Par patiesu vienlīdzīgu izglītību Latvijā

121

Komentāri (121)

Indra 27.10.2012. 12.34

Es tiešām ir nepieciešams, lai pateiktos Dievam par to, ko viņš ir darījis, ka man ir bijusi vientuļā māte ar diviem bērniem, un ir jāzina darbu vienu dienu es redzēju liecību kas tika publicēta ar Denise. un es biju ļoti apmierināts ar Denise liecību un es nolēmu sazināties ar Dieva vīram, kas palīdzētu viņam no viņa problēmu ar šo e-pastu. [email protected] un pēc 15 stundām viņš rakstīt mani atpakaļ un es viņam visu savu informāciju, un viņš lūdza par mani un arī pastāstīja, ka tur bija slikti gara veida, kas bija pēc man, ka ir padarīt mani neveiksmīga ar visu ka es esmu dara. Viņš man teica, ka viņš gatavojas svētīt naftu un citus priekšmetus man pēc visa vienu nedēļu pēc viss ir darīts man bija uzaicināti uz interviju, un Dievs būs godība man bija dot darbu un tagad man un manai ģimenei ir ļoti apmierināti … es pateicos Dievam un Humen

Atbildēt

skiboardslv 27.10.2012. 02.22

Ir tak arī otrs kandidāts, īpaši labs!
http://iplogger.org/3GsJ.jpg

Milžu cīņas, milžu cīņas….

Kāpēc pati, Baibiņ, nepieteicies? Čuris, oi pardon, Juris ar varēja pietiekties. Nav riekstā?

Veca partizānu viltība, lai iesmērētu kaut ko savu sūdīgu, kā alternatīvu piedāvā kaut ko vēl sūdīgāku.

Atbildēt

ieva_berga 26.10.2012. 03.14

Vai nav varens? Mūsu jaunais rektors.
http://iplogger.org/3fpJ.jpg

Atbildēt

ieva_berga 26.10.2012. 00.14

Kā? Mūsu Rektors tak cīnās ar korupciju:
http://www.youtube.com/watch?v=XVD75YX1k-c&feature=plcp
Mēs pat kopeju prodžeku esam izveidojuši!!!! Nekādas korupcijas RSU nav. Meli.

Atbildēt

Lauma 25.10.2012. 17.28

Oi, par auditu ko veica UK reizidenti biju pavisam piemirsis. Dažs labs šāds audits ir labākā klavitātē un ar vairāk novitātēm kā daļa RSU doktorantu darbu :)
Jurmalnieka kungam vienkārši nav ko teikt, tad nu ļarina. Cik piedāvājumus RSU ir izsūtījusi saviem bijušajiem studentiek kas ārzemēs ir labās vietās, akadēmiskās pozīcijās? Tur jau ir tā nelaime ka LV visi domā – ha samācijušies tur ārzemēs nezin ko, lai tik panāk tuvāk (jūs man ar esat jau draudējis), mēs jums parādīsim. Un piemēri ir – dr. Dumpis kad atgriezās no doktorantūras UK – uzņemšana bija gana jauka :) Paprasiet Ludmilai, viņa jums pastāstīs kā lietas kārtojas. Prātu čakarēšanas paraugstunda.
Reāls piemērs kā to dara citur. Mans kolēģis no Tokio Universitātes, nostrādājis 5 gadus ļoti labā laboratorija te pat blakus, tiko publicēja labu publikāciju. Da viņu jau 3šo gadu aicina atpakaļ, šogad aizbrauca ar visu ģimeni, viņam automātiski profesora vieta vadošā labaratorijā Tokijas Universitātē (kas skaitās reģiona labākā Universitāte). Japāņi ir savā ziņā līdzīgi latviešiem – samērā maza tauta, kam ir nacionālais lepnums un tauta mēģina turēties kopā lai neizšķīstu starp lielajiem. Tad kādi ir LV nopelni? Kur ir saraksts ar cilvēkiem ko esat lūguši atpakaļ piedāvājot vietas? Varbūt ka es ko nezinu – datus studijā.
Otrs – RSU lielākā problēma ka jums nav neviena klīniskā ārsta kas būtu ieguvis doktora grādu ārpus LV (patoloģija un ģenētika netiek iekaitīta, jo kontakta ar pacientu nav), tas vien parāda ka ir stagācija, no serijas – mēs visu zinam, ārzemēs dzīvo tikai muļķi un muļļas. Kāpēc piemēram Gardovskis juniros vai Derova kungs netika sūtīts doktorantūrā uz Vāciju vai citur? sakari taču ir. Tas radikāli mainītu uzskatu par to kādai jābūt doktorantūrai un kas tājā jādara.

Atbildēt

Rasma Stara 25.10.2012. 12.38

Diskusijā atkārtoti tiek uzsvērts un vispārināts, ka piederība citai paaudzei ir slikta un viss, kas notiek Latvijā, ir slikti, bet cilvēku vērtību un izcilību nosaka valsts robeža. Visi , kas ir aiz robežas ir izcili un strādā izcilu darbu, bet palikušie Latvijā ir neizglītoti muļķi vai korumpanti, kuri apvienojušies vienotā darbībā, lai gan univeristātēs, gan slimnīcās nebūtu attīstības. Šis stāsts tiek tiražēts dažādos veidos un balstīts subjektīvās sajūtās, kas rodas, dzīvojot tālu prom no mājām. Tam pa laikam tiek pievienots stāsts par slimnīcām, kuras tiek uzskatītas tikai par iedzīvošanās objektu un varas apliecinājumu.Un tas arī viss. Neviena vārda par to, ka , ja kaut kas neiet Latvijā, esmu gatavs braukt mājās un strādāt, ar savu darbu izpelnoties sabiedrības uzticību un cieņu, par to saņemot to pašu algu, ko cilvēki Latvijā.
Labs darbs, ja kāds tiek pieņemts svešā zemē un atbalstīts profesijas apguvē.Mana radu ģimene to darījusi jau divdesmit gadus, bet nekad neesmu dzirdējusi par to lielamies. Tā ir sena latviešu emigrācijas tradīcija, par kuru gan neviens īpaši nerunā, īpaši, ja to universitāte uzskata par bonusu profesora darbībā ārvalstu stažieru piesaistīšanā.
Var spēlēt šo “pingpongu” tālāk, bet arī var apstāties, jo patiesībā gan diskusijas forma, gan saturs neko Latvijai nedod.
Nāks jauna diena, un katrs no mums celsies, lai ietu un kaut ko darītu, un mūsu darbu vērtēs sabiedrība – ļoti iespējams katram sava.

Atbildēt

Straumēnu > Rasma Stara 25.10.2012. 15.35

Diemžēl sabiedrība jau vērtē un savu viedokli izsaka – aizbraucot.
“Jurmalnieka” kungs, Jūs esat vienīgais, kas šajā diskusijā nodarbojas ar plašiem vispārinājumiem un pārspīlējumiem – “palicēji slikti”, “aizbraucēji izcili”. Pārējie min konkrētus piemērus lietām, kas, viņuprāt, varētu būt labākas. Uz vairumu ierosinājumu un jautājumu Jūs tā arī neesat atbildējis.
Arī “negatīvisma” pārmešana ir nepamatota, jo raksta un diskusijas tēma ir par lietām, kuras varētu un vajadzētu uzlabot. Nevis Latvijas sasniegumu slavināšana. Nešaubos, ka mums tādu ir daudz, it īpaši, ja par atskaites punktu ņemam kādu trešās pasaules valsti. Bet sevis slavināšana nav īpaši konstruktīva, un, manuprāt, lielākā sabiedrības daļa vēlētos dzīvot Eiropas Savienības līmeņa valstī, nevis trešās pasaules valstī. Tādēļ arī tiek norādītas lietas, kas mums līdz tam līmenim pietrūkst. Katram UK rezidentiem ir jāraksta klīniskie auditi, kuros meklē sīkumus praksē, kurus vēl varētu uzlabot. Jo virzība uz augšu notiek meklējot un novēršot trūkumus, nevis viņus ignorējot.
Tāpat es pieņemu, ka lielākā daļa diskusijas dalībnieku būtu priecīgi atgriezties mājās un strādāt pie lietu uzlabošanas, it īpaši, ja iekrājumu dēļ nebūtu jāuztraucas par finansiālo aspektu. Diemžēl 99% gadījumu šāds entuziasms beigtos ar daudzu ienaidnieku iemantošanu un nekā nesasniegšanu, jo neviens tādam ideālistam nedotu ne mazāko iespēju ko mainīt. Kamēr “jurisjurmalnieks” nepublicēs īstajā vārdā parakstītu apņemšanos labprātīgi atkāpties no sevis ieņemtajiem amatiem, ja ieradīsies pēc objektīviem rādītājiem labāks pretendents, viņa pārmetumi par “aizbraucēju nevēlēšanos strādāt” ir pilnīgi nepamatoti.

Atbildēt

rencisv 25.10.2012. 04.41

Paldies Liga par komentaru, loti labprat uzzinatu par Jusu gaitam Anglija. Ja Jus lietojat Facebook ludzu atrakstiet man.
Jurmalnieka kunga problema ir tada, ka vins nav izgajis visticamak rezidenturu vispar (jo padomju laika tada nebija), un nav redzejis ka kvalitativai rezidenturai jadarbojas Rietumu izpratne. Diskusija sada situacija izversas loti sarezgita.
Sis 0.5-1% no postpadomijas pasniedzeju spices (tie ari pret kuriem aktivi jacinas, un tie nav 99% kolegi ka Jus tur minejat) ir nonakusi amatos dazados veidos, tacu atri sapratusi (cilveki kas bija komjaunatne/komunuistu partija bija apkerigi) ka manipulet sistemu, dabut uz savu vardu grantus lai gan pasi neko ilgi nav rakstijusi respektetos zurnalos, likt pierakstit sevi publikacijam, inemt pec iespejas vairak amatu un nelaut jauniem cilvekiem virzities uz prieksu. Ari zinatniska virziba RSU ir sarezgita, jo rektoram (ar visu sevis pierakstisanu pie publikacijam), macibu un zinatnes prorektorem H-index ir zems, M-index (tas sadala publikacijas uz dzives akademiskiem gadiem) vel zemaks.
Es Jums Liga pilnigi piekritu, ka biezi slimnicas nepieder universitatem ne Eiropa, ne ASV, dazam universitatem pieder, tacu jebkura gadijuma universitates un slimnicas grib sadarboties (ne vienmer si sadarbiba ir tik gluda ka gribetos) lai studentiem un rezidentiem process butu saprotams, caurspidigs, tapec lai vini nedotos uz rezidenturu citas slimnicas. Konkurence Latvija isti nav iespejama sada konteksta, butu jalauj macities angliski un draudzigi jakonkure ar igauniem, somiem, lietuviesiem un redzot tas lietas kas notiek daudzi cilveki ka Jus aizbrauz uz rezidenturu citur, un cerams savu pieredzi velak nesisiet atpakal uz Latviju.
Otra milziga problema Latvija ir absoluta finansu (paldies Dombrovskim beidzot tika ieviestas nodoklu deklaracijas) un akademiska necaurspidiba (studenti/rezidenti neverte katru pasniedzeju atseviski), otrkart nauda veca sistema kad to kontroleja universitates, nenoca lidz realiem apmacitajiem, ne ari rezidentiem. Jaunas izmainas noteica, ja rezidenti dezures 72h menesi tad bus ap 60Ls piemaksa, tas diemzel ne visas slimnicas notiek,un tas ir zel. Kur nauda paliek nav skaidrs.
Jurmalnieka kungs man parmet neskaitamas leitas, tacu lai mes varetu talak diskutet es Jums gribu lugt uzsakt rezidentu apmainu ar Igauniju/Lietuvu, un laut siem rezidentiem palikt Jusu maja, est kops brokastis, pusdienas, vakarinas un nemt lidzi uz pasakumiem kur Jusu gimene iet. Ticiet man, sos cilvekus sini menesi Jus iepazisiet labak neka 3 rezidenturas gados un tas ir bijis loti interesanti gan man, gan musu gimenei. Pie mums Dallasa sadi rezidenti ir bijusi 10, sogad bus vel tris, Jums siem cilvekiem kas ar mani ir bijusi katru dienu 16 stundas, vajag paprasit vai es un musu gimene ir iedomiga, ka es stradaju, kadas ir manas lekcijas. Tas Jums dos “pieradijumus” ko Jus meklejat, neviss vienkarsi spriedelejumus par leitam par kuram Jus zinat maz, vai nemaz. Domaju ka sie komentari no cilvekiem, Jums paradija ka “pierakstisana” pie publikacijam Latvija ir serga, kas jadziede, un visam sim necaurspidigam lietam ir tikai vienas zales, pec iespejas vairak caurspidibas visos procesos, ka akademiskos, ta finansialos, un tad mes virzisimies uz prieksu. Lai mums veicas.

Atbildēt

Juris 25.10.2012. 02.18

Strādāju kā rezidents UK vienā no Teaching Hospital. Universitātei ir piesaistītas vairākas slimnīcas, taču tās nepieder tai. Visas naudas lietas regulē NHS. Teaching hospital nozīmē, ka ik dienu nodaļās būs atrodami studenti un lielākā daļa ārstu ir pasniedzēji. Es, kā rezidents, esmu noslēgusi līgumu tikai un vienīgi ar slimnīcu un ar universitāti man saistību nav absolūti nekādu. Man ir lekcijas/nodarbības reizi nedēļā, kuras organizē katras nodaļas konsultanti atsevišķi tikai savas nodaļas rezidentiem, un lielās slimnīcas lekcijas reizi mēnesī. Pārējā apmācība notiek intensīvi strādājot.
Atbildot uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem:
Uzskatu, ka UK med.fak. beidzēji ir daudz reiz sagatavotāki darbam nekā LV beidzēji. UK studenti mācās 5us gadus. Sākot ar trešo gadu viņiem ir teoretiskās nodarbības un viņi iet pie pacientiem, piedalās nodaļas apgaitās utt. 4tajā gadā viņiem klāt nāk noteikts skaits dežūras nodaļās/uzņemšanā un viņi kārto gada beigās gala eksāmenu. 5to gadu viņi pavada strādājot/voluntējot kopā ar jaunajiem rezidentiem dažādās nodaļās. Viņi iemācās ikdienas rezidenta darbu un klīniskās procedūras.
Vācijā 6to gadu pavada strādājot tikai slimnīcā.
Pēc redzētā, manuprāt, tas ir mīts, ka citās valstīs studenti netiek laisti pie pacienta, bet gan apmācība notiek 30-40 cilvēku auditorijā.

Un visbeidzot par to, ka ”RSU ir gana laba, to nevarētu teikt par LU, jo slimnīcas nelabpāt vēlas ņemt LU absolventus”.
Man pazīstami kolēģi mācās LU, līdz ar to man ir ar ko salīdzināt. Viņiem kontakstundu skaits ir lielāks, lekcijas ir vairāk (arī saturīgākas), dežūru skaits uzņemšanā, nodaļās vairāk, grāmatas jaunākas un pie tam angļu valodā. Brīžiem pat liekas, ka prasības ir augstākas nekā RSU. Tas ir laika gaitā izveidojies steriotips, ka LU studenti nekam nav derīgi. Īpaši RSU vidē. Esmu pārliecināta, ka arī daudzi RSU studenti nav gatavi darbam, ja iepriekš nav voluntējuši.
LU studenti tāpat kā RSU studenti brauc izgītoties uz ārzemēm, jo abas univ. ir atzītas ES. Neviens tāpat neskatās, no kuras univ. esi nācis, jo diemžēl neatpazīst ne RSU, ne LU vārdu.

Atbildēt

Straumēnu 22.10.2012. 19.11

Pats neesmu mediķis, bet tuvu pazīstu daudzus gan LV, gan ārzemēs strādājošos.
Mans jautājums ir kādēļ Latvijā rezidentūra ir studijas un par to valstij vai studentam pašam kādam ir jāmaksā un kapēc universitāte ir iesaistīta kā starpnieks? Cik es saprotu, mums ir augsta līmeņa studijas vai nu RSU vai LU 6 gadu garumā, kuru rezultāts ir augstas klases speciālists. Protams, tālāk ir gadiem ilga pieredzes un tālākas specializācijas ieguve, bet tas viss notiek slimnīcā, darba gaitā mācoties no pieredzējušiem ārstiem izvēlētajā nozarē. Bet tas viss notiek, strādājot slimnīcā un darot vienkāršus vai ne tik vienkāršus ārsta darbus.
Anglijā un Vācijā rezidents no pirmā gada tiek pieņemts darbā un viņam maksā attiecīga līmeņa atalgojumu. Tur tas ir ap 2000Ls mēnesī, LV droši vien godīga samaksa, ņemot vērā vispārējo algu līmeni, būtu 500Ls. Un, ja izdomā pārtraukt savu kāpšanu pa karjeras kāpnēm, nekam neko nav parādā. Kapēc Latvijā par privilēģiju strādāt grūtu darbu daudzu gadu garumā jaunajam ārstam (vai valstij) vēl kādam ir jāpiemaksā?

Atbildēt

Edgars > Straumēnu 22.10.2012. 21.48

Sākšu ar to ka LV nav kvalitatīvas medicīnas apmācības nedz līdz diploma nedz pēcdiploma (rezidentūra). Tur jau viss tas āķis ir ka nekvalitatīva augstākās medicīniskās izglītības sistēma, kura burtiski ir saēsta ar “vērtīgiem kadriem” un “pieredzējušiem profesionāļiem” vai līdzīgiem “šofera dēliem” nespēja ģenerēt stabili kvalitatīvu jauno paaudzi. Ko iemācīs jaunais pasniedzējs kurš amatu ir dabūjis jo ir kādām radinieks? Parasti kvalitatīvas medicīnas universitātes ir ar ļoti spēcīgu akadēmisku un zinātnisku bāzi. Ļoti reti ir gadījumi. kad sakarā ar spēcīgu tendēšanos uz zinātni universitāte sāk haltūrēt apmācot undergraduates, bet parasti to pāris gadu laikā uzķer un ātri vien izlabo. Turklāt Latvijā medicīnas izglītībā nedarbojās konkurences spēks – jo akadēmiskā karjera nav atkarīga no zināšanām un ieguldītā darba bet no “sakariem, radniecības, utt” līdz ar to tiek selekcionēta atbilstoša nākamā paaudze. Studenti, kas izaug Latvijā augstā līmenī to izdara tikai savas motivācijas dēļ, šie studenti būt top 10% jebkurā pasaules augsta līmeņa augstskolā, var pat apdomāt vai viņu izaugsmi nebremzē medicīniskās augstskolas LV, laupot iespējas. Tāpat katram kursā ir bijuši vismaz kāds “radinieki” kuri ir parasti ļoti apdāvināti… bet novērtējumu saņem visi vienādu, reti kurš mācībspēks atļausies novērtēt adekvāti junioru sasniegumus.
Rezidentūrā ir līdzīgi – sistēma kura ir bojāta nespēj ģenerēt kvalitatīvu rezultātu, jo to pārvalda personas kurām ir citas intereses… Turklāt ir disciplīnas kur jau no pašām pirmajām dienām rezidenti redz “nevisai ētiskas” lietas, es ceru ka tu saproti ko es domāju un pēc tam pārņem ļoti ātri šo skolu.

Piemēram, Jūrmalnieka kungs min piemērus par ERASMUS – nu tad pats vēl atceros vienu augsta ranga dekanāta darbinieci kuras komentāri bija ka studenti pa daudz braukā… Rezidentiem ERASMUS ierobežo, esmu dzirdējis piemēram par vienai struktūrvienību kas to dara, protams ne jau tiešā veidā, ir pietiekoši uzkrāta pieredze kā to izdarīt izsmalcināti. Ja rezidenti aktīvi brauktu tas varētu piemēram šai struktūrvienībai nozīmētu ka izredzētām personām būtu jāsāk dežūrēt (neiet runa par rezidentu mācību dežūrām, bet piespiedu dežūrām par kapeikām) vai tas ka tie rezidenti redz kā notiek apmācība citās “vecajās” ES valstīs un sāktu uzdot nepatīkamus jautājumus. Šādas lietas tiek ravētas ārā.

Vēl piebildīšu ka rezidentu apmācības dēļ neviena universitāte tā teikt finansiālos mīnusos nav iebraukusi, drīzāk otrādi…

Atbildēt

skiboardslv > Straumēnu 23.10.2012. 00.10

Nu ERASMUS jau lieliski nosmeļ krējumu, reku viena mana paziņa rakstija , citēju nemainot:

“Nu jau kādu laiku, jau pirms ERASMUS gada Berlīnē, domāju doties rezidentūrā uz Vāciju, šobrīd vismaz iet uz to, Latvijas rezidentūra galīgi garām. Latvija noteikti ir atspēriena punkts, bet gribās izmantot iespēju, kamēr ir valodas zināšanas un mazliet arī sakari:)”

Domāju ka ERASMUsus vajag aizliegt, cilvēki bēg :) Varētu VM iesmiegt lūgumu :)

Atbildēt

Edgars > Straumēnu 23.10.2012. 00.23

Mani nemaz nepārsteigs ja drīz kāds no “elites” ieslēgs tekstus – ka tie rezidenti tajās Eiropas klīnikās jau neko neiemācās, ka visu var iemācīties uz vietas Latvijā, ko viņi tur braukā, tas tikai traucē. Un labākajā tradīcijās paziņos ka pēc intensīviem rezidentu lūgumiem ERASMUS programma tiek slēgta.

Atbildēt

Rasma Stara > Straumēnu 23.10.2012. 12.19

Rezidentu apmācības programmas Latvijā ir valsts akredidētas, tās atbilst Eiropas prasībām regulētām profesijām ,un tās ir izstrādājušas universitātes. Universitāte nav starpnieks, jo saņem finasējumu tikai par tām sadālām, kuras izpilda t.i. par daļu no teorētiskās izglītības, rezidentu zināšanu pārbaudi, pētnieciskā darba organizāciju, programmu vadīšanu, e izglītību, rezidentu apmaiņu. Rezidents tiek pieņemts darbā vienā no slimnīcām, kur saņem ārsta algu. Universitātes interese ir nodrošināt augstu izglītības kvalitāti, jo rezidenti saņem universitātes diplomu, bet to izdarīt ir grūti, jo klīniskās prakses ir slimnīcu pārraudzībā. Slimnīcas interese ir saņemt labu darbaspēku. Eiropā, kur universitātei ir savas slimnīcas, šie rezidentu visi darba veidi – prakse, semināri, lekcijas,pētniecība kā arī kompetenču pārbaude un novērtēšanas process organiski ir sasaistīts, Latvijā tas ir sadalīts un atkarīgs no cilvēku savstarpējas komunikācijas un izglītības vērtības izpratnes. Var veikties un var neveikties. Šobrīd ir procesi, kuri ir apdraudēti un dārgi, piemēram, ne visiem rezidentiem laimējas nokļūt labākajā klīniskajā praksē, rezidentu teorētiskā izglītība ir sadrumstalota – notiek/nenotiek? vienlaicīgi semināri katrai slimnīcai savi, par kuriem valsts maksā vairākkārtīgi, tikai tāpēc, ka šis lauks ir atdots slimnīcām nevis universitātei, kas varētu to izdarīt lētāk un kvalitatīvāk, teorētisko izglītību apvienojot un pieaicinot labākos speciālistus no visas valsts.
Šobrīd mūsu kamiņvalstis – Igaunija un Lietuva to jau ir izdarījusi, sekmīgi darbojas, piemēram, Tartu un Kauņas universitātes klīnikas, kur šādas problēmas vairs nav. Latvijā bez universitātēm ir universitāšu slimnīcas – no universitātēm neatkarīgas slimnīcas, kas grib iet savu ceļu – veidot slimnīcas iekšienē universites struktūras – izglītības un zinātnes daļas, kas dublē šādas struktūras universitātēs un maksā nodokļu naudu. Strādājot šādās “viensētās”- mēs nekur tālu netiksim.
Būtu labi, ka tie, kas strādā universitātes klīnikās ārvalstīs dalītos savā pieredzē un palīdzētu ātrāk šīs lietas atrisināt civilizētā veidā.

