“Latvian Voices” Pasaules koru olimpiādē iegūst čempionu titulu

Mazliet par ziņu pasniegšanas veidu, ne par koriem.

Ziņa par mūsu koru panākumiem pasaules koru olimpiādē gandrīz nemainītā veidā ir apceļojusi visus portālus. Čempiona tituls un 3 zelta medaļas olimpiādē – izklausās tiešām iespaidīgi.
Ja paskatāmies šī pasākuma resursos internetā, tad atklājas vēl citas, šeit neminētas lietas.
Kopš 2006. gada šīs sacensības vairs netiek sauktas par “Choir Olympics”, bet gan “World Choir Games”. It kā jau sīkums, taču virsraksta vajadzībām vairs neizklausās tik nozīmīgi.
Latvian Voices ir ieguvuši pirmo vietu un čempiona titulu kategorijā, kur kopumā piedalījās 6 kori, no kuriem pārējie 5 bija no vienas valsts – Ķīnas.
Jaukto koru grupā bija 8 kori, ar zelta medaļām tika apbalvoti 5 no tiem, Sōla sasniedza 4. rezultātu.
Sakrālās mūzikas kategorijā piedalījās 28 kori, ar zelta medaļām tika apbalvoti 12 no tiem, Sōla sasniedza 3. rezultātu.
Folkloras kategorijā piedalījās 25 kori, ar zelta medaļām tika apbalvoti 10 no tiem, Sōla sasniedza 7. rezultātu.

Tad tā ir ziņa vai PR publikācija?

kur var noklausīties normālā kvalitātē?

Prieks par kora sasniegumiem, prieks,ka Larvijas vārds izskan tādā pozitīvā kontekstā. Cerams, ka pēc šiem panākumiem meitenēm uzradīsies kādi finasiāli atbalstītāji, lai var turpināt nest Latvijas vārdu pasaulē!

Man prieks par mūsu dziedošo tautu un tās brīnišķigajiem koriem, operas solistiem,un mūziķiem kopumā! Prieks par sasniegumiem pasaules mērogā. Lūk, ko var neliela tauta! Dievīgi!

Skalbe Mazajās piezīmēs : Mūsu kultūras centieni ir tautas pamata centieni. Ja valsts ies bojā, mūsu kultūras centieni vēl paliks, viņi būs mūsu vienīgais atbalsts, viņos turēsies mūsu nacionālās pašapziņas saknes. Tāpēc tagad, kur mēs valdām pār savu zemi, mums vajag darīt visu, lai viņi plaši un dziļi iesakņojas tautā. Tas ir mūsu nacionālās politikas pirmais uzdevums (3, 76)

….Somijā visa sabiedrība un tauta ir organizēta ap savu kultūru. Gan sabiedrība, gan valsts irdina zemi, lai ieaugtos sākumā vēl vārgais kultū­ras stādiņš, lai to nenopostītu vēji un sal­nas. Turīgs somu pilsonis cenšas iegādāties ikvienu somiski iznākušu grāmatu. Tādam turīgam somu pilsonim, kurš, iegājis somu gleznu izstādē, tā arī iziet, nevienu gleznu nenopircis, somi nelabprāt sniedz roku. Šādu cilvēku sabiedrība nicina. Bet kā tad pie mums Latvijā? Vārdos gan mēs dau­dzinām Somiju kā paraugu, bet somiem piemītošās pienākuma sajūtas pret savu nacionālo kultūru mums vēl nav. Pie mums vispirms rūpējas par veco cara ģenerāļu un izbijušo žandarmu pensijām nekā par kul­tūras veicināšanu,
Skalbe raksta ar rūg­tumu.
http://www.tautasforums.lv/?p=1741

http://www.youtube.com/watch?v=vty4ZxHDUlk&list=UU-VPH7SUISy7Qvq_qvwjtww&index=2&feature=plcp

Paldies, meitenes! Vienu brīdi jau likās, ka mums starptautiskajā arēnā ir tikai viens zīmols – Kamēr. Nebūt nenoniecinot Kamēr sasniegumus, es tomēr esmu bezgala priecīga, ka mums ir ļoti daudz pasaules līmeņa kolektīvu! Tāpat zinu, ka Latvijas vārds varētu skanēt vēl pārliecinošāk un to varētu pārstāvēt vēl kuplāks kolektīvu kopums, ja vien būtu … atkal jau tā pati nauda. Es kā ex-koriste esmu piedalījusies vairākos konkursos un zinu, ko nozīmē gatavošanās konkursam ne tikai no profesionālā viedokļa, bet arī no organizatoriskā – cik pazemojoši ir apstaigāt iestādes un firmas “ar izstieptu roku”. Kādā attēlā kopā ar meitenēm bija nopozējis arī Ušaks – ceru, ka RD kaut ko bija viņām piešķīrusi, nevis tikai gozējusies uz lauriem.

Krusttevs ir vīrs ar labu intelektu, bet skarbs un viņa humora izjūtu nav viegli izprast. Babuškas un techno var patikt labāk un savas simpātijas pret kaut ko var izteikt arī caur antipātijām pret kaut ko. Bet man uzmanību pievērsa citāts oficiālajā saitā, vienmēr der ziņas pārbaudīt pēc iespējas tuvāk avotam. Un tā atverot mājas lapu:
Latvian Voices win Female Chamber Choirs category
Proud to announce that Latvian Voices became winner of the Female Chamber Choirs category of the 2012 World Choir Games tonight! They achieved 91.25 points in the Female Chamber Choirs category. We’re thrilled about this result as it’s not less than a good omen for the next World Choir Games taking place in Riga, Latvia in 2014. Congratulations, Latvia!
And here are the names of all newly crowned Champions of the 2012 World Choir Games in Cincinnati! All detailed results of tonight’s Awards Ceremony can be found here.

Apsveicu!!!

maza auguma nesmukas meitenes ar lieko svaru..saj amatieru padziedasanai nav nekada sakara ar kulturu..vnk meitenes arstee sevi un savu psihi..latviesi so t.s. koru kulturu panema no vaciesiem apm.simts gadus atpakal..kopejaa pasaules kulturas vertibu skalaa sis notikums ir ar nulles vertibu…padomju laika nedabiski sazelusi koresanas un tautas deju ansablosanas bija nacijas kodola reacija uz savu leno iznicinasanu..ko istenoja padomju zidu-bolseviku leniniskaa vara.

Lūk kā, kultūra kā gara spēka demonstrējums un kapitāls! Tikai tā var izlauzties pasaules konkurējoša telpa un atvērt ceļu arī biznesam. Domāju, ka efektīgāk kā formālas prezidentu vizītes, bezsatura retorika par izrāvieniem un solidaritāti. Padomājie par Rīgu un Latviju pēc diviem gadiem. Ceru, ka naivība par veiksmīgāko krīzes pārvarēšanas modeli būs putekļiem klāta un koncentrēsimies arī uz kultūru.
Bet vēl viens interesants aspekts IR diskusētāju klubā. Ievēroju, ka ja tēma nav pat lindermaniem, ušaku vai iespējamiem interešu konfliktiem, komentētāju loks ir šaurs un ātri apsīkst. Bet, ja ir tad internets vārās- viens pret otru un visiem. Kā būs ar šo, paskatīsimies. Laika jau gan tvaika nolaiāsana ar iedomātās anonomitātes maskas ir arī terāpija. IR portālu atklājot diskusiju kultūra bija laba un daudzi lietoja patiesos vārdus, bet tagad gandrīz pieklusuši.

Urra! Laime! Latvijas Nokia!