Latvija - kā izņēmums • IR.lv

Latvija – kā izņēmums

13
Foto: Ģedimins Savickis, F64/BFL
Pēteris Strautiņš

Par rūpniecības produkcijas izlaidi 2012.gada jūnijā

Latvijas ekonomika dāsni atalgo tos, kuri notic tās spējām arī grūtos laikos. Par spīti uzkrītoši nepievilcīgajai situācijai Eiropā, Latvijas apstrādes rūpniecība jūnijā palielināja izlaidi par 1,5% mēneša un 8,1% gada griezumā. Negatīvo ārējo apstākļu spiediens turpmākajos mēnešos pastiprināsies, bet „cietos” ražošanas apjoma datus apsteidzošie noskaņojuma indikatori liecina, ka mūsējie turpinās darboties salīdzinoši sekmīgāk nekā partneri un konkurenti Eiropā.

Par šo veiksmes stāstu galvenokārt varam pateikties lieliskajam metālapstrādes un mašīnbūves sniegumam. Ar ļoti lielu atrāvienu – vairāk nekā par ceturto daļu – iepriekšējo maksimumu jūnijā pārsniegusi elektronikas ražošana. Līdz šim lielākais apjoms sasniegts arī elektrisko mašīnu ražošanā, kā arī automobiļu un piekabju ražošanā.

Kuģubūve šoreiz trāpījusi šai nozarei tipisko svārstību viļņu ieplakā, bet no tā, protams, neizriet nekādi globāli secinājumi. Gandrīz precīzi līdz šim augstāko izlaides līmeni atkārtojusi gatavo metālizstrādājumu ražošana, kas kopējās pievienotās vērtības ziņā ir svarīgākā nozare šajā grupā.

„Dzelžu” nozaru panākumi ir svarīgi arī tāpēc, ka strauji aug šīs nozaru grupas īpatsvars rūpniecībā kopumā, tātad spēja ietekmēt rūpniecības vispārējo dinamiku nākotnē, līdz ar to arī norises visā tautsaimniecībā.

Ja strauja pārtikas vai kokapstrādes pieauguma brīžos rodas vismaz bažas par to, vai šis kāpums neatdursies pret vietējā pieprasījuma vai vietējo izejvielu resursa limitiem, tad uz metālu izmantojošajām nozarēm gravitācija iedarbojas daudz vājāk, turklāt te daudz lielākā mērā panākumi rada tālākus panākumus caur dažādiem t.s. klāsteru efektiem. Metālapstrāde un mašīnbūve līdz pat nesenai pagātnei sabiedrības priekšstatos par ekonomikas izaugsmes virzītājiem nespēlēja gandrīz nekādu lomu, jo neatbilda stereotipiem par to, kādai jābūt „pareizai” Latvijas tautsaimniecībai.

Tas tikai parāda, cik maz patiesībā var dot ekonomikas izaugsmes stratēģiskā plānošana, jo tā reālajā dzīvē ir bezcerīgi atkarīga no cilvēku iracionalitātes.

Rezultātus kokapstrādē jūnijā un pusgadā kopumā (+9,1% gada griezumā) par izciliem saukt nevar, taču tie ir krietni virs gada sākumā gaidītā. Pārtikas pārstrādē šoreiz izmaiņas ir uz augšu, bet vēl nevar runāt par noturīgu izaugsmi. Lai tas notiktu, strauji augošajam nozares eksportam vēl jāuzkrāj spēki, lai varētu pārvarēt iekšējā tirgus negatīvo ietekmi uz kopējo izlaidi.

Gada sākumā piedzīvotās neveiksmes pakāpeniski pārvar apģērbu ražotāji. Savukārt no pārējās pasaules neatkarīgā realitātē turpina dzīvot farmācijas dati. Kritums gada griezumā nu jau it kā sasniedzis 30,4% jūnijā un 21,1% otrajā ceturksnī kopumā, kamēr nozares uzņēmumiem apgrozījums aug ar divciparu skaitli. Par laimi, šīs nozares tuvākajai radiniecei – ķīmiskajai rūpniecībai – klājas labi gan datos, gan dzīvē, tās izlaide jūnijā sasniegusi vēsturisko (pēcpadomju perioda) maksimumu.

