——
Zelče: Vēsturnieku komisijas darbs bijis tukšgaitā.
==============================================================================
Par visas vēsturnieku cunftes darbošanos 20 gadu garumā varētu līdzīgu secinājumu izdarīt. ‘Tukšgaitas’ sekas nav iepriecinošas, tāpēc svarīgi noskaidrot CĒLOŅUS, lai defektu efektīvā darbībā pārvērstu.
Vainot Krievijas valsts varnešu oficiālo vēstures poļitiku un tās propagandētājus, manuprāt, nav prāta darbs – tāpat kā satraukties par atšķirībām latviešu un krievu skolēnu starpā. Ceļi uz vēsturiskās patiesības noskaidrošanu var būt tūkstošiem, vieni garāki un līkumotāki, citi īsāki un taisnāki. Izmantojot salīdzināšanas metodi, manuprāt, pat cilvēks ar ‘4.klašu izglītību+deju kursi’ varēs apjēgt tās būtiskākās pazīmes/atribūtus, kas, piem. ‘dzīvās’ IRšu un Marka Soloņina vietnes atšķir no Latvijas vēsturnieku ‘tukšgaitnieka’ DemosHistoria.lv.
p.s.
Regulāri ieskatos – un ar lielu interesi lasu rakstus M.Soloņina vietnes sadaļā:’Dzīvā vēsture/Живая история’ . Jaunākais raksts ‘Zinovija Kolobanova leģendārā kauja/ Легендарный бой Зиновия Колобанова’ var noderēt tiem, kas zinot atšķirības (secinājumos), vēlas saskatīt arī kopējo vienojošo: http://www.solonin.org/live_legendarnyiy-boy-zinoviya
– Salīdzinājam: http://demoshistoria.lv/fonda-aktualitates/iznacis-bonifacija-dauksta-petijums-kopveza-voldemara-ozola-kara-gaitas-un-politiska-evolucija
——–
2015.gadā apritēs 100 gadi kopš Latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulki) formēšanas, taču diezin vai t.s. ”morālie attīrītāji” pēc Strēlnieku muzeja likvidācijas vēlēsies pieminēt 1915.gadā notikušo. ‘Vēsture ir totāla'(K.Zellis) – tāpēc jau ‘izmisīgā varoņu meklēšana’ pēc Amazones džungļiem (Cukurs) un Latvijas purviem (Stompaku partizāņi) varēs turpināties vēl kādā citā pasaules nostūrī. Galu galā 2015.gadā arī 2.Pasaules kara beigu 70. gadadiena – laiks tā kā būtu to karošanu beigt arī Latvijā. Jānovēl kārtīgi attīrīties visām ‘morālajām attīrītājām’ – īpaši pa līkumotajiem Briseles koridoriem klīstošajām:
‘ Latvija nav tikusi galā ar visām Otrā pasaules kara sekām, ceturtdien diskusijā “Otrais pasaules karš Eiropas vēsturē” atzina Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, norādot arī uz nule kā savāktajiem parakstiem par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem ‘
——-
Šogad klusi, bez sevišķas ievērības apritēja 150 gadu, kopš sāka iznākt izdevums, kurš iezīmēja pavērsienu Latvijas vēsturē.
=============================================================================
Redz, kā iznāk – sāka vēsturnieki u.c. Latvijas intelektuāļi (sociologi, filosofi)1990-os gados ar 20.gs., lai ”morālo attīrīšanu” veiktu – tagad jau līdz 12.gs. nokļuvuši:
‘(..)Piemēram, Filozofijas institūta direktore Maija Kūle lībiešu virsaiti Kaupo uzskata par Eiropas civilizācijas nesēju Latvijas teritorijā, nevis nodevēju.’
Gribētu piekrist vēsturniecei, ka attieksmē pret vēsturi, tās mācīšanu un izpratni Latvijā viss varēja būt labāk. Šķiet, ka mēs visus šos gadus paši neesam varējuši atzīt savas vēstures tik dažādās šķautnes (ar paši domāju Latvijas sabiedrību kopumā, nešķirojot to) un esam ieciklējušies, gribētos teikt, dažādos stereotipos – par padomju laikiem, par Ulmaņlaikiem un tml. Šādos gadījumos laikam ir interesanti atrast kādu skatu no malas. Lai nebūtu pārāk “jāšūmējas” par latviešu un krievu kopienas domāšanas atšķirībām, šoreiz varētu izmantot mūsu dienvidu kaimiņu – lietuviešu – viedokli.
Nesen biju Viļņā, kur kādreiz mācījos, un no draugiem aizņēmos grāmatu: lietuviešu filozofa Arvida Jozaiša “Rīga – sveša (neatklāta?) civilizācija”(Arvydas Juozaitis “Ryga – nekieno civilizacija” 2011, tulkojums latv. val.mans, profesionāls tulks droši vien pateiktu precīzāk). Neesmu manījis grāmatu tulkotu latviski, bet derētu. Autors aicina paskatīties uz latviešiem kā uz neatklātu civilizāciju, viņš ieskatās Latvijas vēsturē, salīdzina to ar Lietuvas vēsturi un beigās secina, ka neskatoties uz to, ka gadsimtiem atradušās blakus, Latvija un Lietuva nevarētu pārī dejot tautiskās dejas. Tāpat autors runā par virspusējām zināšanām vienai valstij par otru un beigās konstatē, ka Latvijai un Lietuvai ir vairāk atšķirību nekā kopīgu iezīmju. Šim secinājumam piekrītu, jo dzīvojot Lietuvā, pie šāda secinājuma nonācu arī es. Iespējams, ka ne visiem Jozaiša viedoklis patiks, bet tas ir skats no malas, kas varētu palīdzēt mums pašiem saprast sevi. Varbūt, ka kāda izdevniecība varētu šo grāmatu izdot arī latviski?
———–
Pēc šādas A.Juozaiša tautieša Silvestra Gaižūna recenzijas?
-‘(..)Par demagoģijas virsotni var nosaukt Jozaiša spriedelēšanu par Edvīna Šnores filmu „Padomju stāsts“. Filmas autoram Jozaitis nevar piedot Marksa nosodīšanu. Šo darbu Jozaitis uzskata par ideologijas ieroci, kura mērķis – valdīt masas, bet Latvijas un Igaunijas valsts apbalvojumus nosauc par propagandu (Ždanoka filmu nosauca par propagandas ražojumu!). Ir tāda sajūta, it kā es lasītu padomju laika avīzi. Padomju žurnalista stilā, ar rupjām kļūdām uzrakstītas arī lappuses par Konstantīnu Raudivi, Imantu Ziedoni un Zilākalna Martu…
Faktu noklusēšana, kropļošana, paviršība, demagoģija – tie ir galvenie paņēmieni, uz kuriem balstas Jozaiša stāsts par „neviena civilizāciju“. Domāju, ka šī grāmata ir vērsta kā pret Latviju, tā arī pret Igauniju, pazemojot abas valstis dažādos līmeņos.”
