Latvija – kā izņēmums
Saistītie raksti
Viedoklis /
21. oktobris
Vai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Viedoklis /
2. septembris
Izaugsme Latvijas ekonomikā šogad būs zemāka nekā iepriekš prognozēts
Vēsture /
4. augusts
Rūpniecības ideologs no Šveices
Viedoklis /
30. jūlijs
Cimperlīgais tautsaimniecības suflē jeb Izaugsme prombūtnē
Tēma /
17. jūlijs
Jaunie dzinumi
Komentāri (13)
Ieva 06.08.2012. 12.25
Patīk man tie “eksperti”. Vai tad budžeta griešana nebija stratēģiska? Vai tad tas netika plānots? Jā, sauca gan to par konsolidāciju, nevis stratēģisko plānu.
Latvijai patreiz labi rādītāji. Un? Un kritizējam Vilku/Dombrovski par to. Kritizējam tos, kas ir profesionāļi šajā jomā. Jo esam gudrāki!
Atvainojiet- šie visi komentāri ir pēc principa – “būtu tantei riteņi…”
Profesionālisma jēdziena nonivelēšanā ir viena no patreizējām tendencēm sabiedrībā. Visur. Medijos, politikā amatus var ieņemt cilvēki bez izglītības, par ministru var strādāt jebkurā nozarē, TV var vadīt diletants, IR var publicēt rakstus ar gramatiskām kļūdām, diktors var runāt žargonā, flīzes piesakās likt “meistars”, kas ne reizi to nav darījis.
Jo visi esam gudri, mākam pamācīt Vilku, Dombrovski…
Ja jau esat tik viszinoši, kāpēc nedarat? Vai esat likuši lietā savu erudīciju, lai celtu vismaz savu labklājību? Jeb esat bezdarbnieki, “jo visi citi vainīgi, un nav nodrošinājuši jums apstākļus..”. Vai mākat nopelnīt naudu vismaz sev un savai ģimenei? Vai arī esat no tiem, kas saka, “man nemaksā?”
0
karpovich 05.08.2012. 17.13
Būtu interesanti sīkāk uzzināt par konkrētajiem uzņēmumiem, kuri “dzen” šo izaugsmi. Vai tā būtu Sidrabe vai SAF Tehnika vai kas cits, bet būtu noderīgi uzzināt kādi biznesa lēmumi ir pieņemti un kādas ir pašu uzņēmēju nākotnes prognozes.
0
Inese Grigoruka 04.08.2012. 14.52
Līdzšinējā izaugsme lielā mērā notika pateicoties zemajam algu līmenim Latvijā, kā rezultātā uz katru algas EUR mēs saražojam vairāk produkcijas nekā konkurenti. Šādi turpināties vairs nevar jo patēriņa cenu spiediena rezultātā reālā alga kļūst kritiski maza. Redzēsim, kā reaģēs uzņēmēji un valdība.
0
brigita_damme_rtk_lv 04.08.2012. 07.18
Metālapstrāde un mašīnbūve līdz pat nesenai pagātnei sabiedrības priekšstatos par ekonomikas izaugsmes virzītājiem nespēlēja gandrīz nekādu lomu, jo neatbilda stereotipiem par to, kādai jābūt „pareizai” Latvijas tautsaimniecībai.
Tas tikai parāda, cik maz patiesībā var dot ekonomikas izaugsmes stratēģiskā plānošana, jo tā reālajā dzīvē ir bezcerīgi atkarīga no cilvēku iracionalitātes.
——————–
Nedaudz paķidājot “eksperta” vēstījumu tautai, mani māc šaubas par tā patiesumu, jo uzrodas vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Stratēģiskā plānošana ir bijusi? Kādā līmenī? Vai sabiedrības stereotipu līmenī? Ja jau “eksperta” atzinums ir, ka stratēģiskā plānošana ir atkarīga no cilvēku iracionalitātes un rezultāti ir pārsteidzoši labi, vai iracionalitāte stratēģiskajā plānošanā (neplānošanā) tagad būtu uzskatāms par vienu no ekonomikas dzinējspēkiem?…
0
Andis 03.08.2012. 22.42
Nevajag jaukt divas lietas. Sava rīcība ir jāplāno, mērķi ir jānosprauž. Savukārt kopējo situācijas attīstību prognozēt neviens nespēj. P.Strautiņš norāda uz otro.
Protams, ka ar pirmo mums valstī tā švaki. Konkrētu mērķu nospraušana prasa politisku drosmi, ar ko pie mums neizceļas.
Piemērs: ir dilemma, uzturēt 7 skolas pusdzīvas jeb vai izveidot vienu, izcilu. Pie mums izvēlēsies pirmo variantu… un ar laiku zaudēs visas. Toties būs miers no sabiedrības un masu mēdiju pārmetumiem.
Bet OK, raksts ir pozitīvs un par ko citu, droši vien, ka gaušanās te nevietā.
3
Sanšains > Andis 04.08.2012. 00.15
Strautiņš raksta:
“Metālapstrāde un mašīnbūve līdz pat nesenai pagātnei sabiedrības priekšstatos par ekonomikas izaugsmes virzītājiem nespēlēja gandrīz nekādu lomu, jo neatbilda stereotipiem par to, kādai jābūt „pareizai” Latvijas tautsaimniecībai.”
Toties 90. gados mēs līdz mielēm varējam klausīties tekstos, ka Latvija būs “mazā Šveice” – nē, ne jau, piemēram, pulksteņu ražošanas nozīmē. “Finanšu pakalpojumu” nozīmē. Tāda veida “fiksās idejas” arī galvenokārt ir veidojušas “stereotipus par to, kādai jābūt „pareizai” Latvijas tautsaimniecībai”.
Vai “ekonomikas izaugsmes stratēģiskā plānošana” – ja tāda būtu bijusi – nebūtu jau tolaik apskaidrojusi prātus, ka tomēr nebūs mums nekādas “mazās finanšu Šveices”?
Fakts, ka “metālapstrāde un mašīnbūve līdz pat nesenai pagātnei sabiedrības priekšstatos par ekonomikas izaugsmes virzītājiem nespēlēja gandrīz nekādu lomu”, manuprāt, nozīmē nevis to, ka “ekonomikas izaugsmes stratēģiskā plānošana var dot ļoti maz”, bet gan tikai to, ka mums šādas plānošanas vienkārši NAV PAT BIJIS.
0
esmeralda_se > Andis 04.08.2012. 01.44
Fakts, ka “metālapstrāde un mašīnbūve līdz pat nesenai pagātnei sabiedrības priekšstatos par ekonomikas izaugsmes virzītājiem nespēlēja gandrīz nekādu lomu”, manuprāt, nozīmē nevis to, ka “ekonomikas izaugsmes stratēģiskā plānošana var dot ļoti maz”, bet gan tikai to, ka mums šādas plānošanas vienkārši NAV PAT BIJIS.
————————————————————————–
Nē, tas nozīmē to, ka sabiedrībai ļoti bieži nav pat nojausmas, ko pie mums ražo, ko vairs neražo, nav nojausmas par to, ka milzīgi angāri vēl nenozīmē lielus ražošanas apjomus un otrādi, utt.
Savukārt par politisko drosmi – vajadzīgs politisks kamikadze, lai kaut ko tādu darītu. Nez vai vēlētāji to sapratīs, un nākamajās vēlēšanās – fiasko.
Rezultāts ilgtermiņa plāniem un stratēģijām nāk tikai pēc vairākiem (3, 5, 10?) gadiem, rezultātā līdzīgi kā daļa tautas joprojām VD lamā par 2008/2009 krīzi, tā kāds varētu piesavināties svešus nopelnus tad, kad ilgtermiņa stratēģija beidzot dod atdevi.
Un beigās vēl viens jautājums apdomāšanai:
Kā jūs domājat, ja A. Vilks startēs no V saraksta, tas nāks V par labu vai sliktu?
0
Sanšains > Andis 04.08.2012. 15.48
Raitis Līcītis –
Varu piekrist, ka sabiedrības viedoklis pats par sevi maz ko spēj “pierādīt”. Lai gan stereotipi ir principā neizbēgami, tie mēdz būt pavirši.
Bet, ja man jāizvēlas piekrist vai nepiekrist Strautiņa secinājumam, ka stereotipos balstīti sabiedrības priekšstati pierāda, ka ekonomikas stratēģiskā plānošana var dot maz, tad pirmā doma ir: vai tad vispār ir bijusi tāda “stratēģiskā plānošana”?
Un otrā doma – atziņa – ir, ka tādas taču nemaz nav bijis, jo tad taču mēs (kaut vai tikai politikā ieinteresētie) par tādu būtu dzirdējuši un vismaz daļēji tas būtu ietekmējis arī to pašu sabiedrisko domu, kas nebūtu tik neadekvāta, ka jābrīnās.
0
Sanšains 03.08.2012. 20.57
Jā, Strautiņš ir viens erudīts, simpātisks tips.:)
Ja zinātu, ka viņš šo lasa, gribētu palūgt izvērstu komentāru sakarā ar tēzi, ko “Ir” īpaši izcēlusi:
“Tas tikai parāda, cik maz patiesībā var dot ekonomikas izaugsmes stratēģiskā plānošana, jo tā reālajā dzīvē ir bezcerīgi atkarīga no cilvēku iracionalitātes.”
Cik tad īsti daudz vai maz, un cik tad ļoti BEZCERĪGI atkarīga no iracionalitātes?
Strautiņš pats pirms pāris dienām slavēja kādu rakstu, kur lasāms:
“This third idea is based on the economic theory that if governments and central bankers leave well enough alone, “efficient” and “rational” financial markets will keep a capitalist economy growing and automatically return it to a prosperous equilibrium after occasional hiccups. This theory, though still taught in graduate schools and embedded in economic models, is implausible, to put it mildly, especially after the experience of the past decade. In any case, experience shows that the option of government doing nothing in deep economic slumps simply doesn’t exist in modern democracies.”
http://blogs.reuters.com/anatole-kaletsky/2012/08/01/how-about-quantitative-easing-for-the-people/
Manuprāt, šis angliski rakstītais ir zināmā pretrunā ar “Ir” izcelto tēzi. Ja reiz finanšu joma mūsdienās būtu jāregulē valstiski, vai vismaz valsts institūcijām jāreaģē uz notikumiem finanšu jomā – vai tad nav tikai loģiski, ka arī ekonomika zināmā mērā tomēr ir jāplāno valstiski?
1
Laimīgā :) > Sanšains 06.08.2012. 13.18
@S&M
prikols tāds, ka ļaunais komunisms neko neplānoja. Vai, ja plānoja, tad pamatīgi izgāzās. Citādi tagad nebūtu sabrucis.
0
aija_vecenane 03.08.2012. 17.06
Prieks lasīt.
1
māsa > aija_vecenane 03.08.2012. 18.48
Man arī! Aiz prieka pat smējos!
0
janazakovica 03.08.2012. 16.33
analitikis megina mazo latviju mehaniski analizet kaa lielvalsti un taa ka vinu macija teoretiki gudrajaas augstskolaas lasitaas arzemju gramataas..sis analizes formats jau paliek totali komisks..jo NEVIENU REALU padomu sie teoretiki latvijas tautsaimniecimas izaugsmes virzienaa nespej dot..varbut tas varetu but neparbaudaamas statistikas parvaldes apskats..ar visparigiem izpludusiem secinajumiem..komentariem..
0