“Latvenergo” obligācijas varēs iegādāties iedzīvotāji
Saistītie raksti
Viedoklis /
24. aprīlis
Zaļo koridoru zaļajai enerģijai
Viedoklis /
15. marts
Vai valsts kapitālsabiedrībām ir skaidrs, ko akcionārs no tām sagaida?
Viedoklis /
24. oktobris 2023
Līdzšinējie elektroapgādes tarifi radīja greizu izpratni par infrastruktūras izmaksām
Eksperta viedoklis /
2. oktobris 2023
Sadales tīkla pārvaldība ir jāmaina
Komentāri (49)
simpsons 22.08.2012. 00.26
Tiem, ka tankā un uzreiz nesaprot, var atkārtot – obligācijas nebūs konvertējamas.
Cilvēku nezināšanu var saprast, bet pārgudru spriedelēšanu par problēmām, no kurām neko nesaprot, var raksturot kā bezkaunību.
1
kreëstliv > simpsons 22.08.2012. 12.24
Tā nav atbilde uz jautājumu, kādēļ netiek ņemts kredīts ar valsts galvojumu, tā vietā izvēloties obligācijas. Kā jau minēju – parunāsim par to brīdī, kad tomēr tiks izlemts, ka ir konvertējamas. 50 miljoni ir liela summa.
0
simpsons 21.08.2012. 22.52
Cilvēki neredz atšķirību starp akcijām un obligācijām un nekaunās par nezināšanu! Tad vairs neizbrīna, ka Latvijā 1,5 miljonu reižu cilvēki paņēmuši SMS ‘lētos’ kredītus.
1
kreëstliv > simpsons 21.08.2012. 23.22
Parunāsim par tēmu, kad būs tas brīdis, kad obligācijas varēs izmantot, lai iegādātos akcijas. Nezināšana nav saistīta ar kaunēšanos, tā ir saistīta ar iedzīvotāju izglītības līmeni, kas iet tiešā kopsakarībā ar pārvaldības kvalitāti. Kaunēties vajadzētu tiem, kas tā vietā, lai pateiktu, ka izmanto nodokļu naudu banku parādu segšanai, to nosauc par “kapitalizāciju”, lai neviens nodokļu maksātājs neiebilstu, jo viņi taču ir tik neizglītoti un stulbi.
0
zauls 21.08.2012. 17.48
Tā ir afēra, slēptā privatizācija. Gan jau krūmos sēž un gaida trīs zagļi AAA vai jenotu shēmotāji.
0
kreëstliv 21.08.2012. 15.21
Latvenergo jau tā pieder Latvijas iedzīvotājiem.
@Nasing spešal!
Šis tiešām bija nasing spešals – kāda jēga ar iedzīvotāju algas daļu nopirkt iedzīvotāju īpašumu un par kādu naudu lai iedzīvotāji obligācijas pirktu, ja mājsaimniecības diezgan tuvu maksātnespējai tikko paliek bez kāda pelnītāja algas?
Kā tas bija ar indiāņu teicienu – “When the Last Tree Is Cut Down, the Last Fish Eaten, and the Last Stream Poisoned, You Will Realize That You Cannot Eat Money”.
29
kreëstliv > kreëstliv 21.08.2012. 15.22
Ieguldījumiem, manuprāt, visai bezjēdzīgajā pensiju fondu lietā tiek paņemta būtiska daļa visu iedzīvotāju algu.
0
Una Grinberga > kreëstliv 21.08.2012. 17.29
@Econ
Jā, pensiju fondi ir bejēdzīgi. Ir bezjēdzīgi arī piesaistīt kapitālu brīvā naudas tirgū, bet labāk ieguldīt naudu kā airBaltic (katru gadu vairākus desmitus miljonus). Un valstij vsipār visu vajadzētu ražot centralizēti un katram dalīt talonus, par ko saņemt preces.
Šis, manuprāt, ir viena no sakarīgākajiem risinājumiem kādā no valsts uzņēmumiem – pie tam īpaši aicinot bankas ieguldīt savus pensiju fondu līdzekļus. Ir efektīvi jāizmanto iekšējā kapitāla rezerves nevis jāļauj naudai plūst ārā no valsts – naudas pārdale valsts iekšienē. Gaidu arī citus FM rosinājumus vairāk izmantot mūsu pašu kapitālu nevis maksāt procentus uz āru.
