Publiskais izpildījums un grozījumi Autortiesību likumā
Saistītie raksti
Viedoklis /
13. decembris
Grozījumi Autortiesību likumā – jaunas iespējas cīņā pret interneta pirātiem
Viedoklis /
13. oktobris 2023
Autortiesības un mākslīgais intelekts jeb Kā “nosvērt” radošumu?
Viedoklis /
27. septembris 2023
Kā nekrist par upuri slepkavīgam robotam
Viedoklis /
16. maijs 2023
Mākslīgais intelekts kā jauns virziens vizuālajā mākslā – ko no tā gaidīt?
1
Veiksme /
22. marts 2023
Slaveno grupu biznesā
Komentāri (60)
Jānis Jukna 27.08.2012. 12.14
Varbūt ir kādas domas par šādu situāciju
http://www.ir.lv/blogi/kultura/gaismas-un-tumsas-robezskirtne
1
mārtiņš meiers_ > Jānis Jukna 28.08.2012. 03.06
“Tās ir „kultūrvēsturiski nozīmīgas grāmatas, kas ir visvairāk pieprasītas”…
Gāzi grīdā!
Tūlīt pelnīīīīīīīīīīīīīīīsiiiiiiiiiiim!!!!
…
Bet jā, bibliotēkas telpas it kā rosina uz garīgumu, ko nevarētu gūt mājās pie sava kompīša, iespējams. Tomēr ierobežojums kaka-lakas stilā: BLEĶO!
Citādi mums nāksies sākt rakstīt/komponēt, bet ēst ta’ gribas, un māja ar’ vēl nav pabeigta…
0
janazakovica 27.08.2012. 11.40
lukinas bizness ir pelnit-sanemt honorarus par no it ka autortiesibu jautajumos abizotam personam..tatad vina parstav vienu biznesa intresu-lobija puses dalu..cik garlaicigs ir darbs visu laiku no kada pieprasit naudu..intresanti kapec loti cienijamaa advokate palika bijusaa vira daktera lukina uzvardaa..?
0
archoftriumph 25.08.2012. 07.34
valsts atbalstiits autortiesibu monopols nav vieniigais veids kaa maakslinieki var izdziivot. pamekleejiet gogla fraazi “examples of ways content creators can profit without intellectual property” un palasiet vienu no pirmajiem blogiem kuru uztur Stephans Kinsella.
0
mārtiņš meiers_ 25.08.2012. 01.25
Vai cien. Inese Lūkina, zvērināta advokāte, biedrības „Latvijas izpildītāju un producentu apvienības” juriste, ir ierakstījusi kaut vinu skaņdarbu, kas ir izdots kkādā formātā vai raidīts radio viļņos?
Es esmu…
Es no kaka – lakas kantora ne s@da neesmu dabūjis, pat vēl vairāk, šis kaktu kantoris ir paģērējis no manis iekasēt par manis paša izpildīto manis paša radīto mūziku!!!
Un vēl iekasē reālu naudu par matricām, ko es izmantoju savām personiskajām vajadzībām…
EJIET taisni maziem solīšiem!!! Virzienu nenorādīšu – paši noprotat
0
archoftriumph 24.08.2012. 20.14
p.s. iestraadaajiet likumaa CC licenci lai ir iespeeja likumiigi klausiities vismaz to muziku kuru pasi autori veelas sabiedriibai sniegt bez maksas. uz so briidi taada iespeeja ir likumaa nav paredzeeta, precizaak sakot arii CC darbus administree AKKA un iekasee par to naudinju.
1
mārtiņš meiers_ > archoftriumph 25.08.2012. 01.49
Interesanti, kam viņu (daļu tās) izmaksā?! ;)
Un cik tas ir atbilstoši likumam, un cik kkādām morāles normām… :(
0
aldis_grunde 24.08.2012. 17.53
No šī, normālam cilvēkam neizprotamā valodā rakstītā: “Šajā rokasgrāmatā ir paredzēts, ka līdzko uztveršana notiek, lai sasniegtu visplašāko auditoriju un dažreiz peļņas dēļ, iespēja noklausīties vai noskatīties darbu tiek dota jaunai sabiedrības daļai, kas uztver pārraides, un raidījuma izziņošana pa skaļruni vai citu tehnisku ierīci nav vienkārša pašas pārraides uztveršana, bet neatkarīga darbība, ar kuru pārraidītais darbs tiek izziņots jaunai sabiedrībai.” tomēr var saprast, ka tādos gadījumos kā kad radio klausās autobusa vadītājs, radio, ko klausās pārdevējs veikalā pie kases, nav publiska atskaņošana.
0
Egita Kamarūte 24.08.2012. 14.01
Nu labi. PAr nesēju atlīdzību,šķiet Satversmes tiesa jau ir paudusi verdiktu. Saistība ar nevainības prezumcijas pārkāpumiem, ir kosmiksi attālā, jo tā gluži vienkārši nav. (pirmkārt)Pircējs netiek apriori uzskatīts par likumpārkāpēju, BET, iegādājoties tukšu nesēju, viņam vienkārši tiek garantēta IESPĒJA izmantot un iekopēt ar autortiesībām aizsargātus darbus savā ierīcē, kas citkārt būtu aizliegta. Un šeit neiet runa par kkādu uzspiestu utopisku izvēli, jo nesēji ir paredzēti kopiju veikšanai un to uzglabāšanai. Otrkārt- arī iegādājoties jaunu volvo, kuram defoltā aprīkojumā ir apsildāmie sēdekļi, neviens domājošs pircējs neteikt dīlerim “zini, es ziemā to sēdekļus nemaz neslēgšu iekšā un neizmantošu, līdz ar to nomet kādus 200Ls no cenas. .. bet podziņu atstāj, es vnk apsolos tos neizmantot”tā tas neit krastā. Treškārt- šāda nesēju atlīdzība ir teju visās civilizētajās pasaules valstīs (ES 22ās) kā panākts konsensuss starp sabiedrību-patērētājiem- un tiesību īpašniekiem, kas nav tikai autori, kas pohaini rīta blāzmā 5 minūtēs uzraksta hītu, bet arī izpildītāji un producenti(izdevēji) kas produktā iegulda netikai talantu, bet arī zvērīgu piķi.. Ceturtkārt- es neesmu tik romantisks cilvēks, kuru izdosies apvārdot, ka tauta pērk terabaitīgus cietos diskus, lai tajos uzglabātu savas ģimenes jepegus un personiskās dzejas rindas wordā. ;) veiksmi viesiem!
4
archoftriumph > Egita Kamarūte 24.08.2012. 14.22
paldies par iespeeju, sapratu. tad luudzu dodiet man izveeli peerkot datu neseejus pirkt ar vai bez iespeejas veidot tajos licenceeto darbu kopiju. paldies!
0
Jānis Jukna > Egita Kamarūte 24.08.2012. 14.40
Tas vēl mazākais ļaunums. Tās kapeiciņas piemaksāt kultūras labā nav jau žēl. Un vidusmēra cilvēks (fiziska persona) nepērk čupām tos diskus tiešām privātām vajadzībām. Komersantiem laikam pat ir iespējas atgūt to samaksāto, ja šie neizgatavo kopijas.
0
brigita_damme_rtk_lv > Egita Kamarūte 24.08.2012. 16.24
Satversmes tiesa savu verdiktu paudusi nevis par nesēju atlīdzību kā tādu, bet gan par datu nesēju saraksta nepapildināšanu no Ministru Kabineta puses, sakarā ar tehnoloģiju attīstību. Spriedums taisīts sakarā ar to, ka valsts ar likumu ir apņēmusies kāst naudu par datu nesējiem, kuru sarakstu apstiprina MK. Taču laiks iet uz priekšu, parādās jaunas tehnoloģijas un datu nesēju saraksts kļūst nepilnīgs. MK sarakstu savlaicīgi nepapildināja, autortiesību aģentūras izvēlējās Satversmes tiesu, kā iespējami ātrāko risinājumu, pie reizes uztaisot PR kampaņu.
Ieinteresētie juristi štāpeļiem un atsevišķi izmanto šo spriedumu, lai norādītu, ka lūk Satversmes tiesa esot lēmusi par to, ka par datu nesējiem jāprasa autoratlīdzība. Patiesībā gan pieteikums, gan spriedums ir PAR SARAKSTU, NEVIS PAR PAŠU NESĒJU ATLĪDZĪbu.
Ja kāds sadūšotos un argumentēti apstrīdētu Autortiesību likuma normas par datu nesēju atlīdzības atbilstību satversmei, nez kāds rezultāts tad varētu vēl izveidoties.
0
mārtiņš meiers_ > Egita Kamarūte 25.08.2012. 01.46
Ne jau kultūrai tā “kapeiciņa” aiziet – bet gan lai uzturētu kantori, kas visus apkārtējos “pēc noklusējuma” uzskata par pārkāpējiem un tātad sponsoriem
0
Edmunds Zālīte 24.08.2012. 10.31
cerams tie likuma grozījumi ierobežos šos nekaunīgos sabiedrības slaucējus!
0
bekijja 24.08.2012. 10.31
Raksts pilns visādiem juridiskiem terminiem un atsaucēm, kas parastam cilvēkam pilnīgi nesaprotamas. Ja juriste apgalvo, ka autoriem un producentiem jau nodarīti zaudējumi, lūgums tomēr operēt ar skaitļiem. Cik lieli zaudējumi un kuriem tieši autoriem un producentiem (īpaši izdalot zaudējumus, kas radušies pašmāju un citvalstu autoriem). Visā šajā diskusijā gribētos kādu apkopojumu par radio atskaņošanas regulējumu citās Eiropas valstīs, t.sk. Latvijā – kur par ko tiek maksāts? Kāds ir regulējums piem. Igaunijā un Lietuvā?
16
Kristaps Bošs > bekijja 24.08.2012. 16.16
Nav tāda jēdziena autortiesībās kā “radio atskaņošanas regulējums”. Atlīdzība ir jāmaksā komersantam, kas sev piederošās telpās sava uzņēmuma un piedāvātā pakalpojuma/produkta vajadzīām izmanto mūzikas ierakstus – neatkarīgi no tā, kas ir šo ierakstu atskaņošanas avots – CD atskaņotājs, mp3 pleijeris, dators utml. vai radio. Pirmajos 3 gadījumos atskaņojamos mūzikas ierakstus izvēlas pats uzņēmējs atbilstoši tam mērķim, kādam viņam mūzika ir vajadzīga. Pēdējā gadījumā – radio – izvēli ieslēgt radio izdara uzņēmējs, nevis klausītājs (klausītājs to neizdara arī CD gadījumā) – acīmredzot konkrētās radio programmas formāts atbilst uzņēmuma muzikālā noformējuma vajadzībām un viņu apmierina radio cilvēku mūzikas ierakstu izvēle.
Par reguēlējumu citās valstīs – princips, ka nešķiro mūzikas atskaņošanas avotu, tiek piemērots visās valstīs, kurās tiek aizsargātas autortiesības.
Arī Latvijā līdz šim nešķiroja. Par to, kā būs tālāk, lems Saeima.
0
archoftriumph > bekijja 24.08.2012. 16.36
un kaa ir gadiijumaa ja muziku komersanta telpaas atskanjo nevis komersants bet radiostacija? (komersants ir nodevis savu radio uz liguma pamata bezmaksas lietosanaa radiostacijai)
0
bekijja > bekijja 24.08.2012. 16.43
optimiste1 …Pēdējā gadījumā – radio – izvēli ieslēgt radio izdara uzņēmējs, nevis klausītājs (klausītājs to neizdara arī CD gadījumā) – acīmredzot konkrētās radio programmas formāts atbilst uzņēmuma muzikālā noformējuma vajadzībām un viņu apmierina radio cilvēku mūzikas ierakstu izvēle.
——————
Un ko tad, ja radio stacijas izvēle ir dziļi personiska viena pārdevēja vēlēšanās uzlabot omu sev darba laikā? Pārdevējam ir pofig par pircējiem un pircējiem pilnīgi vienalga, skan vai neskan tajā iestādē radio?
Par reguēlējumu citās valstīs – princips, ka nešķiro mūzikas atskaņošanas avotu, tiek piemērots visās valstīs, kurās tiek aizsargātas autortiesības.
—————–
Lūgums piemērus, kā tieši tiek piemērots? Būtu labi kādu salīdzinošu tabulu un grafiku šim rakstam pievienot. Kā šis regulējums tiek piemērots piem. Igaunijā, Lietuvā, Šveicē, Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, Francijā, Itālijā. Saprotu, ka esat kompetenta.
0
Kristaps Bošs > bekijja 24.08.2012. 17.12
Tur, tāpat kā Latvijā, nešķiro fonogrammas “piegādes” veidu – uzliekot CD vai ieslēdzot radio. Atlīdzību jāmaksā par fonogrammu izmantošanu – fonogramma nekļūst par “nefonogrammu” tikai tāpēc, ka to pārraida radio.
Vēsturiski ir bijis dažādi, bet mūsdienās nešķiro. Ir gan dažādi ierobežojumi dažādās valstīs – gan ar likumdošanu, gan tribunālu vai tiesu spriedumu rezultātā un attiecas jau tieši uz piemērošanu (piemēram, UK ir jāmaksā mazāk, ja klausās noteiktas radio programmas).
Ja ir vienalga skan vai neskan, tad nevajadzētu būt nekādām problēmām vai nu neieslēgt vai izslēgt. Princips jebkurā gadījumā balstās uz izvēli kaut ko darīt vai nedarīt, nevis uz upura filozofiju – “man nebija izvēles”.
P.S. Es neesmu raksta autore
0
bekijja > bekijja 24.08.2012. 17.19
optimiste1: Jūsu aprakstītais princips ierobežo pārdevēja izvēli klausīties radio. Ja pārdevēja motivācija ir radio klausīšanās personiskas motivācijas vadītam, kāpēc jāmaksā par nejaušiem klausītājiem apmeklētājiem? Tas būtu tāpat kā ja es parkā klausos getoblāsteri un to dzird visi citi parka apmeklētāji 50 m rādiusā. Man uz viņiem nospļauties. Es gribu un klausos – savām personiskajām vajadzībām. Tāpat kā tas zobārsts vienā no ES valstīm(Itālijā?), kurš taču tiesā vinnēja procesā par līdzīgu lietu
0
Kristaps Bošs > bekijja 24.08.2012. 18.23
Klausīties radio un izmantot fonogrammas nav viens un tas pats. Autortiesību likumi neregulē radio klausīšanos, bet mūzikas ierakstu izmantošanu. Pārdevēja tiesības izvēlēties ir neierobežotas līdz brīdim, kamēr sāk skanēt fonogrammas – tajā brīdī viņa izvēle ir ierobežota ar Autortiesību likuma noteikumiem – viņš var turpināt klausīties, maksājot atlīdzību, vai izslēgt radio. Tas teorētiski un juridiski. Piemērot to praksē varētu būt diezgan utopiski.
Ja mēs abstrahējamies no autortiesībām, tad der atgādināt, ka no brīža, kad indivīdi veido sabiedrību, absolūtā brīvība beidzas. Mēs visi esam ierobežoti vairāk vai mazāk, tāpēc vaimanāšana par brīvības ierobežošanu dēļ autortiesību likumiem ne vienmēr šķiet adekvāta.
0
bekijja > bekijja 24.08.2012. 18.38
optimiste1: Gribētu dzirdēt jūsu atbildi tvverotajam tepat zemāk. No jūsu atbildes saprotu, ka autortiesību aizstāvji izvēlas piemērot striktāko iespējamo likuma interpretāciju un atzīt ikvienu radio klausītāju par likuma pārkāpēju, tad ja viņš personīgas motivācijas vadīts klausās radio skaļi vietā, kur apkārt ir citi cilvēki.
0
bekijja > bekijja 24.08.2012. 18.42
Kas vēl izbrīna – iedalījums fonogramma – ne-fonogramma. Pie kā pieskaitāmas radio raidlugas, dzejas lasījumi, dievkalpojumu translācijas, sprediķi, intervijas?
0
Kristaps Bošs > bekijja 24.08.2012. 18.53
Labi. Vai mana personīgā motivācija paņemt maizi no veikala plaukta, jo man ir tāda iespēja un esmu izsalkusi un GRIBU maizi nekavējoties, pārkāpj kādas citas personas īpašuma tiesības? Vai izdzert aliņu turpat veikalā pie plaukta un vienkārši aiziet prom? Un darīt regulāri.
0
bekijja > bekijja 24.08.2012. 18.59
optimiste1: Salīdzinājums nevietā. Klausīties radio “personiskai lietošanai” bez papildus samaksas likumā ir atļauts. Jūsu piemērs ir par zagšanu, kas likumā nav atļauta.
0
Kristaps Bošs > bekijja 24.08.2012. 19.05
Salīdzinājums ir pat ļoti vietā, ja izlasa, ko es rakstīju iepriekš. Fonogramma ir kādas personas īpašums. Publiskais izpildījums un publiskošana ir viens no izmantošanas veidiem. Fonogramma neizkūp tikai tāpēc, ka tiek pārraidīta. Tehniskais risinājums skaņas palaišanai nav svarīgs. Par to ir veseli 3 spriedumi Eiropas tiesā – šogad 2 un 2006.gadā 1.
0
bekijja > bekijja 24.08.2012. 19.08
optimiste1: Vai es drīkstu klausīties radio? Vai tad, ja es klausos radio skaļi parkā un to dzird nejauši apkārtējie, tā ir publiska atskaņošana un man par to ir jāmaksā?
0
bekijja > bekijja 24.08.2012. 19.29
optimiste1: Varbūt izskaidrojiet pie reizes arī, kā būtu jārīkojas slimnīcai gadījumā, kad, piemēram, jums ir jāveic sarežģīta operācija, bet dakteris, kas jūs operē, darbu labi var veikt tikai Metallica pavadībā. Operāciju zālē bez viņa ir vēl kādi 8-10 cilvēki, tai skaitā jūs. Visiem citiem, izņemot to dakteri, Metallica ir pie kājas.
0
Eriks Grube > bekijja 24.08.2012. 20.10
http://www.lvportals.lv/skaidrojumi.php?id=249997
0
Kristaps Bošs > bekijja 24.08.2012. 22.22
Par klausīšanos parkā uz soliņa nav jāmaksā.
Attiecībā uz piemēru ar ķirurgu – manispēc viņš var klausīties jebkuru mūziku, kas man riebjas, ja vien tā viņam palīdz, pieņemsim, mani veiksmīgi operēt, koncentrēties, nenotrīcināt roku utt.
Attiecīgi, ne jau neieinteresētu vai ieinteresētu klausītāju loks ir svarīgs, svarīgs ir mērķis, kāpēc mūziku izvēlas izmantot konkrētais ārsts, slimnīca un slimnīcas valde, kas apstiprina budžetu un sagaida peļņu. Tieši tas pats ir ar veikaliem, piemēram, pircējs, pārguris pēc darba, labprāt nedzirdētu mūziku – šādus komentārus bieži var lasīt. Tad kāpēc veikali tomēr liek mūziku? Neviens komersants, kas grib pelnīt, nedarīs neko, kas rada zaudējumus.
0
bekijja > bekijja 24.08.2012. 22.49
optimiste1: Nu tad BEIDZOT! Svarīgs ir mērķis! Vai puķu veikala pārdevējām kāds prasīja, ar kādu mērķi viņu veikalā skan Latvijas Radio 1? Diez vai. Uzreiz ierubīja 300 Ls sodu! Godīgi?!
0
Ieva 24.08.2012. 09.50
Autoriem ir jāsaņem atlīdzība ar savu darbu. Tā ir dogma un nav apstrīdama.
Jautājums ir par formu..
Ir dīvaini no autores saņemt argumentus par neatbilstību juridiskajām normām, tā kā paši autortiesību juristi ir pirmie, kas to pārkāpj. Iekasējot no potenciāla pārkāpēja nodokli par datu nesējiem, tiek pārkāpts pats pirmais princips juridiskā praksē- nevainības prezumpcijas princips. Un saliekot to visu kopā, rodas absolūta putra – tiek iekasēts nodoklis par datu nesējiem. nodoklis no radio par raidīšanu, un nodokli no klausītājiem par klausīšanos. Un te nu atkal juridiskā praksē ir princips – nesodīt par vienu pārkāpumu vairākkārtīgi… Tieši šis duālisms, administratoru alkatība, nesakārtotība ir novedis pie tā, ka sabiedrībā ir tik asa pretreakcija, un Saeima var sasteigti pieņemt likumus, kas Latvijas iedzīvotājus mēģina aizsargāt no šī bardaka – te nu autorei piekrītu. Ne velti paši autori, mūziķi ir pret šo tizlumu. Jo, ja skatamiesuz cēloņiem, ne sekām, to var interpretēt arī savādāk – jaunais, bet juridiski infantilais, radio atskaņošanas likums ir novedis pie tā, ka autoriem ir zaudējumi. Bez tam juridiskā praksē vienmēr ir problēma ar neskaidriem formulējamiem. Un ja te ir atrunas, tad kas tad tas ir vairs par likumu? Piemēram, dārzā klausos radio, pienāk dārza kaimiņš. Un tā jau vairs nav “klausīšanās ģimenes lokā”. Un tad sākas skaidrojumi- “nu šādos gadījumos…”. A, ja skan skaļi un pa visu dārzu kooperatīvu? Ā, nu tad gan. Un tagad juristi, pasakiet- no cik skaļi, un no cik daudz… Un te nu varam aizrakties līdz kurioziem – klausos radio – piezogas inspektori- nu nav tā mana ģimene- tātad atskaņoju grupai. Un soda mani. A kāpēc ne? Tas ir tikai turpinājums šim juridiskam stulbumam, praksei, ko patreiz pielieto autortiesību aģentūras.
3
Jānis Jukna > Ieva 24.08.2012. 09.56
Ak, par nevainības principu varēja varbūt runāt katoļu baznīcas varas ziedu laikos… Kad jaunavu līdz kāzu naktij par šķīstu uzskatīt varēja.
0
Ieva > Ieva 24.08.2012. 10.14
Principiem ir jābūt. Tieši to trūkums ir mūs novedis pie tā kur esam…
Jo
esi tacu reālists
visiem ir jādzīvo
nu kurš tagad neņem
vai tad atpirkšanās no ceļu policistiem ir korupcija
vai tad nesamaksāt nodokli par auto iegādi ir grēks
es tev sarunāšu labu dakteri, viņš ir dārgs, bet, ja Tev veselība ko nizīmē..
muļķis,nemāk kruķīties, maksā visus nodokļus…
Parakstaties zem šī? Jeb sekos atrunas, ka kādreiz, specifiskā situacijā….
0
Jānis Jukna > Ieva 24.08.2012. 10.24
Piekrītu pirmajam – reālisms ir labāk nekā utopija, absurds vai naivas cerības. Pārējās izklausās pēc stereotipiskām neveiksminieku atrunām.
0
elvonix 24.08.2012. 09.40
Formulējumam par publisko izpildījumu vajadzētu būt skaidram. Ja es kā privātpersona attiecīgo atskaņojumu varu saņemt bez maksas, klausoties ar savu rādžiņu, tad juridiskām personām par to nevar prasīt maksu. Vismaz ne autori, jo atskaņošanu veic radio, kas savas nodevas ir jau samaksājis. Cita lieta par diskiem un atskaņojumiem, ko juridiškā persona pati spēj kontrolēt. Savikārt par radio atskaņošanu samaksa būtu jāiekasē pašam radio, kura programma tiek izmantota klientu pievilināšanai.
Un kad vienreiz autori sapratīs, ka jebkurš atskaņojums ir viņu pašu reklāma?
6
Jānis Jukna > elvonix 24.08.2012. 09.49
Domājams, ka autoriem tur maza teikšana. Visu būtisko nosaka pārvaldījuma organizācijas, producenti u.c. vidusslānis starp autoru un klausītāju. Atceros Sastrēgumstundu, kur izskanēja, ka viena CD ierakstīšanas pašizmaksa ir ap 2 lati (Račs uzreiz sašutumā kliedza), bet cik tas disks maksā veikalā… Un ne jau autors saņem šo starpību, droši vien pat ne lielāko starpības devu.
0
ievuliitis > elvonix 24.08.2012. 10.15
“Un kad vienreiz autori sapratīs, ka jebkurš atskaņojums ir viņu pašu reklāma?”
Izņemot gadījumus, kad tas “skaņdarbs” jau pirmajā klausīšanās reizē sāk dziļi riebties.
:))
0
Kristaps Bošs > elvonix 24.08.2012. 16.52
Apgalvojums, ka radio reklamē skaņdarbus, ir tikai daļēji patiess. Piemēram, vienā no ES valstīm pirms kādiem 6 gadiem bija lielisks pētījums, kura rezultātā atklājās, ka mūzika, kuru visbiežāk atskaņo radio, nesakrīt ar tiem albumiem, kas tiek pārdoti – Top 10 nesakrita nevienā nosaukumā.
Protams, nebūtu pareizi apgalvot, ka radio nespēlē nekādu lomu, tomēr tik mazā tirgū kāds ir LV, mūzikas masveida pieejamība un vienveidība radio programmu repertuāros, neveicina vēlmi to dzirdēt citā veidā – no nopirkta CD, legāla lejupielādēta ieraksta vai ejot uz koncertiem.
0
bekijja > elvonix 24.08.2012. 17.33
optimiste1: Protams, nebūtu pareizi apgalvot, ka radio nespēlē nekādu lomu, tomēr tik mazā tirgū kāds ir LV, mūzikas masveida pieejamība un vienveidība radio programmu repertuāros, neveicina vēlmi to dzirdēt citā veidā – no nopirkta CD, legāla lejupielādēta ieraksta vai ejot uz koncertiem.
————
Šādam apgalvojumam pamatā gan gribētos kādu pētījumu.
0
Kristaps Bošs > elvonix 24.08.2012. 18.05
Par LV tirgu ir tikai uz izziņu, pieredzi un pašas secinājumiem balstīts viedoklis. Ja būtu izejas dati, tad varētu arī paanalizēt konkrētāk.
Komentārā minēto pētījumu gan varētu nosūtīt, ja ir interese. Tādu varētu taisīt arī LV.
0
dzintarz > elvonix 24.08.2012. 22.21
Izņemot gadījumus, kad tas “skaņdarbs” jau pirmajā klausīšanās reizē sāk dziļi riebties.
:))
============
Manuprāt, no autoriem (īpaši latvju gāgām) vajadzētu iekasēt “nopietnu summiņu” par tiem mēslu trokšņiem lielveikalos.
Jāiepērkas tirgos.. Tur “latvju un citu tautu mūziķi” nevajā ar saviem “gaŗadarbiem”.
0
Jānis Jukna 24.08.2012. 09.05
Tas vai autortiesības ir vai nav īpašums, juridiski strīdīgs jautājums un atkarīgs kāda tiesību akta kontekstā skatās. Par atbilstību Civillikumā reglamentētajam īpašuma jēdzienam tiesībzinātnieku domas dalās. Satversmes un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1.protokola izpratnē autortiesības ir “īpašums”. Taču šāda klasifikācija nav būtiska. Jebkurā gadījumā autortiesības ir aizsargātas personai (autoram) piemītošas personiskās (turklāt nevienam citam neatdodamas) un mantiskās tiesības. Bez tam autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves, izņemot šā likuma 37.pantā minētos gadījumus. Jāsaprot, autora darbs ir ne mazāk vērts kā jebkurš cits darbs.
Diskusijas varētu būt par tādiem jautājumiem kā: 1) vai mūsdienās joprojām 70 gadi ir adekvāts termiņš, 2) atlīdzības sistēma, īpaši, ja autors ļāvis savu darbu izmantot radio, TV u.tml. 3) atlīdzība par publisko patapinājumu.
Domājams, ka vajadzētu nodrošināt adekvātu publiskā patapinājuma sistēmu, lai beidzot bibliotēkas varētu darbus piedāvāt jebkuram arī virtuālā vidē, kaut vai par nelielu maksu. šķiet, ka citu šķēršļu šobrīd nepastāv.
1
dzintarz > Jānis Jukna 24.08.2012. 21.54
juridiski strīdīgs jautājums
=============
Laba pasuga šitie sātana advokāti, vai ne?
NB. Juridiski strīdīgi.
Juridiski korekti.
Juridiski nospriests/izlemts.
No juridiskā viedokļa…
Juristi izlēma, ka..
Juristiem taisnība..
Juristiem nav juridiski pareiza viedokļa..
Tas ir juristu (baravkova/terasini) viedoklis..
0
archoftriumph 24.08.2012. 08.56
muziki varbut ari nav sanjeemusi kaadu latu. bet lielaako troksni celj nevis pasi muziki bet gan dazadi paraziti kuri uzkundzejusies muzikiem un sanem 25% no summas.
2
Kristaps Bošs > archoftriumph 24.08.2012. 15.51
Nevaru spriest par uzkundzēšanās izpausmēm, tomēr papētīju organizāciju juridisko statusu – visas Latvijā esošās ir biedrības, kur lēmumus pieņem biedri. Par biedriem var kļūt tikai attiecīgi autori, mūzikas izpildītāji, aktieri un producenti (filmu un mūzikas). Nevaru iedomāties, kā biedrības, kuru biedri paši pieņem lēmumus, var uzkundzēties? Vai paši biedri uzkundzējas paši sev? Varbūt viens otram?
0
dzintarz > archoftriumph 24.08.2012. 21.52
Oi nevaru saprast:
Ak vai manu dien,
Ka speķaina putra
Ikdien mutē man lien.
0
Egita Kamarūte 24.08.2012. 08.39
Autortiesības IR īpašums. Pie tam mantisks īpašums. pie tam dabiskās cilmes tiesības. Mati sirmi no aplamībām tavā komentā.. ;)
5
archoftriumph > Egita Kamarūte 24.08.2012. 08.46
vai par karotes lietosanu eesanai publiskaa vietaa arii mums buus visu muuzju jaamaksaa? autortiesibas tika ieviestas ar domu lai atpelniitos pirmie ieguldiijumi zinaatnes/tehnologiju attiistiibaa nevis lai ielu muzikanti visu muuzju sanjemtu naudinju par kaadreiz sacereetu un biezi vien apsaubaamas kvalitaates dziesminju.
0
andrisskrastins > Egita Kamarūte 24.08.2012. 08.50
Kārlis B, nē, nav, un nav dabiskas cilmes. Tas ir WIPO iegalvojums, kas tika iecepts likumos ļoti nesen.
Ir autora morālās tiesības, kurām nav termiņa. Bet tas arī viss.
0
andrisskrastins > Egita Kamarūte 24.08.2012. 08.53
Kārli, nē, autora morālās tiesības ir dabiskās cilmes tiesības. Pārējās autortiesības ir valsts piešķirts pagaidu monopols. Un nē, tas ko saka WIPO nepadara to par patiesību. Jo tā ir tikai viena no patiesībām.
0
Kristaps Bošs > Egita Kamarūte 24.08.2012. 15.47
Muļķibas, autortiesības netika ieviestas, lai atpelnītos zinātniskie ieguldījumi. Reāli apsmējos.