Atbildēt

Rasma Stara > Straumēnu 23.10.2012. 12.39

Jūsu vērtējums nav pamatots pierādījumos. Medicīnas izglītība RSU ir gana laba, to nevarētu teikt par LU, jo slimnīcas nelabpāt vēlas ņemt LU absolventus, jo rezidentūras pirmos gados tikai retie centīgie jaunieši spēj patstāvīgi strādāt jau pirmajā gadā,ja pirms tam ir voluntējuši slimnīcās. Patlaban RSU diplomī ir atzīti EU , un nevienam absolventam nav bijušas problēmas ar iekārtošanos darbā pie nosacījuma, ka ir apgūta izvēlētās valsts valoda.RSU absolventiem medicīnā nav bezdarba, bet ir problēma pie zemām algām tos noturēt valstī un novirzīt uz lauku rajoniem.To nevar izdarīt valsts sadale, jo tā nav pieņemts Eiropā, kur speciālisti brīvi plūst no valsts uz valsti, un katrai jādomā kā piesaistīt ārstus, piedāvajot ekonomisku vai citādu spēcīgu motivāciju. Arī ERASMUS nav problēma rezidentiem. RSU ļoti atbalsta rezidentu mācības ārvalstīs, bet to nelabprāt dara slimnīcas, jo uz prombūtnes laiku zūd darbaspēks. Pieteikšanās ERASMUS programmās ne vienmēr ir sekmīga, ja rezidents izvēlas universitāti, ar kuru augstskolai nav līgums vai tai jau visas vietas aipildītas. Nekas nenotiek arī, ja pats rezidents negrib sakārtot dokumentus un tos savlaicīgi iesniegt, tur gan nav vainīga universitāte vai slimnīca. Nav noslēpums, ka rezidenti ar kosmopolītiskiem uzskatiem, to līdzīgi kā vairāki diskusijas dalībnieki, izvēlas emigrācijas platformas izpētei.
Vēl par radniecību – ārsti ir pietiekami izglītoto, lai saprastu, ka izglītība ir vērtība, tāpēc biežāk uzstāda saviem bērniem augstas prasības, jo protekcija jau neko nedod, ja pats neko nevari izdarīt. Neesmu manījis, ka vecāku vārdu dēl kāds būtu ieguvis lielākas tiesības braukt ERASMUS programmās vai saņemtu labāku atzīmi rakstiskā eksāmenā. Studenti ir ļoti redzīgi un izmanto kvalitātes vadības sistēmu sūdzēties un apelēt, uzstāties senāta vai fakultāšu domēs ar savu viedokli. Vairs sen nav padomju laiki un partijas komitejas.

Atbildēt

Straumēnu > Straumēnu 23.10.2012. 12.57

Tā arī nesapratu – ja piepildīsies RSU (vai vismaz “jurajurmalnieka”) sapnis dabūt savā pakļautībā slimnīcu, rezidentūra būs bez maksas? Jā, visas ar apmācību saistītās aktivitātes Rietumeiropā slimnīcās notiek, bet tādēļ ne valsts, ne jaunajais ārsts slimnīcai vai universitātei nepaliek parādā, gluži otrādi. Un nav arī bez maksas jāstrādā “mācību dežūras”.
Ja 250Ls skaitās ārsta alga, tad izskatās, ka ārsti nemaz nav augstas klases speciālisti, lai kurā universitātē gatavoti. Kapēc Latvijā rezidentus algas ziņā pielīdzina sanitāriem vai apkopējiem?

Atbildēt

Lauma > Straumēnu 23.10.2012. 16.26

Kātad nav padomju laiki? RSU tusējas vairāki padomju laiku aktīvisti, pats ziniet kuri :)
Atbildot uz Kristapa jautājumu. Rezidentūras naudas lieta un Valsts sadales problēma jau ir sen. Varu pastāstīt kā viss sākās, pats tai laikā piestrādāju tagadējā VOAVA un nācās pašam ar savu roku pārrakstīt dažādus sēžu protokolus.
Tad nu vienā no sēdēm kurā bija sapulcējušies tā laika medicīnas augstākie funkcionāri notika ilga un intensīva gaudošana par to ka rezidenti maina rezidentūras programmas un pamet medicīnas studijas un ka vajag kaut ko darīt lietas labā. Un tad no pažobeles iepīkstējās zināma balstiņa kas ieteica atjaunot PSRS laikā piekopto Valsts sadali, cik tā esot bijusi laba. Protams gandrīz vienbalsīgi ieteikums tika pieņemts un radās attiecīgais VM lēmums. Studentu protesti pilnīgi netika ņemti vērā, arī lūgums palīdzēt tā laika RSU rektoram nedeva nekādu rezultātu. Vārdos jā, darbos ne’. No 2000. gada šī sistēma tika atjaunota. 2004. gadā es biju uz pieņemšanu pie tā laika veselības minista Muciņa kunga (kas ir mans paziņa kopš VOAVAs laikiem) un man diez gan skaidri tika norādīts ka pat ministram nav iespēja to mainīt un ka tur ir iesaistīti daudz lielāki cilvēki un tas ir tāds bizness. Kādi cilvēki un kāds bizness lai es domājot pats. Tad nu reāli sanāk ka vismaz rezidentūrā PSRS laiki vēl ir, arī bijušie komjaunieši un komunisti sēž augstos amatos. Esmu aptaujājis gadrīz visus ES dalībvalstu rezidentus, tāda sistēma ir bijusi tikai ja nemaldos Slovēnijā. Rietumeiropas valstīs nekas tāds nav dzirdēts, kad runājam par situāciju LV, viņi domā ka es pasakas stāstu.
Ar to jau viss nebeidzās. Izrādās ka rezidenti ilgstoši vienkārši tika čakarēti – ja nauda ko deva slimnīcām tika izmantota rezidentu algām, un izglītībai uz vietas, tad Universitātes kārtīgi rāva iekšā naudu, pretīm nedodot gandrīz neko. Vienu dienu lekcijas mēnesī, kaut kādu rezidentu pētniecisko darbu. Viss. Tad sanāca ka vienu brīdi RSU bija šādā veidā “iekrājusi” kaut kur 1 milj., ko RSU mēģināja fiski iztērēt pērkot nenormaļi dārgu masspektometru (MS) – itkā rezidentu apmācībai. Pa laimi pirkums tika atpturēts.
(Jāsaka ka man ir nācies UT pastrādāt ar to MS – jāsaka ka tas nav reizdentu darba instruments un katras eksperiments izmaksā tādu kaudzi naudas ka šaubos ka RSU to varētu atļauties :))
Tad no es gribēju teikt – šis ir vienkārši bizness lai iedzīvotos uz neaizsargātās medicīnas darbinieku (rezidentu) rēķina. Jūrmalnieka kungs to labi zin, bet pavērojot viņa atbildes – jāsacina ka viņš ignorē tos jautājumus kas ir neērti vai arī izplūst agros tekstos ka zāle ir zaļa un debesis zilas.

Atbildēt

Lauma > Straumēnu 23.10.2012. 16.43

Juri, kuru slimnīcu jūs gribat? Konkrēti pasakiet.
Ja tie ir Stradiņi, tad jašaka ka tās ir veltas cerības, neviens nav gana traks lai ļautu RSU augšām iegūt lielāku varu Stradiņos kā tā ir tagad. Pagaidām ir trausls līdzsvars starp LU un RSU kadriem, dažas klīnikas atrodas gandrīz zem vietas Universitātes, citas – zem citas. Neviens uz to neparakstīsies, varat rakstīt savus glumos iesniegumus VM cik gribat.
Varbūt ka Austrumu slimnīcu varētu pārveidot par RSU mācību bāzi. Aslimnīcā tak ir ļoti daudz RSU cilvēki, piemēram RSU Internās medicīnas katedras vadītājs tak arī ir Internās klīnikas vadītājs. Pārējos RSU mācībspēkus ar tak varētu tur koncentrēt, savādāk mūžīgi jāklausās kā ķirurgi sūdzas ka Stradiņos nav vietas. Vajag radīt piemēru, lai cilvēki redz ka RSU vaeksmīgi var rīkoties piemēram Aslimnīcā, un ja viss nebeigies kā 90tos gados kad Vētras kungs izgrāba Stradiņu kasi tukšu – varbūt arī Stradiņi atmaigs un ļausies RSU apskāvieniem.
Ja vienu reizi piečakarē, otru reizi vairs negribās ielaisties, lai kā arī RSU mēģina distancēties no Vētras kunga, daudzi RSU ir tie paši kas sēdēja tur iepriekš :)

Atbildēt

ieva_berga > Straumēnu 24.10.2012. 02.16

Nu kā tā var? Visi grib ēst

Atbildēt

Edgars > Straumēnu 24.10.2012. 03.32

Jūrmalnieka kungam: jūs gribējāt noteikt lieto vārdu lētais darbaspēks (vienkārši pārrakstijāties), jo algu sadalījums pat rezidentiem nav vienmēr atkarīgs no darba un zināšanām. Var taču pieņemt darbā katedrā vai kaut kur citur un nelikt nekādu reālu darbu darīt.
Runājot par ERASMus – manis minētajā gadījumā, cik zinu “jauku” attieksmi pret studentiem ieinteresētiem ERASMUs demonstrēja kungs/kundze, kas savieto abus amatus gan katedru vada un pārrauga rezidentu apmācību, gan klīniku vada. Tas ir vēl viens iemesls, lai neļautu universitātei pārņemt slimnīcas. Slimnīcu funkcijas nav identiskas ar universitāti, abām iestādēm ir nepieciešams sadarboties.

Par diplomu atzīšanu – nezināju, ka tik augsta ranga kadrs kā Jūrmalnieka kungs nezin, ka to nosaka ES nevis RSU vai LU kvalitāte, to reāli neviens nepārbauda. Pietiek, ka valsts ir akreditējusi, kas ir vēl viens iemesls, lai lemtu par akreditācijas sistēmas nomaiņu.
Par “vērtīgajām” RSU rezidentu lekcijām (kad par rezidentūru pilnībā atbildēja RSU un naudu vilka nāsīs arī) – atceros, ka man kā pieaugušo vienas no vispārējās medicīnas disciplīnas rezidentam bija jāklausās lekcija par aktualitātēm bērnu uroloģiskajā ķirurģijā un proktoloģijā… vai par specifiskām kardioķiruģiskām metodēm, to attīstības vēsturi. Šeit neiet runa par vispārējām lietām, bet tieši par operācijas tehniku ar bildēm, utt. Runājot par teorētisko izglītību (ko pilnībā kontrolēja akadēmija) – ļoti labi atceros kā vēl, kad bijām studenti viens otrs Internās medicīnas katedras mācībspēks (propedeitika) visai regulāri dzina mūs no nodarbībām prom, jo viņam bija citi plāni tai dienai. Lieki teikt ka kadrs ir novērtēts ar paaugstinājumu un par profesoru celts.

Atbildēt

Lauma 22.10.2012. 17.14

Kādu slimnīcu jūs ieteiktu pārveidot par RSU klīnisko slimnīcu?
Bet šī slimnīca: http://tinyurl.com/8f2fjqw atrodas RSU daudz izdevīgāk kā pārējās. Kas palaida garām iespēju tur veidot klīnisko bāzi?
E.

Atbildēt

Rasma Stara 22.10.2012. 12.44

Piekrītu, diskusija ir laba lieta, tomēr svarīgs ir gan diskusijas process, gan rezultāts. Esmu piedalījies rietumu diskusijās, un varu teikt, ka tās notiek citā gaisotnē. Paužot savu viedokli (arī atškirīgo) neviens neatļaujas personīgi pazemot diskusijas dalībnieku, kolēģi vai skolotāju. Peņemu, ka dr. Šmagris ir jauns kolēģis, tomēr prof. Gruntmanim ir akadēmiskā pieredze, kurai būtu jārāda pozitīvs piemērs rietumnieciskai akadēmiskai diskusijai. Tas par formu. Runājot par saturu paliek iespaids, ka diskusijas dalībnieki darbojas it kā aklie, kuri apskatot ziloni apraksta kādas tā daļas, domājot pavisam par citiem dzīvniekiem. Atvainojiet par parupju salīdzinājumu, man nesaprotamu iemeslu dēļ, daļa diskusijas dalībnieku ir koncentrējuši savu uzmanību ziloņa zemastes rajonam, tā rezultātā var maz spriest par šī milzīgā dzīvnieka citām ļoti vērtīgām īpašībām. Domas dzenājot pa iespējamiem diskusijas autoru vārdiem un segvārdiem, tiek aizmirsts galvenais -apspriest , ko tad vajadzētu darīt,lai medicīniskā izglītība Latvijā uzlabotos.
Visu rektoru vēlēšanas Latvijā notiek stingri pēc Latvijas likumiem, un ikviens, kas jūtas spējīgs, var tajās piedalīties. Rektoru kandidātiem nav prasība staigāt caurspīdīgās drēbēs, bet savas darbības programmas jāsagatvo un akadēmiskai saimei jānes priekšā.Nav pamatots apgalvojums, ka vēlēšanas ir nedemokrātiskas.
Manas domas ir,ja gribam labu medicīnisko izglītību Latvijā,vispirms medicīnas augstskolai ir vajadzīgas savas klīnikas, lai tā varētu ieguldīt slimnīcās savus līdzekļus un ietekmēt slimnīcas stratēģiju kā tas ir visā Rietumu pasaulē. Ļoti žēl, ka šādus padomus Gruntmaņa kungs nedeva Bārzdiņa kungam, kad šis jaunais, inteliģentais ministrs tiešām gribēja ko labu izdarīt. Tad nebūtu jāslēpj studentu un rezidentu klātbūtne slimnīcu par ERAF līdzekļiem izremontētajās telpās (tur šīm personām atrašanās aizliegta), nevajadzētu maksāt divās vietās algas ārstiem- docētājiem , pirkt dubultaparatūru, dublēt visu rezidentūras pārraudzības aparātu, kuram atkal jāmaksā un tamlīdzīgi. Šādu padomu nebija, tā vietā Bārdzdiņam tika piedāvāts realizēt rezidentūras reformu, kas nav devusi nevienam neko labu, izņemot bezgalīgi neapmierinātos cilvēkus gan pilsētās, gan laukos un radījusi pilnīgi nevajadzīgu melno PR šim jaunajam un spējīgajam cilvēkam.
Man ļoti žēl, ka atrodoties ārzemēs varat redzēt Latvijā tikai jau minēto ziloņa ķermeņa daļu, jo es savā ikdienā redzu jaukus , labi sagatavotus ārstus, kas brauc ERASMUS programmās mācīties, bet atgriežas savā valstī, redzu arī ERASMUS studentus no ārzemēm, kuri ir ļoti apmierināti par iespējām mācīties gadu vai pusgadu pie mums, jo nu ir iespēja to darīt mazās grupās vairāk individuāli un pie slimnieku gultas kopā ar pasniedzēju( nevis 30-40 cilvēku auditorijā).
Es redzu arī problēmas, jo ir daudzas interesantas zinātniskas idejas, kuru realizācijai jāmeklē nauda.
Pie mums brauc daudzi vieslektori, kuri ir gatavi palīdzēt lietas uzlabot un to dara korektā veidā. Nekur Eiropā netiek plānota pilnīgi vienāda izglītības sistēma, notiek izglītības harmonizācija, kurā mazām valstīm ir arī sava balss nevis laušana
Katram ir iespēja izvēlēties savu ceļu, tomēr to darot, vajadzētu ar cieņu un pateicību izturēties pret saviem vecākiem , saviem skolotājiem un savu augstskolu. Tā ir elementāra cilvēcisko attiecību ētika, kas tiek stingri ievērota civilizētā akadēmiskā pasaulē.

Atbildēt

Juris 22.10.2012. 03.53

Paldies Dr Gruntmanim par ļoti interesanto rakstu. Ļoti žēl, ka nevarēju piedalīties kaislīgajā diskusijā nedaudz agrāk.
Varu tikai piekrist tiem komentētājiem, kuri uzskata, ka LV izglītības sistēmā, īpaši medicīnā, ir kaut kas ar steigu jāmaina. Ja LV medicīnas izgl.sist. viss būtu tik ideāli tad ne es, ne mani padsmit kolēģi pēc univ. beigšanas nebūtu devušies prom no mājām labākas izaugsmes meklējumos.
Negribētos piekrist tam, ka šī diskusija ir jābeidz un jagaida jauna paaudžu maiņa, tieši otrādi – šis jautājums ir jāceļ gaisā un jādiskutē ar vien vairāk.

Atbildēt

Lauma > Juris 22.10.2012. 04.07

Vai pēc rezidentūras Valsts sadale ar kādīgi ietekmēja tavu izvēli pamest Latviju un braukt mācīties rezindentūrā ja nemaldos UK? Varbūt zini par pārējiem kolēgām?
Vēl jautājums – Jūs pabeidzās RSU? Cik bijāt sagatavota darbam rezidentūrā citā valstī? RSU nemitīgi lielās ka sagatavo augstas klases speciālistus kas vaļā visas durvis. Vai tā ir?

Atbildēt

rencisv 21.10.2012. 23.55

Velreiz paldies tiem kas lasija so rakstu, komenteja, diskuteja. Esmu parliecinats, ka turpmaka diskusija nebus augliga, un butiskakas lietas skiet tika izdiskutetas pirmajos 40 komentaros.
Ir lietas par ko izskatas me nevaram piekrist, visticamak nekad nepiekritisim un pagaidam tas ta ari lai ta paliek. Ies gadi uz prieksu, lietas mainisies, postpadomju paudzi nomainis cilveki kas kadu dalu savas izglitotas dzives bus pavadijusi attistitas liberalas demoktarijas, un spes saprast ka tikai daudz stradajot, diskutejot pec butibas, piedaloties augstskolu velesanas kas ir demokratiskas un caurspidigas (par to drizuma vel) mes virzisimies uz prieksu un sasniegsim Tartu universitates limeni, sadarbosimies ar Tartu, Helsinku un citam universitatem. Velreiz paldies visiem kas lasija.
No sirds paldies, ugis

Atbildēt

Straumēnu 21.10.2012. 18.28

Akadēmiskās vides problēmas ir ne tikai RSU, bet arī LU un arī zinātniskajos institūtos.
LU Ķīmijas fakultātes organiskās katedras vadītajam pēdējos 10 gados nav nevienas publikācijas, nekur Rietumos kas tāds nebūtu iespējams.
Organiskās Sintēzes Institūtā visiem patentiem raksta klāt Kalviņa vārdu, lai gan viņa intelektuālā pienesuma šajos darbos nav nekāda. Uz patentiem ir arī laboratoriju vadītāju vārdi, bet to īsto darba darītāju vārdi parādās reti vai nemaz. Rezultātā var nostrādāt 20 gadus zinātnē bez jebkādiem ārpasaulei parādāmiem rezultātiem. Jo strādājot pie līgumdarbiem publicēties nedrīkst, jo tas ir komercnoslēpums, bet patentus nedabūt, ja neesi gana augstu barības ķēdē.
Vēl ļoti izteikta problēma ir pieeja citu publikācijām. Cik noprotu, medicīnas nozarē tas ir mazāk izteikts, bet eksaktajās zinātnēs praktiski neiespējami caur universitātes bibliotēku piekļūt pat prestižāko žurnālu publikāciju online kopijām. Žurnālu abonēšana universitātei nav lēta, bet ir pilnīgi nepieciešama,ja ir ambīcijas uz jebkādas zinātnes bīdīšanu. Tad arī profesori varētu pamatoti aizliegt Wikipedia izmantošanu kā avotu, jo studentiem būtu pieeja pie pirmavotiem. Abonomenti katrā ziņā izmaksātu krietni mazāk un dotu daudz vairāk labuma par tiem 130 miljoniem kas iegrūsti nac. bibliotēkas būvē.
Pats tagad mācos doktorantūrā UK. Diemžēl neredzu iespējas atgriezties LV ar cerībām uz spožu karjeru. Jo kā jau rakstā un komentāros minēts, spējas, izglītība un idejas LV karjerā nepalīdz, pazīšanās gan.

Atbildēt

Lauma 21.10.2012. 06.23

Hmm. Kur LV taisās likt visus šitos: http://iplogger.org/2ccX
Tā jau nav kur strādat.

Atbildēt

skiboardslv > Lauma 21.10.2012. 20.55

Nu kas tur sevišķs. Normāla RSU barošanās sile. Ir nācies pamačīt dažus 5. un 6. kursa studentus RSU. Tur vismaz 1/2 nezin ne latviešu ne krievu valodu tādā līmenī lai izjautātu pacientu.

Un vispār radās ka no visurienes sabraukuši visādi kas nevar nolikt lokālo eksāmenu lai iestātos studēt medicīnu, tad nu pa pēdējo naudu atraduši lētāko Universitāti EU. Tad nu RSU pelna naudu ar lūzeru apmācību. Nav slikti.

Bet paliek jautājums. Kur viņi pēc tam paliek? Kāds no viņiem pēc tam ir savā valstī izcilība vai strādā pažobelēs?

Atbildēt

Juris > Lauma 22.10.2012. 04.02

Daļa brauc atpakaļ uz savu valsti un saskaras ar problēmām atrast rezidentūras vietu, jo diemžēl tikai retais atpazīst LU vai RSU vārdu un labi, ja vispār zina, kur atrodas Latvija. :(

Atbildēt

Lauma 21.10.2012. 01.53

Es nemaz i necerēju ka jums būs drosme pateikt ka esat Aivars. Ak Dievs, kāds mīkstais.
Melot nav labi. Protams ka Jūs esat Lejnieka kungs :) Rokraksts visu parāda.
Varat noliet ar dubļiem ārzemēs dzīvojošos latviešus cik gribat. Bet kā teica Pokratnieka kungs – Somiju pacēla tie somi kas ilgu laiku pavadija ASV un tad atgriezās atpakaļ Somijā. Jūs viennozīmīgi neko nepacelsiet, vara rāpties tālāk pa savām karjeras kāpnēm. Jums ir visi talanti – demagoģija, melīgums, citu aplikšana aiz muguras.
Jā, Lejnieka kungs laikam ir aizmirsis ka nekas internetā nav anonīms, ir tāda lieta ka IP adrese, ja vēl runāsiet rupjības – būs jāpaprasa lai noskaidro :)

Atbildēt

skiboardslv > Lauma 21.10.2012. 20.50

Nav labi tā draudēt RSU mācībspēkam, tā ir ļoti atriebīga tautiņa.