0
kreëstliv > kreëstliv 21.08.2012. 17.39
Pareizi – kamēr citas valstis sāk iepirkt reālus aktīvus, tikmēr Latvija “pārdos” savus par papīrīšiem. Jūsu minētais kapitāla tirgus ir ilūzija, un tam nav nekāda sakara ar sociālismu, sociālisms ir cenšanās iegalvot, ka tai visai pasaciņai par finanšu tirgiem/derivatīviem utt. apakšā ir racionāls grauds.
Kādēļ cilvēkiem jāatņem no algas šādai iemaksai, visas normālās valstis pašreiz pamazām atkāpjas no 2.līmeņiem, jo tie ir neilgtspējīgi. Taisnīgāk ir ļaut cilvēkiem vairāk saņemt neto un pārdalīt sevis nopelnīto, kā vien uzskata par pareizu, nevis dot pārdalītājiem. Tie pārdalītāji pie Latvijas pensiju sistēmas neuzņemas nekādu atbildību par zaudējumiem.
Latvijas milzīga problēma ir tā, ka nav ekonomistu, kas aizstāvētu pilsoņu intereses, ir tikai zviedru banku propaganda.
0
zauls > kreëstliv 21.08.2012. 17.53
Econ, pilnīgi piekrītu. Pirmkārt pensiju 2.līmeņa ienesīgums ir ļoti zems, zemāks par inflāciju. Otrkārt, ja es nomiršu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, mani bērni manus uzkrājumus nesaņems, tos pievāks bankas.
0
Una Grinberga > kreëstliv 21.08.2012. 19.18
@Econ
Kādēļ cilvēkiem jāatņem no algas šādai iemaksai, visas normālās valstis pašreiz pamazām atkāpjas no 2.līmeņiem, jo tie ir neilgtspējīgi.
—
Lūdzu, piemērus šādām normālām valstīm!
Kā var apgalvot par pensiju 3 līmeņa sistēmas neilgtspēju, ja sistēma tika radīta 1980s un nemaz nav iziets viens pilns cikls, lai vērtētu rezultātus?
Taisnīgāk ir ļaut cilvēkiem vairāk saņemt neto un pārdalīt sevis nopelnīto, kā vien uzskata par pareizu, nevis dot pārdalītājiem.
—
Tiešām? Neesmu pamanījis zemus vaimonoloģijas rādītājus Latvijā par spīti tam, ka viens no zemākajiem nodokļu slogiem ES – ko tad paši negrib maksāt par izglītību, veselību un paši sev gādāt uzkrājumus nebaltām dienām, bet gaida pabalstus? Vai tad nevar par sevi parūpēties?
Latvijas milzīga problēma ir tā, ka nav ekonomistu, kas aizstāvētu pilsoņu intereses, ir tikai zviedru banku propaganda.
—
Haha, sasmējos! Tas ir neokomunistu jaunais jājamzirdziņš?
0
kreëstliv > kreëstliv 21.08.2012. 19.25
Tad variet droši atsvaidzināt savu analīzi ar Čīles sistēmu, te neliels Wikipedia apraksts – http://en.wikipedia.org/wiki/Pensions_in_Chile
:)))
Kad būsiet iepazinis, tad iedošu vel pāris piemērus.
Tas tiešam ir traģikomiski, ka Latvijai nav savu normālu ekonomiskās analīzes centru, ir tikai zviedru banku propagandas pārstāvji.
Latvijā ir viens no augstākajiem darba nodokļu slogiem uz mazo algu saņēmējiem, sloga ietilpst arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas aiziet ar negatīvu reālo ienesīgumu.
0
Una Grinberga > kreëstliv 21.08.2012. 19.26
@Normunds Kārkliņš
Pirmkārt pensiju 2.līmeņa ienesīgums ir ļoti zems, zemāks par inflāciju.
—
Ciparus!!!
Otrkārt, ja es nomiršu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, mani bērni manus uzkrājumus nesaņems, tos pievāks bankas.
—
Varbūt vispār nemaksāt nodokļus? Ja es neslimoju? Ja es vispār nesaņemu bezdarbnieka pabalstu? Ja man nav bērnu? Ja es nebraucu pa ceļiem? …. Bet ja nu tomēr es dzīvoju līdz 102 gadiem? Ko tad? Nagi jau tik ātri neaug, lai varētu pārtikt!
0
Una Grinberga > kreëstliv 21.08.2012. 19.29
@Econ
Latvijā ir viens no augstākajiem darba nodokļu slogiem uz mazo algu saņēmējiem, sloga ietilpst arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas aiziet ar negatīvu reālo ienesīgumu.
—
Nodokļu slogs NAV darba nodokļu slogs! Gribētu redzēt, vai samazinot darba nodokļus par 10%, bet palielinot auto nodokli 10x, NĪ nodokli savas 10x, vides nodokli, PVN līdz 25% utt. kā citās valstīs, kur zemāki darba nodokļi Tavs dzīves līmenis “pieaugtu”!
0
kreëstliv > kreëstliv 21.08.2012. 19.41
Bingo – Jūs uzrunājāt otru lietu, ko nepatīk dzirdēt zviedru bankām – lielākais vispārējais nodokļu slogs (ne tikai algas nodokļu slogs) ir uz mazo algu saņēmējiem, nabadzīgajiem. Minimālās algas saņēmējam nodokļu slogs ir augstāks, nekā kapitāla turētājam bankā.
Garais vārsmojums nav atbilde, kādēļ nav iespējams mantot šos ieguldījumus, šis iespējas neesamība ir viens no faktoriem, kas padara visu šo lietu riskantāku. Ieguldījumu reālais ienesīgums pensiju fondu plāniem, kuros cilvēki ir spiesti piedalīties ar varu, bija negatīvs 2011.gadā, un pie ECB darbības būs reāli vēl negatīvāks, un tas būs tikai loģisks iznākums.
Kur atbilde par Čīles lielisko 80.to gadu sistēmu, ja tā palasa pamatojumu reformai Wikipedia raksta beigās, tas kaut kā ļoti līdzinās Latvijas situācijai, ne?
0
Una Grinberga > kreëstliv 21.08.2012. 19.42
@Econ
Tu pats izlasīji linku?
“Chilean population is not able to finance meaningful pensions, because many workers are not able to regularly contribute a higher amount of money. Additionally many workers have difficulties to achieve the 20 years of contributions to at least qualify for minimum pension.”
—
Ja Latvijas mērķis ir pieturēties pie zemām algām un katram strādājošajam nestrādāt ilgāk par 20 gadiem, tad jau tiešām nav vērts uzturēt tādu sistēmu.
0
kreëstliv > kreëstliv 21.08.2012. 19.50
Tā atkal nav atbilde.
Kā gan savādāk, ja ne ar zemām reālajām algām Latvija varēs uzturēt konkurētspēju pie pašreizējā valūtas kursa. To taču sauc par izdaudzināto iekšējo devalvāciju. Latvijas ekonomikas veiktspēja ir maza un nevar ģenerēt lielas algas pie tik striktas monetārās politikas, un tas jo koši parādīsies, kad nebūs vairs koku, ko izvest. Latvijas situācija ir identiska Čīles raksturojumam, ja noņem dabas resursu eksportu.
Jūs jau kuro reizi izvairieties no atbildes.
0
Una Grinberga > kreëstliv 21.08.2012. 19.52
@Econ
Ieguldījumu reālais ienesīgums pensiju fondu plāniem, kuros cilvēki ir spiesti piedalīties ar varu, bija negatīvs 2011.gadā, un pie ECB darbības būs reāli vēl negatīvāks, un tas būs tikai loģisks iznākums.
—
Pēc līdzīgas analīzes tad jau nav nemaz vērts pirkt akcijas, jo pēdējos gados baigi švaki? Vai tās kāds spiež pirkt? Tik daudz dumju cilvēku?
Vajag rēķināt ienesīgumu vismaz 20 gadu horizontā. Ja parēķina kaut vai ienesīgumu un inflāciju kopš fondu sākuma – tad lielākā daļa no tiem ir ienesīgi – http://www.manapensija.lv/plans/ip00000.php – Parēķini pats!
0
kreëstliv > kreëstliv 21.08.2012. 19.59
“Pēc līdzīgas analīzes tad jau nav nemaz vērts pirkt akcijas, jo pēdējos gados baigi švaki? Vai tās kāds spiež pirkt? Tik daudz dumju cilvēku?”
Šie Jūsu minētie cilvēki to dara ar savu naudu, tātad nepiespiesti, pārliek no vienām akcijām citās, ja ir vēlme – zeltā un nekustamos īpašumos. Pensiju sakarā ir runa par piespiedu atskaitījumu no algas, arī no minimālās. Jūs mazliet pagaidiet, drīz ECB intervences pārvērtīsies inflācijā, un tas viss kopējais ienesīgums arī pārvērtīsies mīnusā, ne tikai šo gadu.
Un tā atkal nav atbilde uz maniem jautājumiem, tikai atrunas :)
Un man jau likās, ka banku retorika ir mazliet analītiskāka, izskatās, ka apgāžama ar katru argumentu. Protams, nākamais solis ir agresīva pretkomentēšana, ka visi, kas apšauba, neko nesaprot no ekonomikas un finansēm, un mežus arī neatšķir no kailcirtēm.
0
Una Grinberga > kreëstliv 21.08.2012. 19.59
@Econ
Garais vārsmojums nav atbilde, kādēļ nav iespējams mantot šos ieguldījumus, šis iespējas neesamība ir viens no faktoriem, kas padara visu šo lietu riskantāku.
—
Šobrīd cilvēka uzkrātais pensiju 2. līmenī viņa nāves gadījumā nonāk «kopējā katlā» – valsts budžetā, Dienai skaidroja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). Kur risks?
Risks ir visu naudu uzreiz ielikt kopējā katlā un treknos gados to izdalīt pa labi pa kreisi un pēc tam liesajos gados ņemt nost no cilvēkiem. Tā tā nauda ir iesaldēta un rada minimālu, bet pozitīvu ienākumu.
0
Una Grinberga > kreëstliv 21.08.2012. 20.07
@Econ
Pirms teikt, ka LV tikai eskportē kokus, vajadzētu iepazīties ar LV eksporta struktūru.
Latvijas ekonomikas veiktspēja ir maza un nevar ģenerēt lielas algas pie tik striktas monetārās politikas.
—
Tā ir kāda jauna ekonomikas teorija? Naudas drukāšana jau necels dzīves līmeni. Dzīves līmeni cels augstas pievienotās vērtības eksports. Veiktspēja = produktivitāte & unikalitāte un tas arī ceļ algas. Centrālās bankas uzdevums ir stabilizēt šo procesu, bet tas nav nekādā veidā viens no faktoriem.
0
kreëstliv > kreëstliv 21.08.2012. 20.08
Ja vajag iesaldēt, tad ir labāki veidi kā to darīt, kaut vai lai Centrālā Banka pa tiešo pārvalda kādu budžeta uzkrājuma daļu, piemēram, ieguldot zelta stieņos, tā to dara dažas attīstītās valstis. Kāda jēga to darīt caur šādiem mistiskiem fondiem, kas pēc būtības var nest tikai zaudējumu, ak nē – aizmirsu, arī labi apmaksātas darba vietas pāris labi ģērbtiem banku klerkiem un analītiķiem.
Tātad budžetā aiziet nauda, kas reāli zaudējusi savu vērtību pēc uzkrājēja nāves? Kāda tam loģika?
Jūs atkal izvairieties no atbildēm uz galvenajiem jautājumiem.
0
kreëstliv > kreëstliv 21.08.2012. 20.11
Tas, ko Jums aprakstu ir Ekonomikas kurss 101, monetārās ekonomikas pamati, nevis kāda jauna teorija. Noņemiet nost kokus un paskatieties, kāda tad izskatās Latvijas eksporta struktūra un IKP, tā teikt ir jau valstis, kur izcērtama koka nav.
