

    aivarstraidass > aivarstraidass 12.11.2012. 10.28

    Cien. Líng! Biju domājis Pilsonības likuma 14.(2) pantu (ārpuskārtas naturalizācija latviešu un līvu repatriantiem) un arī Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 3.pantu (tiesības vienu reizi mainīt tautības ierakstu pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās).

    Ieraksta izdarīšana vai neizdarīšana tiešām ir brīvprātīga, bet tautības, kuras tur var ierakstīt, nosaka jau minētais likums – tautībai jābūt no klasifikatora un jāsakrīt ar kāda no vecāku vai vecvecāku tautībām. Manuprāt, atskaitot divus augšminētos pantus, Latvijas likumos tautība citur nekur neparādās. Ja tā nav patiesība, lūdzu palabojiet.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > aivarstraidass 12.11.2012. 19.07

    ——-rinķī apkārt (..) Viss latviskais no Latvijas tika nīdēts ārā pamazām,…… ============================================================================== Nežēlīgi tika ”nīdēts” – man vēl 30 gadus pēc Ķekavas vidusskolas beigšanas atmiņā, smadzenēs ‘iekompostrētās’ dziesmas vārdi. PALDIES ”kompostrētājiem” (lasi – kultūras uzturētājiem) god. A.Platperim, R.Paulam un J.Peteram.

    Manai dzimtenei

    http://www.youtube.com/watch?v=kRqickLKXF8

    0
    -3
    Atbildēt

    0

daina_tabuna 12.11.2012. 08.03

…Arguments, ka ārzemēs mūs nesapratīs, jo citās valodās ar pilsonību saprot to pašu ko ar tautību, galīgi nav vietā…

Tas pat vispār nav nekāds arguments, jo ir citas valodas, kurās tāda problēma nepastāv. Tāda valodas nabadzība ir tikai primitīvajai angļu valodai un vēl pārītim citu.

+9
-3
Atbildēt

2

    Signija Aizpuriete > daina_tabuna 12.11.2012. 19.00

    ——–
    Tulkot var dažādi,bet, ja apjēgas par vārdu dziļāko būtību nav, tad visi tulkojumi būs aplami (nepilnīgi):

    Uldis Stabulnieks – Tik Un Tā (Mikrofons 1981)

    http://www.youtube.com/watch?v=R_KQXe4FxmE

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > daina_tabuna 12.11.2012. 19.20

    Tā starp citu, angļu valoda vairāk nekā gadu tūkstoša laikā ir sevī savākusi leksiku no neskaitāmām valodām, katru reizi daļai esošo vārdu piešķirot nedaudz citādas nozīmes. Rezultātā laba angļu valoda spēj būt ārkārtīgi niansēta. Nevajag pārprast, arī latviešu valoda ir visnotaļ niansēta līdzīga iemesla dēļ, taču lielākā daļa cilvēku pat nenojauš par to. ;)
    Pilnai laimei ar LZA TK saistīti “programmatūras tulkotāji” jau sākuši murgot par “pareizu” vārdu kārtību latviešu valodā – kad vienreiz tos valodas iznīcinātājus paņems pie dziesmas?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

buchamona 12.11.2012. 07.44

Lasot rakstu ienāca prātā – okupācijas laikā viss nacionālais tika nīdēts ārā bez žēlastības, bet pat tolaik nevarēja tā vienkārši ņemt un aizklapēt latviešu skolas ciet, tā paša iemesla dēļ, kādēļ vajadzēja tomēr nomaskēt arī pašu okupācijas faktu, rīkojot visādas izrādes par Latvijas labprātīgo pievienošanos PSRS.
Viss latviskais no Latvijas tika nīdēts ārā pamazām, soli pa solim – vispirms jau “kompostrējot” smadzenes nākošajām paaudzēm tajās pašās skolās – kuram bērnam nepatīk pūst tauri, sist bungas un vispār būt par visu apjūsmotu “ļeņinieti” pašā priekšā. Tā tas viss bija, tomēr šai katastrofai, psiholoģiskajam teroram latvieši okupācijas gados pretojās – veidojot savu iekšējo attieksmi pret visu notiekošo. Un šī attieksme pie pirmās izdevības ” gāja vaļā” un tā iesākās Atmoda.

Par pagātni rakstu tikai tādēļ, lai pretstatītu to tagadnei. Un, lai cik tas paradoksāli neizklausītos, man sāk likties, ka tagadne mūsu tautas pastāvēšanai ir kļuvusi tik pat bīstama, kā tā bija pagātnē – okupācijas laikā.

Šodien uz mums neviens vairs nespiež. Mums nav vairs kam pretoties un tādā situācijā mēs atdodamies paši.:) Darām to, neapzinādamies kādēļ to darām. Laikam jau bēgam no tumsonības :)) Mēs gribam, gluži kā savlaik pionieri, soļot visam Eiropas “progresam” pa priekšu, nesaprotot gan, kas tas ir, neapzinoties sekas, bet galvenais, ka – ar saukļiem par superliberālismu, tā tad ar apgaismību uz lūpām. :)
Vispār -tas ir diezgan nožēlojami, bet saprast šo situāciju var. Kādreiz, tikko robežas atvērās, visu profilu veikalos varēja nopirkt arī pornogrāfiskus žurnālus, taču tas ātri visiem piegriezās. Jācer ka tik pat ātri tiksim arī no šīs bērnišķības vaļā, jacer, ka tas nebūs stipri par vēlu.

+19
-4
Atbildēt

6

    Signija Aizpuriete > buchamona 12.11.2012. 18.53

    ——-rinķī apkārt Lasot rakstu ienāca prātā – okupācijas laikā viss nacionālais tika nīdēts ārā bez žēlastības……
    ==============================================================================
    Man arī ienāca prātā viena ķecerīga doma – ja nu internacionālisti (V.Kalpiņš u.c) nīdējot nacionālo kļūdījās,un, galarezultāts bija gluži pretējs plānotajam?

    Miljonus ieguldot kultūrā, finansējot Dziesmu svētkus un ‘Mikrofona’ aptaujas tika stiprināta piederības sajūta dzimtajai zemei – nevis ‘varen’ plašajai Rodiņai’?

    Katrā ziņā, jāsaka liels ‘PALDIES’ tiem ”kompostrētājiem” (lasi – kultūras uzturētājiem):

    Teic, kur zeme tā – N. Bumbiere, M. Vilcāne, V. Lapčenoks, O. Grīnbergs – Mikrofons 1971

    http://www.youtube.com/watch?v=ymTEVin60K4

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > buchamona 12.11.2012. 19.12

    Cik var murgot par liberālismu? Mums Saeimā ir bijis viens liberālis pa visiem šiem gadiem – kaut kāds vācietis, kurš ir tik labi aizmirsts, ka pat neatceros viņa vārdu. Par to, ka atļāvās uz Saeimu vasaras svelmē neiet uzvalkā, tauta otrreiz nepārvēlēja.
    Un nesen veiktā pētījumā par cilvēku politisko noslieci, kaut kur ap 50% Latvijas iedzīvotāju bija konservatīvi līdz matu galiņiem (viens no augstākajiem rādītājiem civilizētajā pasaulē), tā paša iemesla dēļ jums, mentāli iekonservētajiem, aiz katra stūra rēgojās globalizācija, sorosīti un liberāļi, lai gan reāli te tādu nekad nav bijis, jo jūs jau tos, kuri pārstāv mērenās idejas nosaucat par ultraliberāļiem un gribat pakārt tuvākajā laternas stabā.

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > buchamona 12.11.2012. 22.17

    ——-ex-diena-lasitaji Cik var murgot par liberālismu? Mums Saeimā ir bijis viens liberālis pa visiem šiem gadiem – kaut kāds vācietis, kurš ir tik labi aizmirsts, ka pat neatceros viņa vārdu. Par to, ka atļāvās uz Saeimu vasaras svelmē neiet uzvalkā, tauta otrreiz nepārvēlēja.
    ==============================================================================
    Atceries visu – ne tikai gaišos šortus, bet arī labos nodomus:

    Gundars Valdmanis (1940 — 2005) bija augsta līmeņa administratīvs un finanšu darbinieks, Latvijas politiķis, 6. Saeimas deputāts, tautas kopas “Brīvība” dibinātājs:

    ”(..)Latviju seminārā pārstāvēja Ivars Godmanis, Uldis Osis, I.Batarāga, Vita Tērauda, Māris Gailis un kāds ducis padomnieku – gan no Latvijas, gan Rietumu valstīm. Godmanis semināra laikā izrādīja vislielāko aktivitāti. Viņu bija pārņēmusi doma, ka Latvijai vispiemērotākais būtu zviedru sociālisma modelis. Pēc pirmās dienas lekcijām GODMANIS SASAUCA SAVUS PADOMNIEKUS UZ APSPRIEDI, IERADOS ARĪ ES. ARĪ APSPRIEDĒ TURPINĀJĀS PESIMISTISKĀS RUNAS PAR NENOVĒRŠAMO SABRUKUMU. Es lūdzu vārdu un teicu, ka nesaprotu, par ko viņi runā, kāpēc mums jānoskaņojas uz saimniecisku sabrukumu. Lai arī ko runātu šie cilvēki, latvieši visos laikos un visās vietās bijuši turīga un centīga tauta. Pašlaik Latvija ir pilna ar aktīviem, kas nav apgrūtināti ar parādiem. Pat bagātās valstis ir iestigušas lielos parādos, bet mēs esam ar brīvām rokām. Tautai ir dota vienreizēja iespēja ar hipotekāriem aizņēmumiem šos aktīvus pilnveidot un izmantot vēl nepieredzētam uzplaukumam. Dievs mūsu zemi ir apdāvinājis ar lielām bagātībām: mežiem, stratēģiskām ostām, auglīgu zemi, brīnišķīgu klimatu un čaklu tautu, atliek tikai ķerties pie darba.’
    (Hadsona institūts nosprauž reformas Latvijai 60 )
    Starp dzirnakmeņiem…  Gundars Valdmanis (taisnprātis pret shēmotājiem)

    http://tencinusarunas.wordpress.com/2010/04/03/starp%C2%A0-dzirnakmeniem-%EF%BB%BF-gundars-valdmanis-bruninieka-cina-pret-jauno-slepeno-paktu/

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 13.11.2012. 06.22

    ex-diena-lasitaji. Tu laikam domā Jāni Dannusu, Latvijas Liberālā partija.. Uzgoglēju, kas ar viņu šobrīd ir, pēdējās ziņas, kuras ātrumā izdevās atrast – 2002. gadā Sociāldemokrātu savienība – SDS, Revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs – Latvijas politikai raksturīga ” evolūcija” – no liberāļa par sociķi :)

    Cik zinu liberāļi dalās – neoliberāļos, sociālliberāļos, droši vien, vēl kaut kā. Latvijā mūsu liberāļi nedalās nekā. Mūsu liberāļi izdomā, ka ir liberāļi un ar to pietiek, bet izpratne par patieso liberālismu ir tāda pati kā vispār par demokrātiju, proti, tā ir visatļautība, jeb cīņa pret tumsonību, kā pēdējā laikā Latvijā sāk dēvēt ” brīvību bez robežām”, kur pretī izpratne par liberālu ekonomiku mūsu ” liberāļiem” visbiežāk ir “taisnīgi sarkana” :)

    Nevajag nevienu karināt pie laternu staba. Vienkārši liberāļiem ar savām gaišajām idejām vajag sabiedrību iepazīstināt laicīgi, pirms vēlēšanām, bet ne tad, kad vilciens jau ripo, bet par apšaubāmajām vērtībām jau iepriekš ir jāvienojas, kuras ņemam sev līdz, kuras atstājam stacijā līdz nākošajām vēlēšanām. Tad nebūs jārīko “kultūras revolūcijas” un citi šovi :)

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 13.11.2012. 06.53

    egde. Tu tāds statistikas cienītājs :) Atgādini mums par tām Kalniņa un Paula dziesmām, kuras ļaudis dziedāja divējādi – tie kuri zināja – ar orģināltekstu, bet uz skatuves ar komunistu izrediģēto oficiālo tekstu. Atgādini par 2XBBM uc tolaik – vokāli instrumentālajiem ansambļiem, kurus aizklapēja ciet un par ” Liepājas dzintaru”, kuram arī pielika punktu, tikā sabiedrisko tualešu trūkuma dēļ :)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    piziks > buchamona 13.11.2012. 11.55

    RA…
    Daudz laba pateici, bet vienu gan palaidi garām: “Šodien uz mums neviens vairs nespiež.”

    RA, nespiež?! Un ka vēl spiež! Kad spiedēji bija tikai okupācijas zampoļiti, tos nebija grūti atpazīt un — vai nu ignorēt, vai iespēju robežās neitralizēt. Tagad izrādās, ka spiež pašī bāleliņi un vissliktākos nospiedumus saveido tiešī tie, kam grūtības ar vienkāršu ētikas izpratni — labā nošķiršanu no ļaunā. Tādi bāleliņi jau daudz ko ir aplam nospieduši, jo saorganizēt rezultatīvu pretspiedienu savas sugas brāļiem — latviešiem/latvijiešiem tačū! — ir daudz grūtāk nekā pie vietas nolikt atklāti brutālu okupantu.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam