Referendumu rosināšanai no 2015.gada būs 150 000 parakstu slieksnis
Saistītie raksti
Radars /
13. novembris
Radars Latvijā
Viedoklis /
15. oktobris
2025.gads var kļūt par izrāviena gadu valsts pārvaldes un uzņēmumu digitalizācijā
Viedoklis /
1. februāris
Lai reaģētu uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, izvietosim veikalos Krievijas karogus?
2
Komentāri (36)
andris902 09.11.2012. 00.27
….cik tad aktīvi esam bijuši iepriekšējās tautas nobalsošanās par likumu ierosinājumiem vai grozījumiem un kādu rezultātu ieguvuši?…
Tautas nobalsošanas:
– 1991.gada 3.martā notika iedzīvotāju aptauja par Latvijas Republikas neatkarību.
Ar atbildi “jā” balsoja 1 227 562 jeb 73,68 procenti balsotāju, bet atbildi “nē” izvēlējās 411 374 jeb 24,69 procenti balsotāju. Sabojāto aptaujas zīmju skaits bija 27 192 jeb 1,63 procenti.
– Pirmā tautas nobalsošana atjaunotajā Latvijas Republikā notika 1998.gada 3.oktobrī vienlaikus ar 7.Saeimas vēlēšanām. Šajā tautas nobalsošanā vēlētājiem bija jāizlemj atcelt vai atstāt spēkā Saeimas 1998.gada 22.jūnijā pieņemto likumu “Grozījumi Pilsonības likumā”.
Tautas nobalsošanā par grozījumiem Pilsonības likumā piedalījās 928 040 jeb 69,16 procenti vēlētāju. No tiem par likuma atcelšanu balsoja 416 584 jeb 44,98 procenti balsotāju, pret likuma atcelšanu bija 487 559 jeb 52,54 procenti balsotāju. Tā kā vairākums balsotāju bija pret likuma atcelšanu, grozījumi Pilsonības likumā tautas nobalsošanā atcelti netika un stājās spēkā.
– Tautas nobalsošana par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atcelšanu notika 1999.gada 13.novembrī. Šajā tautas nobalsošanā vēlētājiem bija jālemj par Valsts prezidenta pēc vienas trešās daļas deputātu lūguma apturētā likuma atcelšanu.
Tautas nobalsošanā par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atcelšanu piedalījās 339 879 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi. 320 071 jeb 94,17 procenti no visiem balsotājiem iestājās par likuma atcelšanu, savukārt pret balsoja 18 160 jeb 5,34 procenti balsotāju.
Lai tautas nobalsošana būtu notikusi, tajā vajadzēja piedalīties vismaz 482 334 vēlētājiem jeb vairāk nekā pusei no vēlētāju skaita, kas piedalījās pēdējās Saeimas vēlēšanās.
– Tautas nobalsošana par Latvijas dalību ES notika 2003.gada 20.septembrī, sestdienā, un tautas nobalsošanā vēlētājiem bija jāatbild uz jautājumu “Vai jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?”.
Ar atbilde “par” balsoja 676 700, jeb 66,97 procenti balsotāju, “pret” 325 980, jeb 32,26 procenti balsotāju, nederīgas atzītas 7 787 balsošanas zīmes, jeb 0,77 procenti.
– 2007.gada 7.jūlijā Latvijā notika tautas nobalsošana par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturēto likumu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” atcelšanu.
Tautas nobalsošanā par likuma „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” piedalījās 338 348 vēlētāji, bet tautas nobalsošanā par likuma „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” atcelšanu – 338 342 vēlētāji.
Saskaņā ar Satversmi, lai tautas nobalsošana būtu notikusi, tajā bija jāpiedalās vismaz pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita jeb 453 730 vēlētājiem.
– 2008.gada 2.augustā notika tautas nobalsošana par likuma „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanu.
Tautas nobalsošanā piedalījās 629 304 jeb 42 procenti vēlētāju.