0
Una Grinberga > kreëstliv 21.08.2012. 21.08
@Econ
Tātad budžetā aiziet nauda, kas reāli zaudējusi savu vērtību pēc uzkrājēja nāves? Kāda tam loģika?
—
Es jau atbildēju, ka vērtība ir lielāka – to var atrast jebkurā finanšu literaturā, ka obligācijas un akciju tirgu indeksi pārsniedz inflāciju.
0
Una Grinberga > kreëstliv 21.08.2012. 21.10
@Econ
Tas, ko Jums aprakstu ir Ekonomikas kurss 101, monetārās ekonomikas pamati, nevis kāda jauna teorija.
—
Ā, no LU? Tur vēl joprojām māca kompartijas biedri garām bārdām? Varbūt tomēr ir vērts palasīt The Economist vai kādu reālai dzīvei pakārtotu literatūru.
0
Una Grinberga > kreëstliv 21.08.2012. 21.17
@Econ
Noņemiet nost kokus un paskatieties, kāda tad izskatās Latvijas eksporta struktūra un IKP, tā teikt ir jau valstis, kur izcērtama koka nav.
—
http://www.csb.gov.lv/notikumi/par-latvijas-arejo-tirdzniecibu-2012gada-janvari-junija-33434.html
Ja pieņem, ka pirmā aile ir tikai koki, tad 14.3% no eksporta. Tā kā tīri praktiski Latvija nevar palikt bez kokiem, tad pat sliktākajā gadījumā izaugsme var būt lēnāka par dažiem procentiem, kas jebkurā gadījumā ir pozitīva nevis negatīva.
0
kreëstliv > kreëstliv 21.08.2012. 21.41
Koki neizaug vienā gadā, nav kartupeļi. Tātad pat pēc oficiālās statistikas tas būtu 14%! mazāk, tam būtu diezgan būtiska ietekme.
Protams, nemaz negaidīju sagaidīt atbildes uz maniem komentāriem, taču, atbildot uz uzbraucienu par LU kompartijas mācību un The Economistu, jāsaka, ka man ir ārvalstu ekonomikas izglītība, iegūta pie pasaules līmeņa speciālistiem. Tā kā garām, atbildes arī nesniedzāt.
0
zauls > kreëstliv 21.08.2012. 21.43
nasingspešalam
=======================
Tiešām? Neesmu pamanījis zemus vaimonoloģijas rādītājus Latvijā par spīti tam, ka viens no zemākajiem nodokļu slogiem ES – ko tad paši negrib maksāt par izglītību, veselību un paši sev gādāt uzkrājumus nebaltām dienām, bet gaida pabalstus? Vai tad nevar par sevi parūpēties?
=================
Par tiem zemajiem nodokļiem – ne visiem Latvijā ir zemi nodokļi, darba ņēmēji no saviem ienākumiem nodokļos samaksā 60-70%.
0
kreëstliv > kreëstliv 21.08.2012. 21.44
Pie reizes – kura ir tā literatūra, kas apgalvo, ka ieguldījumi akcijās un finanšu instrumentos vienmēr nes reālu ienākumu (nozīmē koriģētu par inflāciju)? Tas man kaut kas jauns.
0
zauls > kreëstliv 21.08.2012. 22.05
Pirmkārt pensiju 2.līmeņa ienesīgums ir ļoti zems, zemāks par inflāciju.
—
Ciparus!!!
Otrkārt, ja es nomiršu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, mani bērni manus uzkrājumus nesaņems, tos pievāks bankas.
—
Varbūt vispār nemaksāt nodokļus? Ja es neslimoju? Ja es vispār nesaņemu bezdarbnieka pabalstu? Ja man nav bērnu? Ja es nebraucu pa ceļiem? …. Bet ja nu tomēr es dzīvoju līdz 102 gadiem? Ko tad? Nagi jau tik ātri neaug, lai varētu pārtikt!