Runājot par rūpniecību kopumā, tajā izaugsme ir vājāka nekā apstrādes rūpniecībā, bet, kā jau daudzkārt atzīmēts, derīgo izrakteņu ieguve un enerģētika nav tautsaimniecības lokomotīves, turklāt tās stipri ietekmē laika apstākļi. Ieguves rūpniecībā jūnijā gada griezumā bijis kritums par 16,3%, acīmredzot kūdras lauki šāgada vēsajā jūnijā bija krietni izmirkuši.

Kas apstrādes rūpniecību ietekmēs tuvākajā nākotnē?

Aizvadīto pāris gadu laikā noturīgi audzis apstrādes rūpniecībā ieguldīto nefinanšu investīciju īpatsvars, šā gada sākumā pārsniedzot 40%. Tam ir loģisks izskaidrojums – jaudu noslodze rūpniecībā tuvojas vēsturiskajam maksimumam, bet uzņēmumu uzlabotā finansiālā situācija palīdz tiem aizņemties un arī investēt no saviem resursiem.

Situācija pasaules rūpniecībā pasliktinās. Paši jaunākie dati – jūlija Eiropas iepirkumu vadītāju indekss ir sliktākais kopš 2009.gada vidus. Centrālās un Austrumeiropas valstu indeksi vēl puslīdz turas, bet citas reģiona valstis ir daudz vairāk atkarīgas no notikumiem eirozonā nekā Latvija. Pazeminājies arī Latvijas rūpniecības noskaņojuma jūlija indekss, bet pagaidām būtiski neatšķiras no aizvadīto pāris gadu, tātad straujas izaugsmes perioda vidējā indeksa. Jauno pasūtījumu indekss trešā ceturkšņa sākumā pat ir nedaudz uzlabojies, salīdzinot ar situāciju pirms trīs mēnešiem – no 1,7 līdz 3,2 punktiem (+/- 100 skala). ES kopumā šis rādītājs ir dramatiski pasliktinājies, no -5,6 līdz -13,3 punktiem.

Pretēji ES vidējiem rādītājiem uzlabojies arī vērtējums par sagaidāmo eksporta apjomu. Līdz ar to sagaidāms, ka Latvijas tirgus daļa Eiropā turpinās kāpt, vismaz daļēji kompensējot kopumā vājo pieprasījumu eksporta tirgos. Mūsu daļa citu Eiropas valstu importā joprojām ir ļoti neliela, vien ap 0,15% jeb ~1/700, bet tā noturīgi aug. Tāpat uzlabojies arī Latvijas ražotāju vērtējums par viņu konkurētspēju trešo valstu tirgos, kas turpmāk būs īpaši svarīgs izaugsmes faktors.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis

 

Komentāri (13)

Andis 03.08.2012. 22.42

Nevajag jaukt divas lietas. Sava rīcība ir jāplāno, mērķi ir jānosprauž. Savukārt kopējo situācijas attīstību prognozēt neviens nespēj. P.Strautiņš norāda uz otro.
Protams, ka ar pirmo mums valstī tā švaki. Konkrētu mērķu nospraušana prasa politisku drosmi, ar ko pie mums neizceļas.
Piemērs: ir dilemma, uzturēt 7 skolas pusdzīvas jeb vai izveidot vienu, izcilu. Pie mums izvēlēsies pirmo variantu… un ar laiku zaudēs visas. Toties būs miers no sabiedrības un masu mēdiju pārmetumiem.
Bet OK, raksts ir pozitīvs un par ko citu, droši vien, ka gaušanās te nevietā.

+8
-2
Atbildēt

3

    Sanšains > Andis 04.08.2012. 15.48

    Raitis Līcītis –

    Varu piekrist, ka sabiedrības viedoklis pats par sevi maz ko spēj “pierādīt”. Lai gan stereotipi ir principā neizbēgami, tie mēdz būt pavirši.

    Bet, ja man jāizvēlas piekrist vai nepiekrist Strautiņa secinājumam, ka stereotipos balstīti sabiedrības priekšstati pierāda, ka ekonomikas stratēģiskā plānošana var dot maz, tad pirmā doma ir: vai tad vispār ir bijusi tāda “stratēģiskā plānošana”?