Lai grozījumi Satversmē iegūtu likuma spēku, par to pieņemšanu bija jānobalso vismaz 757468 vēlētājiem jeb pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.
– 2008.gada 23.augustā notika tautas nobalsošana par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””.
Tautas nobalsošanā piedalījās 346 846 jeb 22,9 procenti vēlētāju.
Lai likumprojekts iegūtu likuma spēku, tautas nobalsošanā bija jāpiedalās vismaz 453 730 vēlētājiem.
– 2011.gada 30.maijā Centrālā vēlēšanu komisija, pamatojoties uz Valsts prezidenta Valda Zatlera 2011.gada 28.maija rīkojumu Nr.2 “Par Saeimas atlaišanas ierosināšanu”, izsludināja tautas nobalsošanu par 10.Saeimas atlaišanu.
Par 10.Saeimas atlaišanu balsoja 650 518 jeb 94,3 procenti balsotāju, pret 10.Saeimas atlaišanu bija 37 829 jeb 5,48 procenti balsotāju. 1476 jeb 0,21 procents no derīgajām zīmēm bija nederīgas.
– 2012.gada 18.februārī, Latvijā notika tautas nobalsošana par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu. Likumprojekts paredzēja mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.
Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka par Satversmes grozījumu pieņemšanu ir nobalsojuši 273 347 vēlētāju, bet pret grozījumu pieņemšanu Satversmē bija 821 722 vēlētāji. 3524 jeb 0,32 procenti balsošanas zīmju tika atzītas par nederīgām.
0
ineta_rr 08.11.2012. 18.48
Jāatzīstas, ka biju kļūdījies. Viss ir ļoti vienkārši – īstenībā Vienotība rīkojās kā līdz šim – taupa naudu. Parakstu jāsavāc tikpat, cik līdz šim, vienkārši gala mērķis ir to darīt elektroniski un vienā kārtā, jo pelēcis laikam izrēķinājis, ka tā lētāk.
Tikai nav skaidrs, kā tas pasargās no jauniem valsti graujošiem referendumiem, jo ar valodas jau tika skaidri pierādīts, ka pat 200k latiņa tiem diez vai būs šķērslis.
Tā kā Vienotības galvenā un faktiski vienīgā ideoloģija tagad ir “jūs maksājiet nodokļus, bet Mēs griezīsim”, tad, ja vien Vienotība nesapurināsies, tai nākamajā Saeimā diez vai izdosies iekļūt, bet Zatlera tankus diez vai izmirsīsim. Labi nebūs..
Un es nesaku, ka vajag gāzt grīdā, bet būtu labi, ja Vienotība atcerētos, ka bez naudas eksistē arī ētika, morāle un [Latvijas tautas] gods, pirmām kārtām jau tiekot vaļā no Lieldienu zaķa, kurš tai nes nevis šokolādi, bet gan skandālus un negatīvu PR.
2
grislits > ineta_rr 08.11.2012. 19.00
Tādēļ arī piekritu “riņķī apkārt”, ka referenduma rīkošanas tehnikas maiņa neatbrīvo no vajadzības noteikt Satversmes kodolu vai referendumos nebalsojamos jautājumus papildināt vēl ar dažiem jautājumiem bez tiem, kas jau nosaukti (budžets, muitas tarifi u.tml.)
Tāpat bezjēdzīgu referendumu mazināšanai kalpotu arī mans ieteikums, ka ja kāds grib dikti kādu likumprojektu virzīt, tad vispirms lai iziet ceļu ar 10 000 balsu iekš manas balss lv un iesniedz likumprojektu Saeimai bez jebkādām referendumu ažiotāžām, un tikai tad, ja Saeima neatbalsta iesniegto piekšlikumu, tikai tad organizētājiem rodas tiesības rīkot referendumu. Bet ja 10 000 balsu nesavāc, tad referendumu rīkot vispār nevar. Tad atkristu visi šitie populismi – kā kaut kas nepatīk, tā bliežam referendumu.
Tā 10 000 balsu savākšana iekš manas balss lv dod iespēju likumprojektu iesniegt Saeimā ātrāk nekā rīkojot referendumu. Pie tam tā 10 000 balsu savākšana vai nesavākšana tad arī kalpotu kā filtrs par sabiedrības interesi attiecīgā jautājuma risināšanā.
Mums tomēr ir pārstāvnieciskā demokrātija un referendumam ir jābūt ārkārtas līdzeklim, ko pielieto tikai īpašos gadījumos.
0
ineta_rr > ineta_rr 08.11.2012. 19.18
Pilnīgi pietiktu, ja noteiktu, ka Satversmes Tiesai ir tiesības UN pienākums izvērtēt 1. kārtu pieveikušo likumprojektu atbilstību Satversmei (un varbūt kaut kādiem Valsts Pamatiem plašākā nozīmē, neesmu tieslietu speciālists), pirms CVK drīkst sākt 2. kārtu. Var abas kārtas taisīt elektroniski, bet nedrīkst ļaut savākt vairāk par 10k pirms ST nav atzinusi, ka referendums ir pieļaujams.
0
mariam 08.11.2012. 16.34
Diezgan muļķīgi. Padara referenduma ierosināšanu no sabiedrības puses gandrīz neiespējamu.
0
efeja60 08.11.2012. 15.15
Vienotība atņēma tautai suverēno varu. Liberastu diktatūra pievelk skrūves.
0
Signija Aizpuriete 08.11.2012. 13.40
——–
Mēs esam liecinieki totalitārās demokrātijas ieviešanas procesam:
‘ Šobrīd Latvijas Mākslas akadēmija, viena no nacionālas nozīmes izglītības iestādēm, kuru dibināja līdz ar Latvijas valsti, atkal ir apdraudēta. Apdraudēta ir nacionālā mākslas skola. Apdraudēta ir arī Latvijas kultūra un valoda. Vēl vairāk, šobrīd ir apdraudēta arī Latvijas nācijas pastāvēšana. Tā nav nejaušība, ka izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa tā sauktais “alternatīvais” programmu novērtējums ir publicēts vienlaikus ar video, kurā Latvijas karogs tiek asociēts ar atpalicību un pretstatīts Eiropas Savienības karogam un kurā tiek apšaubīta latviešu valodas loma augstākajā izglītībā.’
Latvijas Mākslas akadēmijas rektors: Uzbrukums akadēmijai ir arī uzbrukums Latvijas identitātei
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/latvijas-makslas-akademijas-rektors-uzbrukums-akademijai-ir-ari-uzbrukums-latvijas-identitatei-13976847
0
buchamona 08.11.2012. 13.00
Cik sapratu, Saeima ir atteikusies no Satversmes kodola veidošanas, bet tā vietā paceļ nepieciešamo parakstu slieksni, manprāt, apšaubāms gājiens.
Iemesls, kādēļ vispār jautājums par izmaiņām referenduma rīkošanas kārtībā kļuva aktuāls – šo demokrātisko sviru – referendumu SC un pārējie LV putinisti sāka izmantot, lai sagrautu atjaunotās LR pamatus. Nebūtu šādu iniciatīvu no Latvijas ienaidnieku puses, neņemtos šobrīd Saeima ap likumu par referendumiem.
Ieviešot jauno referenduma rīkošanas kārtību, uzbrukuma draudi LR pamatiem netiek novērsti. Kā jau te atzīmēja komentos iepriekš – savākt nepieciešamo balsu skaitu nav tik sarežģīti, sevišķi, ja mērķis ir revolūcija, piemēram, sadalīt Latviju, vai atgriezties pie valsts valodas, jeb pilsonības jautājuma. Tam visam mūsu likumu rakstītāji pretī liek latviešu tautas gatavību aizstāvēt sevi šajos uzspiestajos, turpmākajos referendumos :)
Tad jautājums, kāds sausais atlikums ir no šīs jezgas ap referendumu rīkošanas kārtību, ja arī turpmāk SC varēs provocēt referendumus, kuru saturs ir vērsts pret atjaunotās LR valstiskumu?