Atbildēt

Rasma Stara 20.10.2012. 20.38

Nu ko! Arī šis Latvijas valsts likums Jums liekas aplams! Jūs ziniet , ko domājiet par Latviju, bet būtu arī labi, ja Jūs beidzot saprastu, ko Latvijas cilvēki, Jūsu kolēģi un kursa biedri domā par Jums. Ticiet man, tas nebūtu patīkams brīdis.
Es nerunāju par barikādēm, es runāju par tiem , kas atgriezušies un strādā Latvijas labā un tiem, kas to darīt nav gribējuši. Jūs no Latvijas aizlaidāties, lai dzīvotu labklājībā.
Jums pilnīgi neinteresē tie 99%, Jūs necieniet ne savus skolotājus, ne savus kolēģus, jo esat apsēsts ar savu personīgo šķietamo izcilību, kuru ASV mērogā neviens nav pamanījis. Ciešot no mazvērtības kompleksa , Jūs maniakāli apvainojiet cilvēkus, kurus patiesībā nepazīstat un kuru darbus Jūs vērtējat pavirši.
Ja Jūs vēlētos kaut ko Latvijā mainīt, tad jebkuru ierosinājumu Jūs analizētu esošās likumdošanas ietvaros. Tad ari Jūs saprastu, ka nemainot likumu, ideju nevar realizēt, jo tās realizācija padara lietas vēl sliktākas. Tā tas ir noticis ar Jūsu rezidentūras reformām, kuras aizslaucīja rezidentus no laukiem, ātrās palīdzības stacijām, saīsināja kontaklaiku ar slimniekiem, sarežģija rezidentu rotācijas starp slimnīcām, ievērojami samazināja notikušo semināru skaitu utt. Tā rezultātā slimnīcas ir apkrautas ar neskaitāmiem līgumiem, nepārraugāmu procesu un neprognozējamu rezultātu. Šodien neviens par to Jums paldies nesaka….

Atbildēt

Lauma > Rasma Stara 20.10.2012. 22.07

Cienijamais jurijūrmalnieka ala Aivar Lejniek,
Vienkārši pietiek vienu reizi muldēt. Sanāk ka tagad katrs kas iedomāsies kritizēt RSU ir Tēvzemes nodevējs utt. Cilvēki kas ir uz vietas un atrodas RSU vadoņu ietekmē nevar parunāt, tas beidzas ar represijām. Tātad ir trīs ceļi – sakost zobus un paciest visas tās cūcibas ko dara RSU (un daži arī LU) spicē vai palikt tādiem pašiem šmulīgiem vai braukt prom. Jūs izvēlējāties otro ceļu. Apsveicu. Bijušā komjaunatnes sekretāra cienīga izvēle!Un kur jūs pat bijāt barikāžu laikā?
Nezinu cik degradētam jābūt Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras vadītājs lai anonīmi līstu kometāros un apliktu Gruntmani? Tas ka Jums nav drosmes nosaukt savu vārdu jau vien parāda kas jūs esat. Tā būtu pateicība par to ka Uģis uzņēma un mēnesi rūpējās par 2 jūsu klīnikas rezidentiem? Tas ir tagad tāds RSU stils, vai Gardovska kungs jums to ieteica?
Tas tiesa ka Uģis ir aizsēdējies ASV, bet kur tad viņam LV atgriezties? Vai jūs gribētu lai viņā atgriežas? Viņš tad būs tur pat blakus, financiāli neatkarīgs, visu uzrokošs un muti ciet neturošs. Tad tak jums būs čakars katru dienu, jo viņa izglītība un taisnīguma sajūta/ morālā stāja pārsniedz paŗis reizes gandrīz visus RSU spicē esošos. Kādi tad tad būtu argumenti? Tad noteikti nepatiktu viņa bārda vai matu griezums.
Un kuri tad LV ir tie kas nesaka paldies Gruntmanim? Jūs, Gardovskis, Erglis, cilvēki zāļu industrijā – vai nav kaut kas kas vieno šos personāžus. Jā viens vārds – korupcija.
Es regulāri kontaktējos ar rezidentiem LV, tagad tā nav problēma Skype zvani ir ļoti lēti. Man kaut kā neviens īpaši nav sūdzējies ka būtu palicis sliktāk. Sliktāk ir palicis visādiem “profesoriem” kas savāca naudu par itkā “semināriem”, bet reāli atpakaļ deva daudz mazāk. Tagad kad pašam reāli jāstrādā, profesoram pēkšņi nav interesanti “mācīt” jo zāļu pētijumi nes labāku ienākumu.
Gruntmanis ASV ir ievērots, vismaz UT Southwestern medicīnas skolā viņš ir zināms kā viens no labākajiem pedagogiem, un labs klīniscists (tā ka esmu šai centrā otra latvietis, vienmēr kad kādam no rezidentiem vai ārstiem ieminos ka esmu no Latvijas, tā visi sāk stāstīt par Uģi un ko labu no viņa mācijušies). ASV ir milzīgs arstu lērums, pat grūti pateikt kurš ir pārāks par kuru. Tāpēc nevajag skaust.
Cik pēdējo reizi jūs redzēju, jūs sevišķi neizskatijāties no bada un nabadzības nīkuļojošs :) Un māja Bulduros ir pat krutāka kā Gruntmanim. Tad nu nevajag liet ūdeni.
Domāju ka jums publiski vajadzētu atvainoties Uģim, bet zinot cik patmīlīgs jūs esat – diez vai to sagaidīšu.

Atbildēt

Rasma Stara > Rasma Stara 21.10.2012. 01.07

Kas Jūs tā Latvijā ir nomocījis.? Kas Jums personīgi ir prasījis kukuli? Kādas personīgi Jums RSU ir darījusi cūcības? Tas, ka esat dusmīgs, visiem ir redzams. Tas,,ka kāds Jums aizgājis garām šeit Latvijā ,arī ir redzams? Vai kāds ir liedzis Latvijā Jums strādāt zinātnisko vai klīnisko darbu, rakstīt publikācijas? Kas personīgi Jums ir noraidījis uzrakstītu disertāciju? Izrādās nav jau nekā – ne publikāciju, ne disertācijas, ne liela čakluma.
Patreiz Jums nekā nav un Jūs arī nekas neesat – vienkārši lēts tehniskais darba spēks svešā zemē.
Jūs abi ar Gruntmani meklējiet sev ienaidniekus cilvēku vidū, kuri Jums neko sliktu nav darījuši. Padomājiet paši – Jums ienaidnieku un korumpantu saraksts ikdienas aug. Nu jau tas skar ne tikai RSU, bet arī LU, Stradiņu slimnīcu un Austrumu slimnīcu. Jums jau drīz nebūs kur Latvijā atgriezties, jo visi būs nolieti ar dubļiem.
Šāds stils nav raksturīgs rietumu inteliģencei. Ja viņi varētu izlasīt , ko Jūs te rakstāt, pārāk priecīgi nebūtu.
Cilvēkiem var būt dažādi uzskati par lietām, notikumiem un cilvēkiem, tomēr apvainojot Jūsu rīcībā jābūt neapstrīdāmiem dokumentāli pierādāmiem faktiem, pretējā gadījumā varat nonākt neapskaužāmā situācijā, ja kāds no minētiem cilvēkiem patiešām Jūsu tekstus izlasa un sāk ņemt nopietni. Lai kā tas arī šodien būtu, ārsti Latvijā noteikti šādu komunikācijas veidu neizvēlētos un nosoda.
Minētās disertācijas sakarā Jums ir visas tiesības sūdzēties, ja atrodat , ka darbs neatbilst prasībām promocijas darbam. Minēto kolēģi nepazīstu un viņa darbu neesmu lasījis, tomēr zinu , ka viņa vārds tiek minēts saistībā ar šīs metodes ieviešanu ne tikai Latvijā , bet arī Baltijā.

Atbildēt

Rasma Stara 20.10.2012. 15.47

Vēl gribu sacīt, ka Latvijā nepiešķir PhD, vēl nesen bija divpakāpju zinātnisko grādu sistēma (medicīnā Dr.med. un Dr.habil.med., tagad tikai Dr.med.). Lai gan ir zināma līdzība, tomēr tie ir atšķirīgi nosaukumi.
Vērtējot vecās paaudzes profesoru ieguldījumu,kuri aizstāvējuši savas disertācijas padomju laikā, vajadzētu ņemt vērā to, ka publicēties bija iespējams tikai PSRS žurnālos, kuri reti kad bija citējami. Nedomāju, ka Jums vajadzētu ļoti spārdīt savus vecos skolotājus, kuri joprojām ir pietiekami aktīvi,lai savu pieredzi nodotu studentiem un netiktu izstumti no kolektīva.
Derētu atcerēties, ka Jūs aizbraucāt no Latvijas laikā , kad nevarēja piesēties pie pilna galda, strādāt medicīnā un dzīvot Latvijā bija ļoti grūti – pietrūka visa – gan naudas , gan zināšanu. Daudzi brauca kaut ko mācīties, bet atgriezās , lai strādātu Latvijā, gan LU zinàtnes prorektors Indriķis Muižnieks, gan RTU ķīmijas fakultātes dekāns Juris Ozoliņš, gan arī Jūsu nicinātais RSU rektors Gardovskis, kas nepalika strādāt Vācijā, kad Rīgā uz ielām šāva un nebija zināms, kurš šajā cīņā uzvarēs. Jūs aizbraucāt no Latvijas, Jums cilvēki palīdzēja , droši vien domājot, ka atgriezīsities , lai strādātu dzimtajā zemē.Nekas tamlīdzīgs nav noticis, sēdēt pie pilna galda tur svešumā joprojām Jums patīk labāk – sevišķi , ja vienlaicīgi var dot padomus , par tiem nenesot nekādu atbildību. Jūs reizēm lietojat vārdu “mēs”, Jūs tam vārdam nepiederat. Jūs turpināsiet sēdēt pie pilna galda un kā vienas lielvalsts karaliskās dzimtas pārstāve brīnīties par nabadzīgo tautu, kura cieš no maizes trūkuma, dodot padomu maizes vietā ēst kūkas. Jūsu padomi ir tam līdzvērtīgi, jo Jūs neņemat vērā vietējos resursus un likumus. Jūs vēršaties pret visu Latvijas akadēmisko medicīnu, nešķirojot katra padarīto un nonicinot visu, kas šajos gados izdarīts labs.
Ja gribat, lai Jūs sadzirdētu ir jāprot ar cilvēkiem kontaktēt, viņus nepazemojot, pretējā gadījumā arī Jūsu labajās idejās neviens neklausīsies!

Atbildēt

rencisv > Rasma Stara 20.10.2012. 18.36

Jurim Jurmalnieka kungam. Cik saprotu, tad “pilna galda” epiteti ir domati man.
Jums jazin viena lieta, ka lai ari ko Jus teiktu, mani tas neaizskar jo sva sirdi zinu ko domaju par Latviju, tacu to ko Jus sakat par “visas akademiskas saimes momelnosanu” ir aboluti meli, demogogija ko tadi ka Jus padomju laika “vadoni” ir labi samacijusies.
No Jusu teorijas versanas pret Gardovska kungu, vai pret daziem negodigiem arstiem kas apkravusies ar neskaitamiem apmatiem, sanem ar parejiem Latvijas arstiem salidzinot pasakainas algas, piedalas zalu petijumos (kuriem tie kas izdara visu darbu atmet santimus) par kuriem sanem desmitiem tukstosiem (piedalas vinos ari kamer vel rektora amata), ir versanas pret visiem? Patiesiba ir gluzi preteja, es esmu PAR 99% arstu un pasniedzeju un pret 1%, kas pec butibas noniecina visu parejo darbu, ir iedomigi ka Jus “kura PhD cel Jusu statusu sabiedriba”.
Otrais, neredzeju ka Gardovskis butu biis uz barikadem (varbut bija), es tur ar saviem grupas beidriem bijam ka 4 gada studenti,Zatlers tur bija, Krastins tur bija, vinus labi atceros.
Tresais, ko Jums jasaprot, ka aizbraukt pamacities un palikt stradat laba universitate, Rietumeiropa vai Ziemelamerika ir absoluti dazadas lietas. Kamer Jus man neparaditu, ka Gardovskim tiesam kads palika universitates slimnica stradat par arstu, un vins atteicas no si kontrakta, tikmer tie ir tikai minejumi un cerams ka ne meli. Es personigi nepazistu Juri Ozolinu un Indriki Muiznieku, bet man ir teikts ka vini ir goda viri un ta noteikti ir.
Jusu iekopetas lietas par to ka notiek promocija ir ARPRATS, ari sis likums butu japapildina, jo
4.2. pedagoģiskās kvalifikācijas vērtēšanā (ta netiek izverteta, un ka jau teicu butu katram kas piedalas bodarbibas, profesors butu javerte, preteja gadijuma tas ir tikai tuksas frazes)
4.2.1. doktorantu darbu vadība (vadiba butu jatlauj tikai cilvekiem kam ir ES granti un publikacijas augsti citejamos zurnalos)
4.2.2. maģistrantu darbu vadība; (tas pats)
4.2.3. lekciju un semināru vadība (jabut izvertejumam par so vaditaju no katra studenta, lai so kompetenci izvertetu), Latvija biezi vien likums “uz papira” ir pareizs, tacu problema ta ka so likuma “garu” biezi vien neievero.
Lai veicinatu jauno arstu sapratni un redzejumu, pie manis uz UT Southwestern Medical Center pedejos 5 gados ir bijusi 10 jaunie arsti, sogad bus tris. Cilveki bijusi gan no RSU, gan LU, sogad bus cerams ari pirma reziente no Tartu universitates.
Lai Jums veicas Jurmalnieka kungs!

Atbildēt

Rasma Stara 20.10.2012. 15.43

Latvijā profesorus vēl pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr.391 , vērtējot pretendenta zinātnisko un pedagoģiskās kvalifikāciju. Minēšu dažus punktus:
3. Novērtējot pretendenta atbilstību profesora vai asociētā profesora amatam, ņem vērā pēdējo sešu gadu laikā iegūto zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju. Pedagoģiskās kvalifikācijas sastāvdaļa ir arī organizatoriskā kompetence, kas raksturo personāla vadības pieredzi un spējas.
4. Zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju, kā arī organizatorisko kompetenci nozares profesoru padome novērtē, ņemot vērā šādus kritērijus:
4.1. zinātniskās kvalifikācijas vērtēšanā:
4.1.1. zinātniskās publikācijas izdevumos, kuri iekļauti Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajā vispāratzīto recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā (profesoriem – piecas publikācijas, asociētajiem profesoriem – trīs publikācijas);
4.1.2. piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs (ar jebkādu referātu) Latvijā un ārvalstīs (profesoriem – piecās konferencēs, asociētajiem profesoriem – trijās konferencēs);
4.1.3. Latvijas Zinātnes padomes un citu valsts pētījumu projektu un programmu vadība vai līdzdalība to īstenošanā;
4.1.4. starptautiski finansētu pētījumu projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā;
4.1.5. zinātnisko līgumdarbu vadība vai līdzdalība to īstenošanā;
4.1.6. eksperta darbība Latvijas Zinātnes padomes un starptautiskajos projektos un programmās;
4.1.7. starptautisku mākslinieciskās jaunrades un sporta projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā, kā arī līdzdalība izstādēs un konkursos;
4.1.8. saņemtie patenti un licences;
4.2. pedagoģiskās kvalifikācijas vērtēšanā:
4.2.1. doktorantu darbu vadība;
4.2.2. maģistrantu darbu vadība;
4.2.3. lekciju un semināru vadība;
4.2.4. studiju kursu (priekšmetu) programmu izstrāde;
4.2.5. studiju programmu izstrāde un vadība;4.2.6. piedalīšanās ar referātiem akadēmiskajās konferencēs;4.2.7. mācību grāmatu un mācību līdzekļu sagatavošana un to nodošana publicēšanai vai izdotie darbi;
4.2.8. kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās vai zinātniskās pētniecības iestādēs;
4.2.9. lekciju lasīšana ārvalstu augstskolās;
4.3. organizatoriskās kompetences vērtēšanā (saistībā ar akadēmisko un sabiedrisko darbību):
4.3.1. zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadība vai līdzdalība to darbībā;
4.3.2. starptautisko konferenču organizācijas komisijas vadība vai līdzdalība to darbībā;
4.3.3. zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadība vai līdzdalība to darbībā;
4.3.4. augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas vadība;
4.3.5. starptautisko zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību vadība vai līdzdalība to darbībā;
4.3.6. oficiāli apstiprināts valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināto uzņēmējsabiedrību konsultants.
5. Profesora amata pretendenta darbības atbilstību vērtē vismaz pēc trijiem šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, asociētā profesora amata pretendenta darbības atbilstību – vismaz pēc diviem kritērijiem.
6. Profesora amata pretendenta darbības atbilstību vērtē vismaz pēc pieciem šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, asociētā profesora amata pretendenta darbības atbilstību – vismaz pēc četriem kritērijiem, asociētā profesora amata pretendenta profesionālo studiju programmās darbības atbilstību – vismaz pēc diviem kritērijiem.
7. Profesora amata pretendenta darbības atbilstību vērtē vismaz pēc trijiem šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, asociētā profesora amata pretendenta un asociētā profesora amata pretendenta profesionālo studiju programmās darbības atbilstību – vismaz pēc viena kritērija.

Atbildēt

Rasma Stara 20.10.2012. 00.06

Ministru kabineta noteikumi Nr.391

Rīgā 2001.gada 4.septembrī (prot. Nr.41 3.§)

Profesora un asociētā profesora amata pretendenta zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas novērtēšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 34.panta pirmo daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā nozares profesoru padome novērtē profesora vai asociētā profesora amata pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju.
2. Nozares profesoru padome novērtē profesora vai asociētā profesora amata pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina atbilstību šo noteikumu 4.punktā minētajiem kritērijiem.
3. Novērtējot pretendenta atbilstību profesora vai asociētā profesora amatam, ņem vērā pēdējo sešu gadu laikā iegūto zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju. Pedagoģiskās kvalifikācijas sastāvdaļa ir arī organizatoriskā kompetence, kas raksturo personāla vadības pieredzi un spējas.
4. Zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju, kā arī organizatorisko kompetenci nozares profesoru padome novērtē, ņemot vērā šādus kritērijus:
4.1. zinātniskās kvalifikācijas vērtēšanā:
4.1.1. zinātniskās publikācijas izdevumos, kuri iekļauti Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajā vispāratzīto recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā (profesoriem – piecas publikācijas, asociētajiem profesoriem – trīs publikācijas);
4.1.2. piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs (ar jebkādu referātu) Latvijā un ārvalstīs (profesoriem – piecās konferencēs, asociētajiem profesoriem – trijās konferencēs);
4.1.3. Latvijas Zinātnes padomes un citu valsts pētījumu projektu un programmu vadība vai līdzdalība to īstenošanā;
4.1.4. starptautiski finansētu pētījumu projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā;
4.1.5. zinātnisko līgumdarbu vadība vai līdzdalība to īstenošanā;
4.1.6. eksperta darbība Latvijas Zinātnes padomes un starptautiskajos projektos un programmās;
4.1.7. starptautisku mākslinieciskās jaunrades un sporta projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā, kā arī līdzdalība izstādēs un konkursos;
4.1.8. saņemtie patenti un licences;
4.2. pedagoģiskās kvalifikācijas vērtēšanā:
4.2.1. doktorantu darbu vadība;
4.2.2. maģistrantu darbu vadība;
4.2.3. lekciju un semināru vadība;
4.2.4. studiju kursu (priekšmetu) programmu izstrāde;
4.2.5. studiju programmu izstrāde un vadība;
4.2.6. piedalīšanās ar referātiem akadēmiskajās konferencēs;
4.2.7. mācību grāmatu un mācību līdzekļu sagatavošana un to nodošana publicēšanai vai izdotie darbi;
4.2.8. kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās vai zinātniskās pētniecības iestādēs;
4.2.9. lekciju lasīšana ārvalstu augstskolās;
4.3. organizatoriskās kompetences vērtēšanā (saistībā ar akadēmisko un sabiedrisko darbību):
4.3.1. zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadība vai līdzdalība to darbībā;
4.3.2. starptautisko konferenču organizācijas komisijas vadība vai līdzdalība to darbībā;
4.3.3. zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadība vai līdzdalība to darbībā;
4.3.4. augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas vadība;
4.3.5. starptautisko zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību vadība vai līdzdalība to darbībā;
4.3.6. oficiāli apstiprināts valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināto uzņēmējsabiedrību konsultants.
5. Profesora amata pretendenta darbības atbilstību vērtē vismaz pēc trijiem šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, asociētā profesora amata pretendenta darbības atbilstību – vismaz pēc diviem kritērijiem.
6. Profesora amata pretendenta darbības atbilstību vērtē vismaz pēc pieciem šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, asociētā profesora amata pretendenta darbības atbilstību – vismaz pēc četriem kritērijiem, asociētā profesora amata pretendenta profesionālo studiju programmās darbības atbilstību – vismaz pēc diviem kritērijiem.
7. Profesora amata pretendenta darbības atbilstību vērtē vismaz pēc trijiem šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, asociētā profesora amata pretendenta un asociētā profesora amata pretendenta profesionālo studiju programmās darbības atbilstību – vismaz pēc viena kritērija.
8. Profesora vai asociētā profesora amata pretendenta darbības atbilstību šo noteikumu 4.punktā minētajiem attiecīgajiem kritērijiem katrs nozares profesoru padomes loceklis vērtē ar vienu no šādiem vērtējumiem: “izcili”, “ļoti labi”, “labi”, “apmierinoši” vai “neapmierinoši”. Vērtējumu un vērtējuma īsu pamatojumu ieraksta protokolā.
9. Pamatojoties uz protokolā ierakstītajiem individuālajiem vērtējumiem, nozares profesoru padome pieņem kopīgo vērtējumu par profesora vai asociētā profesora amata pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju.

Atbildēt

Edgars > Rasma Stara 20.10.2012. 01.49

Hm lietojot šos kritērijus – drīz varētu cierēt uz profesora amatu, asociētais profesors vispār bez problēmām.
Jūs neatbildiet uz jautājumu pēc būtības, neesmu dzirdējis nevienu argumentu, kur jūs ilustrētu augstskolas sasniegumus zinātnē pēdējo divu vai triju gadu laikā. Nereizi neesat pieminējis, kādu nopietnu ES grantu vai ietvarprogramu, kur RSU būt vadošai partneris, vai lielu grantu no industrijas. Vai tiešām tādu nav?
Atkal ieskatījos SCOPUS – skatos ka par 2011. gadu Tartu Universitātes (ar medicīnu saistītās nozarēs) H index ir 10, Kauņas 8 (Kauņa līdzīgi kā RSU ir specializēta medicīnas universitāte), RSU 5 (ja neizslēdz vienu rakstu kas ir vadlīnijas, tas ir dodot pēc būtības bonusu). Tātad ir kaut kāda problēma RSU un akadēmiskajā personālā. Nu un šo problēmu jau ilustrēja mani iepriekšējie komentāri. Bet Jūs tik cenšaties visu ataisnot, nevis pateikt kādus soļus Jūsuprāt augstskolai būtu jāsper.

Atbildēt

Lauma 19.10.2012. 23.45

Pusdienlaikā sanāca palasīt visu sadrukāto. Jurisjūrmalnieka kungs turas braši, tādu runāsānas mākslu ir nācies dzirdēt tikai no Lemberga puses. Vai tik nav tā pati skola? Ja jau visi sūdzās es ar pasūdzēšos, lai Juris izlemj vai tā ir nejaušība, nepotisms vai korupcija, vai arī normāla parādība.Tātad stāsts būs par kādu necilu kolēģi vārdā Aleksejs D., un šis gadijums man lika pardomāt kas un kā tiek darīts RSU, un vai vispār ir lemts LV strādāt un cīnīties. Viss sākās apmēram 2005. gadā kad Gastroenteroloģijas centrā parādijās kapsulas endoskopija. Metode dārga, ne sevišķi sarežģīta. Metodes ieviešanu uzņēmās prof. Pokrotnieks – cienijams RSU mācībspēks ar lielu pieredzi endoskopijā. Vienkārši vienu dienu paziņoja ka šī metodes galvenais virzītājspēks būs ņēkijs A.D., tā kā ir liels speciālsis datorlietās un ļoti apdāvināts (protams manī tas radija smīnu, jo esmu pabeidzis vidusskolu ar informātikas novirzienu, pats dažkārt kosultēju savu jaunāko brāli datorlietās kaut viņam ir maģists IT). Tā nu mūsu centrā parādījās A.D., kas vienlaicīgi bija rezidents internā medicīnā (vēlāk gastroenteroloģijā), kā arī doktorants RSU, studentu apmācītājs no RSU un vienīgais Latvijā kapsulists. Tā arī nesanāca ne reizi redzēt šo cilvēku ārstējot nodaļas vai poliklīnikas pacientus, arī ensoskopiju kabinetā nesanāca redzēt (ensoskopijas apguve ir daļa no gastroenteroloģijas rezidentūras). Bet šis cilvēks tika itin bieži redzēts konferencēs, bieži atradās ārpus valsts un citādās labās izklaidēs. Dežūrās ar viņu nenācās bieži redzēt – vienīgo reizi kad sakrita dežūras, A.D. sēdēja kaktā un bakstija telefonu. Pēc lūguma paskatīties pacientu ar urīnceļu infekciju (es biju tai laikā vecākais rezidents un man bija tiesības nostrādināt juniorus), stipri neapmierināts viņš to izdarija un tad pazuda uz 1.5h – kā saka – paēst. Aptajutājos pārējiem NMC dežurantiem – teica ka vienmēr esot tas pats, naktis viņš nedežurējot, no sarežģītiem pacientiem baidās. Citu reizi nelielā pulciņā sanāca runāt par komerciāliem zāļu pētijumiem un pacientu atlases kritērijiem utt. A.D. paziņoja ka kritēriji nav nekāds šķērslis, var tak iekļaut pacientus, kas neatbilst kritērijiem, jo kas tad to pārbaudīs? Tad es tiešām noskaitos un pateicu ka nav labi melot, tad jau vispār nevienam pētijumam nevarēs ticēt. Pēc šī gadijuma sāka izplatīties baumas par to ka esmu slikatais, agresīvs un vēl kāds nekāds. Jurmalieka kungs ir laikam pajautājis pareizajam cilvēkam :)jo tikai viens cilvēks to man iepriekš ir norādijis tieši acīs.
Tā nu mūsu ceļi ir šķīrušies, bet tagad redzu ka cilvēks aiztāvējis distertāciju http://www.rsu.lv/petnieciba/petniecibas-aktualitates/366-promocijas-darbi/5961-alekseja-derova-promocijas-darba-aizstavesana Interesanti ka tai pašā kapsulas endoskopijā :) Tātad doktora grāds par ārzemēs aprobētas metodes ieviešanu Latvijā, interesanti kādus atklājumus tur ir izdarijis? Bet interesantākais ir recenzentu saraksts. Aivars Lejnieks (atkal!), endokrinologs kapsulās varētu būt ļoti zinošs. Aldis Puķītis (visu cieņu, zinošs ārsts) , tomēr nav labi ka recenzents atrodas doktorantras darba vadītāja pakļautībā, tātad viegli pakļaujams. Limas Kupčinskas ir sens darba vadītāja paziņa. Reāli šādā komplektācijā varēja aiztāvēt jebko. Rūgtumu visam pieliek punkts ka kāds mans paziņa pēc rūpīgi nostrādātas rezidentūras, gadiem nevar iegūt doktoranta vietu RSU, jo visu laiku tiek teikts ka vietu nav, ka nav iestrādes utt.
Ticiet man, man nesakuž, bet manis pēc tas nav godīgi pret tiem kas strādā galvu nepacēluši, dežurē, cīnās. Tad nu rodas jautājums – kādi tad ir tie pārējie RSU bīdītie vunderkindi? Par to arī Uģis runā – par vienlīdzību izglītībā.
Lūdzu kungi, Jūsu komentārus.
Amen!

Atbildēt

rencisv 19.10.2012. 18.53

Nedelu nebiju skatijies komentaros, un biju parsteigts ieraudzit ka to skaits butiski pieaudzis. Paldies visiem par to.
jurisjurmanlnieks sirsnigi cinas, un tas ir labi dzirdet augstskolas darbinieka viedokli. Neizteiksos par subjektivismu pedeja komentara, runasu par faktiem.
1. Tad Jus sakuma teicat, ka ASV slikti, “viegli klut par profesoriem”, tagad sakat ka ja Latvijas PhD nav publikacijas, tad tas ir ok izvertet vina darbibu pec kliniskas darbibas/apmacibas. Es domaju ka tas ir ok, ja vien tiesam sis profesors tiesam tiek objektivi izvertets pec siem kriterijiem. Ir maz profesoru RSU, LU, kuru piedalisanas kliniska darba butu salidzinama ar clinical educator profesoru klinisko/apmacibas apjomu Ziemelamerika (savukart MD,PhD vai PhD ieguvusie profesori strada 90% zinatnisko darbu, un vinus izverte pec spejas iegut grantus un publikaciju svara/daudzuma) un kuru darbs tiek izvertets ar ikmenesa pacientu aptaujam, studentu un rezidentu aptaujam par vina darba stilu un speju macit. Ka man tikko teica divas 5 kursa studentes RSU, 5 gadu laika ir bijusi 3 akademiskie macib speki kas tiesam iedvesmojosi darit lietas labak. Prasiju vai vinas iesniedza vertejumu un labas atsauksmes par siem diviem cilvekiem, bet skaidrs ka tadas aptaujas par katru pasniedzeju kas maca, vienkarsi nav. Tatad jautajums, ka tiesi so profesoru, kas nepublice, darbs tiek izvertets, ja pacineti neverte, studenti neverte.
2. Interesants liekas Jusu viedoklis, “ka nav pamata domat ka MK noteikumi netiek ieveroti”. Varu drosi apgalvot, ka MK noteikumi ko izdevam par izmainam rezidentura, par aptaujam, par dezuram, par akademiskas naudas sadali rezidentiem, arstiem NETIEK ieveroti. Tas ir absoluti skaidrs. Lai sis profesoru apstiprinasanas princips butu kaut nedaudz caurspidigaks, jaiesaista kolegi no Igaunijas un Skandinavijas valstim.
3. Absoluti piekriti domai, ka PhD darbs NAV iespejams veikt kvalitativi, ja tie apvienots ar kvalitativu rezidenturu, kura daudz jadoma un jadiskute un kirurgiem jaopere. Ka teica viena ginekologijas rezidente lielaja rezidentu sanaksme, sertifikacijai pieprasa lai mes butu iztaisjusi 30 keizar griezienus, bet daudzi 4 gada rezidenti veikusi 3,bet beigas mums vienalga iedos sertifikacijas dokumentu, ej un praktize. Lidzigi ir kirurgija.
4. Par stundam Jums ir tikai daleja taisniba. Jaa Latvijas likumdosana nosaka 40 darba stundas, tacu ES rezidenturas likumdosana nosaka 48 stundas, ja butu tiesu darbi, ES likumdosana nemtu virsroku, tapec ari 72 stundas sezuras menesi tika ierekinatas. Tacu domat ka ari pec 40 stundu gruta darba, vat “papidus laika” veikt PhD ir absurds un nav pec butibas iespejams. To es redzu ka seit strada PhD un post-doc cilveki labratorijas 50-60 stundas nedela. Protams, ja vien musu merkis nac PhD cipari ko sagatavojam, bet gan tiesam cilveki kas pec tam SPES konkuret uz ES grantiem, un bus PhD pec si varda butibas, neviss lai tikai sanemtu preti administrativu amatu. Tam visam butu jamainas, LU, RSU….jo cilveki kam ir PhD bet nav jega ka veikt petijumus (jo pasi to nav darijusi), nav spejusi uzrakstit publikacijas, jeb tas ir zurnalos ar zemu citejamibu tas pazaude visu BUTIBU ko PhD nozime, kamer mes to nesapratisim, timer bus gruti lidzinaties igauniem, kas to jau sen sapratusi, un nekada nauda to neizmainis. Paldies velreiz visiem kas lasija, domaja un komenteja!

Atbildēt

Rasma Stara 19.10.2012. 18.03

Turpinājums…… vairs neprot labi runāt latviski un sāk skatīties uz dzimto pusi kā uz pīļu dīķi. Uzrunājot cilvēkus ar nicinājumu, paviršu kritiku, bez emocionālas inteliģeneces, pat labas idejas netiek pieņemtas. Meklējot domubiedrus, nākot uz savu augstskolu un piesakoties darīt konkrētus darbus , būtu daudz lielāks efekts.
Ja gribam, lai mūs uzklausa, vienkārši jāsāk lietot cita valoda un jāsāk pieņemt fakts, ka Latvijā nedzīvo tik daudzi cilvēki, kuri ik rītu ceļas ar domu , kā sliktāk strādāt un vairāk sačakarēt savu zemi un savu augstskolu.

Atbildēt

Rasma Stara 18.10.2012. 22.26

Piekrītu VZK , ka diskusijas auglīgumu nosaka abas puses un RSU ir lielākā ar medicīnas izglītību saistītā institūcija, tomēr Jūsu negatīvie apgalvojumi nav balstīti faktos. Kas konkrēti apliecina, ka RSU darbiniekiem ir ļoti liela nevēlēšanās kaut ko uzlabot?Vai esat lasījis RSU stratēģiju, sekojis tās izpildei, pašnovērtējuma un starptautiskiem novērtējumiem, ārējo ekspertu ziņojumiem, studentu aptauju rezultātiem? Liekas , ka Jūsu viedoklis balstās 5-8 gadus vecā informācijā. Vai esat tagd apmeklējis augstskolu, runājis ar docētājiem un studentiem?
Kas konkrēti liecina par izteiktu nepotismu? Jums nepatīk, ka ārstu bērni izvēlas RSU? Kuru konkrēti vadība nepelnīti ir protežējusi vai kura indivīda izcilās zināšanas , iemaņas vai akadēmiskās kvalitātes nav ņemtas vērā?Jūs labi zināt , ka rektors un prorektori nevēl profesorus, to dara profesoru padomes, bet pārējo akadēmisko personālu ievēl fakultāšu domes. Sen pagājis matriarhāta laiks, kad amatus noteica trešā stāvā. Jums traucē tas, ka universitātē strādā , mācās cilvēki ar vienādiem uzvārdiem, bet tāda jau ir Latvijas situācija tikai ar vienu nopietnu medicīnas augstskolu. Šie cilvēki ir sekmīgi nevis nepotisma dēļ, bet tāpēc, ka izauguši no sekmīgiem studentiem par sekmīgiem docētājiem, centīgi strādājot. Vai Jums ir kāds piemērs, kas liecinātu par šo cilvēku profesionālo nekompetenci, nespēju tikt galā ar saviem pienākumiem vai pretlikumīgi karjeru, neņemot vērā akadēmiskos vai zinātniskos sasniegumus. Nosauciet šos favorītus un viņu ieņemamos amatus kā arī pamatojiet viņu neatbilstību tiem!
Kāpēc Jūs domājiet, ka šeit strādā muļķi, kuri nesaprot un neanalizē augstskolas stiprās un vājās puses?
Ja Jūs minat teroristisko sistēmu RSU , tad būtu jāmin arī konkrēti notikumi un cilvēki , kuri cietuši no šīs sistēmas. Ja šeit domājat kādu profesoru, kas tika atlaists par plaģiātismu vai kādu citu profesoru, kam nepatika LR likumi, tad šo kungu likteņgaitas jau novērtējusi tiesa. Līdzīgus piemērus var atrast vēl.
Runājot par rezidentūras un doktorantūras savienošanu – svarīga ir visu prasību izpilde. Ja nav naudas, nav zinātniskas bāzes, reaģentu, aparatūras, tad nevar veikt pētniecību un sagatavot nopietnu publikāciju . Tieši šādā aspektā minēju finansējuma nepieciešamību zinātnei.Daļa doktorantu saņem visai dāsna stipendijas tikai tad , ja pierāda savu sekmību, bet startam nepieciešams finansējums. Problēma nav tik liela darba vadītājā,jo to var izvēlēties pats doktorants. Piekrītu, ka ne visi vadītāji ir vienlīdz labi, tāpēc katram lēmumu vajag pieņemt pārdomāti.
Rezumējot šo jautājumu loku , negribu nevienu nedz aizstāvēt, nedz pelt, tomēr dodot skarbu vērtējumu jābūt ne tikai izjūtām , bet arī faktiem.

Atbildēt

Edgars > Rasma Stara 19.10.2012. 01.32

Paldies par atbildi! Prieks ka ievirzāmies nedaudz konstruktīvākā fāzē.

Uzreiz brīdinu ka nepretendēju uz augstu precizitāti zemāk minētos datos, jo neesmu veicis kvantitatīvu analīzi vai pat kārtīgu kvalitatīvu, bet tomēr domāju ka daļa faktu no RSU mājas lapā pieejamās informācijas kalpos par labu ilustrāciju.
Izvēlējos vienu katedru, par kuru ir dati RSU Tehnoloģiju pārnese kontaktapunkta mājas lapā – otorinolaringoloģijas (vienkārši trapijās pirmā).
Lai jūs arī varētu iepzīties ar tiem pašiem datiem pievienoju saiti http://dbtpk.rsu.lv/dbp/strvien.php?a=view&recid=12 .
Skatos uz sadaļu publikācijas – nezinu ko darīt smieties vai raudāt – piemēram, Universitātes savā kompetenču mājas lapā norāda publikācijas avīzē “Diena”, žurnālā “Ievas veselība” vai “Latvijas aptieku avīze”. Sabiedrības informēšana nenoliedzami ir svarīgs uzdevums, meklēju zinātniskas publikācijas – neko tā arī neatrodu (abstraktus neskaitu). Laikam datu bāze veca (kaut gan atskaites taču nodod katru gadu…). Izdomāju ieskatīšos PubMed – katedras vadītājam jau nu būtu taču jābūt kaut kādām publikācijām (kā tad viņu par to profesoru ievēlēja un visu laiku pārvēl), oho – PubMed – nevienas publikācijas. Labi lai mazinātu risku (var būt nemāku lietot kārtīgi datu šo datu bāzi) – ieskatīšos SCOPUS – atkal nekā, bet amatā par profesoru pārvēl… Padomāju ka varbūt kaut kas būs katedras mājas lapā – http://www.rsu.lv/fakultates/medicinas-fakultate/medicinas-fakultates-katedras/otorinolaringologijas-katedra/zinatniska-darbiba – paskatieties lūdzu pats uz 3 rindkopu no apakšas…
Kā jau sākumā teicu – katedras izvēle bija randoma… Turklāt es nepretendēju uz absolūtu taisnību un nevispārinu secinājumus. Bet universitāte sastāv no daudziem elementiem – un pēc tiem var sāk apdomāt par kopējo “ēku” tā teikt.
Labi turpinu sērfot pa netu tālāk ieskatīšos arī RSU zinātniskās darbības pārskatā par 2011 – Oho PubMed 33 publikācijas… diez kāds būtu rezultāts ja atskaitītu kaimiņu Lietuviešu žurnālu…
Labi eju tālāk – tā kā man mājās ir pieejamas visas lielākās datu bāzes ieskatos SCOPUS, sašaurinu meklēšanu uz Latviju, 2011, RSU – 72 publikācija. Interesanti tikai ka divas no trim personām ar lielāko publikāciju skaitu vairs RSU nestrādā – prof Krūmiņa, doc Lāce…. iemesli? Nu lai nu paliek – paskatīšos kā šīs publikācijas ir citētas – izņemam ārā gadījumus kad paši sevi citē un vadlīnijas, ups H index – sanāk 4…
Kopumā ko es gribu pateikt ir tas ka nevienam nav nekāda naida vai atriebības kāres pret RSU, tieši pretēji visi grib palīdzēt, tikai kaut kā Latvijā nevis cenšas paņemt to ekspertīzi kas ir uzkrāta “emigrantiem” bet atgrūst. Nesaprotu kāpēc ir jādomā ka tie cilvēki kas ar nenormālu darbu ir izcīnījuši vietu labās universitātēs vēlās RSU vai kādai citai mācību iestādei “iezāģēt”, kāpēc lai es gribētu atrieties savai dzimtenei vai cilvēkiem kas tur dzīvotu? Vēl vairāk šī attieksme ir tā kas atgrūž, pat Igauņi ir atvērtāki Latviešiem, kas ārzemēs ir uzkrājuši pieredzi…
Par iemesliem lūdzu spriediet paši.

Ar cieņu.
P.S. Par naudu un zinātni runājot ja paskatās uz publikācijām tad pamatā tās visas ir max translational research vai epidemioloģija – tur var izveidot labu pētījumu bez milzu līdzekļiem, jo pētniekam jau alga – stipendija ir.

Atbildēt

Rasma Stara > Rasma Stara 19.10.2012. 08.57

Zinātniskās publikācijas nav vienīgais indikātors tam, kādas ir iespējas apgūt kādas klīniskās nozares pamatus studentam, tomēr piekrītu, ja Jūsu minētā nozarē būtu attīstīts zinātnisks virziens, tas būtu ieguvums. Diemžēl , patreiz vecie mācībspēki ORL slimībās ir labi praktiķi, tiek gatavoti jauni doktorandi , bet tas nav viena gada jautājums un viena rektora spēkos tā uzreiz vienas dienas laikā izmainīt visu, jo nav jau zinātnieku rezerves, tās jāgatavo. Neredzu šeit potisma vai terorisma pazīmes, vajadzīgs laiks paaudžu nomaiņai. RSU ir jauno pasniedzēju piesaistes programma un ārvalstu pasniedzēju piesaistes programma, kuras jau sākušas strādāt. Cik man zināms, tad paša rektora katedrā un klīnikā ir daudz jauno ķirurgu ar disertācijām un publikācijām, visi tiek sūtīti mācīties uz ārzemēm, no kuriem neviens tur nav palicis, neesmu dzirdējis arī tur par nepotismu vai terorismu.
Ar mūsu centīgiem cilvēkiem ārzemēs ir dažādi. Tie, kas brauc uz ārzemēm , lai tikai mācītos, atgriežās un strādā. Tie, kas brauc naudas dēļ, iemācās, ber naudas dēļ neatgriežas, kā visi emigranti attālinās, jau pēc pusgada vairs neprot.

Atbildēt

Edgars > Rasma Stara 19.10.2012. 12.43

Sakiet ludzu par kadiem nopelniem tad ievel profesoru? Par akademiskiem/zinatniskiem sasniegumiem vai par to ka ir labs “praktikis”. Labam praktikim ir vieta slimica nevis universitate. Turklat pasakaidrojiet ludzu man ka “labais praktikis” var vadit dokotroanta darbu, ja ptas nav spejis radit nevienu nopietnu publikaciju? Ko vins var iemcit? Ka RSU kaut ko tadu pielauj? RSU zinatniskas darbibas parskats neliecina gan par seviski biezu stazesanos…

Atbildēt

Rasma Stara > Rasma Stara 19.10.2012. 18.18

Man grūti komentēt konkrēto gadījumu, bet ievēlēšana notiek atbilstoši MK kritērijiem , kuros Pubmed un SCOPUS nav vienīgās publikācijas; te ietverti arī citi nozīmīgi kritēriji. Kritērijus vērtē komisija, kuras sastāvā ir ne tikai RSU profesori, bet arī 2 eksperti, kas nav RSU darbinieki. Man nav pamata domāt, ka MK noteikumi netiek ievēroti. Rektors, prorektori procesā nepiedalās.
ASV profesoru piešķir bez kādiem grādiem, tātad klīniskai kompetencei ir ļoti nozīme.

Atbildēt

skiboardslv 11.10.2012. 17.28

dr. Auce aizbrauca jo RSU profesors Millers ir vienkārši tipisks RSU kretīns.
dr. Jurģe aizbrauca jo pēc atgriešanās no Anglijas (kur ieguva prestižo MSc pie viena no vadošiem speciālsitiem pasaulē) RSU par darbu ar studentiem un konsultācijā maksāja algu zem 100Ls mēnesī.
Protams nekāda sakara ar RSU te nav. Piedod ka pajautāju.

Ir ķirurgi kas pēc rezidentūras Stradiņos strādā UK un Vācija, uzvārdus gan esmu piemirsis, bet ja vēlies, to var uzzināt.

Vēl kāds interesants raksts: http://la.lv/index2.php?option=com_content&view=article&id=355323:alkatbai-nav-robeu-&layout=print&tmpl=component&Itemid=

Gribētos arī dzirdēt kā Pārmantotā vēža institūtu var vadīt cilvēks, kam nav ne nojausmas ģenētikā, ne sertifikāta onkoloģijā.

Atbildēt

Rasma Stara 11.10.2012. 16.46

Nesaskatu neko sliktu, ja rezidents paralēli klīniskam darbam veic zinātnisko darbu, kas sekmīgi beidzas ar promocijas darba aizstāvēšanu. Nedomāju, ka piesaiste pētniecībai traucētu profesionālai izaugsmei.
No minētiem ārstiem neviens nav ķirurgs. Rezidentūri tikai teorētisko izglītību apgūst RSU, maz ticams, ka šiem cilvēkiem būtu par lekcijām , semināriem vai par kaut ko citu kādam jāmaksā kukuļi. Rezidenti pieder slimnīcām, arī tur nav dzirdēts, ka no jauniem kolēģiem kāds izspiež naudu. Šo kolēģu izvēle doties uz ārzemēm nu nekā nav saistīta ar RSU.
Kur tad palika no darba izpiestie ķirurgu vārdi? Aizmirsāt vai tādu nav?
Par aknu transplantāciju nekomentēšu, bet pirms rakstīt Jums vajadzētu painteresēties pie tiem , kas bija klāt, viņi Jūsu viedokli neapstiprinās..
Diezgan tukša runa, bet kviecējs paliek kviecējs .

Atbildēt

Edgars > Rasma Stara 15.10.2012. 02.58

Man ir tāds jautājums Jūrmalnieka kungam.

Vai tiešām ir pareizi un likumīgi (kas nevienmēr ir viens un tas pats, kā mēs visi to zinām) – ka cilvēks neveic darbu par ko saņem algu. Šeit es domāju ka ja rezidents saņem algu tad viņam ir zināmi pienākumi kurus lai veiktu ir jāpatērē zināms laiks (darba stundas), par kurām pēc tam saņem naudiņu. Parasti tās ir ap 40h nedēļā. Kā tas tā nākās ka rezidents vēl veic pilna laika studijas? -par kuro laiku. Kur skatās visi klīnikas vadītaji, kuri parasti ir arī RSU augsta ranga darbinieki. Vai sanāk ka RSU nodrošina apmācību un iespēju veikt zinātnisko darba pa naktīm un vakaros? Bet tādā gadījumā kur tad ir pacientu drošība, jo sanāk ka ir neizgulējies ārsts, kurš kā nekā ir pavadījis ekstra 40h zinātniskā darbā un mācībās. Tālāk cik pilnvērtīgi tad viņš ir apguvis rezidentūru, jo tā taču ir saplānota tā ka viņs noteiktu laiku būs slimnīcā un pamata darba laikā, kad tur ir apmācītaji un notiek lielākā daļa aktivitašū. Mani tas satrauku – vai es gribētu nonākt pie dr kurš nav iemācījies visu kas bija paredzēts….
Tiešām dīvaini turklāt kā ar interešu konfliktiem… kad viens ģimenes loceklis ir augstā akadēmiskā amatā un tuvinieks mācās tajā pašā universitātē…
Bet nu runājot par RSU “augsto līmeni” – patreiz tieši ar to nodarbojos – tikai īsti nezinu ko darīt raudāt vai smieties par iztērēto laiku…

Atbildēt

Rasma Stara > Rasma Stara 16.10.2012. 00.22

Jūs pamanījāt pareizi pretrunu, kas saistās ar to, ka Latvijā universitātēm nav savu slimnīcu, kā tas ir mūsu kaimiņvalstīs , citās Eiropas un pasaules valstīs. Latvijā universitātes vārds ir tikai slimnīcu nosaukumā, bet pašām universitātēm nav nedz ietekmes, nedz atbildības par slimnīcu darbu. Eiropas valstīs universitāšu slimnīcās strādā universitāšu docētāji, kas vienlaicīgi māca studentus, rezidentus, strādā zinātnisko darbu un ārstē slimniekus, tieši tāpēc tur koncentrējas jaunākās tehnoloģijas, tiek pētītas un ieviestas jaunas zāles , bet pacienti parasti ir ar sarežģītām diagnozēm. Šajās slimnīcās tiek apmācīti pēc akreditētam programmām rezidenti, kuru uzdevums ir ne tikai ārstēt slimniekus, bet arī piedalīties semināros, lekcijās, studentu apmācībā kā arī veikt pētniecisko darbu, kārtot ieskaites, eksāmenus, braukt apmaiņas programmās uz citām valstīm. Visi šie darbi jāveic arī Latvijas rezidentiem, jo ārstu profesija ir Eiropā reglamentēta. Līdz ar to MK noteikumi paredz , ka rezidents strādā slimnīcā, bet viņa teorētisko izglītību nodrošina vai pārrauga universitāte. Tā nu iznāk , ka universitātes profesoram vai docentam klīniskā disciplīnā arī jāstrādā divās darba vietās – universitātē un slimnīcā, bet rezidenti saskaņā ar MK noteikumiem vienlaicīgi ir sasaistīti ar divām iestādēm. Sabiedrība par to brīnās, jo nesaprot, ka cilvēki savieno vairākus amatus. Ja RSU nav savu klīniku, tad cita rezidentu darba organizācija saskaņā ar MK noteikumiem nav iespējama, lai izglītība atbilstu EK prasībām.
Cik man ir zināms, tad strādājot valsts iestādē, interešu konflikts nav apstāklī, ka tur strādā vai mācās radinieki. Amatpersonas nedrīkst pieņemt lēmumus par saviem radiniekiem, un radinieki nedrīkst strādāt amatpersonas tiešā vadībā. Mazā valsts iestādē to grūti izdarīt, bet lielā universitātē ir visas iespējas izvairīties no interešu konfliktiem un ētikas normu pārkāpumiem. Nereti pat dzirdēts no studentiem, kuru vecāki arī ir docētāji līdzīgi kā no skolēniem, kuru vecāki ir skolotāji tajā pašā skolā, ka jauniešiem nav viegli, jo uzvārdi uzliek papildus atbildību.
Vēl bez tam izglītoti cilvēki ir pietiekami gudri, lai saprastu , ka ne jau uzvārds nosaka jaunā cilvēka karjeru, bet gan zināšanas, prasmes un kompetences. Bez čakluma te neiztikt, un muļķis paliek muļķis
Ceru,ka Jūsu patiesi altruistisko interesi šī rindas kaut cik apmierinās.
Mēs reizēm dzīvojam greizo spoguļu valstī, bet spoguļi jau nav mūžīgi. Visas lietas , lai kā mēs viņas krāsojam, beigās ieņem savu dabisko krāsu un formu pat tad, ja kāds to ļoti negrib. Negatīvās enerģijas produkcija visbiežāk postoši iedarbojas uz pašu tās ražotāju, jo vienkārši neatliek laika labām domām un darbiem. Par to vienmēr der padomāt.

Atbildēt

Edgars > Rasma Stara 16.10.2012. 02.36

Paldies par atbildi!

Nevaru īsti iebraukt tikai faktā par to slimnīcu un universitāšu šķirtību un līdz ar to savstarpējas koordinācijas un informācijas apmaiņas trūkumu. RSU rektors (nopelniem bagāts ar spējām savienot n-tos darbus) taču ir tas pašas P.Stradiņa KUS Ķirurģijas klīnikas vadītājs (slimnīcas administratīvās struktūrvienības), loceklis slimnīcas attīstības padomē. Tā pat pārējā RSU spice – medicīnas fakultātes dekāns – RAKUS ja nekļūdos izglītības direktors, tie tikai ir piemēri. Cik docenti un profesori ir nodaļu vadītāji, utt. Tātad sanāk ka šīs personas nevar pašas koordinēt savus darbu vairākos amatos – nu tad jau mēs atgriežamies pie diskusijas cik amatus persona var ieņemt vai veikt. Tieši tāpat ir radies jautājums kā rezidents var veikt pilna laika doktorantūras studijas un pilna laika rezidentūru, vienlaicīgi nodrošinot kvalitāti abās. Jūs piesaucāt Eiropas izglītības sistēmu – no nopietnajām ES valstīm ar augsti kvalitatīvu izglītības sistēmu nezinu nevienu kur šādu situāciju pieļautu. Nevēlēšanās saskatīt cik Latvijas sistēma ir izkropļota un kādu neatgriezenisku ļaunumu nodara nepotisms valstī ar tik maz iedzīvotajiem ir viens no iemesliem ka mēs esam tur kur esam. (Tas ir neesam tur kur ir pat mūsu kaimiņi)

Atbildēt

Rasma Stara > Rasma Stara 16.10.2012. 22.57

Izvērtējot cienījamo diskusijas dalībnieku viedokļus, nevar nepamanīt fokusēšanos galvenokārt uz atsevišķu personu darbības vērtējumu, neveltot ne mazāko uzmanību jauniem konstuktīviem priekšlikumiem. Pasaulē nav tādas vispārējas universitātes slimnīcas, tās pieder konkrētai universitātei, kura rūpējas par tās attīstību un nes atbildību par neveiksmēm. Šo slimnīcu pārvaldes struktūra ir tāda, ka universitātei ir tiesības un pienākums ietekmēt slimnīcas stratēģiju . Tāda ir pasaules prakse , un jauns ritenis nav jāizgudro. Nedomāju arī, ka šodien slimnīcas vadītāja amats ir tik kārojams, jo to līmenis stipri atpaliek no Baltijas valstu universitāšu klīnikām, un šī atpalicība arvien pieaugs, ja nekas nemainīsies.
Eiropā šobrīd lielu uzmanību pievērš studiju rezultātiem. Šodien zinātnē integrējas talantīgi jaunieši jau no studiju gadiem, un tas ir apsveicami. Studijas ir pārvērtušās no ilgstošas sēdēšanas , klausoties sausas lekcijas, uz modernākām mācību metodēm, kurās tiek mērīts studējošā ieguldījums studijās un studiju rezultāts. Ja izvēlēta doktorantūra ir basic reseach, tad iespējams viss laiks jāpavada laboratorijā, bet klīniskās disciplīnās doktora studijas labi apvienojas ar rezidentūras pēdējiem gadiem subspecialitātē, jo teorētiskais kurss tiek piedāvāts vakara stundās. Visā Eiropā galvenā uzmanība arī šeit tiek pievērsta doktorantūras studiju rezultātam – promocijas darbam un publikācijām. Čaklākiem izdodas veiksmīgi turpināt rezidenta pētniecisko darbu līdz tas sasniedz atbilstību promocijas darba līmenim. Slinkiem neizdodas darbu uzrakstīt ne rezidentūras, ne vēlākā laikā. Jūsu aprakstītais modelis atbilstu slimnīcas un universitātes sargu darba režīmiem, kur ir svarīgi būt noteiktu stundu skaitu sarga būdiņā. Doktoranti un jaunie ārsti nav sargi. Zinātnē un klīniskajā praksē svarīgs ir rezultāts.
Diskusijas dalībniekiem patīk ienest domu apmaiņā kādu intrigas elementu, atstājot iespaidu ir kā paši būtu izkrituši no aprakstāmo personu siltās gultas vai varas alkstošām rokām. Tas ir bijis visos laikos, tāpēc par to nav jābrīnās. Visi pieminētie cilvēki ir ar pietiekamām kapacitātēm atrast bez liekām pūlēm savu nišu medicīnā un izglītībā. Suņi rej, bet karavāna dodas uz priekšu, notiek attīstība, vai Jūs to gribat vai ne.

Atbildēt

skiboardslv > Rasma Stara 16.10.2012. 23.59

Ak tu zutis tāds. 300+ vārdi un atbildes nav.

Es nekur nerunāju ka tikai par laboratoriju vai metodēm. Runāju par to ka ja rezidents ir ārsts, viņš strādā 40 stunads nodaļā + dežūras, kas reāli sastāda kaut kur 50 stundas nedēļā, plus vēl pašam jālasa literatūra cikla laikā, kas ar paņem teiksim 1-2h dienā + jāgatavojas semināriem + Universitāšu lekcijas un semināri.

Normāli noslogotam rezidentam nav laika nodarboties ar zinātni tādā apjomā lai uzrakstītu pilnvērtīgu doktora darbu rezidentūras laikā. Tas nav iespējams ne Vācijā, ne Anglijā, ne Holandē – esmu runājis ar cilvēkiem, kas tur iet vai gāja doktorantūrā, daži no viņiem doktorē klīniskā zinātnē vai mazliet no laboratorijas.

Ir nācies lasīt tā paša Gardovska doktorantu darbus. Laika ieguldījums: 3-4 mēneši, novitātes – nav, ārsta ieguldījums: slimības vēsturu datu savākšana, histoloģijas materiāla nogādāšana laboratorijā, datu analīze primitīvā līmenī (statistiku parasti veic kāds cits, kas zin kā to darīt).

Paši pēc tam smejās: 15 minūtes nepatīkamu brīžu (aizstāvēšana) un tad haļava uz visu mūžu (tie ir reāli ķirurgu vārdi, kas tagad ir vai bija doktori).

Starp citu – kā Ludmila Vīksna iemanijusies recenzēt limfoleikozi, piemēram Jānis Vētra antioksidantus?

Atbildēt

Edgars > Rasma Stara 17.10.2012. 02.08

Diemžēl Jūs visai demagoģiski atbildiet uz jautājumiem – tas ir neatbildiet uz tiem pēc būtības. Tad ja nu runā par Eiropu un doktorantūras savietošanu ar rezidentūru, tad jūs ir jāapbēdina – lielāka daļā valstu (nedomāju Grieķiju, vai Lietuvu)doktorantam no viņa 3 – 4 gadiem pavadītājiem zinātniskā darbā drīkst ieskaitīt rezidentūra max tikai vienu, jo lai saglabātu klīniskās iemaņas viņš/viņa paralēli max drīkst strādāt 4-8h klīniskajā darbā . Universitāte, kas to atļauj riskē atkarībā no valsts vai nu ar sankcijām grantu ierobežošanas veidā vai reputācijas bojāšanu. Tālāk pats rezidents riskē ar to ka viņam vienkārši pagarinās apmācību, bez jebkādām cermonijām. Pēcdiploma apmācība paredz ka piemēram ķirurgam ir jāveic zināms skaits manipulāciju lai tās iemācītos darīt pastāvīgi – un tās nevar “iespiest” kaut kā kad ir laika, jo skaits ir pietiekoši liels un slimnīcas darbs nerotē apkārt vienam rezidentam, līdzīga situācija ir arī medicīnas disciplīnās – ka zināms skaits stundas ir jānostrādā ambulatorā pieņemšanā, tad nekādi tās nevar nenostrādāt – jo vienkārši tad nesertificē un viss. LV medicīnas izglītība tikai uz papīra ir kaut cik konkurēt spējīga, reāli satura jau nav.

Nu un par augstvērtīgajām publikācijām RSU doktorantiem lūdzu tikai nevajag – ja jau promocijas darbā der arī publikācijas, kas iegūtas tādos fenomenāli vērtīgos izdevumos kā Ķirurgu “cedele” un LZA, RSU augstvērtīgie papīra gabali – kuru impakta faktora pat nav. Tas ir tā publikācija ir izmesta atkritumos, jo neviens viņu nekad nelasīs un tās neietekmēs nekādā veidā nozares attīstību.

Atbildēt

Rasma Stara > Rasma Stara 17.10.2012. 22.55

Jums ir kļūdaina informācija, jo Latvijā rezidenta darbu regulē ” Darba likums” , kurā noteikta 40 st darba nedēļa, tajā iekļaujot ari dežūrstundas. Rezidentiem atļauts strādāt vairāk par papildus samaksu tikai tad, ja viņi paši to vēlas. ASV rezidenta darba nedēļa ir 80 stundas, iespējams tāpēc laika pietiek, lai visu izdarītu.Es nesaredzu ļaunumu , ja rezidents, studējot subspecialitātē , uzsāk savu pacientu padziļinātu zinātnisku izpēti. Es arī nepazīstu nevienu doktorantu klīniskajā disciplīnā, kurš var atļauties 3-4 gadus Latvijā studēt doktorantūrā, nestrādājot paralēli klīnisko darbu.
Jūsu kritiskais novērtējums nepārprotami vērsts tikai pret RSU doktorantiem, tāpēc tam būtu jāseko LU doktorantu (klīniskajā medicīnā ) izcilo publikāciju saraksts. Tās ,apskatot disertāciju kopsavilkumus, diemžēl atrast kaut kā neizdodas.
Tā jau gadās.
Ja vēlamies uzlabot zinātnes līmeni Latvijā, tad tā jāfinansē. Ja naudas ir maz, tad var izdarīt tikai to, ko var izdarīt. Palasiet internetā par zinātnes budžetu, pētījumu produktivitāti u.c. lietām,,kas nepieciešamas publikācijām žurnālos ar augstu IF.
Zinātniski sasniegumi bez finansējuma šobrīd faktiski nav iespējami, un tam Jūs droši vien varat piekrist.
Mūsu diskusija ieiet neauglīgā fāzē.
Analizējot visus diskusijas vēstījumus, varu secināt:
Jums nepatīk:
1.RSU
2. RSU vadība
3. RSU darbības specifiski aspekti
4. RSU cilvēki.
Visi nākamie oponentu ieraksti jau atkal droši vien būs attiecināmi uz vienu no šīm sadaļām. Kļūst ļoti neinteresanti, bet rodas jautājums, kāpēc tik daudz negatīvu emociju? Bieži varaskāre , bailes, atriebība, skaudība, vientulība, skumjas, nepiepildīti sapņi un nepietiekama pašapliecināšanās, personiskās neveiksmes vai vēl kas cits mudina prātu piepildīt ar tik negatīvu enerģiju , pat agresiju, kura patiesībā neskar nevienu citu, izņemot pašu. Šo cilvēku nav tik daudz , tāpēc psiholoģiskā portreta izpēte ātri vai vēlu ļauj identificēt autorus.
Mūsu tauta pasaulē ir tik maza, tāpēc akmeņu mešana otra dārzā nav labs darbs. Par to latviešiem vajadzētu padomāt!

Atbildēt

Edgars > Rasma Stara 18.10.2012. 00.18

Diskusijas auglīgumu nosaka abas puses, tas nav vienvirziena ceļš.
Kāpēc RSU – tāpēc ka ka tā ir lielākā ar medicīnas izglītību saistītā institūcija, fakti labāk zināmi. Man nav nekāda naida pret šo institūciju vai tās darbiniekiem. Drīzāk skumji ka ir ļoti liela nevēlēšanās kaut ko uzlabot un valda ļoti izteikts nepotisms. Turklāt šajā institūcijā neko nenosaka indivīda zināšanas un iemaņas, bet ar akadēmiskām kvalitātēm nesaistītas lietas. To lieca fakts, ka Jūs nemaz neatzīstat ka ir ļoti daudz nopietnas problēmas, es ceru ka iemesls ir teroristiskā sistēma RSU nevis “insight” trūkums.
Runājot par rezidentūras un doktorantūras savienošanu – doktorantam ir atļauts noteikts stundu skaits (mazs) ko drīkst veltīt klīniskajam darba, tāpēc arī rezidentūra parasti tiek pagarināta praktiski par visu doktorantūras periodu.
Nauda – nav atrisinājums un cēlonis, bet tikai nepieciešamais līdzeklis lai sasniegtu mērķi. Ja nav publikāciju tad to nav tad arī nevar piešķirt grādu un viss, nevis argumentēt tāpēc ka nav naudas nav publikāciju. Daļa doktorantu saņem visai dāsna stipendijas – tātad viņiem būtu jābūt iespējai veltīt pietiekoši laika lai sagatavotu vismaz vienu augstvērtīgu publikāciju par visu mācību procesu. Problēma ir faktā ka nav jau darba vadītāju kuri varētu viņiem to iemācīt un palīdzēt šajā procesā…

Atbildēt

ieva_berga > Rasma Stara 18.10.2012. 00.24

Kā nav? A es un Jānis un Baiba un un . Da noķeršu tevi, tad redzēsi.
Salīduši te visādi gudrīši, traucē normāli veģetēt. Ne normāli var kaut ko nošmugulēt, ne lažu palaist. Latvieši tiešām ir maitas.

Atbildēt

skiboardslv > Rasma Stara 18.10.2012. 21.34

Tad sanāk ka nabadzība ir attaisnojums dažādām blēdībām. Interesants argumats. Piekrītu VZK, problēma ir RSU vadības galvās, ne naudā. Pašreizējā situācijā RSU var iegrūst kauč miljardu, tā pat visu notrallinās.

LU nav ne matu labāka, bet viņi vismaz nebļauj pa visu pasauli ka viņiem nav problēmu.

Zin, raganu medības gan nevajag, tracis var būt ļoti nelāgs.

Man ieteikums ir tik vaļā no multifunkcionālā rektora un sameklēt normālu, progresīvi domājošu, inteliģentu jauno rektoru, kas strādās vienā amatā, godīgi dalīs amatus un darīs visu Universitātes labā. RSU kopš Korzāna laikiem nav veicies ar rektoriem. Der arī atcerēties ka RSU stāv zem P.Stradiņa vārda – viņam nāktu aiz kauna zemē ielīst redzot kādi cilvēki izmanto viņa vārdu.

Atbildēt

skiboardslv 11.10.2012. 07.00

Nosauciet kurā Rietumu rezidentūra vienlaicīgi var iegūt doktora grādu, nepagarinot rezidentūru divtik. Maksas vai bezmaksas.

Neviens nerunāja par mēģenēm rokās, bet pilnīgi droši var teikt ka cienijamais akadēmiķis neko daudz nesaprot ne no ģenētikas ne no imunohistoloģijas. Apbrīnojams ir tikai šīs personas bezbailīgums – netīšām kāds var uzprasīt: “Cienijamais, profesor, vai nevarētu pateikt kā Jūs genotipējiet to vēža slimniekus, kas ir PĶR par ko rakstijāt?” vai arī “kādas sekundārās antivielas tika lietotas tai histoķīmija tajā un tajā pētijumā”? Var sanāk nesmukums.

Kukuļņēmējiem nav nekur jābrauc, dzīve ir tā pat trekna, īpāši ja šefiņš piever acis.

Painteresējaties par tādiem cilvēkiem kā piemēram dr.Auce neiroloģijā vai dr. Jurģe stomatoloģijā. Ja pajautātu viņiem – viņi pateiktu to pašu ko citi – RSU ir korupcijas perēklis un viens no iemesliem kāpēc viņi pameta Latviju. Nu ļoti liels zaudējums, šo ārstu IQ stipri pārspēja RSU vadības IQ. Tagad viņi strādā ļoti labos centros Karalistē un tikai sliktos sapņos redz RSU. Un nekad neatgriezīsies. Cieti.

Gribētu arī jūsu komentārus par šo ziņu http://www.stradini.lv/page/133&news_id=155 kā akadēmiķis varēja vadīt grupu ja pats šo metodi nekad nav apguvis?

Atbildēt

Rasma Stara 10.10.2012. 22.28

Bubas kungam/kundzei derētu zināt, ka rakstnieka uzvārds ir Orvels.”Dzīvnieku ferma” (Animal Farm) ir Džordža Orvela 1945. g. romāns, ko uzskata par vienu no nozīmīgākajiem XX gs. antiutopiskajiem romāniem. Romāns ir veidots politiskas alegorijas formā un balstīts uz notikumiem, kas norisinājās PSRS Josifa Staļina valdīšanas laikā. Vēloties izcelt sava komentāra nozīmību , var jau izmantot dažādus argumentus, tomēr pārspīlējumi rada melu iespaidu. Ļoti iespējams, ka profesoru dēli un meitas aizstāvas ātrāk, jo ir auguši vidē, kurā garīgs darbs ir cieņā. Tā gan nav likumsakarība, jo ne visos gadījumos bērni izvēlas vecāku ceļu. Doktora darba izstrāde rezidentūras laikā nav nekas neparasts arī neprofesoru ģimenēs, to arī nevar uzskatīt par nelikumību, īpaši, ja vienu no studiju programmām apgūst par saviem līdzekļiemm. Daudziem zināms, ka , lai Bubam līdzīgiem nerastos šaubas par likumību,ja man neviļ atmiņa, Gardovskis juniors bija maksas, nevis budžeta rezidents.
Jautājums par publikācijām ir interesants. Neesmu manījis, ka ārvalstīs klīniku,zinātnisko centru vadītāji skraida ar mēģenēm rokās. Šodien zinātne ir multidisciplinārs darbs, tomēr rakstu negatavo 5-6 autori , pieķērušies pie vienas pildspalvas, to izdara 1 cilvēks, kuram piebiedrojas citi. Ir neētiski, ja vadītājs savu vārdu raksta pirmo publikācijā,kuru uzrakstījis cits cilvēks. Projekta un doktoranta vadītāja iekļaušana rakstā kā pēdējo autoru ir pieņemta prakse visā pasaulē , un tā ir saistīta ar šo cilvēku intelektuālo ieguldījumu rakstā minētā zinātniskā jautājuma risināšanā.
Lai runātu par jauno ārstu aizplūdi , piemērs, nav izvēlēts veiksmīgi, jo no ķirurģijas klīnikas jaunie àrsti tiek sūtīti mācīties uz ārzemēm , bet neviens tur nav palicis. Ja Jums zināma cita informācija, miniet uzvārdus!
Atgriezīsimies pie Orvela.Kviecējs ir cūka, kas izmanto savas zināšanas, lai apvestu ap stūri fermas iemītniekus — tiek izdomātas pasakas, nebijušas lietas un leģendas, lai tikai apmuļķotu dzīvniekus. Kviecēji – cilvēku sabiedrības locekļi aktivizējas tad, kad tuvojas kādi notikumi, bet pārējā laikā viņu darbi nav pamanāmi. Jums ir zināma taisnība, kviecējus RSU ātri atmasko, un tie tur nav cieņā!