    Un otrā doma – atziņa – ir, ka tādas taču nemaz nav bijis, jo tad taču mēs (kaut vai tikai politikā ieinteresētie) par tādu būtu dzirdējuši un vismaz daļēji tas būtu ietekmējis arī to pašu sabiedrisko domu, kas nebūtu tik neadekvāta, ka jābrīnās.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Sanšains > Andis 04.08.2012. 00.15

    Strautiņš raksta:
    “Metālapstrāde un mašīnbūve līdz pat nesenai pagātnei sabiedrības priekšstatos par ekonomikas izaugsmes virzītājiem nespēlēja gandrīz nekādu lomu, jo neatbilda stereotipiem par to, kādai jābūt „pareizai” Latvijas tautsaimniecībai.”

    Toties 90. gados mēs līdz mielēm varējam klausīties tekstos, ka Latvija būs “mazā Šveice” – nē, ne jau, piemēram, pulksteņu ražošanas nozīmē. “Finanšu pakalpojumu” nozīmē. Tāda veida “fiksās idejas” arī galvenokārt ir veidojušas “stereotipus par to, kādai jābūt „pareizai” Latvijas tautsaimniecībai”.

    Vai “ekonomikas izaugsmes stratēģiskā plānošana” – ja tāda būtu bijusi – nebūtu jau tolaik apskaidrojusi prātus, ka tomēr nebūs mums nekādas “mazās finanšu Šveices”?

    Fakts, ka “metālapstrāde un mašīnbūve līdz pat nesenai pagātnei sabiedrības priekšstatos par ekonomikas izaugsmes virzītājiem nespēlēja gandrīz nekādu lomu”, manuprāt, nozīmē nevis to, ka “ekonomikas izaugsmes stratēģiskā plānošana var dot ļoti maz”, bet gan tikai to, ka mums šādas plānošanas vienkārši NAV PAT BIJIS.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    esmeralda_se > Andis 04.08.2012. 01.44

    Fakts, ka “metālapstrāde un mašīnbūve līdz pat nesenai pagātnei sabiedrības priekšstatos par ekonomikas izaugsmes virzītājiem nespēlēja gandrīz nekādu lomu”, manuprāt, nozīmē nevis to, ka “ekonomikas izaugsmes stratēģiskā plānošana var dot ļoti maz”, bet gan tikai to, ka mums šādas plānošanas vienkārši NAV PAT BIJIS.
    ————————————————————————–

    Nē, tas nozīmē to, ka sabiedrībai ļoti bieži nav pat nojausmas, ko pie mums ražo, ko vairs neražo, nav nojausmas par to, ka milzīgi angāri vēl nenozīmē lielus ražošanas apjomus un otrādi, utt.

    Savukārt par politisko drosmi – vajadzīgs politisks kamikadze, lai kaut ko tādu darītu. Nez vai vēlētāji to sapratīs, un nākamajās vēlēšanās – fiasko.
    Rezultāts ilgtermiņa plāniem un stratēģijām nāk tikai pēc vairākiem (3, 5, 10?) gadiem, rezultātā līdzīgi kā daļa tautas joprojām VD lamā par 2008/2009 krīzi, tā kāds varētu piesavināties svešus nopelnus tad, kad ilgtermiņa stratēģija beidzot dod atdevi.

    Un beigās vēl viens jautājums apdomāšanai:
    Kā jūs domājat, ja A. Vilks startēs no V saraksta, tas nāks V par labu vai sliktu?

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

aija_vecenane 03.08.2012. 17.06

Prieks lasīt.

+9
-4
Atbildēt

1

    māsa > aija_vecenane 03.08.2012. 18.48

    Man arī! Aiz prieka pat smējos!

    +3
    -7
    Atbildēt

    0

Inese Grigoruka 04.08.2012. 14.52

Līdzšinējā izaugsme lielā mērā notika pateicoties zemajam algu līmenim Latvijā, kā rezultātā uz katru algas EUR mēs saražojam vairāk produkcijas nekā konkurenti. Šādi turpināties vairs nevar jo patēriņa cenu spiediena rezultātā reālā alga kļūst kritiski maza. Redzēsim, kā reaģēs uzņēmēji un valdība.

+5
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu