Grieķijas lielākā arodbiedrība novembrī izsludina vispārējo streiku
Saistītie raksti
Ārpolitika /
18. jūnijs
VIDEO: Atēnu Akropole – vai drīzumā tikai bagātajiem?
Ārpolitika /
1. decembris 2023
Ārskats nr. 58: Gazā atkal šauj; taupīgums iegāž vāciešus; Kisindžers un Baltijas valstis
Ārpolitika /
8. septembris 2023
Ārskats nr. 46: Kallasas nedienas; Ukrainas aizsardzības ministrs – Krimas tatārs; Ķīnā treknie gadi beidzas
Radars /
26. jūlijs 2023
Radars pasaulē
Komentāri (24)
guna_sniedzina 01.11.2012. 08.38
Tiesi ta, ari Griekijas defolta gadijuma milzigo naudu zaudetu Francijas un Vacijas bankas, ari valdibas, jo ECB tacu ari ir ta pati nauda no Francijas un Vacijas kabatam!
Tas ir visai mulkigi un tuvredzigai uzskatit, ka Griekijas defolts ka tads atrisinatu kaut dalu no pastavosam problemam:
– Griekijas defolts neatrisina Griekijas budzeta deficita problemu, ka Griekijas lai segtu ikdieniskas vajadzibas jebkura gadijuma sajas dienas un tuvakajos gados ir nepieciesams aiznemties. Pec defolta neviens nevienu centu Griekijai neaizdos. Tas nozime daudz daudz lielakus terinu samazinajumus neka tas ir paredzets tagad. Bez tam tas ietekmes privato sektoru, un tas kas tur vel darbojas sabruks, ar bezdarba limena un nabadzibas limena strauju paaugstinasanu.
– defolts, protmas, nozimetu Griekijas izstasanu no Eirozonas.
– taja pasa laika Griekijas izstasanas no Eirozonas, neietekme Griekijas lidzdalibu Eiropas Savieniba, un neatcel 4 Eiropas Savienibas pamatbrivibas – kapitala, precu, pakalpojumu un *personu* parvietosanas brivibas. Ja Griekija beidzot iestasies ekonomiskais un socialais Armagedons, tad cilveki begs prom uz blakus valstim.
Ierobezot sadas brivibas nozime demonter Eiropas Savienibas vienoto tirgu, proti tas faktisko nozime izbeigt Eiropas Savienibu.
Runas par to, ka ES vieta vajadzetu ASV stila federaciju, ir tuksas, jo tam skaidri trukst politiskas gribas, un situacija diez vai mainisies ari iesp.Griekijas defolta rezultata. Apvienot viena federacija Luksemburgu un Bulgariju? – tik dazadas valstis vienkarsi nav iespejams apvienot, un pie tam Latvija ir Bulgarijas kategorija, lidz ar ja ES parveidosies “2 atrumu ES valsts grupas”, par ko runa iet jau gadiem, tad diez vai Latvija ieklus ES valstis kodola.
Bez tam, ES harmonizeta likumdosana ir jau tagad daudz labakas kvalitates neka ASV federalie likumi, ES neesot federacijai. Tas nozime ka daudz ko var sasniegt ari neveidojot ES vieta federaciju bet citigak stradajot esosa politiska ietvara robezas.
1
guna_sniedzina > guna_sniedzina 01.11.2012. 11.28
Nu tak ir domats: Briseles kontrole par nac.budzetiem, panEiropas banku uzraudziba.
0
oskaar 01.11.2012. 00.24
Interesanti- kā ar streika palīdzību (cik saprotu- neviens nestrādā, nauda netiek pelnīta u.tml.) var uzlabot jelkādu ekonomisko izaugsmi, un līdz ar to panākt to, ka kaut jelkādiem darbiniekiem palielinās jeb kaut vai esošajā līmenī saglabājas algas?
Var jau cilvēki iedomāties, ka nauda aug kokos- bet tad viņiem vajadzētu nevis streikot, bet doties meklēt tos kokus, kuros nauda saaugusi.
Ja nu vien vienīgi viņi nav pārliecināti par to- ka valdība viņu sastrādāto naudu vienkārši nozog. :) (Attiecībā uz Latviju man bija tādas aizdomas par Kalvīša valdību; tagad tās jau vairs nav, un man kaut kā šķiet, ka šī valdība vairs nodokļu maksātāju naudu nezog. Bet var jau būt, ka es kļūdos.)