0
archoftriumph > Egita Kamarūte 25.08.2012. 07.20
sajaucu ar patentiem. piedodiet. tomer aurtiesibu salidzinajums ar tiesibam uz fiziski eksistejosu mantu ir nepareizs. kopeet nav tas pats kas zagt/panemt. kopeejot jebkuru darbu to vertiba nesamazinaas bet sabiedriba ieguust. skat http://youtu.be/IeTybKL1pM4
0
andrisskrastins 24.08.2012. 08.22
Pēc kārtas – vispirms cieņu autorei par to, ka viņa lien laukā, kur viņu acīmredzot nories. Taču diemžēl tā ir vienīgā pozitīvā lieta, ko varu teikt pa rakstu.
IPR industrijas lielākā problēma ir tā, ka viņi, izmisīgi cenšoties veidot sev naudas kāšanas telpu, ir sev *iestāstījuši* daudzas lietas, un nu tām svēti tic, nesaprotot, ka tas ir tikai likums, ka valstīs vara pieder tautai, nevis tiem, kas apsola vislielāko ekonomisko aktivitāti. Balansam teorētiski ir jābūt, bet tautas izvēlei ir priekšroka – it īpaši šādos triviālos, ne ar cilvēktiesībām saistītos jautājumos.
Vispirms sāksim ar tādu sīkumu un atkārtosim vairākkārt – autortiesības NAV īpašums. Tas nepieder jums. Tās ir piešķirtas jums uz konkrētu laika periodu, ar konkrētām tiesībām no valsts. Privātīpašums ar to atšķiras, ka tas ir parasti fiziski nostiprināts – ar sētu, ar mantas, naudas esamību seifā, utt. Es zinu, ka WIPO un draugi gadiem ir centušies iestāstīt savādāk, bet tas nemaina faktu, ka visos pamatizcelsmes dokumentos par autortiesībām ir norāde uz limitētām tiesībām uz laiku, lai dotu motivāciju māksliniekam radīt jaunus darbus – nevis lai dotu viņam bezmaksas brokastis visu atlikušo dzīves laiku (ko tik jauki visi ir izkārtojuši).
Otra lieta ir pati dubultā iekasēšana – lai gan es piekrītu, ka nodevas atcelšana izskatās ļoti apšaubāmi no neapdomīgi saslēgto starptautisko līgumu viedokļa, pats princips ir ļoti netaisnīgs, un ekonomikā jebkas dubultā tiek uzskatīts par pārmērīgu nodevu. Tā kā agri vai vēlu tas beigsies ar to, ka būs spiediens vai nu izstāties no līgumiem (no kuriem mēs iegūstam ļoti maz), vai arī tos mainīt.
2
Kristaps Bošs > andrisskrastins 24.08.2012. 15.45
Ja jūs būtu palasījis arī kaut ko no juridiskās literatūras, nevis tikai tā saucamās “brīvās kultūras” ideoloģijas sludinātāju reklāmrakstus, tad nevienam nebūtu jātērē laiks, lasot šo diezgan diletantisko viedokli.
WIPO ar dabisko tiesību institūtu un tā attiecināšanu uz AT nav nekāda sakara. Pasaulē, kā zināms, ir 2 autortiesību aizsardzības sistēmas – anglosakšu, kas ir balstīta tieši uz materiālo aizsardzību (“radās” 16 gs., lai arī aizmetņi bija jau agrāk), savukārt franču revolūcijas iespaidā radās tieši autora tiesību aizsardzības, kas lika akcentu uz individuālo, personisko un piešķīra autoram noteikšanu pār savu radīto. No turienes arī izpratne tiesību teorijā, ka autora tiesības ir dabiskas tiesības. Latvijas civiltiesībās ir nostiprinājies, ka autortiesības ir arī lietu tiesības. Un nepārprotasmi arī īpašuma tiesības.
Un jā, autoru un izpildītāju tiesības IR cilvēktiesības :)
0
dzintarz > andrisskrastins 24.08.2012. 21.48
optimiste1 Ja jūs būtu palasījis arī kaut ko no juridiskās literatūras..
==============
Tiešām?
Izmocīju vienu “grūtpupš/čekista literatūras gabalu”..
Iekš [email protected] projekta troļļu jaunrades ir vairāk “literatūras” nekā latvju 2.republikas “juristu esejās”..
0
archoftriumph 24.08.2012. 07.44
visu kas kriit man uz galvas – saules gaismu lietu radiovilnjus – es drikstu uztvert un izmantot. ja radiovilnji jusupraat man nepienaakas tad aizkodeejiet tos un es pirkshu dekoderi ja veelesos.
radio publiskaa un individuaalaa klausiisanas labi ir saliidzinaata http://egleskoks.lv/2012/06/par-acimredzami-absurdo-prasibu-apmaksat-publisku-radio-atskanosanu/
manupraat tautas protests pret cilveeku grupinjas kuri uzkundzeejusies muzikjiem alkatiibu ir pareizs.
0