Paldies par recenziju! To nebija nācies lasīt. Es grāmatu pašreiz lasu un, protams, autoram ne visur piekrītu. Īpaši, ņemot vērā to, ka esmu dzīvojis arī LT.
Ar savu komentāru es nekādā gadījumā neaizstāvu Jozaiti, bet gribēju teikt, ka mums pašiem nav skaidra viedokļa par sevi, tāpēc šo vietu pagaidām aizpilda dažādi(mums ne pārāk glaimojoši) skatījumi. Vai ir labāk, ja mēs vienkārši izliekamies, ka šādus viedokļus nezinām?
vinnijs Gribētu piekrist vēsturniecei, ka attieksmē pret vēsturi, tās mācīšanu un izpratni Latvijā viss varēja būt labāk. ..
____________________
T.i.- vajag atņemt naudu Feldmaņa komisijai un atdot Zelčes kantorim?
Zelčes k-dze saka: “…jo pie Valsts prezidenta kancelejas izveidotā Vēsturnieku komisija, lai arī izdevusi vairāk nekā 20 sējumos saturiski labus akadēmiskus pētījumus par Otro pasaules karu Latvijā, tie nekur nav «aizgājuši», darbs bijis pa tukšo…”
No raksta es nesaprotu, kas tad viņiem bija jāizdara, lai būtu “pa pilno”? Jāuzraksta vēstures mācību grāmata skolām?
——–o_ja3_14 (..)
No raksta es nesaprotu, kas tad viņiem bija jāizdara, lai būtu “pa pilno”? Jāuzraksta vēstures mācību grāmata skolām?
==============================================================================
Ne viss ‘viņiem’, bet gan valdībai būtu jārīkojas, lai ‘mēs’ vairs šādus pētījuma datus nekad neredzētu:
‘Fonda pētījuma prezentācijā eksperti aicina valdību vienoti uzrunāt iedzīvotājus, veicinot piederības sajūtu ES ‘
‘ Piemēram, pētījuma ietvaros SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka PSRS sabrukumu negatīvi vērtē mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, bet aptuveni 70% aptaujāto šķiet, ka rietumvalstis Latviju izmanto savās interesēs un ES vadībai ir vienalga, kā cilvēki šeit jūtas. ‘ (..)
Eksperti aicināja valdību veidot pārdomātu un vienotu komunikāciju ar sabiedrību, lai veicinātu cilvēkos pozitīvas, valstij lojālas un ES integrētas identitātes attīstību, tādējādi arī turoties pretī nevēlamam spiedienam no kaimiņiem. Ja pie tā tiktu mērķtiecīgi strādāts, pēc dažiem gadiem rezultāti neizpaliktu, uzsvēra sabiedrisko attiecību speciāliste I.Antonišķe. ‘
——–
Zelče: Vēsturnieku komisijas darbs bijis tukšgaitā.
==============================================================================
Kādas ir šīs vēsturnieku cunftes ”tukšgaitais” (darbošanās imitācija-?) SEKAS ?
– Heinrihs Strods:'(..)Tāpēc ir ļoti mazas Latvijas vēstures zināšanas skolu beidzējiem vai to nav pavisam. Tas pazemina mūsu nācijas pašapziņu un, manuprāt, veicina arī izceļošanu.’
(28.01.2010. Latvijas Avīze)
– RL: Kad 60% jauniešu aptaujās saka, ka viņi grib braukt projām, kā tev šķiet – par ko tas liecina?
Valdis Turins, Rīgas Tehniskās universitātes Humanitārā institūta docētājs: ‘Viņi nepieņem šo sabiedrību. Un nav runa tikai par ekonomisko situāciju, viņi vienkārši izjūt riebumu. Tie ir arī morāli, politiski apstākļi, kuros šie jaunieši Latvijā vienkārši nevar eksistēt.’
Zelčes kundzi vai biedri atceros no viņas raksta jaunā g.s.sākumā, kurā viņa latviešus dalīja “labajos”, kuri palika okupētajā Latvijā un “sliktajos” trimdas latviešos, kuriem pamanījās pieskaitīt arī koncentrācijas nometnē bojā gājušo Čaksti. Lai krievu skolās vēstures mācīšana notiktu pēc Latvijā izdotām grāmatām, nav vajadzīgi nekādi akadēmiski pētījumi.
.. Lai krievu skolās vēstures mācīšana notiktu pēc Latvijā izdotām grāmatām, nav vajadzīgi nekādi akadēmiski pētījumi.
________________
Tikai jāatsakās nuo latviskā veimārisma.
Un- tas ir tik drausmīgi…dažam labam vai sirds plīsīs… no tās atteikšanās..
——–
Čaks, Čakste, Čikste – ‘brīvās un neatkarīgās’ laikā izaudzinātajai the SouthPark paaudzei visi vienalga? Gluži kā P.P.Poļigrafiča – Šarikova idejiskajiem pēctečiem, kam izdevās 20 gadus nepieļaut skolās Latvijas vēstures mācīšanu kā atsevišķu priekšmetu:
Cienījamiem vēsturniekiem sākt vajadzētu ar mazāk globāliem spriedumiem, bet padarīt lasāmas saites uz Rakstu sējumiem president.lv mājaslapā. Ierindas interesentam neko neizsaka saite, piem. uz 24. sējumu, tā vietā būtu jābūt nosaukumam.
Ir naivi, ka pasaules skatu var mainīt skolā. Kurš kļuva par pārliecinātu komunistu skolā lasot kādu ļeņinisma murgu?
Tad ko darīt? Iesākumā Raksti ir jāpārtulko eng un ru, lai vismaz būtu kāds alternatīvs informācijas avots kremlinu propagandai. Tāda informācija noteikti nonāks ru informācijas telpā un, ja arī nekļūs par vispārpieņemtu, tomēr atšķaidīs propagandas indi.
Protams. Adekvātai Latvijas vēsturei skolās ir jābūt, bet nelolosim ilūzijas, ka smīkņājošas učilkas izklāstā tā mainīs šīs pašas informācijas telpas noformētu pasaules uzskatu.
Dabiski, ka ar tādām vēstures mācības metodēm neko ievērības cienīgu nepanāks. Skolā stāsta vienu, taču vairumam tas tikpat būtisks kā logaritmi. Aizej mājās, tur, iespējams, runā pavisam ko citu, tur televizors stāsta citas lietas, tur pat izlasīt var daudz labākas lietas… Vai tad krievvalodīgajiem patiesībā patiktu zaudēt savu stāvokli? Apzināties, ka nemaz tik labiņi nav bijuši un ka tagad nemaz ar tādi apspiesti nav?
…………….