===============================
1) cipari ir te: http://www.manapensija.lv/plans/ip00000.php
piemēri (ienesīguma procenti kopš darbības sākuma):
Finasta pensiju plāns “KLASIKA” 19.Aug.04 4.59%
Finasta Konservatīvais IP 21.Jan.03 4.34%
%GE Money pensiju plāns „Blūzs” 30.Jūn.06 2.86%
Swedbank pensiju IP “Stabilitāte” 07.Jan.03 3.88%
Nordea konservatīvais IP 04.Mar.09 2.39%
NORVIK IPS plāns “Daugava” 21.Mar.03 3.83%
DNB Konservatīvais IP 02.Mar.05 5.18%
Citadele Universālais pensiju plāns 07.Jan.03 4.82%
SEB Latvijas plāns 07.Jan.03 5.15%
SEB IP “Jūrmala” 09.Jan.04 3.51
2) Tu vispār saproti, ko raksti? Banku barošanu tu pielīdzini nodokļu maksāšanai??? Demagogs!
0
Una Grinberga > kreëstliv 22.08.2012. 11.02
@Econ
Pie reizes – kura ir tā literatūra, kas apgalvo, ka ieguldījumi akcijās un finanšu instrumentos vienmēr nes reālu ienākumu (nozīmē koriģētu par inflāciju)? Tas man kaut kas jauns.
—
Kaut vai …. http://www.martincapital.com/main/longterm.pdf
0
Una Grinberga > kreëstliv 22.08.2012. 11.22
@Econ
Protams, nemaz negaidīju sagaidīt atbildes uz maniem komentāriem…
—
Vajag lasīt, saprast un domāt nevis tikai lasīt!
Lūk, hronoloģiski visas atbildes uz jautājumiem:
1. kāda jēga ar iedzīvotāju algas daļu nopirkt iedzīvotāju īpašumu un par kādu naudu lai iedzīvotāji obligācijas pirktu, ja mājsaimniecības diezgan tuvu maksātnespējai tikko paliek bez kāda pelnītāja algas?
—-
Ir efektīvi jāizmanto iekšējā kapitāla rezerves nevis jāļauj naudai plūst ārā no valsts – naudas pārdale valsts iekšienē.
2. Kādēļ cilvēkiem jāatņem no algas šādai iemaksai, visas normālās valstis pašreiz pamazām atkāpjas no 2.līmeņiem, jo tie ir neilgtspējīgi.
—-
Kā var apgalvot par pensiju 3 līmeņa sistēmas neilgtspēju, ja sistēma tika radīta 1980s un nemaz nav iziets viens pilns cikls, lai vērtētu rezultātus?
3. Kur atbilde par Čīles lielisko 80.to gadu sistēmu, ja tā palasa pamatojumu reformai Wikipedia raksta beigās, tas kaut kā ļoti līdzinās Latvijas situācijai, ne?
—-
“Chilean population is not able to finance meaningful pensions, because many workers are not able to regularly contribute a higher amount of money. Additionally many workers have difficulties to achieve the 20 years of contributions to at least qualify for minimum pension.” Ja Latvijas mērķis ir pieturēties pie zemām algām un katram strādājošajam nestrādāt ilgāk par 20 gadiem, tad jau tiešām nav vērts uzturēt tādu sistēmu.
4. Tātad budžetā aiziet nauda, kas reāli zaudējusi savu vērtību pēc uzkrājēja nāves? Kāda tam loģika?
—
Risks ir visu naudu uzreiz ielikt kopējā katlā un treknos gados to izdalīt pa labi pa kreisi un pēc tam liesajos gados ņemt nost no cilvēkiem. Tā tā nauda ir iesaldēta un rada minimālu, bet pozitīvu ienākumu.
Jāsaka, ka man ir ārvalstu ekonomikas izglītība, iegūta pie pasaules līmeņa speciālistiem…
—
Patiešām būtu interesanti uzzināt, kur pulcējas tie pasaules līmeņa “speciālisti” un kur tā arī augstskolas laikā neiemāca lasīt (tajā nozīmē, pēc kuras veic PISA testus). Un vispār diskusija par pensiju sistēmu un fondu ienesīgumu ir vairāk finanses kā ekonomika.
0
kreëstliv > kreëstliv 22.08.2012. 12.28
Atbildes ir patiesi smieklīgas, labāk nekomentēšu, jo īpaši linku. Uz nevienu komentāru nesniedzāt argumentus. Kā jau minēju – kad argumentu nav, sākas agresija un kariķēšana. Tagad pārlasiet labi komentārus un padomājiet vēlreiz, kurš no mums abiem ir kariķēšanas vērts.
