Būt pesimistam kļūst arvien grūtāk
Saistītie raksti
Veiksme /
9. augusts 2023
Mazs top liels
Viedoklis /
30. decembris 2022
Cenu kāpums pircējus nav pavisam aizbiedējis
Viedoklis /
3. oktobris 2022
Gaidāmā ziema – grūtākā ekonomikā kopš 2009. gada
Zīmolu tops /
2. oktobris 2022
Uzvar zemākā cena?
Komentāri (65)
Ieva 01.10.2012. 09.37
Kā tā? Ekonomika iet uz augšu , a man labāk nepaliek. Nu nepalielina man tos pabalstus! Vai tiešām būs jāiet strādāt?
0
Ilona Auziņa 30.09.2012. 16.24
Jā, te nu nevar nepiekrist. Irānas problēma pastāv, nopietni pastāv un tādā gadījumā straujš naftas cenu kāpums ir neizbēgams, bet mēs tam neesam gatavi. Bet ja Irāna ar kodolbumbām uzbruks Izraēlai, kas tad notiks, vai to tu aptver? Diemžēl katra publicētā Ahmanidžedada runa ir solījums iznīcināt Izraēlu, to noslaucīt no Zemes virsmas. Tad kur slēpjas lielāks ļaunums? Izraēla taču arī ir kodolvalsts.
0
dzerkaleliva 30.09.2012. 12.25
That was along the lines of Colin Powell’s infamous propaganda play acting in the weeks leading up to the Iraq War, when he presented a model vial of anthrax that he strongly implied was stockpiled in Iraq and therefore warranted imminent military action that the subsequent invasion revealed did not exist, nor were any WMD’s that were said to exist found despite an 8 year occupation.
http://www.marketoracle.co.uk/images/colin-powell-anthrax.jpg
It appears politicians and their elite masters require such simplistic publicity stunts to explain to the brainwashed dumb masses (not this websites readers) what the threat is and what needs to be done (Orwell’s “Animal Farm” style), what the actual truth is irrelevant as we saw with Iraq, after at least 100,000 deaths and a couple of trillion dollars consumed by the elite controlled military-industrial complex.
0
dzerkaleliva 30.09.2012. 12.23
The Israeli Prime Minister Benjamin Netanyahu pulled out a chart to describe the threat that Israel’s nuclear arsenal of at least 200 nuclear missiles poses to the middle east and wider world at the UN General Assembly.
Okay so the actual presentation was that of a propaganda cartoon of an exploding bomb in a play for the need for an near imminent attack on Iran:
http://www.marketoracle.co.uk/images/Israel-Netanyahu-iran-nuclear-cartoon.jpg
0
dzerkaleliva 30.09.2012. 12.22
Viss jau ir skaisti, bet šie kungi var pārvilkt svītru visām mūsu cerībām. Ar naftas cenām virs 200$ par barelu, tagadējo 90$ vietā un citām jaukām sekām.
http://www.marketoracle.co.uk/images/Israel-Netanyahu-iran-nuclear-arsenel.jpg
0
austrisv 30.09.2012. 09.55
” Neatkarīgi no definīcijas, šādas aptaujas parāda, ka cilvēki šeit vis nedzīvo leiputrijā,”
Laikam neesi izlasījis rakstu, jo tā nav aptauja!!! Tie ir fakti. Izlasi un tad vaimanā. Kā jau iepriekš rakstīju, ka daudzi neizlasa rakstu, bet komentē, kas tik ienāk prātā, un it sevišķi vaimanā nemaz neizlasot!
0
Andis 30.09.2012. 01.39
” vai tā ir Jūsu nākotnes vīzija, vai par to man būtu jāpriecājas un uz to jātiecas?” – kurā vietā es saku, ka lauki jāiztirgo? Kāpēc tiek paša domas ieliktas, kā manējās? Lauki ir jāapsaimnieko nelielam skaitam vietējo lauksaimnieku, tie nav jāpārdod. Diemžēl latvieši biežāk pārdos svešam, lai tik kaimiņam netiek. Mani nemaz nepriecē lauku iztukšošanās – tāpat, kā mani nepriecē, piemēram, tuvu cilvēku nāve. Bet kas to var apturēt? Šis fakts ir jāapzinās un jāskatās, kā pārkārtot dzīvi un dzīvot tālāk. Par plānu – tādi IR jātaisa katrai vietai individuāli, tas pašlaik tiek darīts visos Latvijas novados, pats tādus arī taisu un šādi maizīti sev pelnu. Taču uz brīnumiem cerēt nav pamata – nes kaut zvaigznes no debesīm, bet globalizācijas procesu pretēji nepavērsīsi.
…”Latvijā minimālajai algai ir tikpat lieli nodokļi, cik zviedru vidusslānim. Paldies Šķēlem, Vilkam un Dombrovskim!”
Latvijā ir viens no augstākajiem pedagogu un medicīnas darbinieku skaitiem pasaulē, ja pārrēķina uz iedzīvotāju skaitu. Tas pateicoties vēlmei izmisīgi noturēt KAUT kādu līmeni lauku reģionos. Tāpēc tie lielie nodokļi – un vienalga nesanāk normālām algām, no knapām algām noņemam, lai salipinātu citas knapas algas. Savukārt ierēdņu skaits kopš 2009.g. mums jau nav vairs tik traks, esam pie Eiropas vidējā līmeņa. Vai līdzētu progresīvais nodoklis? Es nezinu, neesmu finanšu speciālists. Iespējams, vairāk parevidējot VID augstāko ešelonu darbību un nodokļu iekasēšanas “tehniku”, tas atmaksātos, bet ja to nedarīs, sanāks tik “papīra lauva” populistiem, tāpat “biezie” no nodokļiem izvairīsies.
3
Dizzy > Andis 30.09.2012. 10.37
…varbūt folkloras un ” tā, kas gaisā” ietekme, bet tīri emocionāli neticu, ka kopumā – lai cik tas kopums raibs – pakļausimies vispārējiem procesiem un koncentrācijai ap rūpniecības objektiem. Ne tikai īpatņi un bagātnieki ilgojas pēc 2 ha zemes un ir gatavi maksāt kaut cik saprotamu cenu.
0
Ilona Auziņa > Andis 30.09.2012. 11.56
Faktiski visvairāk lielsaimniecību Latvijā veidojas Zemgalē, jo tur tiešām ir gan labākā zeme, gan plašas un līdzenas lauksaimniecības teritorijas. Bet ja paskatāmies, piemēram uz Ziemeļkurzemi, vai daudziem Latgales rajoniem, kur kolhozu laikos ar koku izciršanu, ozolu spridzināšanu, akmeņu novākšanu, viensētu nojaukšanu un teritoriju meliorēšanu iegūtās zemes tagad ir pamestas un aizaug ar krūmiem un latvāņiem, kur tās pieder kādam “dīvāna zemniekam” no Rīgas, vai Stokholmas, kurš to glabā kā naudas depozītu, ar lielu mūsu vietējo pašvaldību atbalstu un ja mēs to uzskatām par normālu parādību, tad protams ir jāpiekrīt, ka lauki nekad nebūs pašpietiekami. Tāpat tikai daži lielie zemnieki, ar saviem strādniekiem, ar saviem nodokļiem vien, nevarēs pabarot visu lielās pašvaldības budžetu. Arī uzkraut šo slogu lielpilsētām nesanāk, to jau mēs piedzīvojam šodien un tieši tas arī ir par iemeslu ļoti augstajam ienākuma nodoklim. Pašvaldībām, arī mazajām pašvaldībām, tomēr ir jādomā kā nopelnīt naudu arī pašām un būt neatkarīgām no dotācijām. Un tas reāli ir iespējams, ne tikai attīstot tūrismu, veidojot ar latvāņiem aizaugušus dabas parkus, bet arī ražojot, tātad veidojot koncentrētas iedzīvotāju darba vietas, attiecīgajā teritorijā. Ne jau visur ir tādas zemes, kādas tās ir Zemgalē. Ziemeļkurzemes grants un māla kalni nemaz nav tā labākā lauksaimniecības zeme un bez lielas ķīmijas piedevas tur nemaz neko prātīgu izaudzēt nevar, bet kūtsmēsli šodien ir tiešām deficīts. Citi teiks, audzējiet tur aitas! Bet ir zināms ka šodien aitu vilna nevienam nav vajadzīga un tā ir kļuvusi par atkritumiem. Bet samērā nelielas un rentablas ražotnes gan var dot stabilus ienākumus visiem. Tagad Ziemeļkurzemē tādās galvenokārt pārstrādā koksni un šķeldu eksportam, bet kāpēc, piemēram, nevarētu pārstrādāt lauku produkciju konservos, kā to tur darīja agrāk vai, bez Pāces sīkdarbnīcas, arī citur pārstrādāt aitu vilnu dzijā, tā padarot rentablu aitkopību, bet no dzijām aust dabīgās segas un tās eksportēt? Tādu piemēru ir ļoti daudz, tikai šeit ir vajadzīga uzņēmība un atbalsts. Nenorakstīsim laukus, bet domāsim kā tos attīstīt, kā piepildīt pašvaldību kases ar savu, uz vietas nopelnītu, naudu un kā labāk dzīvot.
0
Andis > Andis 01.10.2012. 10.13
Janka, mēs domājam ļoti līdzīgi :)
Mazāk auglīgajām, paugurainajām zemēm ir viena milzu priekšrocība – tās padomju laikā netika saķīmiķotas. Atceramies, ka Dānijas un Vācijas gruntsūdeņi uz vairākiem gadsimtiem (!!!) ir piesārņoti ar pesticīdiem. Viņi to nekad skaļi neteiks, taču, studējot vides zinības Zviedrijā (kur arī daudzviet augsne vēl tīra) ieguvu ļoti interesantu informāciju, kā pārtikas kontroles Rietumeiropā NETIEK veiktas tieši tām ķīmisko vielu grupām, ar kurām viņu augsne ir piesārņota. Testē daudz ko citu, un lielās ar augstiem pārtikas standartiem, bet būtībā tas ir milzis uz māla kājām.
Mums daudzviet augsne ir tīra kā dzidrs stikliņš. Lūdzu – Latvijas sapnis par zaļo lielvalsti ir ne tikai mums pašiem veselīgs, bet potenciāli ĻOTI ienesīgs.
0
brigita_damme_rtk_lv 30.09.2012. 00.18
Kaut kur jau dzirdēti sajūsmas saucieni par makroekonomiskajiem rādītājiem no vienu mutēm tai laikā, kad citi draudēja ar streikiem, lai saņemtu cilvēka cienīgu algu. Dažs tos sauc par “treknajiem gadiem”. Nu ko, varbūt kādam tie arī bijuši trekni diezgan. Tikai neaizmirstiet, ka slavenā teiciena “Ja viņiem nav maizes, lai ēd kūkas” zemteksts ir aktuāls vēl šobaltdien.
0
Ieva Priedenfelde 29.09.2012. 22.52
Normunds raksta pareizi.
0
zauls 29.09.2012. 19.37
zanE, ko Tu tur atkal murgo! Ja vienam cilvēkam ir slikti, tā nav krīze. Ja slikti ir vairāk kā pusei, tad ir gan krīze. Un tad atkal nonākam pie Dombrovska nodokļiem. Kā te minēja S&M, ar 400 latiem knapi var izdzīvot. Bet lai tos 400 latus nopelnītu, valstij jāsamaksā 323 lati nodokļos. Tas ir vienkārši nenormāli. Var nosprāgt, strādājot divos darbos, tāpat dzīves līmeņa celšanos līdz mūža beigām nepiedzīvot. Kurš teiks, ka Latvijā ir zemi nodokļi, tam pa kupri ar sūdainu koku! Un tad no tiem 400 latiem atņem vēl PVN, akcīzi, nekustamā īpašuma nodokli. Neliešu bars ir labējās valdības – savas tautas iznīcinātāji.
0
andris902 29.09.2012. 16.27
…S&M….varbūt vispirms respondentiem vajadzētu uzdot jautājumu – ko viņš saprot ar labu darbu….vienam tas saistās ar nekā nedarīšanu un algu 1000 latu apmērā, otram – darbs tuvu mājvietai ar algu 300 latiem maciņā….
…pēc šādas aptaujas datiem rezultāts būs subjektīvs un neatspoguļos patieso situāciju….
…tikpat subjektīvs viedoklis būs atbildē par krīzes pārvarēšanu – vienam krīze būs pārvarēta, ja spējis nomaksāt paņemtos kredītus, citam – iespēja aizbraukt uz siltām zemēm….
0
Inese Grigoruka 29.09.2012. 16.00
Atkārtošu, ko jau teicu iepriekš. Eksporta pieaugums kļuva iespējams pateicoties krīzes rezultātā samazinātajām darbaspēka izmaksām. Tie, kas kaut konspektīvi ir lasījuši misteru Keinsu, saprot, ka nav, nu nav, tāda ekonomikas likuma, kad pieaugot pieprasījuma pēc darbaspēka, tā cena nemainītos vai pat kristos. Tādēļ, personīgi es, neredzu iespējas palielināt eksporta apjomus bez izmaksu pieauguma. Vai mūsu uzņēmēji būs gatavi absorbēt darbaspēka izmaksu pieaugumu uz peļņas procenta rēķina- tas, es domāju, ir viens no galvenajiem jautājumiem šobrīd.
2
Ilona Auziņa > Inese Grigoruka 29.09.2012. 17.14
Viņi to būs spiesti darīt tad, kad no jau esošajiem uzņēmējiem sāks aizplūst darba rokas, kuros ir ieguldīti laiks un līdzekļi lai tos apmācītu. Katrs aizgājis pieredzējis strādnieks faktiski uzņēmējam izmaksā ļoti dārgi, tas nevienam nav noslēpums. Protams, arī strādniekam pamest apgūtu un zināmu darbu ir ļoti smags trieciens, jo viņš jaunajā vietā faktiski atkal kļūst par mācekli. Te ir zināms līdzsvars. To var izjaukt tikai tas , ja darba devējs ar algas celšanu nokavē to brīdi, kad darba ņēmējam kļūst izdevīgi viņu pamest, lai aizietu uz labāk apmaksātu darbu. Sevišķi izteikti tas ir celtniecībā, jo tur speciālistam jaunajā vietā īpaša apmācība nav jāiziet. Tāpēc arī tur turas augstākās strādnieku algas. Rūpniecībā gan ir citādi. Tur pat iekrāvēja vadītājam ir no jauna jāmācās. Tāpēc algu celšana attīstoties rūpniecībai ir neizbēgama, jo darba rokas šeit trūkst, spējīgas darba rokas.
0
Signija Aizpuriete > Inese Grigoruka 29.09.2012. 20.25
——
‘(..)jo darba rokas šeit trūkst, spējīgas darba rokas. ‘
===============================================================================
Netrūks – , kā tikai NAP’s 2014-2020 sāks darboties, tā pat lielākais ”pesimists” apklusīs – un kā Strautiņa kungs sāks par H&M plašo preču klāstu priecāties:
– Ilmārs Mežs, demogrāfs, Nākotnes fonda vadītājs:
‘ Atgādināšu, ka paredzamais valsts budžeta apjoms būs 4,8 miljardi – tātad demogrāfijai jāatrod finansējums 0,65% apjomā no budžeta. Kā zināms, Latvijā ir visvājākā demogrāfiskā atbalsta politika Eiropā, un tā rezultātā jau ilgāku laiku mums ir viszemākā dzimstība.’
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/demografs-vai-tiesam-vienotibas-politikus-interese-tikai-sodiena-un-gads-lidz-velesanam-13969471
0
dro 29.09.2012. 15.29
Es gan stipri skeptiski uzņemu šos eiforiskos meldiņus. Nedzirdu no tirgotājiem, ka tā augtu apgrozījums, arī lielveikalos nav tik daudz cilvēku kā “treknajos” gados. Optimisms ir slavējama lieta, ja tas nav uzspēlēts saistībā ar pašvaldību vēlēšanām.
2
ievuliitis > dro 29.09.2012. 16.55
Mani novērojumi ir savādāki. Laikam tāpēc, ka es nesalīdzinu šodienas situāciju ar treknajiem gadiem., kad cilvēki vieglprātīgi atstāja veikalos viegli pieejamos patēriņa kredītus (par ko smagi samaksāja vēlāk).
Salīdzini situāciju ar laiku pirms 2-3 gadiem. Uzreiz radīsies pavisam cits skats uz dzīvi:)
0
dro > dro 29.09.2012. 17.17
betijacelmale. Es neapšaubu, ka nodokļu ieņēmumi ievērojami palielinājušies /pretējā gadījumā no kurienes tad ņem tos 270 miljonus/, arī pārdoto apģērbu un apavu apjoms palielinājies, apšaubu gan,ka par 30%, tikai pārdots izpārdošanās ar zaudējumiem. Pārtikas tirdzniecībā taču nav tāds pieaugums, bet degvielas cena ir krietni pieaugusi, bez tās ar mašīnu nepabrauksi. Apjomi aug celtniecībā, pārsvarā ēku siltināšanā un privātmāju celtniecībā, bet speciālistu trūkst un algas kāpj. Eksporta kāpumu gan neapšaubu, bet visu sabojā tas, ka algas joprojām maksā aploksnēs – tas nozīmē, ka netiek atbalstīta godīga konkurence.
0
Signija Aizpuriete 29.09.2012. 14.59
——-
Būt pesimistam kļūst arvien grūtāk.
==============================================================================
Lielākais optimists – IRšu ekonomikas tēmas apskatnieks P.Raudseps:
‘Divi triljoni centrālās bankas dolāru nav spējuši uzpumpēt ASV tautsaimniecību’
http://www.ir.lv/2012/9/26/nav-zvanits
0
zauls 29.09.2012. 14.49
Lai iegūtu objektīvu bildi, vajadzētu visus pieaugumus mērīt ar eur uz vienu iedzīvotāju, nevis procentos pret iepriekšējo periodu. Tas pats ar IKP pieaugumu, ja Latvijā tas pieaug par 5%, bet Luksemburgā par 1%, naudas izteiksmē Luksemburgā tas būs tik un tā vairāk. Parastam cilvēkam, kam šī “ekspertu” ekvilibristika ir sveša, varētu rasties optimisms. Tomēr vajadzētu zināt, ka mūsu atpalicība ir tik milzīga, ka ar 10 vai pat 15% pieaugumu, Luksemburgu mēs nesasniegsim nekad.
19
Signija Aizpuriete > zauls 29.09.2012. 15.06
——Normunds Kārkliņš Lai iegūtu objektīvu bildi,…… ============================================================================== Atliek vien 2007.gada publikācijas par Latvijas un/vai pasaules bagātāko valstu ekonomikas perspektīvām palasīt, lai skaidrāk saprastu strautiņu, rudzīšu u.c. svensonu banku ‘pīĀr smukulīšu’ darbošanās būtību: ‘Tā taču ideoloģija,(.)…’ / «Это же идеология, глупыш!», или О капиталистической утопии’
Глава 1./1. nodaļa pazīstamā filosofa un sociologa S.Žizeka grāmatā ‘Pārdomas sarkanā gaismā / РАЗМЫШЛЕНИЯ В КРАСНОМ ЦВЕТЕ….’
http://aleksandr-kommari.narod.ru/zhizhek_razmyshlenija.htm
– Slavoj Žižek, Ph.D., is a senior researcher at the Institute of Sociology, University of Ljubljana, Slovenia, and a visiting professor at a number of American Universities (Columbia, Princeton, New School for Social Research, New York University, University of Michigan). Slavoj Žižek recieved his Ph.D. in Philosophy in Ljubljana studying Psychoanalysis
0
zauls > zauls 29.09.2012. 15.21
Kāpēc mīnusi? Vai mīnusu licēji uzskata, ka dagoņim un peregoņim Luksemburgu? :D
0
Ilona Auziņa > zauls 29.09.2012. 16.59
Tie mīnusi šeit jau nepauž kolēģa viedokli par attiecīgo tekstu, bet visbiežāk šīs “atzīmes” tiek liktas sakarā ar licēja personīgo attieksmi pret rakstītāju. Es šeit reiz uztaisīju eksperimentu, vienādu viedokli dažādos tekstos ierakstīju zem dažādiem nikiem. Vienā gadījumā bija vareni plusi, otrā absolūti mīnusi. Es domāju ka arī tas šeit daudziem ir mantojums no pagātnes, kad visam pa priekšu iet personīgā attieksme pret cilvēku, bet ne attieksme pret viņa rakstīto tekstu. Es domāju ka bieži to pat neizlasa, bet liek šīs “atzīmes” konkrētam nikam. Tā kā to šeit vispār nevar ņemt nopietni, īpaši ja “uzrodas” vecie šī portāla lasītāji no vēlēšanu cīņu laikiem.
0
Andris > zauls 29.09.2012. 18.27
Normunds “Kāpēc mīnusi?”.
No manis – par skolas matemātikas nezināšanu.
Ja LV IKP per capita pašlaik ir trešdaļa no LU (un tas tā apmēram ir), un, kā tu saki, LV aug par 10% gadā, bet LU tikai par 1%, tad Latvijas IKP pārsniegs LU jau pēc 13 gadiem (nevis “nekad”, kā tu raksti).
Bet ja LV augtu par 15% (ko tu arī pieminēji), tad LV IKP pārsniegtu LU jau pēc 8,5 gadiem. Bet vēl pēc 6 gadiem latvieši būtu jau divreiz bagātāki par luksemburgiešiem!
0
zauls > zauls 29.09.2012. 19.57
Aprēķinus studijā!
0
Andris > zauls 29.09.2012. 20.08
Izmanto kaut vai kalkulatoru, kas ir Windowsam.
Ja Latvijai šobrīd IKP ir 1, tad, pieaugot par 10%, t. i. reizinoties katru gadu ar 1,1, formula ir 1 x (1,1)^n (^ nozīmē pakāpi, n gadu skaitu).
(Windowsa kalkulatoram ir poga x^y. Ievadi 1,1, tad nospied pogu x^y, tad ievadi 13).
Pēc 13 gadiem Latvijai IKP būs 3,45.
Bet tajā pat laikā Luksemburgai, kurai šobrīd ir 3, pēc 13 gadiem būs 3 x (1,01)^13 = 3,41, t. i. mazāks IKP, nekā Latvijai.
0
Līga Lētiņa > zauls 29.09.2012. 20.16
agrunte, slikti, ka matemātiķiem nedod nobela prēmiju. būtu reāls kandidāts.
pasaki kā tev 10 gados no 16000 $ ar pieaugumu 10 % sanāk vairāk ka 82000. 16 ir Latvijas, 82 Luksemburgas GDP per capita 2011. 41500 sanāk man , tas ir divreiz mazāk nekā luksemburgai tagad. Jefiņš.
iemacies rēķināt “matemātiķ”, tad māci citus.
0
zauls > zauls 29.09.2012. 20.23
http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_by_GDP_(PPP)_per_capita
Luksemburgā IKP ir 88787 USD, Latvijā 17692 USD. 2011.gada dati liecina, ka Latvijā IKP pieaudzis par 5,5%, bet Luksemburgā par 1,6%. Tātad dolāros Latvijā pieaug par 973,06 USD, bet Luksemburgā par 1420,59 USD. Pat pie šādiem IKP procentuālajiem rādītājiem Luksemburga no mums turpina attālināties. Ja Luksemburgai būtu 0% IKP pieaugums, bet Latvijai 10% IKP pieaugums katru gadu, mēs viņus noķertu pēc 17 gadiem. Cik reāls ir scenārijs, ka Luksemburgai būs daudz zemāks IKP par Latvijas? Nereāls! Bezdibenis starp Latviju un Luksemburgu turpina un turpinās palielināties.
0
Andris > zauls 29.09.2012. 20.46
Father, nu redzi, tu arī pats izmanto to pašu manu formulu. Tātad, piekriti, ka rēķināts ir pareizi. Visas tavas rupjības attiecas tikai uz to, ka Luksemburgai šobrīd IKP ir 5, nevis 3.
Normund, neblamējies vēl vairāk, jo kas ir ģeometriskā progresija, māca jau skolā. Turpini reizināt ar 1,055 un 1,016 un tad pats redzēsi, vai attālums palielinās vai samazinās.
0
zauls > zauls 29.09.2012. 21.01
agrunte, Tu esi pilnīgi izgāzies. Tas, ka pie hipotētiskiem nosacījumiem Latvijai 10%, Luksemburgai 0% gadā, mēs viņus noķeram pēc 17 gadiem, realitātē nozīmē to, ka mēs viņus tuvāko 100 gadu laikā nenoķersim, jo ne Luksemburgai būs 0%, ne Latvijai 10%. Fantazēt jau var visu kaut ko.
0
Andris > zauls 29.09.2012. 21.15
Neko neesi sajaucis? Tās bija tavas fantāzijas, nevis manas, skat. savu komentāru plkst. 14:49. Visi tie procenti ir ņemti tieši no turienes.
0
Andris > zauls 29.09.2012. 21.47
Bet ja LU būs 1,6% un LV 5,5% (jaunie skaitļi no tavā komentāra 20:23), tad kaut kur pēc 42 gadiem līknes krustojas. Nez kā tas varētu notikt, ja attālums tikai palielinās?
0
Ieva Priedenfelde > zauls 29.09.2012. 23.19
Tu esi pilnīgs idiots. IKP pieaugumu katrai valstij procentos rēķina pret tās pašas valsts IKP iepriekšējā gadā, nevis kādu konstantu lielumu. Tāpēc pie situācijas LAT 5,5 % un LUX 1,6%, līknes nekad nekrustosies, jo kā jau Te rakstīja iepriekš, LUX 1,6% ir ap 1400 dolāriem, kamēr Latvijas 5,5% nozīmē tikai 900 dolāru pieaugumu.
0
Andris > zauls 29.09.2012. 23.45
Vēl viens, kam matemātikas klasē sols bija pie loga. Kas šodien notiek?
Būtu labi, ja Ķīlis ielūkotos šajā forumā – izskatās, ka reformas aritmētikas pasniegšanā ir akūti nepieciešamas.
Krustojas tās līknes, krustojas. Lūk special for you, grafiks no “MathCAD Professional” (Piezīme: instalācija manā datorā ir licenzēta).
http://i50.tinypic.com/k2engj.jpg
0
dzerkaleliva > zauls 30.09.2012. 10.33
Uztaisiet 10 gadu izaugsmi virs iepriekšējā augstākā punkta bez jauniem kritumiem uz vēl zemākiem līmeņiem un tad rībiniet bungas, ka esat kādu apdzinuši. Pagaidām vēl 5 gadi paies sasniedzot iepriekšējo augstāko līmeni, skatoties pēc izlīdzinātiem, salīdzināmiem datiem. Protams, var rēķināt absolūtos skaitļos un paziņot, ka iepriekšējais līmenis sasniegts. Nu, bet tādu abraka dabra statistiku var iesmērēt tikai bauriem, nekur pasaulē un pat vietējais statistikas birojs savā mājas lapā tādu neliks.
0
dzerkaleliva > zauls 30.09.2012. 10.35
Te var salīdzināt Lux un LV ciparus. Skaidri redzams, ka esam vēl zem iepriekšējā pīķa, LUX sen jau pāri tam. Pagaidām realitāte ir cita, nekā apdzināji sapņo.
http://www.google.lv/publicdata/explore?ds=d5bncppjof8f9_&met_y=ny_gdp_mktp_cd&idim=country:LUX&dl=en&hl=en&q=luxembourg+gdp#!ctype=l&strail=false&bcs=d&nselm=h&met_y=ny_gdp_mktp_cd&scale_y=lin&ind_y=false&rdim=region&idim=country:LUX:LVA&ifdim=region&tstart=654642000000&tend=1317330000000&hl=en_US&dl=en&ind=false
0
Andris > zauls 30.09.2012. 11.40
Korporācija un citi, ko jūs tā pārdzīvojat par Luksemburgu? Ieskatījos Wiki – tā ir otrā bagātāka valsts pasaulē, divreiz bagātāka par Šveici, Kanādu, Vāciju, Lielbritāniju u. tml. http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_by_GDP_(PPP)_per_capita
Un mums tagad jālamā mūsu valdība par to, ka ar tagadējiem tempiem mēs kļūtu par bagātāko valsti pasaulē tikai pēc 40 gadiem? Ja man būtu jūsu problēmas…
Vispār, jā tā padomā, man nemaz negribas sasniegt Luksemburgas līmeni. Tas nozīmētu, ka visa šušera no visām pasaulēs malām censtos ielīst pie mums pa visām šķirbām. Luksemburgai ir augstākais nepilsoņu īpatsvars – 43%. http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/428786-latvija_tresais_augstakais_nepilsonu_skaits_es
Man personīgi pietiktu arī vidējo Eiropas IKP, kas sastāda tikai 37% no Luksemburgas un kuru attiecīgi daudz vieglāk sasniegt.
0
dzerkaleliva > zauls 30.09.2012. 11.57
Nē, nu protams, pagaidām vēl 3-5 gadi paies sasniedzot mūsu iepriekšējo augstāko līmeni, skatoties pēc izlīdzinātiem, salīdzināmiem datiem. Pat ja saglabājam esošo attīstības tempu – 3.0%-5.0% pieauguma gadā. Vienkārši matemātiski.
Savukārt tempam samazinoties gadu skaits līdz iepriekšējam pīķim pieaugs. Paķerot kādu recesiju pa ceļam gadu skaits pieaugs vēl vairāk.
Līdz vidējam Eiropas līmenim, nu nezinu, nezinu, tad apskatieties ar kādu pieauguma tempu, ar kādu politiku un cik gadus pēc kārtas auga Īrija vai Dienvidkoreja vai Ķīna līdz kaut ko sasniedza un noķēra.
—————————
Šobrīd pie šiem tempiem un šīs politikas tas ir vienkārši nereāli. Ķīna aug jau 25 gadus ar ātrumu 10%-12% gadā un cik vēl viņiem jāaug, lai noķertu vidējo ASV vai Eiropas dzīves līmeni. Un cik aizsargājoša un saviem ražotājiem atbalstoša ir Ķīnas politika, cik tas ir nereāli priekš Latvijas. Tā kā sapņot jau varam. Tas nav liegts, bet cilvēki aizbrauc.
0
zauls > zauls 03.10.2012. 19.01
agrunte Neko neesi sajaucis? Tās bija tavas fantāzijas, nevis manas, skat. savu komentāru plkst. 14:49. Visi tie procenti ir ņemti tieši no turienes.
============================
Normunds Kārkliņš Lai iegūtu objektīvu bildi, vajadzētu visus pieaugumus mērīt ar eur uz vienu iedzīvotāju, nevis procentos pret iepriekšējo periodu. Tas pats ar IKP pieaugumu, ja Latvijā tas pieaug par 5%, bet Luksemburgā par 1%, naudas izteiksmē Luksemburgā tas būs tik un tā vairāk. Parastam cilvēkam, kam šī “ekspertu” ekvilibristika ir sveša, varētu rasties optimisms. Tomēr vajadzētu zināt, ka mūsu atpalicība ir tik milzīga, ka ar 10 vai pat 15% pieaugumu, Luksemburgu mēs nesasniegsim nekad.
==================
Man te nav prognoze Luksemburgai pie Latvijas 10-15% pieauguma. Tikpat labi tas varētu būt 1-3 vai 9-14 vai 30-50% pieaugums. Ļoti brīvi interpretējat manu rakstīto.
0
zauls 29.09.2012. 14.43
Taču sliktākās lietas mēdz notikt brīdī, kad pesimistiem neviens vairs netic. Ja eirozonas krīzes risināšanā nepalīdzēs jaunākie Eiropas Centrālās bankas soļi un bažas par to pieaug, ir ļoti grūti iedomāties, ko vēl varētu izdomāt, lai pierādītu, ka vēsturisko pieredzi par valūtas savienību likteni var droši ignorēt.
=====================
Nu gan kalambūrs.
0
dzerkaleliva 29.09.2012. 14.39
Šo var uzskatīt par apgrieztu grafiku pesimistiem / optimistiem.
Augšā ir pesimistu periods, apakšā optimistu periods.
Šobrīd ir jāpērk pesimisms, nevis optimisms, bet ej nu Strautiņam to iestāsti.
http://stockcharts.com/h-sc/ui?s=$VIX&p=W&b=3&g=0&id=t63320940426&r=1348918598319&cmd=print
0
dzerkaleliva 29.09.2012. 14.30
Runājot biržas valodā, šobrīd ekonomikā ir brīdis spiest sell, nevis buy pogu, lai gan biržā izaudzis nav nekas.
Par to liecina arī arvien pieaugošais Strautiņa & Co ekspertu nu jau hyper ultra optimisms.
88% optimistu ar vareniem plāniem, un visi plāni realizēsies un optimisms turpinās augt, ja? No 88% uz 99.999% un pēc tam?
Reāli dzīvē gan no pieaugumu 5% līdz 88% seko kritums atpakaļ, tāpat kā galma ekspertu optimismā.
0
austrisv 29.09.2012. 13.44
Tūlīt sāksies vispārēja vaimanoloģija, ka viss ir safabricēts un tie nav konstatēti fakti, bet izskatās pēc aptaujas utt!
Es arī brīnījos, jo pagājušo nedēlu bijām iebraukuši vienā ceļmalas krogā, lai nosvinētu nelielu jubileju. Labi, ka biju pieteikusi vietas, jo …. krogs bija pilns!!! Tik pilnu šo krogu, ja to tā vispār var saukt, nekad pa šiem gadiem nebiju redzējusi, un vēl rudenī!
Fakti paliek fakti un tos apgāzt nevar ar vaimanoloģiju. Jā visiem nav labāk, bet lielai daļai ir , un tas ir tikai atsākums, ja mums atkal pār ceļu nepārskries saraiņi, hūtaiņi un citi postoši radījumi! Pašiem jābūt gudrākiem, un tad arī viss būs labi!
14
dzerkaleliva > austrisv 29.09.2012. 14.22
Kāpēc vaimonoloģija? Ar vaimanoloģiju Latvijā iznāk saskarties arvien mazāk. Kopējiem politiķu, galma ekspertu un mediju spēkiem mums ir izdevies realizēt kačājošo veiksmaloģiju. Tas ir vienkārši lieliski.
0
dzerkaleliva > austrisv 29.09.2012. 14.24
Piemēram.
Latvijas eksportētājus raksturo ambiciozs un optimistisks nākotnes vērtējums – 88% Latvijas eksportējošo uzņēmumu paredz aktīvāk izvērst darbību ārvalstu tirgos, turklāt katram trešajam no tiem ir mērķis eksporta apjomu audzēt vismaz par 20%.
http://bnn.lv/strazds-latvija-es-tirgu-izkonkurejusi-atsevisku-veco-dalibvalst-eksportetajus-86253
0
zauls > austrisv 29.09.2012. 14.55
Izskatās Bet ir no treknā gala, kas pa krogiem dzīvojas. Dzīres mēra laikā.
0
Signija Aizpuriete > austrisv 29.09.2012. 15.18
——-
Tas ir iecienītais ‘triku meistaru’ uzmanības novēršanas paņēmiens, kas teicami nostrādāja Bankas Baltijas, Parex un Krājbankas gadījumā – un, nostrādās arī nākamajā, neizbēgamajā krīzes reizē:
‘ Valdība gatavojas jaunām banku krīzēm, vēlas parūpēties, lai ierēdņiem nevajadzētu atbildēt ‘
http://www.pietiek.com/raksti/valdiba_gatavojas_jaunam_banku_krizem,_velas_parupeties,_lai_ieredniem_nevajadzetu_atbildet
0
austrisv > austrisv 29.09.2012. 16.43
Gribas vaimanologiem atgādināt apskatīties vēlreiz tās rindas pirms Veikala X&M atklāšanas. Cik es paskatījos internetā, skats bija nu gluži kā ASV, kad kādus lupatu veikalus gāž riņķī!
Te arī ir atbilde vēlreiz un vēlreiz kā teikts rakstā, ka vairāk ir pirkti apģērbi! Tie ir fakti un vēlreiz fakti!
0
andris902 > austrisv 29.09.2012. 16.49
…Bet…lasu Tavus komentārus un priecājos – par spēju adekvāti novērtēt situāciju…priecājos arī par neapgāžamu patiesību, ka visu dzīves smagumu iznes tieši sievietes, bet veči ir nepārspējami vaimanologi un ņerkstekļi…vismaz šeit – IR portālā, lielais vairums….tiem atliek laika dienām dirnēt netā un vaimanāt, vaimanāt, vaimanāt….ne īsti darba, ne īsti vēlmes sievām atvieglot mājas dzīvi, tik žēloties – cik viss ir slikti….
…nu, ko!….neatņemsim viņiem šo mazo prieciņu, varbūt tas ir pēdējais, kas šiem atlicis…:)
0
austrisv > austrisv 29.09.2012. 18.16
Zane!
Abpusēji! Ir jau arī forši veči, to es no savas pieredzes un tie veči nevaimanā, bet ko gan var gribēt no šiem te dažiem vaimanātājiem, jo viņiem tāds uzdevums vai arī darbs. Piemēri jau nav tālu jāmeklē- tepat deguna galā.
0
Janka, Janic > austrisv 29.09.2012. 19.41
tur vainojama muusu lielaa eenu ekonomika , algas konvertaa …benciins daargs , bet ar autiņiem pilnas ielas , neviens nevaimana …
0
zauls > austrisv 29.09.2012. 19.43
Bet, es arī drīz mainīšu 4 gadus nēsātās kurpes, varēsi teikt, ka esmu palicis bagāts.
0
zauls > austrisv 29.09.2012. 19.53
Kad nav argumentu, tad sākas apsaukāšanās. Un gatavs stereotips – kam Dombrovska un Vilka “paradīze” nav pa prātam, tie sliņķi dzērāji un nevērtīgie, ieslogāmi psihenē, konslāģerī, nošaujami. Es neprasu valstij, valdībai pašvaldībai neko man dot. Es prasu neplēst no manis tik lielus un neadekvātus nodokļus. Jeb lai plēš no visiem vienādi – no katriem nopelnītajiem 723 latiem, 323 latus valsts kasē.
0
austrisv > austrisv 30.09.2012. 09.58
Grostiņ, aizej uz humpalām, ja Tev tik slikti maksā, un dabūsi jaunākas kurpes! Beidz izlikties, jo tev neticu ne par mata tiesu.
0
andris902 > austrisv 30.09.2012. 10.03
…Bet….drīzāk jau tas ir pats Grabovskis…:)
0
Andris > austrisv 30.09.2012. 14.27
Zane, tas varētu būt, jo pirms dažām dienām viņš tepat IRā aģitēja balsot par partiju “Tautas kontrole”.
0
zauls > austrisv 03.10.2012. 18.50
Neesmu publiski atpazīstama persona, varat neapgrūtināt sevi ar minēšanu.
0
Ilona Auziņa 29.09.2012. 11.35
Es sākšu priecāties tad, kad visa šī, lielākajās pilsētās bāzētā, augšupeja pārsviedīsies uz tukšajiem Latvijas ciemiem un laukiem, kad tur varēs atgriezties cilvēki un Latvija nesastāvēs tikai no dažām lielpilsētām un milzīga ekonomisko emigrantu pūļa ārzemēs, kuram šeit nav ko darīt, nav kur dzīvot un faktiski tie šeit pašlaik ir lieki. Bet varbūt Latvijai nemaz nav vajadzīgas apdzīvotas lauku teritorijas un mazpilsētas, tikai lielās un varenās? Diemžēl arī tagad šeit vēl ir ļoti daudz ar krūmiem un latvāņiem aizaugušu lauku, tātad šīs teritorijas nav nepieciešamas arī lauksaimniekiem, ja nu vienīgi bagātiem ārzemniekiem, kuri tās par ļoti zemu naudu atpērk un vēl par to iegūst uzturēšanās atļaujas šeit, ja ir no Austrumiem. Piemēram, skaistā Kurzemes pērlīte Talsi. Agrāk tur burtiski kūsāja dzīve, bija dažādi lielāki un mazāki uzņēmumi, bet tagad tur valda galēja bezcerība, dzeršana un narkotiku lietošana. Spējīgākie Talsinieki dzīvo Anglijā, vai Īrijā. Vai tā ir izaugsme par kuru varam jau priecāties? Es domāju ka jā, esam uz pareizā ceļa, jā, mums ir ļoti pozitīvi attīstības rezultāti, bet faktiski tie ir tikai ziediņu aizmetņi, nekas vairāk un vēl ir ļoti garš ceļš ejams, lai Latvija sasniegtu kaut vai padomijas laiku ražošanas līmeni, kad cilvēkiem Talsos nebija jābrauc strādāt citur, kad tur ražoja karotes un konservus eksportam, kad talsinieki būvēja ceļus visā savā zonā, arī Ventspilī, kad talsinieki būvēja tiltus visā Kurzemes zonā un tā vēl un vēl.
5
+19
-10
Atbildēt
+13
-6
Atbildēt
+6
-14
Atbildēt
+6
-8
Atbildēt
+5
-7
Atbildēt
@Andis > Ilona Auziņa 29.09.2012. 12.26
Iespējams, pie šādiem nosacījumiem tev savā mūžā vairs nekad nesanāks priecāties. Pasaules ekonomika ir mainījusies un mazpilsētām un vēl jo vairāk, laukiem, vairs nav tāda loma, kā agrāk. Nav ne mazāko izredžu šo globalizācijas ratu pagriezt pretējā virzienā vienā atsevišķi ņemtā Latvijā – to uz laiku var tikai tādi “brīnumi”, kā Ziemeļkoreja. Jā, skandināvi par milzu naudu (tāpēc viņiem tie milzīgie nodokļi) mākslīgi elpina laukus, un, vismaz, dzimstības ziņā viņiem tas atmaksājas, bet mums līdz tam jāattīstās 50 gadi kā minimums. Kad vidējais latvietis par vilciena biļeti no Rīgas uz Liepāju, aci nemirkšķinot, samaksās kādus 150 EUR (vienalga – tiešā veidā jeb vai caur nodokļiem, kas pēc tam aiziet vilcienam subsīdijās – kā to dara skandināvi) – tad varam atkal parunāt par cilvēku masveida atgriešanos laukos.
Nākotnē dzīve laukos ir luksuss izredzētajiem. Mazpilsētas – turīgajiem. Un lēta + eksportspējīga prece tiek ražota tikai pie lielpilsētām, kur ir lielais vairums darba vietu. Pie kam, ja šī lielpilsēta ir mazāka par 1 miljonu, tai maz cerību kļūt arī par īpašu inovāciju centru, tā tikai ražos to, kas jau adaptēts citur.
Tiesa, attīstoties elektrotransportam un savedot kārtībā ceļus, Talsi var kļūt par Rīgas metropoles reģiona daļu. Un, ja līdz tam laikam neaizmuks vēl vairāk, kopā varbūt arī to miljonu savilksim. Vienīgie Baltijā.
Bez tam, tā jau nav tikai Latvijas ceļu būvnieku problēma, ka ceļu būvnieki no Smiltenes un Aizputes pārceļas uz lielpilsētām. Tāda pati problēma ir gan Spānijā, gan Austrālijā, gan Indijā. Globalizācija = lielpilsētu dominēšana. Tam pretoties un gausties ir bezjēdzīgi, ir jāmeklē ceļi, kā tam ātri pielāgoties un apsteigt citus.
Toties, ja tagad izmisīgi “izpūšam” visus savus nelielos līdzekļus, lai stutētu grūstošos laukus, tad, vinnētājs nav neviens. Kāpēc mazpilsētas iztērēja ES naudu strūklakām un centrālo ielu remontam, nevis industriālo zonu attīstībai? Tāpēc, ka pilsētā ar 9000 iedzīvotājiem ir ĻOTI grūti attīstīt vairākas rūpnīcas, kas spēs starptautiski konkurēt un kur var maksāt kārtīgas algas. Tas ir ilgs ceļš, kam vajag augstu sociālās attīstības līmeni, prestižu profesionālo izglītību. Pa pāris gadiem Eiropas Savienības plānošanas periodā, kad vajag skaistas atskaites un acīm redzamus rezultātus, žvīku žvāku… to nevar prasīt. Tad labāk vismaz bedraino centrālo ielu sataisa, lai cilvēki redz, kur tā nauda paliek un smuks ķeksītis Eiropas atskaitē ar sanāk. (Tiesa, Eiropa jau gaida no mums tieši ieguldījumus “human development” jomā, bet, ko darīsi, kāda cilvēku attīstība, ja ielu bedrēs zobus var izsist…)
0
austrisv > Ilona Auziņa 29.09.2012. 13.51
Janka, tas taču nebija normāli, ka padumjlaika kolhozos veidoja ciematus un iznīcināja privātmājas laukos. Tagad nu ir rezultāts, jo vīna cehi, keramikas cehi, lielfermas, ražoja produkciju priekš lielās Krievzemes lielajām pilsētām, ne priekš mums pašiem. Nu cilvēki, kuri bija sadzīti tajos ciematos ir bez darba un dzīvo daudzdzīvokļu mājās.
Nav viegli mūsu valstij, pēc tā saucamā valsts kapitālisma sagruves PSRS.
Viss plūst, viss mainās, kā jau vienmēr.
0
zauls > Ilona Auziņa 29.09.2012. 14.52
Jā, skandināvi par milzu naudu (tāpēc viņiem tie milzīgie nodokļi) mākslīgi elpina laukus…
==============
Latvijā minimālajai algai ir tikpat lieli nodokļi, cik zviedru vidusslānim. Paldies Šķēlem, Vilkam un Dombrovskim!
0
Ilona Auziņa > Ilona Auziņa 29.09.2012. 15.30
>Gatis. Tātad ar latvāņiem aizauguši lauki, bezdarbnieku piepildītas mazpilsētas, ārzemniekiem iztirgotas lielas lauku teritorijas un simtiem tūkstošu valsti pametušu aktīvo cilvēku, kam klāt vēl nāk arī garantēta nabadzība ģimenēs ar bērniem, vai tā ir Jūsu nākotnes vīzija, vai par to man būtu jāpriecājas un uz to jātiecas? Es gan domāju ka mūsu mērķis un centieni ir vērsti diametrāli pretējā virzienā, citādi uz laukiem arī turpmāk būs vieta tikai pensionāriem, kamēr viņi dzīvo. Es gan domāju ka valstij ir jāatīstās simetriski visā teritorijā, vismaz ir jābūt attiecīgam attīstības plānam un tas arī pakāpeniski jārealizē, bet ne visam jānotiek pašplūsmā un ar bezcerīgu nolemtību. Ja viss ies tālāk tikpat strauji kā pašlaik, tad mana priecāšanās nemaz nav tik tālā nākotnē, protams, ja atkal pie varas nenonāks “kampēji” un “treknie izsaimniekotāji”. Bet ja turpināsim veidot kropli ar trim ūdensgalvām un pavisam kuslu rumpīti, tad gan tā arī būs ka es šeit labākus laikus nesagaidīšu.
0
Ieva Priedenfelde > Ilona Auziņa 29.09.2012. 22.46
Patiesībā nevis 60 Ls, bet gan vairāk. Tie 24% sociālajā nodokļa, ko maksā darba devējs, darbiniekam ir jānopelna, citādi viņš kļūst nerentabls. Pie 60 pieskaitam 48 un iegūstam 108 latus nodokļos un 140 uz rokas. Nu kā šo nenormālo situāciju nosaukt? Pie robežas, iebraucot Latvijā, jāizvieto uzraksti Darbs dara brīvu.
0