Atbildēt

skiboardslv 10.10.2012. 12.53

ļoti interesanti komentāri. Zinot RSU virtuvi jāpievieno vēl pāris interesanti fakti.

RSU ir izteikts nepotisms. Rektora dēls, tā pat kā dažu citu profesoru dēli un protežē rezidentūras laikā paspēj iegūt arī doktora grādu. kas nav īpaši legāli, bet paātrina “jaunās maiņas” izveidi.

Visus tos rakstus par ko kungi iepriekš te plēsās, tādam Gardovskim raksta rezidentiņi jeb jaunie ārsti, reāli daba vadītāji ir cilvēki kas pārvalda metodes (histologi, ģenētiķi). Gardovska kā darba vadītāja pienesums šai darbos ir tuvu nullei. Katrs darbs, kas iznāk no minētā kunga centra tiek pabāzts zem viņa vārda, tādējādi dodot punktus kā “zinātniekam”, kas savukārt dod iespēju noturēties 10 krēslos un vēl kādu dabūt klāt. Pēc noklusēta skandāla 2 gadus atkaļ, Gardovska vārds tika likts jau kā viens pirms pēdējā autora, bet pēdējo gadu atkal kā pēdējais, jo tuvojas kāds svarīgs brīdis, kad tās var noderēt.
Jaunie ārsti ir tik iebiedēji, ka nevēlas par to runāt, jo pat nejauši izrunājoties var zaudēt cerības dabūt ķiruga serifikātu.

Pārmest aizbraucējiem ka viņi bēg ir samērā nekorekti, jo liela aizbraukušo daļa tiešām bija un ir izcilības LV līmenī, kas nespēj samierināties ar pastāvošo situāciju kaut vai tai pašā RSU. Apvienotā Karalistē pašlaik strādā vismaz pāris jauno ārstu. kas spīdoši pierādija sevi darbā tur, atgriezās Latvijā, saskārās ar nicinošu attieksmi no RSU vadošās kliķes, un aizbrauca atpakaļ uz Karalisti.

Kungiem RSU vadībā iesaku pārlasīt Dž.Orvila “Dzīvnieku fermu” un padomāt.

Atbildēt

skiboardslv 05.10.2012. 05.03

jurimjurmalniekam
Salīdzināji arī Rietumeiropas doktora grādu ar Austrumeiropas. Līdzīgas ir, apmēram kā kanāls un kanalizācija. Ko tāds resns, miegains profesors (kam lielākie ienākumi ir no zāļu firmu klīniskiem pētijumiem un lielakais laiks paiet vizinoties pa konferencēm) var iemācīt jaunajam pētniekam doktorantūras laikā? Viņš tak pats nekad normālā doktorantūrā nav gājis, neko pats savā dzīvē nav atklājis un pārtiek atgremojot citu radīto.

Atbildēt

mary75 03.10.2012. 06.50

Tas, ka AI Latvijā ir, bieži vien, tikai apsviedīgu cilvēku bizmnes, kuram nav nekas kopējs ar konkurentspējīgu zināšanu iegūšanu, jau ir aksioma.
Nojausmas līmenī to visu, principā, apzinajas daudzi, autors, toties, salicis visu “pa plauktiņiem”, raksts lielisks.
Galvenais, lai tie, kas atbild par AI, izdarītu att. secinājumus, un, lai reformas atbalstītu visa valdība.

-1

Atbildēt

Egitazz 02.10.2012. 23.01

Mums ir tik daudz studentu, jo ir absolūti degradēta vidēja profesionālā izglītība.
Gadiem ilgi visi skrien uz augstskolu, jo iet uz arodvidusskolu-fū, nav prestiži. rezultātā izveidojās situācija, ka labs metinātājs pelnī vairāk nekā kāds menedžeris ar augstāko izglītību.

Tātad, jāveido stratēģijas tā, lai būtu labas arodvidusskolas, kurās ies arī visai spēcīgi skolnieki, jo modernas iekārtas nemaz tik vienkāršas nebūs.

-2

Atbildēt

Agris Āva 02.10.2012. 19.43

Vēl viens avots bezmaksas pieejai lieliskiem izglītības materiāliem: MIT aizsāktais, tagad arī Hārvārdu un Bērkliju pārstāvošais EdX https://www.edx.org/

Atbildēt

wolf89 02.10.2012. 19.25

Ļoti labs raksts tikai viens bet – man pietrūkst avotu, piemēram, no kurienes ir informācija par to, ka Latvijā ir otrs augstākais studentu skaits pasaulē uz 10 000 iedzīvotāju? Labprāt statistiku papētītu sīkāk, diemžēl google šoreiz nepalīdz.

Atbildēt

Egitazz > wolf89 02.10.2012. 23.04

šie cipari bija arī kaut kur uz 90.to gadu beigām. Man liekas, tas visus iedzina eiforijā “cik mums izglītota tauta”, neskatoties, kāda ir kvalitāte un kādas ir profesijas.

-2

Atbildēt

rencisv > wolf89 03.10.2012. 00.58

Te bus petijums tiesi par Latviju, tacu Eurostat to ari visu var atrast. Lai veicas. ugis gruntmanis http://www.unece.org/fileadmin/DAM/stats/documents/ece/ces/ge.11/2010/wp.33.e.pdf

-1

Atbildēt

wolf89 > wolf89 10.10.2012. 13.08

Liels paldies!

Atbildēt

Janis 02.10.2012. 19.19

Ļoti labs raksts.

Jau vairākas reizes pēdējā laikā nācies saskarties ar to, ka it kā atzīts pasniedzējs pierauj rupjas kļūdas, dara to publiski un tos, kas uz tām norāda vēl uzaicina “atnākt uz viņa lekcijām”, ar domu, ka cilvēks “neko nesaprot”.

Tas ir ne tikai spēju, zināšanu vai pieredzes, bet lielā mērā arī attieksmes jautājums – mūsu izglītības sistēma ir pilna ar šarlatāniem un plaģiatoriem, kuriem īstā vieta ir pavisam citāda rakstura darbā.

-2

Atbildēt

Baiba 02.10.2012. 16.17

Cik saprotu ilgi briedis un beidzot nobriedis raksts :) Apsveicu Uģi par drosmi, par drosmi runāt par tabu tēmu publiski, ne pagrīdē, zem segas kā daudzi citi. Ir tik smagi runāt par šo sasāpējušo tēmu tai laikā kad tā pati RSU atspērusies stāsta ka ir viena no vadošām Universitātēm reģionā un problēmu nav, ka nav nekādu problēmu ka students pageidz augstskolu pusizglītots, ka par doktorantu kļūst tikai savējie un PhD grāds ir durvis uz vadošu amatu ne interese par pētniecību, utt.
Latvijā jau sen ir vajadzīgas reformas augstākā izglītībā, izskatās ka minists Ķīlis ir nopietni nobriedis ko darīt, kaut arī komunikācija ar sabiedrību stipri klibo. Bet nu virzība ir, tas labi. Viegli nebūs – pretīm stāv padomju laika funkcionāri un viņu paziņas ar plašu pazīšanās loku, lieliem līdzekļiem un atslīpētu demagoģiju.
Starp citu tuvojas RSU rektora pārvēlēšanas – tas būs lielisks piemērs samilzušām probēmām par ko Uģis runā, kad paši sevi ievēlēs.
Veiksmi.

+14

-3

Atbildēt

janisholsteins > Baiba 02.10.2012. 17.57

varbūt ar jauno rektoru RSU paveiksies. LU taču izdevās ievēlēt sakarīgu rektoru, kurš saprot kādai jābūt kvalitatīvai rietumu izglītībai un modernai augstskolai.

-3

Atbildēt

viesturs > Baiba 03.10.2012. 08.49

Neizdosies viss! Darbiniekiem tiek dalīti Zīgerista banāni-ekskursijas ar “viss iekļāuts”, algu pacelšana,apdrošināsānas polises, iebaidīšana utt. Un kāda sakritība -tieši pirms vēlēšanām!

Atbildēt

Rasma Stara > Baiba 04.10.2012. 00.20

Interesanti apgalvojumi! Varbūt ir arī konkrēti uzvārdi, fakti, paša pieredze? Vai tad ir ziņas, ka RSU rektoru nevēl satversmes sapulce aizklātās vēlēšanās? Cik sekoju presei – rektoru vēlēšanu norisi nosaka likums, pretendenti var pieteikties brīvi un vēlētāji var balsot par ko grib, jo neviens jau nevar uzzināt , kas par ko ir balsojis. Neesmu dzirdējis, ka šīs lietas netiktu ievērotas, un kaut vienā valsts augstskolā rektors pats sevi ieceltu.

Atbildēt

Baiba > Baiba 04.10.2012. 07.16

Studentu vidū smējāmies ka RSU kā Krievijā Puķins ar Medveģevu – varu piespēlē pēc vajadzības. Jautājums tagad varu dod atpakaļ Vētram, jai Gardovskis vēl paturēs :)

Atbildēt

rencisv > Baiba 04.10.2012. 21.08

Vel varbut neliela piebilde, par “vieglo” tiksanu ASV universitates slimnicas. USMLE (United States Medical Licensing Examination) gada liek 23000 jauno arstu, noleik kadi 75% (es domaju lidzigi ka Vacija, augstak tiek verteti ari Vacija tie vacu medicinas studenti kas to spejusi nokartot, varetu to kartot ari Latvia, lai saprastu kada ir musu izlglitiba, eksamens ir elektronisks 2 dienas, 1 jautajums, 1 minute, 8 stundas katru dienu, tatad 960 jautajumi kas jatbild) bet tikai kadi 7000 spej atrast rezidenturas vietu. Musu programma ir 2000 pieteikumi uz 60 vietam, 1400 no tiem ir arzemnieki, uznem 5-6 labakos (nekad nav bijis USMLE pieteikums no Latvijas pedejos 6 gados iekskigas slimnicas, jo to es vienmer rupigi apskatos). Vieglak rezidenturu ir dabut community hospitals, bet pec tiem akademiska karjera ir loti sarezgita. Lai tiktu, bet galvenais lai noturetos un virzitos uz prieksu akademiska karjera, kur ligumu parsledz katru gadu, kur katra darbs tiek vertets no visam iespejamam pusem, ir gruts, bet taja pasa laika loti interesants un stimulejoss darbs.
Par rektora velesanam.
Vienu menesi pirms velesanam izsludinat pieteiksanos, un domat ka kads pieteiksies no arzemem, uzzinas ka seit lietas notiek, iepazisies ar kolegiem, parunas lietas ar kolegiem un sapratis startet, to nevar izdarit 1 menesa laika. Citas universitates rektora meklesanai pavada gadu, kamer tiek interveti daudzi kandidati, un ir saprastas kadas ir vinu kvalifikacijas. Viens menesis ir domats ieksejam kandidatam, tas ir absoluti skaidrs. Es gribetu vairak uzzinat ka tiek ieveleti/izviziti satversmes nedaudz vairak par simtu cilveki, jo RSU dokumentos tas nav atrodams. Tartu universitate tika izvirziti 9 kandidati (tur padome ka universitates lemejvara darbojas), redzesim cik bus mums un vai notiks publiskas diskusijas starp kandidatiem.
Padomes, jaliek cilveki neviss kas pilda ministra paveles, bet tadi kam ar sirdi rup augstaka izglitiba, un kas redzot kads ir valsts globalais plans izglitiba, sinhronize sis darbibas valsts parstavetas augstskolas. Jo situacija kad pasi lemj (senats), tad daudzi no tiem pasiem dara to ko jau nolemusi, un kur sis intereses parklajas, rada milzigus necaurspidibas riskus sistema. Domaju ka 1.5miljoni Ls lidzekli kas bija domati rezidentiem, un arstiem/pasniedzejiem kas vinus apmaca, sada veida nebutu “uzkrati” situacija kad dala so pasniedzeju/arstu sanem loti maz un viniem ir nepieciesama si naudina! Runas, ka par so naudu tiks pirkts mass spektroscops, kas maksa 500 000Ls, kuram ar rezidenturu nav nekada sakara, ir nepareizi.

Atbildēt

Secinājums: 02.10.2012. 16.17

Histērisks raksts, kas ir pilns ar rupjām kļūdām, un kalpo vien kā populisma paraugs.

-10

Atbildēt

rencisv > Secinājums: 02.10.2012. 22.41

Ludzu miniet piemerus kuras it pielautas rupjas kludas. Tas mums visiem butu jazin, jo visus savus bazes datus esmu rupigi parbaudijis, pirms rakstu. Liels paldies.

Atbildēt

Rasma Stara > Secinājums: 04.10.2012. 00.05

Vēlētos saprast , kādu vēsti vēlas nodot sabiedrībai autors, veikli manipulējot ar statistiku un savu pieredzi ASV. Minot daudzās augstskolas Latvijā , vajadzētu lasītājam paskaidrot, ka milzīgo augstskolu skaitu veido ne tikai īstās augstskolas , bet arī visas koledžas, par kurām kļuvušas skolas, kas PSRS bija vienkārši kādas amatu skolas , piemēram, māsu skolas, celtniekus un citus amatniekus sagatavošanas iestàdes. Valsts augstskolas ir tikai 17, no kurām 6 studējošo skaits nesasniedz 1000 , to skaitā ir nonākušas arī mākslas augstskolas, kuras nekur nav ar lielu studējošo skaitu, bet izceļas ar nacionālu kulturālu savdabību.
Sabiedrībā tiek iesēts mīts, ka augstskolas neko citu nedara kā izšķērdē valsts naudu sliktā izglītības kvalitātē.
Šeit ir daži dati no IZM statistiskā pārskata par pagājušo mācību gadu.
Pagājušajā mācību gadā par valsts budžeta līdzekļiem uzņemti 6612 studenti pamatstudijās un 3610 augstākā līmeņa studiju programmās.Tas nebūt nav daudz.
No 62084 studentiem, kas mācās valsts augstskolās, 32009 mācās par maksu.
Ķīļa kungs vēlas, lai demokrātiski ievēlēto rektoru- profesoru vietā augstskolas vadītu ministra politisko padomju iecelti menedžeri – bez konkursa, akadēmiskiem grādiem, tie vienmēr uzticami, spēj ar studentiem kontaktēsies tviterī un vismaz vienu no universitātēm ātri vien ieceļ pirmajā simtniekā pasaulē. Vai šādi precedenti ir citās valstīs? Ja Latvija tam gatava, tad nosauciet ,piemēram,šādas padomes sastāvu kādai no augstskolām?
Par to, ko darīs tiem 22643 studentu, kas mācās juridisko personu dibinātās augstskolās ( faktiski privātās) netiek runāts, jo ministrs var ietekmēt tikai tās 122 vietas , kas nodrošinātas no valsts budžeta līdzekļiem. Privātās augstskolas padomes ar politiskiem ielikteņiem neviens nevadīs, un tur joprojām notiks tas, kas tur notiek – izglītība ir ļoti dažāda, diplomi – vienādi. Vai kvalitātes problēmas tur nav Latvijas problēmas vairāk nekā valsts augstskolās ? Kā ir ar mācībspēku zinātniskām publikācijām un profesoru vēlēšanām Ķīļa kunga augstskolā?
It kā pārliecinoša ir arī vēsts, ka kvalitāti var panākt apvienojot augstskolas. Būtu saprotams, ka labākajam pievieno vājāko, bet ne šoreiz. Ķīlis sit uz pleca Auziņam,sajūtot viens otra atbalstu. LU , protams, ir tā labākā, kurai jāapvieno visi gaišie prāti. Kādus LU kvalitātes rādītājus var uzrādīt raksta autors,lai pārliecinātu, ka LU ir tā labākā? Raksta autors nav ieskatījies IZM statistikā, bet tur ir interesanti dati, piemēram, zinātnes un pētniecības rezultatīvie rādītāji: starptautiski citējami raksti uz vienu darbinieku LU 0,3, RTU 0,4, LLU 1,6, , RSU 3,0.
Ārvalstu studentu skaits LU 403, RTU 313, RSU 527 , pārējiem daži desmiti. Izskatīju IZM statistiku ministrijas mājaslapā, bet LU izcilību tā arī neatradu
Autors neslēptā naidā pret savu bijušo augstskolu (diezinko viņi pāri nodarījuši?) iesaka pievienot RSU LU – tiešām, ja jau RSU ir desmit reizes vairāk publikāciju uz vienu cilvēku , salīdzinot ar ar LU, LU reitings varētu pacelties. Ja vēl pieskaita ienākumus no vācu, zviedru un norvēģu studentiem, kuri pārliecinoši izvēlas RSU, nevis LU, tad ar to varētu novērst tuvojošās nepatikšanas, par kurām nu jau runā diezgan plaša akadēmiskā sabiedrība. .

Atbildēt

Rasma Stara > Secinājums: 04.10.2012. 00.06

Arī pašiem reformu iniciātoriem savu izcilību vajadzētu sabiedrībai pierādīt. Raksta autors diemžēl pats disertāciju nav uzrakstījis un aizstāvējis, bet publikāciju skaits ASV profesoru reitingiem – ļoti niecīgs, tāpēc visus tos, kas disertācijas aizstāvējuši, ne sevišķi labi ieredz. Un nav tiesa stāstam, ka PhD nav nekāda vērtība ASV, ja tik daudzi profesori arī medicīnā to tomēr iegūst.
Ķīļa kunga pēdējo gadu publikācijas arī neizdevās atrast starptautiski citējamā presē, bet ievēlēšana asociētā profesora amatā nav notikusi tā caurspīdīgi – pēc visiem Latvijā noteiktiem kritērijiem, tāpēc labi būtu to sabiedrībai pastāstīt un parādīt ar konkrētām atsaucēm, kas akadēmiskos prātus ļoti nomierinātu, jo citādi sāk likties , ka arī par profesoru var tikt divos ceļos -vienā – likumā noteiktā kārtībā vai kā ASV – visi ārsti , kas māca , tiek pie profesora nosaukuma itin viegli.
Abiem kungiem acīmredzami nav pieticis spēka paškritikai, jo visi iztērēti , nesot dubļu spaiņus , lai ar tiem dāsni aplietu dzimtās zemes akadēmisko sabiedrību un katram jaunietim iedotu rokā biļeti , ar kuru varētu aizbraukt tālu prom no Latvijas uz neatgriešanos.
Lai runātu par izglītības kvalitāti , jārunā konkrēti, kas ir labs vai slikts katrā konkrētā augstskolā, jāvērtē studiju rezultāti. Nevar visus bāzt vienā maisā. Nevis šķeļot, bet vienojot akadēmisko sabiedrību un studējošos, jālemj, ko mēs reāli ar patreizējo finansējumu varam izdarīt, lai kvalitāte būtu arvien labāka.
Bez tam Gruntmaņa kungs varētu būt ļoti noderīgs stāstam par universitātes slimnīcām, kuras patiešām ne tikai nes universitātes vārdu, bet ir universitāšu būtiska sastāvdaļa līdzīgi kā tas ir Igaunijā, Lietuvā, visā Eiropā un attīstītās pasaules valstīs, bet ne Latvijā. Kaut kā par šo tēmu saruna nevedas nekad. Interesanti kāpēc, dodot padomus Bārzdiņa kungam, tas nekad nav izskanējis…

Atbildēt

Baiba > Secinājums: 04.10.2012. 07.07

Juri, pirmais ieteikums – iemācies savu domu izteikt īsāk, ūdens liešana vairs nav modē.
Kas attiecas uz PhD ASV tad tam tiešām nav īpaša nozīme ASV ārstu vidū, piemērs ir kaut vai dr. M.Brown – kam ir MD grads, bet ir Nobela prēmija par pētijumiem holesterīna metobolismā (starp citu strādā tai paša iestādē kur Uģis). Man priekšniece Helen Hobbs – tas pats – MD, rezidentūra un postdoktorantūra – tas netraucē vadīt milzīgu zinātnisku centru. Eiropā ir kā apsēti ar savu doktorantūru – pāris gadus kaut ko pabaksta, sareiķina p-value, dabū doktora grādu, tad profesoru un viss beidzas. Burtiski dodas zinātniskajā pensijā.
Nevienam nav iebildumu ka RSU publicē daudz publikāciju, bet ir iebildumi kā to dara. Nu piemēram nemitīgi tiek pieraktīti autori un daudz kas cits.

-1

Atbildēt

rencisv > Secinājums: 04.10.2012. 15.51

Jurim Jurmalnieka kungam, paldies par jautajumiem, meginasu tos pec secibas atbildet.
1. RSU man neko nav nodarijusi, esmu pateicigs savai augstskolai ka vareju tur macities. Neesmu rakstijis neko pret so augstskolu, vienigi pret tas vaditaju, kam pec butibas nepiekritu vairakos svarigos jautajumos studentu aptaujas par pasniedzejiem, finansu necaurspidiba, vadibas stils un nespeja skatities uz lietam valstiski, tas ir gadu no gada uznemot fantastiksi lielu studentu skaitu un prasot nodoklu maksatajiem par to maksat. Uznemot arzemju studentus, kuru speja 4-6 kursa sarunaties ar pacientu ir nieciga. Cinisanas PRET to, ka universitasu beidzeji var brivi izveleties kura universitate iziet rezidenturu.
2. Neesmu neviena raksta runajis par kada pievienosanu kadam, un vel jo mazak kuru kuram, te autors izsaka savus uztraukumu, tacu tas nav tas ko es esmu rakstijis. Par publikacijam, IZM dati no 2008 gada par kuriem Jus runajat ir interesanti, SCI starptautiska indeka publicetas uz vienu zinatnisko darbinieku visvairak ir Vidzemes augstskolai 3.8, LSPA 2.4, RSU 0.5 un LU 0.1. Skiet pareizak butu skatities pa nozarem, piemeram medicinu starp augtskolam SCI Austrum Eiropas sadala kura diemzel RSU nav http://www.scimagoir.com/pdf/sir_2011_world_report_eastern_europe.pdf, seit ari var apskatit publikacijas pa nozarem un salidzinat ar Lietuvu, Igauniju vau Krieviju.
3. Par to kurs ir cik labs vai slikts, cik un kada “svara” publikacijas ir, var spriest tikai cilveki kas spejusi publiceties augstaka ranga zurnalos, ja tada nepieciesamiba rastos, eksperti vares izvertet manas publikacijas un so publikaciju “svaru” un salidzinat ar komentetaja paveikto, vienmer esmu iestajies par maksimalu caurspidibu jebkura procesa. Publikacijas pie kuram esmu stradajis ir gandriz visos labakajos pasaules zurnalos mana lauka, ari JAMA, jeb Journal of American Medical Association ko katru nedelu lasa ap 2 miljoniem arstu visa pasule.
Esmu profesors un klinikas vaditajs Teksasas universitates, medicinas fakultate, vieta kur strada 5 Nobela premijas laureati un kur ligumus ar profesoriem parsledz katru gadu. Lai parslegtu ligumu, katra devums tiek izvertets pec studentu, rezidentu, padoto un pacientu aptaujam, nolasitam lekcijam universitates, un kongresos. Seit ligumu katru gadu neparsledz tapec ka kadam kads patik vai nepatik.
Esmu uzsveris jau ieprieks ka doktora grads jeb PhD ir nepieciesams medicina TIKAI tad, ja cilveks grib iemacities veikt basic science petijumus un ari tad tas nav nepieciesams, jo 3 no musu Nobela premijas laureatiem UT Southwestern nav PhD, bet MD. Prakse Latvija, kad pec PhD (liela dala so zinatnisko darbu kas veikta lai iegutu sos doktora gradus nav publicejama starptautiskos zurnalos) iegusanas petnieciba apstajas un ka tas ir tikai veids ka ienemt administrativu amatu, ir sva sakne un pec butibas nepareizs un butu jamaina. Ne profesoriem Keggi, ne braliem Zariniem nav PhD, tacu vini visi ir profesori Yale, Harvard un Stanford universitates, kas katrs ir bijusi celmlauzi sava lauka.
Vel jo vairak, Latvijas zinatnieku ar PhD CV, tiek sajaukti abstracts, prezentacijas konferences un peer reviewed publications, kurus es aicinu autoram vienalga kada indeksa ielikt un apskatities cik tie ir RSU, LU vadosiem medicinas administratoriem. Vel jo vairak to tema mainas, un zinatnes aprindas visa pasaule tam ir labi zinami iemesli, ka piemeram klinikas vadiraja pierakstisana pie publikacijam.
Tiesam liels paldies ka lasijat un komentejat.

Atbildēt

Rasma Stara > Secinājums: 04.10.2012. 23.09

Gruntmaņa kunga argumenti mani mudināja painteresēties, vai patiešām apgalvojumi par RSU ir pierādījumos balstīti. Izrādās tomēr , ka sabiedrības maldināšana un spēlēšanās ar nepārbaudītiem faktiem kļuvusi viņam par paradumu. Šķiet , ka profesoram nav bijusi vēlēšanās pārbaudīt faktus, pirms tos nodot sabiedriskai apspriešanai. Studējošo anketēšana līdzīgi kā citās Latvijas augstskolās notiek regulāri pēc katra cikla vai moduļa , dati tiek apkopoti un rūpīgi analizēti. Tikai tagad tas notiek elektroniski. Finanšu necaurspīdīgums ir mazticams, jo visas augstskolas budžetu plāno, sākot no struktūrvienībām, augstskolās budžetu un tā izpildi koleģiāli apspriež un apstiprina Senāts , kontrolē Ministrijas. Nav iespējams, ka tas būtu RSU savādāk. Esmu dzirdējis, ka RSU ir ISSO sertifikāts, darbinieku vērtēšanas sistēma, elektronisku dokumentu aprite un daudzas citas lietas, kuras tikai tagad sāk ieviest valsts pārvaldes sistēmas. Biju vienā lekcijā, kurā to stāstīja
Par studentu uzņemšanu Gruntmaņa kungs ir pilnīgi dezinformēts. Latvijā Augstskolas pašas nenosaka budžeta studentu skaitu. Studenti tiek uzņemti atbilstoši valsts pasūtījumam , kuru nosaka nozares ministrija nevis augstskola.
Nupat atgriezos no starptautiskas konferences. Eiropā PhD grāds ir ļoti prestižs un neviens Gruntmaņa pieredzi pārņemt netaisās. Arī ASV PhD grāds ir prestižs, tas ietekmē pozīciju akadēmiskā vidē un sabiedrībā, tā teica tie ASV profesori, kuriem šis zinātniskais grāds iegūts.
Latvijā profesorus valsts augstskolās ievēl profesoru padomes aizklātā balsošanā, rektori tur parasti nepiedalās, pretendentam jāatbilst valsts noteiktiem kritērijiem, rektori profesorus neieceļ.
Par publikācijām 2008. g . dati ir novecojuši, jaunākie ir IZM mājas lapā par 2011/ 2012 g, tur ir citas proporcijas.
Latvijā patiešām viss nav tik caurspīdīgs kā ASV, jo publiski pieejamas tikai amatpersonu algas.
Ieskatoties Teksas universitātes mājas lapā , atradu Gruntmaņa kunga algu un mani tā pārsteidza. ASV profesionālās kompetences novērtējums tieši korelē ar gada algu. Mani pārsteidza augstais Gruntmaņa kunga pašnovērtējums , kuram pilnīgi neatbilst zemais ranžējumu algu sarakstā – kaut kur zem ārstu palīgiem un kvalificētām māsām???
Pievienoju pārdomām un salīdzināšanai kopiju no Teksas universitātes mājas lapas.
Vēl domāju, ka mīlestību pret Latviju apliecina arī cieņa pret dzimto valodu. Elektroniski sazinoties un ātri rakstot,teikumos katram var iezagties sīkas pārrakstīšanās kļūdas. Žēl, ka Gruntmaņa kungs pret dzimto valodu izturas ar lielu necieņu, pilnībā ignorējot gramatikas likumus!

GOVERNMENT EMPLOYEE SALARIESTHE UNIVERSITY OF TEXAS SOUTHWESTERN MEDICAL CENTER AT DALLAS
INTERNAL MEDICINE Salaries at The University of Texas Southwestern Medical Center

Merrie Lynn Arnspiger Administrative Manager $105,456
Micki G Lacker ADVANCED PRACTICE NURSE $104,586
Kathleen H Toto ADVANCED PRACTICE NURSE $104,284
Christina Danielle Davis ADVANCED PRACTICE NURSE $104,000
Durward A Watson Physician Assistant $99,323
Brent Wayne Townsend REVENUE CYCLE MANAGER $98,126
Cathleen Keating Bauer ADVANCED PRACTICE NURSE $97,498
Lisa M Munn ADVANCED PRACTICE NURSE $97,227
Lauren Nelson Williams ADVANCED PRACTICE NURSE $96,926
Lisa Marie Swan FINANCIAL AFFAIRS MANAGER $93,328
Laura Robinson Physician Assistant $93,136
Ugis Gruntmanis Associate Professor $91,500

Atbildēt

rencisv > Secinājums: 04.10.2012. 23.43

Jurmalnieka kungam,
Tas jauki, ka Jums tik Tuvi sakari ar RSU un varat tik atri “paintereseties”.
Man loti zel to teikt, bet Jus runajat absolutas mulkibas.
1. Es nerakstiju, ka nenotiek aptaujas pec cikla un par ciklu, jautajums vai notiek aptaujas par pasniedzeju, tas ir par Jums Jurmalnieka kungs? Par ciklu aptaujas esmu redzejis, tur jautajumi ir uzstaditi, ta ka, sarezgiti ir atbildet, ka vajadzetu labak, un ko tiesi darit labak.
2. Tas ir Latvijas variants ka PhD nosaka pozīciju akadēmiskā vidē un sabiedrībā, cilvekiem kurus es pazistu ar so gradu, tas nosaka ka vini prot stadat labratorija, iznemt genus, ielikt genus, tasiti PCR, Western blot un tt. Tas NEKAD nav tapec, ka tas palidz administrative amata iegusana, protams ka tas palidz cilvekam but veiksmigam basic research tacu ari ne vienmer, ko teicu ka 3 no 5 musu Nobela premijas laureatiem ir MD, un nav PhD. Galvenais ko Tu spej izdarit ar so gradu, neviss ka tas Tev ir. Ta ir Latvijas kaite, ka uzskata ka tas palidz “pozīciju akadēmiskā vidē un sabiedrībā”. Raktitajs drosi var uzradit savas publikacijas un citejamibu, tas ir viens no kriterijiem ka verte akademisko personu.
Vai Jus negribat paprasit Kristapam Zarinam, Bertramam Zarinam, kadu prestizu vini varetu iegut no PhD, ja abi ir profesori? Tas ko Jus runajat ir aplami, un redzams ka par ASV , Kanadu maz zinat.
3. UTSouthwestern maksa tikai dalu no manas algas, parejo maksa Dallasas Veteranu slimnica, ta ka ari sis Jusu apgalvojums ir aplams.

Atbildēt

Baiba > Secinājums: 05.10.2012. 01.33

Incanti, kā notika “painteresēšanās”? Uzgriezi Gardovska nummuru un uzprasiji vai viņš nav korumpēts? Un viņš teica ka nē, un visi mēs uzreiz ticam :)
Žēl ka nav jums dorsmes savu īsto vārdiņu pieminēt, man ar gribētos apskatīties jūsu publikācijas un algu, savādāk tā nesmuki sanāk.
Par publikācijām runājot, paskataties kādi ir tie LV publikāciju žurnāli, kāds IF utt. Un salīdziniet ar Uģa publikācijām. Un tad ar savām.
Nākamreiz kad uzzvanīsiet Gardovska kungam pajautājiet arī par Gulmanes kundzes akivitātēm RSU, par to kā savulaik AML kārtīgi izgrāba Stradiņa slimnīcas kasi (kas ir iemesls kāpēc neviens negrib zem tādas RSU strādāt), par gadijumu ka Zinātņu Akadēmijā tika pa nakti mēģināts mainīt vēlēšanu biļetenus. Pajautājiet kā tas nākas ka Jāņa vadītā klīnikā Stradiņos tik negausīgi ņem naudu un ko tāds rektors var mācīt jaunajiem ārstiem? Ir vēl daudz ko pajautāt. Nekautrējaties, pajautājiet.

Atbildēt

loptik > Secinājums: 05.10.2012. 02.58

Kunksteja un steneja vietejais anonimais macibspeks. Rakajas pa googli un beigas nolaidaas turpat, kur parasti: latvieshu valoda neesot pietiekami laba un “algu deretu lielaku”… Nozhelojami, ja vien parejiem (autoram) nebutu jatere laiks uz sho anonimo pljepinashanu.

Citadi protams autoram taisniba. Atslegas jautajums gan vairak ir: vai tas jau nav musdienas visparzinamas patiesibas (pret kuram stridas tikai tie, kas pie siles). Kaut kaa liekas, ka tas intelektualas leadership laiks ir beidzies, un te nu nonakam pie jautajuma: vai vispar ir iespejama kada talaka kontribucija no ASV otra krasta skatoties… Tads trimdas jautajums :)

Atbildēt

Rasma Stara > Secinājums: 05.10.2012. 11.08

Jums taisnība, ka būtu jārunā par iespējam lietas darīt labāk , izmantojot pasaules pieredzi. Mana pieredze, sadarbojoties ar rietumu valstīm, ir ļoti konstruktīva. Viņi ar cieņu izturas pret cilvēkiem un darbu, lai palīdzētu , cenšas iedziļināties procesos, dokumentos, rezultātos ļoti detalizēti. Rietumu pasaulē akadēmiskā vidē skarbi apvainojumi var tik izteikti tikai tajos gadījumos, ja tam ir dokumentāli pierādījumi.Pretējā gadījumā to vērtē kā dzelteno presi , un par to neviens par varoni nekļūst. Eiropas izglītības sistēma no ASV atšķiras , arī Eiropā starp valstīm pastāv nacionālas atšķirības, kuras nelauž , neiznīcina, bet mēģina harmonizēt. Pasaulē nav zelta etalona. Pasaulē izglītība ir kļuvusi par spēcīgu biznesa nozari un Latvija nav izņēmums. Biznesā neviens negrib maksāt par sliktu produktu. Ir atšķirības starp lielām valstīm un mazām. Latvija ar patreizējo budžetu augstākā izglītībā nevar konkurēt ar pasaules lielvalstīm, tai jādomā par savām realizējamām prioritātēm un priekšrocībām, starp kurām noteikti nav Nobeļa prēmijas laureāti. Pirmkārt , mums jādod laba izglītība jauniem cilvēkiem nozarēs, kuras vajadzīgas sabiedrībai. Mums ir vajadzīgi labi profesionāļi – skolotāji, inženieri, ārsti, kultūras darbinieki un ekzakto zinātņu pārstāvji u.c. Vai šajās nozarēs jau tagad sagatavo labus speciālistus? Jā, bet ne visos gadījumos? Latvijai ir nepieciešama izglītības telpas internacionalizācija , un ārvalstu studentu pieplūdums tam ir labs indikātors.
Ja Jūs papētītu zinātnes rezultātus starp valstīm, tad atklātos, ka viena starptautiski citējama publikācija ASV ir izmaksājusi neskaitāmas reizes vairāk nekā Latvijā. Zinātnes līmenis valstī diemžēl ir cieši sasaistīts ar atvēlēto budžetu. Ar bada cietēju nav ētiski runāt par to kā garšo zosu aknu pastēte, šādos gadījumos piedāvā maizi un darbu. Ja kāds vēlas palīdzēt , augstskolu durvis ir vaļā, nāciet ar labām domām , konkrētiem priekšlikumiem, projektiem. Nesot akmeni azotē, pazemojot cilvēkus, noniecinot viņu darbu , nekas labs neiznāks. Diemžēl neesmu dzirdējis no Gruntmaņa kunga nevienu labu vārdu par Latviju.
Ir labi, ka ikdienā ir iespēja strādāt blakus Nobeļa prēmijas laureātiem, tomēr tas vēl neliecina par personīgo izcilību.
Lai kā gribētos kritizēt Latviju , strādājot Eiropas valstu lielākajā daļā, PhD ir nepieciešams nosacījums. Itālijā par profesoriem saic arī skolotājus
Starp citu h indeks Gruntmaņa kungam arī ir pamazs – tikai 7, tas liecina par zemu publikāciju citējamību. Pēc LU profesora , rektora Auziņa teiktā vidējais profesoru h indeksa līmenis ASV ir 12. Tā kā izcilība neiznāk arī šeit nekāda.

Atbildēt

Rasma Stara > Secinājums: 05.10.2012. 12.38

Paskatījos Jūsu publikācijas, tik vien ir kā viena 2005. gadā ar 9 autoriem, veikta Latvijā, pētot nelielu slimnieku skaitu. Kāds ir bijis Jūsu un pārējo autoru personīgais ieguldījums raksta tapšanā?
Patreizējais darbs ārvalstun laboratorijā un īslaicīga viesošanās Gruntmaņa kunga kara veterānu slimnīcā arī vēl nenorāda par Jūsu izcilību.
Ja Jums ir konkrēti fakti par personu pārkāpumiem, būtu pareizi , ja Jūs ar saviem pierādījumiem grieztos kompetentās organizācijās.
Gulmanes kundzi diemžēl vairs neviens nevar pasveicināt, jo viņa sen jau aizsaulē. Cik man ir zināms, tad viņa strādāja par prorektori Vētras laikā un pašreizējam rektoram šeit nav nekādas saistības.
Par manām publikācijām neuztraucaties, to h index nav mazāks par Gruntmaņa kunga h- indeksu.

Atbildēt

rencisv > Secinājums: 05.10.2012. 16.33

Jurmalnieka kungam par Hirsa jeb H indeksu.
H indeks RSU rektoram, macibu, zinatnes prorektorem un senata vaditajam, visiem ir PhD un ienem vadosos amatus universitate ir sekojos, Gardovska kungam (23 publikacijas, citeti 272x un H index ir 7), macibu prorektorei (11 publikacijas, citeti 67x un H index 5), zinatnes prorektorei (18 publikacijas, citeti 151x un H index 7), senata vaditajam (4 publikacijas, 15 citacijas in H index 2), rezidenturas vaditaja Lividane (0 publikacijas, H indeks 0) Gruntmanim (14 publikacijas, 344 citacijas un H index 7).
Tatad musu augstskolu, zinatni, macibas, rezidenturu vada cilveki ar publikacijam, un H indeksu kas pec Jusu ieteikuma ir “pazems”, ja Jus paskatitos daudziem petniekiem Latvija tas ir augstaks, un viniem ari butu javada piemeram RSU zinatnes virziba, ka piemeram Marcim Lejam.
Otrais svarigais punkts par H indeksu, ir tas, ka tas domats GODIGAI darba izvertesanai, H indeks neanalize vai “temas metajas”, kas ES un ASV ir viens no galvenajiem kriterijiem grantu pieskirsanai, jo norada ka autors ir publikacijam “pierakstits”. Es pie katra sava raksta, petijuma esmu piedalijies no pirma sola lidz pedejam, ar dizainu, strategiju, rakstisanu, temas ir tas kas ir manas, un par kuram esmu runajis gan ASV, gan Eiropas vadosos kongresos, un par tam ari ir sis publikacijas.
Par Nobela premijas laureatiem. Tad Jus teicat ka PhD “nosaka pozīciju akadēmiskā vidē un sabiedrībā”, tad kad teicu ka Brown, Goldstein un 2011 gada Nobela premijas laureatam Beutler nav PhD, tad Jus peksni sakat ka Latvija Nobela premiju nevajag, bet laikam vajag daudzos PhD kuru zinatniska darbiba beidzas pec si grada iegusanas. Vai tas ir ko Latvijai vajag? Ne! Latvijai vajag lai so mazo naudu kas Latvijai ir sadala cilvekiem kam ar sirdi un dveseli zinatne interese, un kuri strada pie petniekiem kuriem ir izcils grantu, publikaciju pienesums, vai tas Jums liekas nepareizi?
Par Latviju. Ka jau teicu, nejauciet Latviju, ar daziem kungiem/dzem kam es nepiekritu, es vienozimigi esmu PAR Latviju un par tas godigu, caurspidigu attistibu, nevis ka lielvalstij, bet ka Igaunijai, Somijai. Es esmu PAR, tas ir iemesls kapec es turpinu Kristapa Keggi iesakto Latvijas arstu nemsanu uz Teksasas universitati un Veteranu slimnicu (kas ir akademiska universitates sastavdala un nedrikst pastavet neviena pilseta ja to nevada universitates macibspeki, ja tani nestrada rezidenti, un tur neapmaca studentus), Latvijas jaunie arsti dzivo pie mums majas 4 nedelas (tadi ir jau bijusi 10, un sogad bus vel 2) , piedalas pacientu apskate, zinatniskas un kliniskas konferences, uzzin par ASV, Latvijai par to nav prasits ne santims. Jaunie arsti ir bijusi, gan no RSU, LU, Stradinu slimnicas, Austrumu slimnicas skaidri paradot ka mani interese jaunie arsti, petnieki, cilveki kas veidos Latvijas medicinas nakotni. Tacu esmu pret nedaudziem postpadomju vaditajiem kas turpina aktivi “vadit” medicinas augstako izglitibu bez godaprata, pelnot lielakas vai lidzigas algas ka universitasu vaditaji Anglija, parejiem arstiem/pasniedzejiem maksajot cik maz iespejams, izsludinot velesanas 1 menesi ieprieks labi apzinoties ka kandidatiem no aras tas ir par isu laiks lai pieteiktos, sapludinot universitates lemej un izpild varas (ka saka pasi lemj, pasi ari pilda), nospiez jaunos arstus petniekus in nelauj viniem attistities ar godigu darbu, ienem gandriz VISUS vadosos amatus nozare valsti. Visas sis lietas neved uz attistibu, un tam radikali jamainas, un es meginasu visiem spekiem palidzet lai tas notiktu.

Atbildēt

Baiba > Secinājums: 05.10.2012. 16.59

Jūs par manām publikācijām neuztraucaties. Es strādāju bacic research – tur publikācijas nāk ļoti ilgi un tas ir ļoti smags process (vidēji viena publikācija 3-5 gados), tā nav klīniskā zinātne kad var publicēt negatīvus datus, un ārsta darbs ir savākt pacientus, analīzes un beigās tos analizēt. Ja es strādātu LV līmenī, es varētu jau publicēt 3-4 papīrus, zema līmeņa žurnālos. Tomēr ir laborotorijas kas tik zemu nenolaižas, nav nopietnu atklājumu – nav publikāciju. Žēl ka jūs tāds gudrs, visur braukājat un tādas elimentāras lietas neziniet. :)
Kāds bija mans ieguldījums tai senajā 2005. gada papīrā? Nu es izrakāja visas slimnieku vēstures, savācu datus par infekciju sākumu, visu hepatītu datus, datus par transplantāciju utt, savadiju tās Epidata datu bāzē, palīdzēju laboratorijas cilvēkiem savilkt klīniku ar laboratoriju. Tas bija pāris nedēļu darbs, normāli priekš tik maza papīra, kā vidējam autoram. Pietam es šo tēmu esmu atkārtoti pārskatijis 2010. gadā kad rakstiju rezidenta darbu gastroenteroloģijā.
Bet labprāt redzētu jūstu publikācijas. Esmu pilnīgi drošs ka katra publikācija ir savā tēmā, visas publikācijas ir klīniskā zinātnē, publikācijas kur Jūs esat pēdējais autors ir publicēta kaut kur postpadomju telpā.

Atbildēt

Rasma Stara > Secinājums: 05.10.2012. 20.36

Cik noprotu , Jūs esat mācījies par nodokļu maksātāju naudu – 6 gadus augstskolā, tad rezidentūra vēl vismaz tik daudz. Kāds ir Jūsu pašreizējais devums Latvijai.? Ja esat godīgs, tad droši vien esat atmaksājis valstij naudu, ko tā ieguldījusi Jūsu izglītībā.
Latvijas valsts sagaida, ka Jūs savas zināšanas ieguldīsiet savas valsts iedzīvotāju veselībā vai tās zinātnes attīstībā. Kas tad liedza Jums pašaizliedzīgi strādāt sabiedrības labā, cīnīties ar korupciju, uzrādīt izcilus sasniegumus medicīnā, zinātnē, augstākā izglītībā. Kāpēc, strādājot PSKUS , Jūs necīnījāties ar pamanīto korupciju savu kolēģu vidū? Kāpēc negriezāties pie slimnīcas direktora, VM ministra, KNAB , VID, preses, jo tas būtu Jūsu profesionālais pienākums rietumu medicīnas profesionālās kompetences izpratnē. Nekas tāds nav pamanīts, jo tas nebija Jums izdevīgi. Tā vietā Jūs apskatoties, ka tālu prom no Latvijas saullēkti un rieti ir skaistāki, cilvēki gudrāki, pavisam viegli pacēlāt cepuri , lai dotos uz vietu, kur dzīvot siltāk. Nonākot tur, līdzīgi kā Gruntmaņa kungam, Jums sāk likties, ka visu redzat un saprotat labāk par visiem, bet šeit Latvijā visi ir pilnīgi muļķi,korumpanti, kaitnieki. Bet Latvijas cilvēki katru dienu ceļas un iet, lai ārstētu slimniekus, mācītu studentus, veiktu pētījumus arī tad , kad zinātnei naudas nav nemaz. Es cienu šos cilvēkus daudz vairāk nekā Jūs, jo uz viņiem var paļauties , bet Jūs vienmēr būsiet tur, kur izdevīgāk.
Paldies Gruntmaņa kungam par RSU vadītāju zinātniskajiem reitingiem, domāju , ka nav slikti administratīviem darbiniekiem.

Atbildēt

Baiba > Secinājums: 05.10.2012. 21.23

Nu nevajag tikai tagad sākt manipulēt ar patriotismu un citām lietām. Domājat ka bija viegli aizbraukt, domājat ka viegli būt trimdā, strādā 60h un vairāk nedēļā, pie Helen Hobbs, kas vienkārši kartu sanāksmi paņem priekšā tā ka maz neliekās? Es kādam esmu teici ka es neatgriezīšos, iemācīto nenodošu tālāk? Tas ka bars idiotu izdomāja Valsts sadali pēc rezidentūras, kad nostrādā dežūras, nodaļas darbu un paliec parādā – ir pilnīgs murgs, un tāda sūda RSU uz tā kaŗtīgi uzvārijās, arī jūs, kungs. Kā tur bija ar to miljonu, ko ietaupijāt uz rezidentu apmācības rēķina, sniedzot kaut kādas primitīvas lekcijas, kas katru gadu atkārtojās?
Par cīņu pret kukuļiem. Man bija pāris konflikti ar tās pašas Gardovska klīnikas darbiniekiem par to ka ņem naudu no pacientiem, vajag uzvārus – varu nosaukt, arī pacientus (kas ir mani radi vai paziņas) arī varu nosaukt. Nelaime jau tā ka LV nevar nevienam neko piesiet. Nu piemēram: gadijums ar dr.Lejnieka kungu – piesedza Laventu (kura dēļ manai ģimenei klājās ļoti smagi, jo sūri grūti pelnīto meža naudu zviedri pa nelaimi pārskaitija caur BB, un man tā nauda bija vajadzīga studijām, nācās pārtikt no kartupeļiem), tad gribēja piesegt Lembergu, visi to zināja, vai viņam kas par to bija? Iebāza naudu kabatā un čau, tagad māca studentus tai pašā RSU. Tas ir ētiski? Kā viņš skatās acīs topošiem ārstiem? Kādas ētiskas normas māca? Tie kas meklēja kur ir izdevīgāk bija partijas cilvēki PSRS laikos. Vēlaties arī par to parunāt?

Atbildēt

Baiba > Secinājums: 05.10.2012. 21.39

Par braukšanu prom. Gardovskis tak ar bija prom gadu, Vācijā, ja nemaldos – tas tak izmainija visus viņa uzskatus par to kā jāvada klīnika utt. Nevajadzēja braukt? Tur jau tā nelaime ka LV ir vesela populācija profesori kas ārzemēs ir bijuši tikai konferencēs, un tas nekur neder. Lai būtu progess ir jābrauc uz ilgu laiku, jāstrādā un ir jārunā par problēmām, par to kā darīt tā lai būtu labāk. Bet Jūs stāstiet ka RSU nav problēmu – vēl pāris gadus atpakaļ studenti sūdzējās ka mācās Patofizioloģiju no 1989.! grāmatām, un ENT no vēl vecākām. Tas ir normāli? Progresīvi?

Atbildēt

Rasma Stara > Secinājums: 05.10.2012. 22.01

Man personīgi neko no Jums nevajag. Jūs izvēlaties pats savu dzīvi, tikai godīgumu visiem vajag mērīt ar vienu mēru. Nedomāju, ka kāda augstskola Latvijā ir atbildīga par Jūsu pienākumiem pret valsti. Jūsu dusmu izvirdums apliecina Jūsu vājumu, vajag cīnīties ar to, jo RSU patiešām nav atbildīga par Jūsu vecāku zaudējumiem BB, bet ārstiem nav jāšķiro pacienti , jo par pacientu var kļūt gan karalis, gan noziedznieks.Ja Jūs domājat, ka visiem galvā ir doma , kā labāk nozagt miljonu, tad kļūdaties. Nauda nepadara cilvēkus tik laimīgus, cik var padarīt labi padarīts darbs, visiem redzams sasniegums, izdevies projekts, līdzcilvēku atzinība.
Es priecājos, ka Latvijā paliek cilvēki, kuri neuzskata savu darbu par ļaunu murgu. Viņiem neiet viegli, tomēr labi un daudz strādājot, viņi kļūst par izciliem speciālistiem, par ko es un sabiedrība viņus ciena. Viņi ir daudz stiprāki par Jums.
Patiesībā Jūs esat nelaimīgs cilvēks, tieši tāpat kā Gruntmanis – it kā viss ir, bet dzīvojot ASV , blakus ir vienmēr izcilāki cilvēki, uz kuru fona grūti izcelties, kad tik ļoti gribas būt pirmajam. Mans Jums padoms, izcelties nevar caur izteiktu nicinājumu citiem. Izcelties var tikai ar savu darbu. Ja jūties tik stiprs, ej un cīnies, krāmē koferi , brauc mājās un pierādi visiem, panāc to, ka visi Tev notic, ka esi labākais!
Ar to arī gribētu nobeigt šo diskusiju no savas puses.

Atbildēt

Baiba > Secinājums: 05.10.2012. 22.24

Man liekas ka jūs mani nesapratāt. Man reāli rūp lai RSU kļūtu labāka, bet tādi cilvēki kā jūs un Gardovskis velk viņu atpakaļ purvā. Jūsu vieta ir pagātnē, Jums tas jāsaprot – tad visiem būs labāk.
Es strādājot Stradiņos sevišķi nevaidēju, vismaz man tas likās ka tā bija. Ir cita lieta – kad saniedz zināmu līmeni (kā medz teikt Bokas kungs) tad saproti ka priekšā ir stupceļš (bezjēdzība LV doktorantūra) un lai augtu ir jāiet uz priekšu. Tikai blakus stiprajiem cilvēks var izaugt.
Nu nelaimīgs, protams ka normāls latvietis prom no mājām ir nelaimīgs, lai arī kā daudzi to negrib atdzīt. Bet ja es būtu palicis LV un netīšām nokļūtu doktorantūrā pie jums – domājat es būtu laimīgs? :) Redzot kā Jūs grābjat naudu ar zāļu pētijumiem, un lasot lekcijas zāļu firmu uzdevumā. Es vienu dienu pateiktu ka jūs esat garām tieši tā pat kā savu laiku prof. Vīksnai LICā.
Es izvēlējos grūtāko ceļu lai pāraugtu tādus kā jūs. Diemžēl lai to izdarītu man bija jābrauc prom, jūs tak neļaujiet nevienam augt lielākam kā jūs pats. Tur tā problēma. Sagrābt amatus, finanses – tas ir viss kas RSU vadību interesē. Žēl, tas tā ir.

Atbildēt

rencisv > Secinājums: 06.10.2012. 00.34

Paldies Jurmalnieka kungs,
Bija loti jauki ar Jums diskutet un uzzinat no Jums tik daudz par mani pasu, par manu mazo algu, par to ka esmu nelaimigs un par to ka Jus esat iespejams PIRMAIS, Riga, Jurmala vai varbut ari visa Latvija (vai vizmaz ticat tam), svarigs, jutaties laimigs jo Jums ir PhD kas “nosaka pozīciju akadēmiskā vidē un sabiedrībā”.
Tacu teiksu Jums pavisam atklati, es nezinu vai esmu pirmais, vai piecpadsmitais, nezinatu ka to noteikt starp tik daudziem gudriem cilvekiem, kuru sabiedriba un ar kuriem diskutejot varu laiku pavadit, tacu zinu ka esmu loti labs, tikai tapec, ka esmu seit paturets jau 11 gadu, un katra gada beigas man tas ir teikts skatoties uz studentu, rezidentu vertejumiem par mani. Mans vienigais uzdevums man pasam, ir stradat daudz, labi, maksimali palidzet jaunai paudzei seit un Latvija, redzet ka var stradat kolegialak, caurspidak, un paradit ka stavokli kada acis nosaka tikai un vienigi cilveka zinasanas, speja radit un nodot sis zinasanas neviss grads, vai administrativais stavoklis. Tas ari talaja 1993 gada mani ASV, Yale universitate tik loti parsteidza, ka profesoram intereseju es, ko es domaju un vins man prasa kapec es ta domaju. Tas bija mirklis kad es izlemu braukt prom, lai klutu par tadu profesoru valsti (tadi mana macibu laika Latvija bija tikai cetri profesors Lazovskis, docents Zagorskis, tani laika arsti Petersons un Cera) kur tas ir loti gruti, rezidentura arzemniekam tikt, tad izturet 100 stundu nedelas un but labako pulka un virzities uz prieksu akademiska lauka. Esmu macijies Yale, Rocesteras, Kalifornijas universitates (visas tas ir pirmaja pasaules 40), ta ir bijusi fantastiska pieredze, si pieredze mani ir izveidojusi.

Es domaju, ka tas ko Jus sakat, jau ari ir si Latvijas akademiskas elites (vizbiezak postpadomiskas, postkomjaunietiskas elites dalas) milziga problema, nespeja atzit ka kads cits dara lietas loti labi, un varbut pat ir labaks, man un daudziem citiem man apkart nav sadu problemu, man loti patik ka residenti man norada ka kaut kas bija nesen publicets un lietas ir iespejams mainijusas sini lauka pedeja gada (nevis tikai piekrit), it seviski ja runajam par visam iekskigam slimibam un ari visparejo endokrinologiju (es Jus uzaicinu atnakt uz kadu no sim diskusijam Riga, kad nakosreiz busu).
Ja runajam par testosterona metabolismu, viriesu osteoporozi tad ar to nodarbojas nopietni un virza so lauku nedaudz cilveki pasaule, es pazistu visus vinus, un vini pazist mani, vai esmu 7, vai 27 tas mani neinterese, mani interese so cilveku domas un kapec vini ta doma.
Es domaju cilveki, kas doma ka Jus, kas visu par visiem zin, cik vini laimigi vai nelaimigi, cik pelna vai nepelna, kas zin ka ir vietas kur vini pasi nekad nav bijusi un stradajusi (piekritu seit Erikam, jabrauc profesoriem uz citam valstu slimnicam jaskatas, jadoma, jadiskute, ka Stradins, Zile, Ulmanis no vietam kur lietas dara savadak, veiksmigak, ka piemeram Taru, Helsinku Universitate) bet kas nemin faktus, vai fakti ko vini ir min ir meligi, sadi cilveki iespejams Jums neapzinoties nes milzu sliktumu Latvijai, tacu es ticu ka naks jauna paudze (visi sie 10 arsti kas pie manis ir bijusi, un menesi stradajusi kopa ar ASV kolegiem, redzejusi ka lietas, diskusijas notiek, vies man lielu ceribu), kas redzejusi ka lietas pasaule notiek, zin valodas, lasa, doma un spej atklati diskutet par lietam un pieprasit caurspidigus procesus, tad akademiska medicina veiksmigi attistisies.
Veiksmi Jums. ugis

Atbildēt

Rudais > Secinājums: 07.10.2012. 07.26

Izcilību nemeklē statistikā. Izcilību redz pa gabalu. LU vismaz ir tādi: sākot ar rektoru un turpinot ar akadēmiķi Andri Ambaini. Bet RSU izcilības laikam tikai ministrijas statiskā atrodas.

Atbildēt

Secinājums: > Secinājums: 07.10.2012. 17.57

Runājot par lielo augstskolu daudzumu valstī, Jūs sakāt „Latvijas augstskolu sektors nav darījis neko”, taču tas nav pašu augstskolu uzdevums sevi slēgt ciet. Nu, diemžēl, neviens sevi nevērs ciet kaut kādas vispārējas izglītības kvalitātes vārdā. Tas jādara ministrijai. Un, protams, Ķīlis to tagad arī grasās darīt.
Jūs jautājat, kur palikuši 10000 studentu, un atbildat, ka ap 2000 tūkstošiem studē Lielbritānijā. Kur pārējie 8000? Es nedomāju, ka viennozīmīgi varēsim atbildēt, ka problēma ir augstākajā izglītībā vien. Daudzi, iespējams, studē Vācijā un citur (cerēsim, ka tā ir – ka ir cilvēki, kas prot ne tikai angļu, bet arī vācu, franču, norvēģu, zviedru, holandiešu u.t.t. valodas). Taču lielāka iespējamība – vīlušies valstī vispār, viņi ir aizbraukuši taisīt remontus Norvēģijā, lasīt ogas Īrijā utt. Es būtu priecīgs, ja visi tie zudušie 10000 būtu tikuši kādā no pasaules augstskolām, taču tā nav bijis un nebūs. Daudzi nemaz neinteresē augstākā izglītība, un aiz inerces, ka viss šeit ir slikti, atbildētu, ka arī augstākā izglītība Latvijā ir slikta.

Atbildēt

Secinājums: > Secinājums: 07.10.2012. 17.58

Par augstskolu apvienošanu Jūs norādāt, ka RSU jāpievieno IZM. Labi, pieļauju, ka visu Jūs varētu nezināt, bet līdzīgā situācijā ir arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Mākslas Akadēmija, Kultūras Akadēmija un vēl dažas nozaru augstskolas. LLU Padomnieku konvents tikko asi nāca klajā ar iebildumiem pret Ķīļa reformām.
Pieļauju, ka daudzi RSU strādājošie arī vērtu apvainoties, ka Jūs viņus visu laiku „zākājat”, lai gan, cik saprotu, komentāros Jūs jau atbildējāt, ka Jūs neapmierina tieši konkrētais cilvēks. Vai tā? Šeit būtu arī jāprecizē, ka Veselības ministrija pasūta, cik ārstu tai būs nepieciešams, tāpēc vainot RSU, ka tā gatavo pārāk daudz ārstu vai piesavinās rezidentu naudu, kā Jūs rakstījāt citviet, ir vienkārši nepatiesi un nepieklājīgi.
Par citējamajiem rakstiem – piekrītu, ka Latvijā tas ir salīdzinoši mazs, bet Jūsu informēšanai varu piebilst, ka kaimiņos tas ir augsts, jo viņi pamanījās izveidot paši savus starptautiskos izdevumus, kas Latvijā joprojām ir problēma. Tā kā, ja varat palīdzēt šādu projektu realizēt, tad – laipni lūgts! Cik Jums pašam ir šādu publikāciju?
Runājot par augstskolu finansēm, budžetu apstiprina senāts, kurā ir dažādu līmeņu pārstāvji, to skaitā, studenti.
Un kāpēc Jūs nerunājāt par citām anormālībām un paradoksiem Latvijā? Piemēram, ka Latvijā ir slimnīcas, kurās viena līmeņa ārstiem algas var atšķirties desmitkārtīgi, ka ir nodaļas, kurās ir zelta podi, bet citās griesti brūk iekšā? Kur tajā brīdī, esot VM padomniekam, bija Jūsu atbildība? Vai tad Jūs to neredzējāt?

Atbildēt

rencisv > Secinājums: 08.10.2012. 16.38

Te Jums absoluta taisniba, mes visi priecatos ka cilveki butu aizbraukusi macities, un vel vairak ja pec macibam vini gribetu braukt atpakal un Latvija visas nozares ieveistu godigas konkurences standartu, tas butu loti labi.
Uz Angliju no 2006 gada ka redzams tabula ir aizbraukusi ap 5000 no siem 10000 studentu, tatad visvairak no aizbraucejiem ir tiesi Apvienota Karaliste, valstij kurai visvairak no ES universitatem ir augstaka limeni.

Atbildēt

rencisv > Secinājums: 08.10.2012. 16.51

Saksu varbut no Jusu pedeja jautajuma, par to esmu rakstijis Stradinu kardiologijas konteksta, ja ieraktisiet google, gruntmanis, kardiologija tur vini bus, ta ir problema kas turpinas diemzel vel joprojam, par ko aru runaku pedeja intervija Latvijas avize.
RSU un citas universitates ir jaievies, aptaujas kas protams neatrisina visas problemas, bet spej administracijai saredzet kur ir problemas, ka ari visiem darbinikeiem izteikt viedoklus anonimi. Pec pasniedzeju vertejumiem, vares redzet kuri ir labakie, un kuriem iespejams vajadzetu klut labakiem, preteja gadijuma augstskola japamet.
Par publikacijam Jums piekritu daleji, tacu ja paskatas Igaunu publikaciju “svaru”, kurs nerodas no vieteja rasktura citejama zurnala, tad skaidrs ka vinu publikacijas ir daudzos respektablos zuranlos, jo vini ir 1 vieta, tiesi pec publikaciju “svara” Austrumeiropa.
Manas publikacijas ir gandriz visos ietekmigakajos zurnalos mana lauka, Bone, Calcified Tissues, Journal of Clinical Endocrinology and Metabolism, Thyroid, un JAMA jeb Journal of American Medical Association, kura Impact Facor ir 40, tacu man vinu ir daudz mazak, jo es 50% no sava laika nodarbojos ar rezidenturas un klinikas vadisanu un esmu Profesoru kategorija kas saucas Clinical Educator, bet neesmu Research Professor kategorija, kuri ar klinisko darbu nodarbojas loti maz, 90% pavada labaratorija, un liela dala no viniem ari ir PhD, vinu darba izvertejuma visvarigaka kategorija ir publiakciju skaits un “svars”.Paldies par komentariem.

Atbildēt

Aleksejs Dimitrovs 02.10.2012. 15.51

Tiešām perfekts raksts un daudzas lietas attiecināmas arī uz Latvijas zinātni kopumā.
Gribētos tikai lai mēs varāk diskutētu par cēloņiem kāpēc mēs esam tur kur esam, jo tad varēsim skaidrāk redzēt to, kas jāmaina.
Augstskolas ir pataisītas par biznesu un tajā sliktākajā postpadomju veidā, tam noteikti vajadzētu apcirst saknes, pretējā gadījumā nekādas reformas nebūs, jo pamati paliks tie paši. Piemēram, augstskolu budžetu caurspīdīgums, bez tā nebūs nekādu izmaiņu.

-1

Atbildēt

Una Grinberga 02.10.2012. 14.52

Manuprāt, viens no saturīgākajiem, pamatotākajiem un tālredzīgākajiem rakstiem par AI Latvijā. Ķīlis savu rīcības plānu droši var papildināt ar vairākām jaunām idejām no šejienes. Bet jāsaka, ka ļoti daudz kas ir “malts” jau labu laiku, bet augstskolu rektori ir mēmi itkā ūdeni mutē turētu. Daudz kas ir tieši atkarīgs no augstskolām nevis IZM vai citām kontrolējošām iestādēm.

+10

-2

Atbildēt

janis17 02.10.2012. 14.48

Kāpēc nevar sākt ar Latvijas izglītības sistēmas lielāko problēmu, kas ne tikai aprij miljonus, bet turpina graut valsts pamatus????
Proti – segregāciju – vajag pārtraukt finansēt tā saucamās “krievu skolas”!
Daudzviet Latgalē skolēnu trūkuma dēļ tiek slēgtas latviešu skolas, jo tām PIETRŪKST NAUDAS, un tad tie latviešu bērni jāsūta apšaubāmas kvalitātes krievu skolā, jo tuvākā latviešu skola ir 20 km tālu.
Kad šim jautājumam ķersies klāt???

-7

Atbildēt

Baiba > janis17 02.10.2012. 15.59

Vismaz medicīnas studijās nav “krievu skolas”. No pirmā kursa latvieši un krievi mācās vienā grupā, viss latviski. Visi latviešu plūsmas medicīnas studijas beiguši runā un raksta latviski. Nevajag izdomāt problēmu kur viņu nav.
Tas ka krievu un latviešu skolas ir jāintegrē, ir skaidrs, bet ja tas būs kā padomju laikos ar divvalodu skolām, kur mūžīgi bija kautiņi un apsaukāšanās – tad labāk nevajag. Ir jārada apstākļi ka krievi gribētu sūtīt savus bērnus studēt latvisi runājošās skolās, un tas jādara ne jau ar piespiedu metodēm.

-1

Atbildēt

janis17 > janis17 02.10.2012. 17.11

Es runāju par nesakārtotu vidējo izglītību.
Ar piespiedu nē, ar finansiālām gan! Kāpēc man jāuztur skolas ar izglītības programmu svešvalodā? Ir valsts valoda un tajā arī notiek mācības, nekādu divu plūsmu! Ja krievu jaunatne tāpat prot latviski un viņiem tas tiek skolā iemācīts, tad jau vispār nav problēmu! Ja grib skolotājus, kas māca, turciski, uzbeku valodā, krieviski vai tatāriski, lūdzu, bet privāti un par savu naudu.

-4

Atbildēt

Baiba > janis17 02.10.2012. 19.44

Kā reiz (Atmodas laikā) teica viens no krievu inteleiģences pārstāvjiem: “Visas problēmas Latvijā nerodas tikai no krieviem”. Nu tādi tipi kā Šlesers, Šķēle, Lembergs tak nav krievi?
Nu ja vēlaties integrēt krievus – mācaties no angļiem, ļoti reti sanāk satikt kādu 2. paaudzes anglijas latvieti, kas runātu raiti latviski. Cik zinu – tur represiju naf.

-2

Atbildēt

Agris Āva > janis17 02.10.2012. 19.55

Diemžēl latviešu valodā pasaules klases izglītību nevar iegūt. Jālīdzsvaro latviešu valodas atbalsts ar pasaules informatīvās telpas realitātēm – papildus latviešu valodai tekoši jārunā vismaz vienā no lielajām valodām: angliski,franču, ķīniešu, spāņu, utt; arī krievu valodā. Augstskolās noteikti jāatļauj studijas svešvalodās – labs veids kārtīgi apgūt valodu un vieglāk arī piesaistīt mācībspēkus no citām valstīm.
Esmu darba devējs daudziem Rīgas Ekonomikas Augstskolas (“Zviedru skolas”) beidzējiem un vidēji tie ir galvas tiesu pārāki par citu Latvijas augstskolu beidzējiem (salīdzināmās jomās). Viens no viņu konkurētspējas avotiem – perfekta angļu valoda un skolas atvērtība pasaulē notiekošajam, arī ar ārvalstu pasniedzēju starpniecību. Nav nejaušība, ka divi radošākie un spējīgākie ministri – Ķīlis un Pavļuts – abi bijuši mācībspēki tieši šajā augstskolā.

-4

Atbildēt

Egitazz > janis17 02.10.2012. 23.12

bet ja tas būs kā padomju laikos ar divvalodu skolām, kur mūžīgi bija kautiņi un apsaukāšanās – tad labāk nevajag.
===
es mācījos tādā skolā. Mums ar paralēlo otro krievu klasi bija daudz vairāk problēmu, nekā ar latviešu klasi. toties sporta pulciņos, koros utt bija visi kopā

Ir jārada apstākļi ka krievi gribētu sūtīt savus bērnus studēt latvisi runājošās skolās, un tas jādara ne jau ar piespiedu metodēm.
====
nē, tādas metodes “īstiem latviešiem” nepatīk, tāpēc mēģina darīt visu iespējamo, lai tas nenotiktu.

-2

Atbildēt

Egitazz > janis17 02.10.2012. 23.19

jupis
====
cik zinu, pēdējos gados REA beidzēju konkurētspēja bišķin noplaka, jo ir daudz arī citu ar labām angļu valodas zināšanām. bet kas viņiem pozitīvs-ka pa šo laiku vairāki absolventi tikuši pa karjeras kāpnēm un nākamos darbiniekus arī izvēlas no REA absolventiem.

plus MBA, kuras lielākais pluss ir nevis zināšanās, bet kontaktu loks, kas veidojas mācību laikā. Vēl viena ļoti laba lieta-ka pati skola organizē absolventu tikšanās, kurās notiek apmaiņa ar informāciju, viens seko otrā karjerai un bieži vien šie kontakti pārvēršas arī par izdevīgiem darījumiem, sakariem utt.

-2

Atbildēt

ineta_rr > janis17 04.10.2012. 16.31

Pupu mizas, angliski var uzzināt absolūti jebko. Nevienā citā valodā tā nav. Un latīņu valoda bija zinātnes valoda bija vairāk nekā 1000 gadus, pirms tam bija grieķu, tagad ir angļu. Gan jau arī tā kādreiz zaudēs savas pozīcijas, bet neticu, ka tas būs jau pēc pārdesmit gadiem ķīniešu valodai (kuru dialektu vispār cilvēki ar šito saprot?).

Atbildēt

archoftriumph 02.10.2012. 14.10

paldies par raxtu, iipashi par Coursera un citu briivaas izglitiibas iespeeju piemineesanu.
manupraat tieksmei peec zinaasanaam jaabuut iekseejai nevis uz karjeras apsveerumiem balstiitai. un valstij jaaspej nodrosinaat so “apseeto” integraaciju sabiedriibaa. padomju savieniibai tas bija izdevies.

-1

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam