Inovācijas ir ceļš uz turību

19
⟵ Uz rakstu

Komentāri (19)

Jānis Jukna 27.09.2012. 10.39

Visa pamatā ir cilvēciņš… Radošs un izglītots cilvēciņš, kam ir tieksme un spējas meklēt un rast inovatīvus risinājumus. Var intelektuālā īpašuma tiesības attīstīt, veidot pētījumu centrus, kolekcionēt zinātniekus un citus statistikas rādītājus. Ja nepiedzims tāds Edisons, tad tāpat nekā ievērības cienīga nebūs.

+1
-2
Atbildēt

0

rasakatrina 27.09.2012. 07.50

Hmm, laikam neizlasijāt kārtīgi: “Trešā neatliekamā darbība: sakārtot izglītību…..”

0
0
Atbildēt

0

brigita_damme_rtk_lv 26.09.2012. 22.46

Kāda veca inovācija
http://www.disclose.tv/action/viewvideo/89006/The_Lightbulb_Conspiracy___The_untold_story_of_Pla/
vai
http://www.youtube.com/watch?v=ssSlodrPY3M&feature=youtu.be

+2
0
Atbildēt

0

Egitazz 26.09.2012. 20.38

Un visbēdīgāk: zinātnieku un inženieru skaita ziņā 144 valstu konkurencē esam tikai 110.vietā.
====
tā arī ir tā īsta problēma. viss cits tikai pakārtots. Ieskaitot arī to traci ap ātro internetu un vēlmi ieguldīt miljoniem LVL no ES naudas ātrajā internetā.

iedodiet šo naudu uzņēmumiem un inženiertehniskai izglītībai. Un lai izmācītu labu inženieri, vajag aprīkotas laboratorijas, mācīblīdzekļus, pasniedzējus.

kaut gan protams, ka vieglāk “apgūt” ātros miljonus ātrajam internetam, nevis ieguldīt reālos darbos

0
-1
Atbildēt

0

Sandris Maziks 26.09.2012. 20.27

Inovacijas, tas ir cels uz dominesanu pasaule. Tas ir svarigakas par naftas laukiem miljardieru sarakstiem vai starpkontinentalam raketem. Ja Latviju nebremzetu promaskaviskie politiki, inovativas idejas varetu izplest sparnus.

+1
-2
Atbildēt

0

bekijja 26.09.2012. 19.07

Pārdomu vērts fakts: Skandināvijas valstis dažādos ar inovacijam saistītos rangos ir to augšgalā, taču vienīgais izņēmums ir patentu skaits. Ar to registresanu tur neviens diezko neiespringst. Nez ko tā?

+6
-1
Atbildēt

0

Andris 26.09.2012. 16.41

Atvainojos, mazliet ne pa tēmu. Anglijas premjers nav “Kamerūns”, Cameroon ir valsts Afrikā. Viņš ir Cameron, latviski būtu Kamerons vai Kemerons.

+3
-1
Atbildēt

2

Anna Gaigule 26.09.2012. 16.06

Daži komentāri no manas puses:
1. iPhone vērtība ir daudz vairāk iedomāta nekā patiesa, savukārt Latvijai varētu būt tieši otrādi. Ja iPhone pēc 5 gadiem būs vēsture, tad (ceru, ka) Latvija nebūs.
2. Zinot J. P. Morgan iepriekšējo darbību (Enron skandāls, 2008.g. finanšu krīze, u.c.), es viņu analītiķu teikto iesaku ignorēt, bet, ja tomēr uzklausīt, tad rīkoties tieši pretēji.
3. Piekrītu, ka ir jāuzlabo intelektuālo tiesību sistēma — tā ir jāuzlabo tā, ka viss, kas saistīts ar “intelektuālo īpašumu”, it īpaši patenti un autortiesības, ir jāatceļ.
3. Autorei pieklātos norādīt, ka viņa ar t.s. “Intelektuālā īpašuma” (pareizāk sakot, tiesību) aizstāvību pelna iztiku. Skat: http://www.ikblaw.com/ un http://www.rgsl.edu.lv/lv/iepazisti-rja/kas/pasniedzeji/?i=61

+6
-3
Atbildēt

0

rasakatrina 26.09.2012. 15.12

Skaitļi bēdīgi, protams ir jārīkojas un līdz šim darītais nav pietiekams. Ministrijām ir ko darīt.

+4
-3
Atbildēt

0

janis17 26.09.2012. 14.30

Paklau, visu cieņu, bet nevajag stāstīt pekstiņus!
Ar protekcionismu visvairāk nodarbojas sekojošas valstis – Kuba, Ziemeļkoreja, Krievija, Baltkrievija.
Kur šajās valstīs vari saskatīt inovatīvu attīstību?

+5
-4
Atbildēt

2

    kristaps_drone > janis17 26.09.2012. 15.24

    Izlasi uzmanīgi, jo es runāju par to laiku, kad attīstītās valstis vēl nebija attīstītas, bet tikai gāja uz attīstību. Paskaties, kā rīkojās , piemēram, Japāna un Dienvidkoreja pēc otrā pasaules kara.

    +6
    -3
    Atbildēt

    0

    rasakatrina > janis17 27.09.2012. 07.48

    Periods pēc otrā pasaules kara nav salīdzināms ar šodienu. Tad globālā tirdzniecība bija niecīga salīdzinot ar šodienu, kas nozīmē, ka bija daudz vairāk preces kuras ir ekonomiski loģiski ražot katram savā valstī. Tagad ar integrētiem loģistikas tīkliem to skaits daudz mazāk. Noslēgt ekonomiku šodien nozīmētu pazemināt kvalitāti un spiest patērētājiem pirkt trešās šķiras preces tikai tāpēc ka to ražotājs ir no Latvijas. Protams vajag cīnīties par vienlīdzīgiem noteikumiem (tie nav vienlīdzīgi dažās sfērās).

    Bet vispār, intelektuālā īpašuma jautājumi maz saistīti ar protekcionismu. Te jautājums par to, ka pārāk maz mūsu valstī saprot IĪ vērtību, kā to aizsargāt un kā izmantot sekmīgākam biznesam.

    0
    0
    Atbildēt

    0

kristaps_drone 26.09.2012. 14.22

Vispār jau tās valstis, kuras šodien patiešām ir turīgas un bagātas, laikā, kad vēl tikai gāja uz šo turību un bagātību, ļoti cītīgi nodarbojās ar protekcionisumu, aizsargāja savu tirgu un savu ražošanu visiem iespējamiem un neiespējamiem līdzekļiem. Tad, kad tās sasniedza augstu attīstības līmeni, tad pārējām valstīm uzspieda brīvo tirgu un konkurenci. Latvijai, izkļuvušai no padomju okupācijas, uzreiz tika uzspiesta (arī pašu bāleliņi, tādi, kā godmanis un pārējie premjeri kārtīgi pielika savas rociņas pie tā) šī brīvā konkurence. Kas no tā iznāca, varam redzēt tagad. Bērnu, kuram jāiet pirmajā klasītē, izņem no skolas ārā un iemet pieaugušo pasaulē un liek konkurēt, tādā veidā apzināti nolemj nabadzībai, jo konkurēt viņš varēs tikai kā kurpju tīrītājs vai sētnieks, vai krāvējs. Tā ir arī ar Latvijas ekonomiku – varam droši konkurēt baļķu eksporta jomā, un prakstiski nekur, kur vajadzīga augsta kvalifikācija. Vardu sakot, lai dzīvo neoliberālisms!

+7
-4
Atbildēt

4

    rasakatrina > kristaps_drone 26.09.2012. 15.13

    Nav patiesiba. Bagātās pasaules valstis (atskaitot tās kuras dzīvo no minerālbagātībām un eļļu) ir lielā mērā atvērtas ekonomijas. ASV vispār uz inovācijām un uzņēmējdarbību balstīta valsts.

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    kristaps_drone > kristaps_drone 26.09.2012. 15.23

    Ir gan patiesība! Tās kļuva atvērtas tikai tad, kad noteiktās jomās sasniedza tik augstu līmeni, ka tām vairs nebija konkurentu, un brīvais tirgus un atvērtība vairs nebija bīstamas pašām, bet, tieši otrādi, ļoti izdevīgas, jo plaši atvēra durvis uz pārējām valstīm, jo mazāk attīstītas valstis nebija konkurenti.

    +6
    -3
    Atbildēt

    0

    Egitazz > kristaps_drone 26.09.2012. 20.42

    nebija tā brīva konkurence jau tik uzspiesta. Vienkārši pašiem gribējas nu cik vien ātri tikt vaļā no padomju mantojuma, lolojot cerības, ka tūlīt atskries Rietumi un sabūvēs te modernas rūpnīcas.

    tā bija pakāstas iespējas mēģināt saglabāt ražošanu, sākotnēji turpināt pārdot NVS un nopelnīto ieguldīt modernizācijā, lai izietu rietumu tirgos. Nu un protams, priHvatizatori “palīdzēja”, kuriem galvenais bija ātri noprivatizēt un izpārdot metāllūžņos.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Egitazz > kristaps_drone 26.09.2012. 22.23

    nulle
    tagad protams, ir vēlu, bet 90.tajos vēl varēja ko pārdot, jo cena bija tomēr zemāka, bet precēm jau bija “pusrietumu” imidžs.

    ir lielas ievedmuitas “gatavo” mašīnu ieviešanai, toties atlaides, ja ražo uz vietas, tāpēc faktiski visiem lieliem pasaules ražotājiem jau ir rūpnīcas Krievijā, pie tam lokalizācijas prasības nozīmē, ka ražos arī komplektējošas detaļas.

    0
    0
    Atbildēt

    0
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Viedoklis / 3. septembris
Kāpēc tehnoloģiju nozare ir Latvijas ilgtspējīgas izaugsmes atslēga?
Viedoklis / 20. augusts
Ilgtspējas problēmu risināšana, sadarbojoties uzņēmumiem un zinātnei
Tēma / 4. augusts
Ir jāmainās!
Intervija / 4. augusts
Zināt, ko gribi
Inovācijas / 4. augusts
Tehnoloģiju milži aprij inovācijas