3
Signija Aizpuriete > buchamona 08.11.2012. 13.25
——-
Lielākās daļas sabiedrības ticība mītam ”demokrātija”. Kamēr lielākā daļa ticēs, tikmēr varneši var būt mierīgi – nokļūšana pozīcijā vai opozīcijā neapdraud esošo labklājības līmeni.
0
Sanšains > buchamona 08.11.2012. 13.34
rinķī apkārt –
Arī es joprojām uzskatu, ka vajadzēja paplašināt referendumā neapspriežamo jautājumu sarakstu (“Satversmes kodola” pieeja), nevis celt “parakstu slieksni”.
0
grislits > buchamona 08.11.2012. 14.30
Noteikt Satversems kodolu vai savādāku mehānismu referendumos nebalsojamo jautājumu noteikšanai gan joprojām ir nepieciešams ieviest.
0
dro 08.11.2012. 12.51
roberts_J. Pēc TNS aptaujas 82% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vēlētos, lai pasē būtu iespēja brīvi izvēlēties uzrādīt nacionālo piederību. Vai saeimai tas kaut ko nozīmē?
3
Signija Aizpuriete > dro 08.11.2012. 13.22
——
Ja cilvēki turpina ticēt mītam ‘demokrātija’, tad jāturpina mīta uzturēšana – t.sk. tautas aptaujāšana un rezultātu publicēšana.
0
grislits > dro 08.11.2012. 14.24
Tad kādēļ tie ekonomiski aktīevie iedzīvotāji nevar savākt 10 000 balsis iekš manabalss.lv? Un kādēļ nav vismaz kāds iniciators, kas to organizētu?
Tātad tiem 82% kaut ko gribās, bet gribās neko nedarot – tātad – varbūt nemaz no visas sirds un ļoti, ļoti nemaz negribās, bet tikai tā – jā būs, tad labi, ja nebūs, nu nekas, izdzīvosim. Parastā, bieži vien visur dominējošā pasīvā pozīcija, kuras dēļ pie mums arī ir tā, kā ir.
0
kristaps_drone > dro 08.11.2012. 15.20
Cīņa par tautības ierakstu pasē vēl nav zaudēta!
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/99663/nacionala-apvieniba-atkartoti-rosina-laut-pase-ierakstit-tas-turetaja-tautibu
0
Kristīne 08.11.2012. 12.41
Stulbums, protams, bet nepavisam ne pasaules gals…
0
grislits 08.11.2012. 12.36
Es tik traki tos 154 000 neuztvertu, tādēļ, ka tagad jau ir iespēja savācot manabalss.lv 10 000 iesniegt priekšlikumu Saeimai.
Manuprāt tīri normāli – savāc “manā balsī” 10 000 un iesniedz priekšlikumu Saeimai. Ja tā to noraida vai pieņem ko galīgi savādāku, tad arī var organizēties iniciatīvas grupa, lai organizētu to 154 000 savākšanu.
vajadzēja ar likumu noteikt, ka vispirms jebkurā jautājumā ir jāsavāc 10 000 “manā balsī” vai līdzīgā vietnē internetā un jāiesniedz saeimai, un ja Saeima noraida priekšlikumu, tikai tad var sākt domāt par referendumu. savādāk visi tik grib organizēt referendumus, nezinot vai pat vispār savāks pietiekamu skaitu.
Pie tam, ja referendums tā organizētājiem nav sporta veids vai kaitniecības veids valstij, vai propagandas ierocis, bet tiem organizētājiem ir tiešām vēlme panākt kādas izmaiņas likumos, tad būtu ļoti normāli – pirmais solis – savāc tos 10 000 “manā balsī”, lai saeima izskata likumprojektu. ja nevari savākt 10 000, tad vispār aizmirsti par referenduma organizēšanu, jo tad tādam jautājumam nav nekāda atbalsta.
4
austrisv > grislits 08.11.2012. 13.07
Robert, piekrītu tam, ka ja nevar savākt 150 tūkst parakstu, tad nesavāks arī 750 tūkst atbalstu, un lieki izmetīs naudu, kas noderētu citur.
0
ineta_rr > grislits 08.11.2012. 16.48
Bitīt matos, manabalss.lv jau tieši ir tas – sākotnējo referenduma 1. kārtas parakstu elektroniska vākšana. Ja pieņems šo Vienotības uzbrukumu demokrātijai, tad turpmāk manabalss.lv būs jāsavāc 150k parakstu, ko maskaļi joprojām savāks, bet neviens cits, varbūt izņemot pensionārus, gan vairs ne. Aleluja.
0
grislits > grislits 08.11.2012. 17.16
“manai balsij” ar referendumiem nav nekāda sakara.
0
dro > grislits 08.11.2012. 17.47
Bet. Ne jau vienmēr vajag sakākt 750 000 balsu:)
0
dro 08.11.2012. 11.52
1500000 manuprāt par traku kaut arī varēs identificēties ar interneta banku palīdzību, parakstīties pagastmājās un bāriņtiesās. Droši vien tas jāsaprot kā signāls, ka Satversmē izmaiņu nebūs. Repše domāja, ka KNABs vienmēr strādās viņa uzraudzībā, Vienotība – ka vadīs valsti mūžīgi:)
Pēc 2015. gada tātad var plānot Latvenergo prihvatizāciju:)
10
+1
-3
Atbildēt
+2
-5
Atbildēt
0
-2
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
+1
-7
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
+1
-3
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > dro 08.11.2012. 12.17
———
Droši, – tos procesus pēc 2014.gada, kad Latvija būs štengrāk ieintegrēta topošajā ES federācijā – tos sāk apjēgt aizvien vairāk cilvēku:
‘ Ir skaidri jāapzinās, ka, zaudējot savu nacionālo valūtu, mēs zaudējam būtisku bruņu plāksni nācijas izdzīvošanas aizsargmehānismā. ‘
Bens Latkovskis, publicists ============================================================================= Ir skaidri jāapzinās, kādā virzienā evolucionē sistēma:
Vaira Vīķe-Freiberga:’ (..)sabiedriskais modelis, kas sevī apvienotu to labāko, kas ir izmantojams gan no sociālisma, gan no kapitālistiskās sistēmas.’
(Tādi esam…..Runa Ņujorkā 1994.g.18.novembrī)
A.Zinovjevs, sociologs:’ (..)Komunisma beigas iezīmēja arī demokrātijas beigu sākumu. Esošais laikmets ir ne tikai post-komunistisks, tas ir arī post-demokrātisks. Šodien mēs esam demokrātiskā totalitārisma jeb totalitārās demokrātijas ieviešanas procesa liecinieki.’
(Rietumi-Krievija:katastrofas vadīšana, 1999.g. intervija franču l/a ‘Figaro’)
http://www.lt90.org/reviews/ap_articles.php?article_id=48
0
austrisv > dro 08.11.2012. 13.05
Latvenergo pārdošanu taču noraidīja referendumā un, cik es zinu, tad Latvenergo ir iekļauts nepārdodamo uzņēmumu sarakstā.
Bez tam, ja tauta nespēj savākt tos 150 tūkst parakstu, lai , kaut vai Latvenergo neprivatizētu, tad jau tā nesavāks arī 750 tūkst referendumā- tātad tai tas šķitīs mazsvarīgs jautājums!
0
Signija Aizpuriete > dro 08.11.2012. 13.19
——-Bet (..)
, tad jau tā nesavāks arī 750 tūkst referendumā- tātad tai tas šķitīs mazsvarīgs jautājums!
==============================================================================
Vienai nelielai tautas daļai (1% t.s. ”kampēju”) ir svarīgi panākt, lai 99% mazsvarīga liktos privatizācijas, denacionalizācijas, konsolidācijas seku izvērtēšana. Svarīgi, lai 99% arī vēlētos kļūt tādi kā 1%, tad ”veiksmes stāsts” turpinātos:
http://www.youtube.com/watch?v=Mr-k2LzY96k
0
ineta_rr > dro 08.11.2012. 16.44
Jau 10k limitu, ja amiņa neviļ, ir izdevies savākt vienīgi par pensionāru un valsts pamatu grāvēju rīkotiem referendumiem. ACTA it kā bija tuvu, bet neatceros, vai izdevās savākt pirms iestājās politiskais sasalums. Valsts pamatus no graušanas noteikti var aizstāvēt arī labāk, bet citos jautājumos jau tagad 10k limits ir ļoti augsta latiņa, kas nācijas izmiršanas dēļ jau tā paliek arvien grūtāk sasniedzama. Liels fui Vienotībai par demokrātijas žņaugšanu.
0
mary75 > dro 08.11.2012. 19.52
Ejam Krievijas pēdās, tas nav referendumu likums, bet gan referendumu aizlieguma likums, tam pat Kalvīša valdībai nepietika drosmes, bet, “liberāļi”, redz, izdarīja, iebiedējot ar Maskavas roku, ar ko tad citu, un tautai viss pie vienas vietas, kā aitu bars, kuru “gani” veikli dzen projām no demokratiskām brīvībām.
0
dro > dro 08.11.2012. 20.02
dzeris49. Tu man būtu simpatiskāks, ja nebūtu izdalījies no ganāmpulka cerībā kļūt par ganu, lai iedzītu aitas Zatlera aplokā, jo tas jau zinās, ko ar tām iesākt. Diemžēl tās aitas seko saviem auniem, un tādēļ dzeris bez panākumiem rej no rīta līdz vakaram par infantīlajiem, aprobežotajiem un citādi apdalītajiem:)
0
austrisv > dro 08.11.2012. 21.25
Refrendumu nav daudzās ES dalibvalstīs un vai viņiem nav demokrātijas?
Piemēram, Zviedrijā- nav referendumu, un dzīvo labi tāpat.
Nav ko kacināt tautu un velti izmest naudu!
0
mary75 > dro 08.11.2012. 21.45
Zviedrijā nav referendumi, toties tur ir daudzi citi varas ietekmēšanas mehanismi, Latvija nav Zviedrija, un referendums bija tāds “bremžu” variants, kā apturēt varas muļkības vai pat noziedzīgu rīcību, kaut vai Kaulīša valdības “drošības” likumus, īsa gan visiem atmiņa un šaura tā domāšana.
Un SC, ja gribēs, arī 150000 savāks, cits neviens gan nē, par ko priecājāties, nesaprotu, tagad visiem, kas pie varas, bremžu nav, un viņi var darīt, ko grib, tas, laikam, tikai Latvijā iespējams – cilvēkiem ierobežo viņu tiesības, un viņi vēl spiedz aiz sajūsmas, ak nē, Krievijā arī tāpat notiek.
0
dro > dro 08.11.2012. 21.56
Bet. Vai Tu tāpat domāji Kalvīša laikā, un rakstīsi to pašu, ja Vienotība vairs nekomandēs parādi, bet, piem. būs SC jaunākais brālis?:)
0
mary75 > dro 08.11.2012. 22.14
Pilnīgi vienalga, kas ir pie varas, “bremzes”, tādas vai citādas, vajadzīgas visiem, arī V, un Latvijā tas bija, faktiski, vienīgais mehanisms, kā kontrolēt politiķus starp vēlēšanām, īpaši jau, ņemot vērā mūsu politiķu mentalitāti, tagad politiķi to likvidēja, un vēl aplausu pavadībā, nožēlojami.
0