………………– Latvijas vēstures politika neapšaubāmi ir virzīta uz Latvijas vēstures uztveres un izpratnes stiprināšanu. Ne uz “viedokļu tuvināšanos”. Skatoties uz šodienas situāciju sabiedrībā, jāsaka gan, ka mūsu agrākā vēstures politika nav bijusi tā veiksmīgākā. Vai var panākt ko veiksmīgāku? Grūti teikt, taču pamatprincipam jābūt, ka nevaram atkāpties no savām vēstures nostādnēm, lai arī tie vēsturnieki, kuri aizstāv atmiņu stāstu variantu, sauc mūs par sholastiem.
– Un viņi saka: “Nestrīdēsimies, iesim pie visiem pieminekļiem, visi šāva, visi cieta.”
Bet cienījamā profesre, vai tad Jūs nevarētu, balstoties uz tiem 20 sējumiem, uzrakstīt vienu labu vēstures grāmatu gan latviešu, gan krievu skolām, lai tā krievu skolēnu domāšana sāktu tuvināties Latvijas vēsturei?
Man arī ir sapnis, ka Latvijas krievu skolās 20.gs vēsturi mācītu (un sabiedrībā kopumā skaidrotu) totāli anti-komunistiskā garā, pamatā ieturot tādu Solžeņīcina-“Posev” līniju, ka visi, kas cīnījās pret sarkanajiem, sākot ar baltgvardiem, turpinot ar vlasoviešiem, beidzot ar pēckara kultūras opozīciju (V.Voinivičs) un disidentiem, bija un ir taisnības un labā pusē.
Tomēr, ko tur cepties, ja tā vietā tagad varam priecāties par “nulles variantam” tuvo integrāciju uz krievu valodas un padomju sentimenta pamata, kā jau to Kremlis, čekas nauda un Nils Muižnieks ir lolot izlolojuši.
..cienījamā profesre, vai tad Jūs nevarētu, balstoties uz tiem 20 sējumiem, uzrakstīt vienu labu vēstures grāmatu..
______________________—
Atņems Feldmanim piķi- tad uzrakstīs.
Papageno. Solžeņicins vienmēr bijis monarhists es pat teiktu šovinists, kurš mūža nogalē jau atbalstīja Putinu. Negribētu izjust cara batjuškas gādību:)
skoleenu domaašanu ar pliku graamatu neietekmees , atkariigs no taa kaadaa videe vi;n;s maacaas un kaa to viņam maaca , krievu skola nu nekaadi nebuus taa iistaa vide , veel jo vairaak , ja skolotaajs atbalsta interfronti un taadi patiesiibaa ir viņi visi , par to ka izgliitiiba jaabuut tikai valstys valodaa es jau te esmu runaajis visus 20 gadus , mees esam radiijuši paaudzi kurai nav savas dzimtenes, jo taada valsts pret kuru nav iemaaciita taas miilestiiba , nekad jaunam cilveekam nebuus dzimtene , vi;nam ir pilniigi vienalga kas te notiek , galvenais lai vi;nam neat;nem valodu , tie visi ir izauguši kaa Krievijas pavalstnieki , tikai aarpus taas un viņiem iepoteets no beerna kaajas ka Latvijas valsts muužs nebuus garš , impeerija tiks atjaunota un viņi balsos [ar krievu partijaam , tas nekad nebeigsies ja nekas netiks dariits izgliitiibas reformaa šai virzienaa , tagad aizcirst krievu skolu durvis jau buus gandriiz neiespeejami , taS bija jaadara jau peec briiviibas atjaunošanas , kad krievvalodiigie tam bija gatvi , jo gaidiija to….
„To mēs arī redzam universitātē – galvenā atšķirība domāšanā ir starp latviešu un krievu skolu skolēniem.”
—————————————————————————–
Šie speciālisti tiešām ir tik naivi ? Muļķi taču nav ? Viņi tiešām domā, ka ar vienkaršu patiesību var tā vienkārši neitralizēt ar daudziem miljoniem apmaksātu Krievijas propogandu ? To, kas brīvi notiek kabeļu TV, presē un mūsu skolās ?
Un mēs ko ? Pačīkstēsim un atstāsim visu kā ir ?
Kas,lūdzu,būtu šī “Publiskā vēsture”?Ak tā ir tā pati disciplīna,ar ko nodarbojas Zelčes kundze,t.s.”sociālās atmiņas”pētniecība,un kurā gribētos labvēlīgāku līdzekļu pārdali,atņemot vēsturei parastajai,t.i.,akadēmiskajai vai valstiskajai?Jā,tamdēļ vērts uzspiest sarkano virsrakstu,ka vēst.komisijas darbam tukšgaita.Tomēr,lai pēc tam negaustos par atšķirīgām izpratnēm krievu un latviešu skolās,Latvijas skolās būtu vērts pieturēties pie Zelčes brāķētā Latvijas valsts vēstures mācīšanas varianta,nevis kaut kādas šaubīgas publiskās vēstures ieviešanas,jo kā sabiedrībā nepārprotami vērojams-sociālās atmiņas no tiesas mēdz būt dikti dažādas.
Mainoties Krievijas vēstures politikai un ideoloģijai, tās iespaids ir atnācis pie mums,”secina Zelče.
============
Mums jau tā Krievija varen mīļa. I pabalstus dod, i atlaides energoresursiem, i jaunviļnu kuļturu, i NĪ iepērk…
Vienīgā prasība – neuzvesties kā igauņiem vai vismaz lietuviešiem!
Viņasprāt, ļoti svarīgas ir skolas. Tās ir būtisks socializācijas instruments, kas iemāca valsts un zemes galvenos kultūrstāstus un vērtības. „To mēs arī redzam universitātē – galvenā atšķirība domāšanā ir starp latviešu un krievu skolu skolēniem,” norāda vēsturniece.
==========================================
Nē, rokas nost no krievu skolām! Zemās pierītes-naciki VL ar saviem nodomiem iejaukties krievu skolu savdabībā mums jau te izraisīja valodas referendumu (kā arī problēmas Ukrainā un Dienvidosetijā). Vai tad mēs gribam arī referendumu par nepilsoņu vēlēšanu tiesībām?!
Lai izvairītos no tā, mums ir jāsēž klusu un mierīgi. Ja sēdēsim nāvīgi mierīgi, varbūt šoreiz Rīgas barins lems neparakstīties par referendumu un nekas mūs arī turpmāk netraucēs baudīt tautu draudzības idilli.
Bet, ja tomēr dikti gribas ņemties, rosīties un protestēt, vienmēr jau var atrast kādu tālu, nesasniedzamu mērķi, vēlams vismaz 1000 km attālumā – tā, lai no protestiem nevienam nebūtu ne silts, ne auksts. Tā, lai kaza jūtas pastrādājusi un vilks var izsniegt ēzeļausis.
Ja nu referendums galu galā notiks, atkal ceru ieraudzīt plašus skaidrojumus, kāpēc šoreiz prāta vētrām mūsu demokrātijā drīkstētu būt “nekāds”, t.i., remdens viedoklis.
Tā, lai kaza jūtas pastrādājusi un vilks var izsniegt ēzeļausis.
____________________
Lūk:
tas IR mūsu demokrātiskais process darbībā!!
Nevis visādi tādi retrogrādi:
….ciktāl Latvijas saliedēšanas centieni spēj aptvert tos sabiedrības slāņus, pie kuru atšķelšanas tiek krietni piestrādāts tieši vēstures laukā. Būtu arī diezgan nenopietni cerēt, ka pilsoņu absolūtā vairākuma viedoklis ir kaut kādā veidā saliedējams ar, teiksim, Giļmana viedokli vai to viedokli, ar kādu nupat nācis klajā organizācijas “Krievu sabiedrība Latvijā” aktīvists Ržavins. Taču tas būtu ielāgojams, jo tam vajadzētu atbrīvot mūsu politiķus no liekām ilūzijām. Vai varbūt no pieņēmuma, ka pastāv kāds saliedēšanai noderīgs vidējais aritmētiskais lielums starp 18. novembra Latviju un Latviju kā impērijas sastāvdaļu. Respektīvi, pasaules skatījumu, saskaņā ar kuru Latvijas brīvības cīņu dalībnieki ir “separātisti”, bet visi tie, kas pēc Otrā pasaules kara izrādīja pretestību Staļina varai, skaitās “nedasisti nacisti”. Tādas politiskās aritmētikas rezultāts būs nulle. Sabiedrības saliedēšanas pamats ir tas pats, uz kura Latvijas valsts tika izveidota un kopā ar pārējām Baltijas valstīm 1991. gadā atguva neatkarību. http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=358982:23-augusts-un-sabiedrbas-saliedana&catid=93:la-komentri&Itemid=440
Ja nu referendums galu galā notiks, atkal ceru ieraudzīt plašus skaidrojumus, kāpēc šoreiz prāta vētrām mūsu demokrātijā drīkstētu būt “nekāds”, t.i., remdens viedokli
________________
10 000 zdanokiešu paraksti esuot savākti.
Kazām tuvojas reāla problēma- ka tik neaizmirstas netradicionālas ortodoksu baznīcas dziesmas….
Kur Džeris49 ar saucieniem, ka tos 150 000 jau nesavāks?
nu takš Rīgā, Rīgā – Brāļu kapos, latviešu svētvietā. Tur vesela strīpa ar sarkanarmiešiem, par ko Gailītis ar lepnumu stāsta, cik tas humāni vai labi priekš integrācijas, ka sarkanarmiešu zvaigznes pārtaisītas par krustiem, vēl arī ar kautkāda prezidenta komisijas atbalstu lai nodrošinājies.
…Taču otro uzdevumu – publiskās vēstures veidošanu – politiķi, kuriem vajadzēja strādāt ar vēsturniekiem un sabiedrību, līdz galam nav īstenojuši…+++ bet tas taču ir loģiski. 9. maija trubadūriem viņu ” vēsture” ir viņu izdzīvošanas jautājums, kur pretī latviešu sabiedrības ” domājošajai daļai” ir apnicis dzīvot šīs dienas realitātē, latviešu sabiedrības “domājošā daļa” vēlas dzīvot ar skatu nākotnē, bez pagātnes un tās sēru lentām pie valsts karogiem, tas viss tagad ir kļuvis lieki :)
Komentāri (48)
Signija Aizpuriete 25.08.2012. 11.13
——
Zelče: Vēsturnieku komisijas darbs bijis tukšgaitā.
==============================================================================
Par visas vēsturnieku cunftes darbošanos 20 gadu garumā varētu līdzīgu secinājumu izdarīt. ‘Tukšgaitas’ sekas nav iepriecinošas, tāpēc svarīgi noskaidrot CĒLOŅUS, lai defektu efektīvā darbībā pārvērstu.
Vainot Krievijas valsts varnešu oficiālo vēstures poļitiku un tās propagandētājus, manuprāt, nav prāta darbs – tāpat kā satraukties par atšķirībām latviešu un krievu skolēnu starpā. Ceļi uz vēsturiskās patiesības noskaidrošanu var būt tūkstošiem, vieni garāki un līkumotāki, citi īsāki un taisnāki. Izmantojot salīdzināšanas metodi, manuprāt, pat cilvēks ar ‘4.klašu izglītību+deju kursi’ varēs apjēgt tās būtiskākās pazīmes/atribūtus, kas, piem. ‘dzīvās’ IRšu un Marka Soloņina vietnes atšķir no Latvijas vēsturnieku ‘tukšgaitnieka’ DemosHistoria.lv.
p.s.
Regulāri ieskatos – un ar lielu interesi lasu rakstus M.Soloņina vietnes sadaļā:’Dzīvā vēsture/Живая история’ . Jaunākais raksts ‘Zinovija Kolobanova leģendārā kauja/ Легендарный бой Зиновия Колобанова’ var noderēt tiem, kas zinot atšķirības (secinājumos), vēlas saskatīt arī kopējo vienojošo:
http://www.solonin.org/live_legendarnyiy-boy-zinoviya
– Salīdzinājam: http://demoshistoria.lv/fonda-aktualitates/iznacis-bonifacija-dauksta-petijums-kopveza-voldemara-ozola-kara-gaitas-un-politiska-evolucija
0
Signija Aizpuriete 23.08.2012. 23.48
——–
2015.gadā apritēs 100 gadi kopš Latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulki) formēšanas, taču diezin vai t.s. ”morālie attīrītāji” pēc Strēlnieku muzeja likvidācijas vēlēsies pieminēt 1915.gadā notikušo. ‘Vēsture ir totāla'(K.Zellis) – tāpēc jau ‘izmisīgā varoņu meklēšana’ pēc Amazones džungļiem (Cukurs) un Latvijas purviem (Stompaku partizāņi) varēs turpināties vēl kādā citā pasaules nostūrī. Galu galā 2015.gadā arī 2.Pasaules kara beigu 70. gadadiena – laiks tā kā būtu to karošanu beigt arī Latvijā. Jānovēl kārtīgi attīrīties visām ‘morālajām attīrītājām’ – īpaši pa līkumotajiem Briseles koridoriem klīstošajām:
‘ Latvija nav tikusi galā ar visām Otrā pasaules kara sekām, ceturtdien diskusijā “Otrais pasaules karš Eiropas vēsturē” atzina Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, norādot arī uz nule kā savāktajiem parakstiem par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem ‘
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=359070:vaidere-latvija-nav-tikusi-gal-ar-otr-pasaules-kara-sekm&catid=177:sabiedrba&Itemid=495
0
Signija Aizpuriete 23.08.2012. 23.20
——-
Šogad klusi, bez sevišķas ievērības apritēja 150 gadu, kopš sāka iznākt izdevums, kurš iezīmēja pavērsienu Latvijas vēsturē.
=============================================================================
Redz, kā iznāk – sāka vēsturnieki u.c. Latvijas intelektuāļi (sociologi, filosofi)1990-os gados ar 20.gs., lai ”morālo attīrīšanu” veiktu – tagad jau līdz 12.gs. nokļuvuši:
‘(..)Piemēram, Filozofijas institūta direktore Maija Kūle lībiešu virsaiti Kaupo uzskata par Eiropas civilizācijas nesēju Latvijas teritorijā, nevis nodevēju.’
Akadēmiķis Ronis par trešo aci
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=353598:akadmiis-ronis-par-treo-aci&catid=95:intervijas&Itemid=439
0
liepinsoskars 23.08.2012. 22.45
Gribētu piekrist vēsturniecei, ka attieksmē pret vēsturi, tās mācīšanu un izpratni Latvijā viss varēja būt labāk. Šķiet, ka mēs visus šos gadus paši neesam varējuši atzīt savas vēstures tik dažādās šķautnes (ar paši domāju Latvijas sabiedrību kopumā, nešķirojot to) un esam ieciklējušies, gribētos teikt, dažādos stereotipos – par padomju laikiem, par Ulmaņlaikiem un tml. Šādos gadījumos laikam ir interesanti atrast kādu skatu no malas. Lai nebūtu pārāk “jāšūmējas” par latviešu un krievu kopienas domāšanas atšķirībām, šoreiz varētu izmantot mūsu dienvidu kaimiņu – lietuviešu – viedokli.
Nesen biju Viļņā, kur kādreiz mācījos, un no draugiem aizņēmos grāmatu: lietuviešu filozofa Arvida Jozaiša “Rīga – sveša (neatklāta?) civilizācija”(Arvydas Juozaitis “Ryga – nekieno civilizacija” 2011, tulkojums latv. val.mans, profesionāls tulks droši vien pateiktu precīzāk). Neesmu manījis grāmatu tulkotu latviski, bet derētu. Autors aicina paskatīties uz latviešiem kā uz neatklātu civilizāciju, viņš ieskatās Latvijas vēsturē, salīdzina to ar Lietuvas vēsturi un beigās secina, ka neskatoties uz to, ka gadsimtiem atradušās blakus, Latvija un Lietuva nevarētu pārī dejot tautiskās dejas. Tāpat autors runā par virspusējām zināšanām vienai valstij par otru un beigās konstatē, ka Latvijai un Lietuvai ir vairāk atšķirību nekā kopīgu iezīmju. Šim secinājumam piekrītu, jo dzīvojot Lietuvā, pie šāda secinājuma nonācu arī es. Iespējams, ka ne visiem Jozaiša viedoklis patiks, bet tas ir skats no malas, kas varētu palīdzēt mums pašiem saprast sevi. Varbūt, ka kāda izdevniecība varētu šo grāmatu izdot arī latviski?
6
Signija Aizpuriete > liepinsoskars 23.08.2012. 23.09
———–
Pēc šādas A.Juozaiša tautieša Silvestra Gaižūna recenzijas?
-‘(..)Par demagoģijas virsotni var nosaukt Jozaiša spriedelēšanu par Edvīna Šnores filmu „Padomju stāsts“. Filmas autoram Jozaitis nevar piedot Marksa nosodīšanu. Šo darbu Jozaitis uzskata par ideologijas ieroci, kura mērķis – valdīt masas, bet Latvijas un Igaunijas valsts apbalvojumus nosauc par propagandu (Ždanoka filmu nosauca par propagandas ražojumu!). Ir tāda sajūta, it kā es lasītu padomju laika avīzi. Padomju žurnalista stilā, ar rupjām kļūdām uzrakstītas arī lappuses par Konstantīnu Raudivi, Imantu Ziedoni un Zilākalna Martu…
Faktu noklusēšana, kropļošana, paviršība, demagoģija – tie ir galvenie paņēmieni, uz kuriem balstas Jozaiša stāsts par „neviena civilizāciju“. Domāju, ka šī grāmata ir vērsta kā pret Latviju, tā arī pret Igauniju, pazemojot abas valstis dažādos līmeņos.”
Baltijas atslēgas atrodas Rīgā
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=334367:baltijas-atslgas-atrodas-rg&Itemid=201
0
liepinsoskars > liepinsoskars 24.08.2012. 13.55
Paldies par recenziju! To nebija nācies lasīt. Es grāmatu pašreiz lasu un, protams, autoram ne visur piekrītu. Īpaši, ņemot vērā to, ka esmu dzīvojis arī LT.
Ar savu komentāru es nekādā gadījumā neaizstāvu Jozaiti, bet gribēju teikt, ka mums pašiem nav skaidra viedokļa par sevi, tāpēc šo vietu pagaidām aizpilda dažādi(mums ne pārāk glaimojoši) skatījumi. Vai ir labāk, ja mēs vienkārši izliekamies, ka šādus viedokļus nezinām?
0
ilmisimo > liepinsoskars 24.08.2012. 13.55
vinnijs Gribētu piekrist vēsturniecei, ka attieksmē pret vēsturi, tās mācīšanu un izpratni Latvijā viss varēja būt labāk. ..
____________________
T.i.- vajag atņemt naudu Feldmaņa komisijai un atdot Zelčes kantorim?
0
ilmisimo > liepinsoskars 24.08.2012. 13.57
Jāks Jeerīts jau tulkots.
Jāks Jeerīts, «Mainīgais». No igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš. “Mansards”, 390 lpp.
0
liepinsoskars > liepinsoskars 24.08.2012. 14.00
Varbūt, ka vajag tiem kantoriem vajadzētu strādāt vienam mērķim, nevis kādam kaut ko atņemt vai iedot, pārdalīt vai nodalīt?
0
ilmisimo > liepinsoskars 24.08.2012. 19.25
..vajadzētu strādāt vienam mērķim..
_______________
vajadzētu …
tad jau Zelce nepiekristu karāties zem plēsonīgā virsraksta..ja šai vajadzētu….
Nav miera zem olīvkokiem un Bolivārs…
0
juhans 23.08.2012. 17.50
Zelčes k-dze saka: “…jo pie Valsts prezidenta kancelejas izveidotā Vēsturnieku komisija, lai arī izdevusi vairāk nekā 20 sējumos saturiski labus akadēmiskus pētījumus par Otro pasaules karu Latvijā, tie nekur nav «aizgājuši», darbs bijis pa tukšo…”
No raksta es nesaprotu, kas tad viņiem bija jāizdara, lai būtu “pa pilno”? Jāuzraksta vēstures mācību grāmata skolām?
2
ilmisimo > juhans 23.08.2012. 18.22
Zelčes k-dze saka: “..
__________________
To ,ka viņa grib kaški- jo nav iebilduse pret šādu virsrakstu.
Un vēl laikam grib atņemt naudu Feldmaņa kungam(vēsturnieku komisijai)?
0
Signija Aizpuriete > juhans 23.08.2012. 20.37
——–o_ja3_14 (..)
No raksta es nesaprotu, kas tad viņiem bija jāizdara, lai būtu “pa pilno”? Jāuzraksta vēstures mācību grāmata skolām?
==============================================================================
Ne viss ‘viņiem’, bet gan valdībai būtu jārīkojas, lai ‘mēs’ vairs šādus pētījuma datus nekad neredzētu:
‘Fonda pētījuma prezentācijā eksperti aicina valdību vienoti uzrunāt iedzīvotājus, veicinot piederības sajūtu ES ‘
‘ Piemēram, pētījuma ietvaros SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka PSRS sabrukumu negatīvi vērtē mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, bet aptuveni 70% aptaujāto šķiet, ka rietumvalstis Latviju izmanto savās interesēs un ES vadībai ir vienalga, kā cilvēki šeit jūtas. ‘ (..)
Eksperti aicināja valdību veidot pārdomātu un vienotu komunikāciju ar sabiedrību, lai veicinātu cilvēkos pozitīvas, valstij lojālas un ES integrētas identitātes attīstību, tādējādi arī turoties pretī nevēlamam spiedienam no kaimiņiem. Ja pie tā tiktu mērķtiecīgi strādāts, pēc dažiem gadiem rezultāti neizpaliktu, uzsvēra sabiedrisko attiecību speciāliste I.Antonišķe. ‘
http://demoshistoria.lv/fonda-aktualitates/fonda-jauna-petijuma-prezentacija-eksperti-aicina-valdibu-vienoti-uzrunat-iedzivotajus-veicinot-piederibas-sajutu-latvijai-un-es
0
Signija Aizpuriete 23.08.2012. 13.09
——–
Zelče: Vēsturnieku komisijas darbs bijis tukšgaitā.
==============================================================================
Kādas ir šīs vēsturnieku cunftes ”tukšgaitais” (darbošanās imitācija-?) SEKAS ?
– Heinrihs Strods:'(..)Tāpēc ir ļoti mazas Latvijas vēstures zināšanas skolu beidzējiem vai to nav pavisam. Tas pazemina mūsu nācijas pašapziņu un, manuprāt, veicina arī izceļošanu.’
(28.01.2010. Latvijas Avīze)
– RL: Kad 60% jauniešu aptaujās saka, ka viņi grib braukt projām, kā tev šķiet – par ko tas liecina?
Valdis Turins, Rīgas Tehniskās universitātes Humanitārā institūta docētājs: ‘Viņi nepieņem šo sabiedrību. Un nav runa tikai par ekonomisko situāciju, viņi vienkārši izjūt riebumu. Tie ir arī morāli, politiski apstākļi, kuros šie jaunieši Latvijā vienkārši nevar eksistēt.’
Pauzē pirms vētras
http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2011&month=9&article=4
0
dro 23.08.2012. 11.46
Zelčes kundzi vai biedri atceros no viņas raksta jaunā g.s.sākumā, kurā viņa latviešus dalīja “labajos”, kuri palika okupētajā Latvijā un “sliktajos” trimdas latviešos, kuriem pamanījās pieskaitīt arī koncentrācijas nometnē bojā gājušo Čaksti. Lai krievu skolās vēstures mācīšana notiktu pēc Latvijā izdotām grāmatām, nav vajadzīgi nekādi akadēmiski pētījumi.
3
ilmisimo > dro 23.08.2012. 11.50
.. Lai krievu skolās vēstures mācīšana notiktu pēc Latvijā izdotām grāmatām, nav vajadzīgi nekādi akadēmiski pētījumi.
________________
Tikai jāatsakās nuo latviskā veimārisma.
Un- tas ir tik drausmīgi…dažam labam vai sirds plīsīs… no tās atteikšanās..
Un:
Vai Zelces vēsts nav no tās pašas sērijas(šoreiz pret vēsturnieku komisiju)?:
http://www.delfi.lv/news/national/politics/prezidents-varetu-mainit-konstitucionalo-tiesibu-komisiju.d?id=42503682
0
ilmisimo > dro 23.08.2012. 11.58
padumjās savienības varoni, Čaksti
___________________
Čikste.
Kolhoza Nākotne priekšsēdis bija Čikste.
Nevis- “cerkva aļi bazņica…”
0
Signija Aizpuriete > dro 23.08.2012. 12.48
——–
Čaks, Čakste, Čikste – ‘brīvās un neatkarīgās’ laikā izaudzinātajai the SouthPark paaudzei visi vienalga? Gluži kā P.P.Poļigrafiča – Šarikova idejiskajiem pēctečiem, kam izdevās 20 gadus nepieļaut skolās Latvijas vēstures mācīšanu kā atsevišķu priekšmetu:
http://www.youtube.com/watch?v=AtgjYSGbdIU
0
Gaisma; Enģelis 23.08.2012. 11.07
Cienījamiem vēsturniekiem sākt vajadzētu ar mazāk globāliem spriedumiem, bet padarīt lasāmas saites uz Rakstu sējumiem president.lv mājaslapā. Ierindas interesentam neko neizsaka saite, piem. uz 24. sējumu, tā vietā būtu jābūt nosaukumam.
Ir naivi, ka pasaules skatu var mainīt skolā. Kurš kļuva par pārliecinātu komunistu skolā lasot kādu ļeņinisma murgu?
Tad ko darīt? Iesākumā Raksti ir jāpārtulko eng un ru, lai vismaz būtu kāds alternatīvs informācijas avots kremlinu propagandai. Tāda informācija noteikti nonāks ru informācijas telpā un, ja arī nekļūs par vispārpieņemtu, tomēr atšķaidīs propagandas indi.
4
ilmisimo > Gaisma; Enģelis 23.08.2012. 11.13
r naivi, ka pasaules skatu var mainīt skolā.
___________________________________ Pasaules uzskatu dikti ietekmē apkārtējā informatīvā telpa.
T.I.-īis informatīvās telpas “‘vidējais rādītājs”.
0
Gaisma; Enģelis > Gaisma; Enģelis 23.08.2012. 11.25
Protams. Adekvātai Latvijas vēsturei skolās ir jābūt, bet nelolosim ilūzijas, ka smīkņājošas učilkas izklāstā tā mainīs šīs pašas informācijas telpas noformētu pasaules uzskatu.
0
ilmisimo > Gaisma; Enģelis 23.08.2012. 11.48
…nelolosim ilūzijas…
________________________ ka ar tizliem sabiedriskajiem mēdijiem un “‘smikņājošam učilkām”‘ var panākt pārmaiņas..
0
Jānis Jukna > Gaisma; Enģelis 23.08.2012. 15.36
Dabiski, ka ar tādām vēstures mācības metodēm neko ievērības cienīgu nepanāks. Skolā stāsta vienu, taču vairumam tas tikpat būtisks kā logaritmi. Aizej mājās, tur, iespējams, runā pavisam ko citu, tur televizors stāsta citas lietas, tur pat izlasīt var daudz labākas lietas… Vai tad krievvalodīgajiem patiesībā patiktu zaudēt savu stāvokli? Apzināties, ka nemaz tik labiņi nav bijuši un ka tagad nemaz ar tādi apspiesti nav?
0
ilmisimo 23.08.2012. 10.37
Reiz izdevums Nature uzdeva pazīstamiem zinātniekiem jautājumu;
Tolkīns vai Roulinga?
Te varētu jautāt:
Feldmanis vai Zelče?
…………….
………………– Latvijas vēstures politika neapšaubāmi ir virzīta uz Latvijas vēstures uztveres un izpratnes stiprināšanu. Ne uz “viedokļu tuvināšanos”. Skatoties uz šodienas situāciju sabiedrībā, jāsaka gan, ka mūsu agrākā vēstures politika nav bijusi tā veiksmīgākā. Vai var panākt ko veiksmīgāku? Grūti teikt, taču pamatprincipam jābūt, ka nevaram atkāpties no savām vēstures nostādnēm, lai arī tie vēsturnieki, kuri aizstāv atmiņu stāstu variantu, sauc mūs par sholastiem.
– Un viņi saka: “Nestrīdēsimies, iesim pie visiem pieminekļiem, visi šāva, visi cieta.”
– Uz to jau “atmiņu stāstu” politika ir virzīta. Kaut pašā par sevi atmiņu izdošanā nekā slikta nav. Tik tā absolutizēšana un nozīmes pārvērtēšana..
.
http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:FBp7vi1qJboJ:la.lv/index.php%3Foption%3Dcom_content%26view%3Darticle%26id%3D353044:inesis-feldmanis-bez-vsturisks-atmias-palikt-nedrkstam%26catid%3D95:intervijas%26Itemid%3D439+&cd=3&hl=lv&ct=clnk&gl=lv
0
ilmisimo 23.08.2012. 10.19
The master’s voice
http://www.guardian.co.uk/culture/2008/oct/09/radio.hitler.bbc.czechoslovakia
0
ekmanis 23.08.2012. 10.07
Bet cienījamā profesre, vai tad Jūs nevarētu, balstoties uz tiem 20 sējumiem, uzrakstīt vienu labu vēstures grāmatu gan latviešu, gan krievu skolām, lai tā krievu skolēnu domāšana sāktu tuvināties Latvijas vēsturei?
5
jessdrthomas > ekmanis 23.08.2012. 11.28
Man arī ir sapnis, ka Latvijas krievu skolās 20.gs vēsturi mācītu (un sabiedrībā kopumā skaidrotu) totāli anti-komunistiskā garā, pamatā ieturot tādu Solžeņīcina-“Posev” līniju, ka visi, kas cīnījās pret sarkanajiem, sākot ar baltgvardiem, turpinot ar vlasoviešiem, beidzot ar pēckara kultūras opozīciju (V.Voinivičs) un disidentiem, bija un ir taisnības un labā pusē.
Tomēr, ko tur cepties, ja tā vietā tagad varam priecāties par “nulles variantam” tuvo integrāciju uz krievu valodas un padomju sentimenta pamata, kā jau to Kremlis, čekas nauda un Nils Muižnieks ir lolot izlolojuši.
0
ilmisimo > ekmanis 23.08.2012. 11.52
..cienījamā profesre, vai tad Jūs nevarētu, balstoties uz tiem 20 sējumiem, uzrakstīt vienu labu vēstures grāmatu..
______________________—
Atņems Feldmanim piķi- tad uzrakstīs.
Vai labu? Nezin gan…
0
dro > ekmanis 23.08.2012. 12.19
Papageno. Solžeņicins vienmēr bijis monarhists es pat teiktu šovinists, kurš mūža nogalē jau atbalstīja Putinu. Negribētu izjust cara batjuškas gādību:)
0
jessdrthomas > ekmanis 23.08.2012. 16.34
Citējot klasiku –
http://www.youtube.com/watch?v=qWS2NVX6VP0
Nobody’s perfect ;)
0
Janka, Janic > ekmanis 24.08.2012. 01.41
skoleenu domaašanu ar pliku graamatu neietekmees , atkariigs no taa kaadaa videe vi;n;s maacaas un kaa to viņam maaca , krievu skola nu nekaadi nebuus taa iistaa vide , veel jo vairaak , ja skolotaajs atbalsta interfronti un taadi patiesiibaa ir viņi visi , par to ka izgliitiiba jaabuut tikai valstys valodaa es jau te esmu runaajis visus 20 gadus , mees esam radiijuši paaudzi kurai nav savas dzimtenes, jo taada valsts pret kuru nav iemaaciita taas miilestiiba , nekad jaunam cilveekam nebuus dzimtene , vi;nam ir pilniigi vienalga kas te notiek , galvenais lai vi;nam neat;nem valodu , tie visi ir izauguši kaa Krievijas pavalstnieki , tikai aarpus taas un viņiem iepoteets no beerna kaajas ka Latvijas valsts muužs nebuus garš , impeerija tiks atjaunota un viņi balsos [ar krievu partijaam , tas nekad nebeigsies ja nekas netiks dariits izgliitiibas reformaa šai virzienaa , tagad aizcirst krievu skolu durvis jau buus gandriiz neiespeejami , taS bija jaadara jau peec briiviibas atjaunošanas , kad krievvalodiigie tam bija gatvi , jo gaidiija to….
0
oktaavs 23.08.2012. 10.02
„To mēs arī redzam universitātē – galvenā atšķirība domāšanā ir starp latviešu un krievu skolu skolēniem.”
—————————————————————————–
Šie speciālisti tiešām ir tik naivi ? Muļķi taču nav ? Viņi tiešām domā, ka ar vienkaršu patiesību var tā vienkārši neitralizēt ar daudziem miljoniem apmaksātu Krievijas propogandu ? To, kas brīvi notiek kabeļu TV, presē un mūsu skolās ?
Un mēs ko ? Pačīkstēsim un atstāsim visu kā ir ?
0
Alise Bērziņa 23.08.2012. 09.56
Kas,lūdzu,būtu šī “Publiskā vēsture”?Ak tā ir tā pati disciplīna,ar ko nodarbojas Zelčes kundze,t.s.”sociālās atmiņas”pētniecība,un kurā gribētos labvēlīgāku līdzekļu pārdali,atņemot vēsturei parastajai,t.i.,akadēmiskajai vai valstiskajai?Jā,tamdēļ vērts uzspiest sarkano virsrakstu,ka vēst.komisijas darbam tukšgaita.Tomēr,lai pēc tam negaustos par atšķirīgām izpratnēm krievu un latviešu skolās,Latvijas skolās būtu vērts pieturēties pie Zelčes brāķētā Latvijas valsts vēstures mācīšanas varianta,nevis kaut kādas šaubīgas publiskās vēstures ieviešanas,jo kā sabiedrībā nepārprotami vērojams-sociālās atmiņas no tiesas mēdz būt dikti dažādas.
1
ilmisimo > Alise Bērziņa 23.08.2012. 10.01
.. publiskās vēstures ieviešanas..
_____________________
ar visiem rozā lukturiem?
0
dzintarz 23.08.2012. 09.52
Mainoties Krievijas vēstures politikai un ideoloģijai, tās iespaids ir atnācis pie mums,”secina Zelče.
============
Mums jau tā Krievija varen mīļa. I pabalstus dod, i atlaides energoresursiem, i jaunviļnu kuļturu, i NĪ iepērk…
Vienīgā prasība – neuzvesties kā igauņiem vai vismaz lietuviešiem!
0
ilmisimo 23.08.2012. 09.32
Zelče: Vēsturnieku komisijas darbs bijis tukšgaitā
_________________________________________-
Ai kā vajag škandālu!!!
Nupat izlasīju to interviju…virsrakstu izvēle…mja..
0
Sanšains 23.08.2012. 09.17
Viņasprāt, ļoti svarīgas ir skolas. Tās ir būtisks socializācijas instruments, kas iemāca valsts un zemes galvenos kultūrstāstus un vērtības. „To mēs arī redzam universitātē – galvenā atšķirība domāšanā ir starp latviešu un krievu skolu skolēniem,” norāda vēsturniece.
==========================================
Nē, rokas nost no krievu skolām! Zemās pierītes-naciki VL ar saviem nodomiem iejaukties krievu skolu savdabībā mums jau te izraisīja valodas referendumu (kā arī problēmas Ukrainā un Dienvidosetijā). Vai tad mēs gribam arī referendumu par nepilsoņu vēlēšanu tiesībām?!
Lai izvairītos no tā, mums ir jāsēž klusu un mierīgi. Ja sēdēsim nāvīgi mierīgi, varbūt šoreiz Rīgas barins lems neparakstīties par referendumu un nekas mūs arī turpmāk netraucēs baudīt tautu draudzības idilli.
Bet, ja tomēr dikti gribas ņemties, rosīties un protestēt, vienmēr jau var atrast kādu tālu, nesasniedzamu mērķi, vēlams vismaz 1000 km attālumā – tā, lai no protestiem nevienam nebūtu ne silts, ne auksts. Tā, lai kaza jūtas pastrādājusi un vilks var izsniegt ēzeļausis.
Ja nu referendums galu galā notiks, atkal ceru ieraudzīt plašus skaidrojumus, kāpēc šoreiz prāta vētrām mūsu demokrātijā drīkstētu būt “nekāds”, t.i., remdens viedoklis.
2
ilmisimo > Sanšains 23.08.2012. 10.00
Tā, lai kaza jūtas pastrādājusi un vilks var izsniegt ēzeļausis.
____________________
Lūk:
tas IR mūsu demokrātiskais process darbībā!!
Nevis visādi tādi retrogrādi:
….ciktāl Latvijas saliedēšanas centieni spēj aptvert tos sabiedrības slāņus, pie kuru atšķelšanas tiek krietni piestrādāts tieši vēstures laukā. Būtu arī diezgan nenopietni cerēt, ka pilsoņu absolūtā vairākuma viedoklis ir kaut kādā veidā saliedējams ar, teiksim, Giļmana viedokli vai to viedokli, ar kādu nupat nācis klajā organizācijas “Krievu sabiedrība Latvijā” aktīvists Ržavins. Taču tas būtu ielāgojams, jo tam vajadzētu atbrīvot mūsu politiķus no liekām ilūzijām. Vai varbūt no pieņēmuma, ka pastāv kāds saliedēšanai noderīgs vidējais aritmētiskais lielums starp 18. novembra Latviju un Latviju kā impērijas sastāvdaļu. Respektīvi, pasaules skatījumu, saskaņā ar kuru Latvijas brīvības cīņu dalībnieki ir “separātisti”, bet visi tie, kas pēc Otrā pasaules kara izrādīja pretestību Staļina varai, skaitās “nedasisti nacisti”. Tādas politiskās aritmētikas rezultāts būs nulle. Sabiedrības saliedēšanas pamats ir tas pats, uz kura Latvijas valsts tika izveidota un kopā ar pārējām Baltijas valstīm 1991. gadā atguva neatkarību.
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=358982:23-augusts-un-sabiedrbas-saliedana&catid=93:la-komentri&Itemid=440
0
ilmisimo > Sanšains 23.08.2012. 12.49
Ja nu referendums galu galā notiks, atkal ceru ieraudzīt plašus skaidrojumus, kāpēc šoreiz prāta vētrām mūsu demokrātijā drīkstētu būt “nekāds”, t.i., remdens viedokli
________________
10 000 zdanokiešu paraksti esuot savākti.
Kazām tuvojas reāla problēma- ka tik neaizmirstas netradicionālas ortodoksu baznīcas dziesmas….
Kur Džeris49 ar saucieniem, ka tos 150 000 jau nesavāks?
0
matissk 23.08.2012. 09.01
komisija komisijas galā, a Brāļu kapos kritušiem sarkanarmiešiem uz kapu plaksnēm zvaigznes pārtaisa par krustiem – vot kur īstā vēstures taisīšana
3
ievuliitis > matissk 23.08.2012. 10.56
Lūdzu, konkrēti – kur, kāds kaps?
0
ilmisimo > matissk 23.08.2012. 11.11
… kur, kāds kaps?
______________
Varbūt Meža kapuos- Brastiņa bērnībā mirusās meitas piemineklis, kuru kāds atbrīvotājs bij pamanījies privatizēt?
Vai varbūt Raiņa kapos- moskovītu ģenerālu un puspulkvežu aplenktais Rainis.? Tur kāds ģenerālmajors Usakovs ar ieviesies(monuments iraid)?
0
matissk > matissk 23.08.2012. 17.47
nu takš Rīgā, Rīgā – Brāļu kapos, latviešu svētvietā. Tur vesela strīpa ar sarkanarmiešiem, par ko Gailītis ar lepnumu stāsta, cik tas humāni vai labi priekš integrācijas, ka sarkanarmiešu zvaigznes pārtaisītas par krustiem, vēl arī ar kautkāda prezidenta komisijas atbalstu lai nodrošinājies.
0
buchamona 23.08.2012. 08.26
…Taču otro uzdevumu – publiskās vēstures veidošanu – politiķi, kuriem vajadzēja strādāt ar vēsturniekiem un sabiedrību, līdz galam nav īstenojuši…+++ bet tas taču ir loģiski. 9. maija trubadūriem viņu ” vēsture” ir viņu izdzīvošanas jautājums, kur pretī latviešu sabiedrības ” domājošajai daļai” ir apnicis dzīvot šīs dienas realitātē, latviešu sabiedrības “domājošā daļa” vēlas dzīvot ar skatu nākotnē, bez pagātnes un tās sēru lentām pie valsts karogiem, tas viss tagad ir kļuvis lieki :)
1
+9
-1
Atbildēt
@ekmanis > buchamona 23.08.2012. 09.57
Hm… gribētos jau arī bez oranži melnajām Jura krusta bantītēm.
0