0
Una Grinberga > kreëstliv 23.08.2012. 14.56
@Econ
Smieklīgi ir katru komentāru noslēgt ar frāzi “tā nav atbilde”… kurā sākumskolas klasē ir jāatbild izmantojot jautājuma struktūru? Bet ja tik ļoti sirdī sāp banku darbība (visa ļaunuma sakne un pasaules gala sākums), tad varbūt vajadzētu pašam atteikties no banku pakalpojumiem nevis teikt, ka visa finanšu sistēma ir viena vien sabiedrības ekspluatācija. Kā jebkurā lietā ir savi melnumi, bet finanšu sistēma veic savu uzdevumu un tās noliegšana ir visas mūsdienu sabiedrības organizācijas noliegšana.
0
kreëstliv > kreëstliv 23.08.2012. 15.15
Un Jūs atkal rakstiet par kaut ko citu. Sociālisms ar banku glābšanu uz nodokļu maksātāju rēķina un monetārā politika bija lietas, par ko diskutēju, ne jau par vispārējiem banku pakalpojumiem.
Jāsaka, ka uztveru ka atzinīgu novērtējumu, ka vienīgais pretarguments Jums ir kariķēšana, tas daudz ko pasaka.
Gadījumā neesiet kāds no “banku ekspertiem” a la Strautiņš un Co., ļoti liekas, ka esiet.
0
Una Grinberga 21.08.2012. 14.17
Gaidu Grigules un Agešina “gudros” viedokļus visos portālos, ka lūk’ jau parādās pirmie rezultāti referenduma sliekšņa palielināšanai – koalīcija izpārdod Latvenergo zviedru bankām, kuras pārvalda pensiju fondus.
1
zauls > Una Grinberga 21.08.2012. 17.50
Ironija nevietā.
0
janazakovica 21.08.2012. 13.30
jaa vares iegadaties un pec tam izmest araa kaa nevertigus..jo kads visu laiku domaa ka klut bagats apmanot citus..man likaas ka lavenergo tapat vienmer ir piederejis visai latvijas sabiedribai..jo cccp sabrukot tas palika valstij tas mums..kaa tas var but ka varam nopirkt to kas mums tapat jau pieder..ko dara knab
3
+4
0
Atbildēt
+8
-1
Atbildēt
+1
-3
Atbildēt
@dingo_pingo > janazakovica 21.08.2012. 13.35
Krusttēv, a kam tad pieder valstis? Ja tā padomā, tad ne tikai šādas organizācijas, bet arī valstis var izlaist obligācijas.
0
grislits > janazakovica 21.08.2012. 13.49
Obligācijām nav sakara ar īpašumtiesībām, līdz ar to obligāciju pirkšanai nav nekāda sakara ar Latvenergo pirkšanu vai to, kam tas pieder. Obligācijas pēc būtības ir kredītlīgums, vēl precīzāk – parādzīme. Pērkot obligācijas, tu aizdod naudu un saņem pretī parādzīmi – obligāciju, un pēc zināma termiņa obligāciju dzēšot saņem atpakaļ aizdoto naudu, bet pa vidam saņem procentus par naudas aizdošanu. Tas tā īsumā.
Respektīvi – Latvenergo aizņemsies naudu nevis no bankas, bet no privātpersonām – gan fiziskām, gan juridiskām.
Obligācijas tagad ir dematerializētā (elektroniskā) formā, līdz ar to nekādus apdrukātus papīrīšus neviens nesaņems, bet saņems savā vērtspapīru kontā uzskaitījumu, cik obligācijas pieder (tāpat kā ar naudu naudas kontā).
0
kreëstliv > janazakovica 21.08.2012. 15.25
@roberts_j
Kam tad pieder parādnieks, ja ne parādzīmju turētājam. 50 miljoni ir diezgan liela summa, nav problēma ļaut pēc kāda brīža iegādāties akcijas par obligācijām.
Mani personīgi vairāk par HESiem pašreiz uztrauc meži, kas tiek masveidā izcirsti.
0