2
esmeralda_se > oskaar 01.11.2012. 10.49
Hm, zini, man ir gadījies runāt pat ar samērā izglītotiem cilvēkiem, no kuru teiktā sanāk, ka visas Latvijas problēmas ir no tā, ka maita Dombrovskis nenokāpj MK (vai Rimševics LB) pagrabā un nenospiež “start” pogu naudas drukājamajai mašīnai… Jo nauda budžetā jau ir tik, cik nodrukā:) Nodrukātu vairāk – i pensijas paaugstinātu, i skolotājiem/mediķiem pieliktu pie algas…
Un no budžeta zagt arī nav nekāds grēks – nevienam jau konkrēti nezog:)
0
oskaar > oskaar 06.11.2012. 00.13
Mjaa…
Man šķita, ka tādu ļaužu diezi cik daudz vairs nav.
Acīmredzot kļūdos… :(
0
reksa 31.10.2012. 21.30
Eiropai ir vajadzīga nevis vienošanās ar Grieķiju, bet gan precedents.
Vislabākais risinājums ir Grieķijas defolts. Tad Grieķija paliktu viena pati ar savām problēmām, bet citām valstīm būtu lieliska mācība. Tad arī nevienā citā valstī neviens nemēģinātu streikot, lai panāktu bezjēdzīgu naudas tērēšanu. Visi ļoti ātri samazinātu savus budžetus tiktāl, ka visiem būtu tikai proficiti. Tā ir vienīga iespēja Eiropai atgriezties normālā attīstībā.
Bet lai eiropieši to saprastu, ir vajadzīgs precedents – Grieķijas bankrots.
5
buchamona > reksa 31.10.2012. 21.54
Nezinu, kā tas ir ar to defoltu :) Zinu, piemēram, ka Vācija ciestu lielus zaudējumus, ja grieķi bezcerīgi noietu pa burbuli. Grieķijā ir ieguldīta viņu nauda. Maz ko saprotu no naudas lietām, taču domāju, ka ja vesela valsts noiet pa burbuli, tas ir vēl lielāks burkšķis par kādu banku, kuras bankrots satricināja pasauli :) Nu, vismaz ES robežās, ja runa ir par ES dalībvalsti – Grieķiju.
0
Kalvis > reksa 31.10.2012. 22.10
Saprotams,ka Grieķijas defolts iedragās, vai pat sagraus “zilo eirosapni”, un strauji.
Glābt Grieķiju arī nav saprātīgi, jo beigas pienāks tik un tā. Grieķi, arī citas vidusjūras valstis nav skarbie un strādīgie vācieši un ziemeļnieki. Šitā “eirodziesma’ nav viņu meldiņš un tie dziedās savējo, lai tik bagātie maksā.
Iespējams, bēdīgo iznākumu varētu atrisinat, atzīstot, ka eirozonas (kopējās valūtas) projekts ir cietis neveiksmi un katra valsts lai tiek galā ar nepatikšanām ar savu darbu.
0
reksa > reksa 31.10.2012. 22.29
Ja Vācijas bankas ciestu zaudējumus Grieķijas bankrota gadījumā, tad kāpēc lai ECB nevarētu naudu aizdot Vācijas bankām? Galu galā Vācijas bankas ar laiku nopelnītu un aizdevumu atdotu. Savukārt nauda, kas aizdota Grieķijai, ir vienkārši sadedzināta.
Turklāt bija pietiekami ilgs laiks, lai visi varētu sagatavoties Grieķijas bankrotam un samazināt savus zaudējumus.
Eiropas nākotnei zaudēju, ko nes Grieķijas bankrots, ir sīkums salīdzinājumā ar Eiropas turpmāko attīstību.
Lai eiropieši būtu gatavi dzīvot citos apstākļos (vairāk strādāt un mazāk tērēt), ir vajadzīgs precedents – lai visi paskatītos, cik bēdīgā stāvoklī nonākusi valsts, kas turpinājusi bezatbildīgi rīkoties.
Tiklīdz Grieķija nolaidīsies zemākā līmenī nekā Bulgārija, visi eiropieši (gan itaļi, gan spāņi, gan portugaļi, gan franči) balsos par tām partijām, kas solīs lielāku budžeta samazinājumu. Jo neviens vairs negribēs atkārtot grieķu likteni.
0
Kristīne > reksa 01.11.2012. 00.33
“Zinu, piemēram, ka Vācija ciestu lielus zaudējumus, ja grieķi bezcerīgi noietu pa burbuli.”
===
Nez, liekas, ka problēma drīzāk ir psiholoģiska – defolts samazina kopējo uzticamību un palielina izmaksas citiem “rūpju bērniem”, beigu galā sačakarējot šamējo situāciju (panika/bailes palielina parāda izmaksas). Arī Leimaņu sataisītā krīze nebūtu tik liela, ja spekulantiem un pat salīdzinoši nopietnākiem tirgus dalībniekiem (sk. kaut Swedbank LV) nebūtu tik ļoti izteikts īstermiņa skats uz ekonomiku.
0
mary75 > reksa 01.11.2012. 06.41
Ja Grieķija bankrotē, dažas vācu un franču bankas, kurām grieķi parādā, arī bankrotē, cik garš, tik plats, tāda sajūta, ka tāpēc jau tos grieķus tā balsta, īstenībā jau, domājot par savām bankām, ne jau tikai aiz tīras cilvēkmīlestības.
Un vācieši un franči jau bija tie, kas visvairāk spieda, ka grieķi jāņem eirozonā, tīri politisku iemeslu dēļ, un izlikās neko neredzam, nu lai tagad viņus par to arī baro.
0
ilmisimo 31.10.2012. 21.29
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/441621-cvk_nav_skerslu_pilsonibas_likuma_grozijumiem
0
Aivars Krauklis 31.10.2012. 18.42
Sen jau laiks arodbiedrību rīkotos streikus pielīdzināt parastam darba kavējumam – ja nenāci strādāt, nevajag, atradīsim kas nāk.
Varbūt bija laiks, kad streiki un citas arodbiedrību izdarības varēja sekmēt sabiedrības attīstību, bet tas sen aiz kalniem. Radies bandītisma paveids, kas nevis aizstāv darba ņēmējus, kā paši sludina, bet sargā darbu dabūjušu slaistu no konkurenta. Pat to tikai tad, kad atliek brīvs laiks no arodfīreru pašaizsardzības.
1
lebronj2356 > Aivars Krauklis 31.10.2012. 19.28
Neoliberāļa zilais sapnis ? :)
Varbūt vispār varēja nodarbināt par pusdolāru dienā kā senāk, ja ko vajag krītiņu – nav ko tiem dranķa vienkāršiem darbinikiem tērēt resursus, kas pienākas banksteriem, spekulantiem un neoliberāļu sludinātājiem !
0
gundega_heiberga 31.10.2012. 18.26
Stundas laikā varu izdzert četras pudeles alus – nopelnīt divas. Loģiski, ka streikoju, ne pelnu.
1
Janka, Janic > gundega_heiberga 31.10.2012. 18.53
http://www.youtube.com/watch?v=FIGq7zxG-SY&feature=related
0
oktaavs 31.10.2012. 17.59
Grieķi ir starp diviem velniem – “starptautiskajiem aizdevējiem” un defoltu. Abi vartianti vienādi pretīgi.
Neapskaužu, bet līdzjūtības nav nemaz. Nevajag melot un vajag strādāt. Nevajag barot “šoferu dēlus” un tupēt kafijušņikos kad vācieši rubī.
1
Kristīne > oktaavs 31.10.2012. 18.30
pamatproblēma (sakne) gan ir līdzīga Latvijai – pārāk liela plaisa starp valdību un “varas avotu”
0
mxblack 31.10.2012. 17.50
Jā, grieķi nav “letiņi” un Grieķija nav Latvija. Kad mums sākās krīze, mūsējie kāpa gaisa kuģos un devās prom, bet Grieķis to nedarīs, jo viņam tā krīze ir tad, kad mums ar tādiem ienākumiem tas skaitās uzplaukums, vai pat tikai sapņojam par tik lieliem ienākumiem. Arī klimats tur nav mūsējais un grieķim faktiski nemaz nav kur tādu vēl meklēt, ja negrib nonākt Āfrikā. Tāpēc jau viņi “dumpojas”, bet mēs klusu pacietām visu, vai mukām prom no savas Latvijas. Bet grieķi uzskata ka visai ES ir viņus jābaro, jo viņi ir lūk grieķi un viņiem pienākas, ja nē, tad tiks izpostīta visa ES. Tajā vietā lai pelnītu un izietu no krīzes, viņi dod priekšroku streikiem.
1
+4
-1
Atbildēt
@Kristīne > mxblack 31.10.2012. 18.28
“Kad mums sākās krīze, mūsējie kāpa gaisa kuģos un devās prom”
===
papēti jautājumu dziļāk. Arī grieķi izmanto ES nodrošinātās brīvības
0