Latvijas augstskolas neatrast pasaules labāko topā
Saistītie raksti
Viedoklis /
22. aprīlis
Augstskolu konkurētspēja mākslīgā intelekta laikmetā – pastāvēs, kas pārvērtīsies
Intervija /
6. marts
Alise Brīnumzemē skries ātri
Viedoklis /
17. novembris 2023
Profesūras tenūra Latvijā jeb Māju būvēt sāksim no jumta
Komentāri (20)
kreëstliv 08.07.2012. 11.49
Kāds brīnums, šogad kā nevienu iepriekš, augstskolas sevi reklamējot, pirmām kārtām min budžeta vietu! esamību, nevis izglītības kvalitāti. Vai kaut kur citur augstskolas sevi reklamē ar budžeta vietu esamību?
Tas viss nozīmē, ka nevienam neinteresē augstākās izglītības kvalitāte, tajā skaitā studentiem – ko studēt, galvenais ir budžeta vieta. Pareizi būtu, ja iestāšanās augstskolās process tiktu organizēts nevis mēnesi pirms augstskolām vajag aizpildīt “studiju vietas” (sasteigti, nepārdomāti ar mērķi dabūt studentus), bet gadu iepriekš, 12.klases skolēniem jau septembrī rakstot pieteikumus. Tad augstskolām būtu jāpiemērojas, nevis otrādi.
0
Aleksejs Dimitrovs 07.07.2012. 16.21
Kāpēc gan vienas no nabadzīgākajām valstīm Eiropā augstskolai jābūt pasaules topā? No kurienes šīs pretenzijas uz pasaules līmeni, manuprāt, tas ir tikai atavisms no padomju lozungiem: “dogoņim i pregoņim Ameriku!” Bet realitātē mūsu izglītības sistēma jau 20 gadus no neatkarības atjaunošanas joprojām ir pēc Staļina shēmas, kura balstījās uz to lai zinātne būtu nodalīta no jauno izglītības, jo nevar taču personības (kas kaut ko paliekošu ir paveikušas zinātnē vai praksē) piedalīties jauno cilvēku audzināšanā.
0
anesteeziste 06.07.2012. 17.07
Redz igauņi jau kopš 1990jiem gadiem ar augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanu nodarbojas valsts līmenī – vispirms intensīvi apmācija augstkolu mācībspēkus nozaru jaunumos, izmantojot ārzemju pasniedzējus, tad no universitātēm izmeta visus, kas negribēja mainīties, intensīvi attīstīja sadarbību ar ārzemju universitātēm dodot tai finansējumu, pēdējos gados Tartu aktīvi piesaista mācībspēkus no ārzemēm, piedāvājot konkurētspējīgu atalgojumu un vienlaicīgi izvirzot augstas prasības. Salīdzinājumam Latvijā notiek tikai tukšas runas, reformu solījumi un vainīgo meklēšana…un tā jau vairāk nekā divdesmit gadus.
0
janazakovica 06.07.2012. 16.49
ko var iemacit musu augstkolaas..?ko var iemacit padomju laikaa kaldinati profesori..?kaa sanemt algu astonos dazados amatos..?varbut vel vestures un filozofijas fakultatee un citaas humanitarajaas kaut kas vel ir vertigs.
3
Marta Zariņa > janazakovica 07.07.2012. 17.06
Ko Tu tur runā? Tev ir vispār kāda nojēga par to kas augstskolās notiek?
Nāvīgi asais eksperts – pirms 20 gadiem kaut ko pastudējis zina par visu jebkurā jomā.
0
janazakovica > janazakovica 07.07.2012. 18.28
cirvi man ir pieci deli un tris no viniem macas augstkolaas.LU..STOH.School.un tehn.univers.
0
Marta Zariņa > janazakovica 10.07.2012. 10.56
Es esmu nepatīkami pārsteigts – tādiem kā Tu arī bērni ir.
0
Egitazz 06.07.2012. 16.15
un kādi ir TOPa sastādīšanas kritēriji?
0
daks_klave 06.07.2012. 15.28
Šajā topā ir tikai lielās, nevis specializētās universitātes.
Ja aplūko Financial Times biznesa skolu topu*, ir redzams, ka Stockholm School of Economics (Stokholmas, Rīgas un Santkpēterburgas filiāles) jau vairākus gadus stabili turas ap 19. vietu Eiropā un ir pirmajā vietā Baltijas/Skandināvijas reģionā.
Ja nebūtu ieļauta Sanktpēterburgas filiāle, es uzskatu, ka būtu vēl augstāk, jo sasniegumu līmenis Rīgā ir vismaz tik pat augsts kā Stokholmas galvenajā filiālē. Diemžēl pašlaik Rīgas filiālei ir problēmas ar finansējuma piesaisti (nākas prasīt studentiem diezgan augstu mācību maksu), kā rezultātā varētu būt sagaidāms snieguma kritums.
Ir arī citi pozitīvi piemēri – piemēram Stradiņu universitāte daudzās specialitātēs. Tas gan pārāk nemaina drūmo kopainu, un ne tikai augstskolu līmenī, problēmas ir ielaistas jau pirms tam.
* http://rankings.ft.com/businessschoolrankings/european-business-school-rankings-2011
Art
4
janazakovica > daks_klave 06.07.2012. 16.55
stoholmas school ja vairakus gadus nav nekadas saistibas ar zviedriju..stapvalstu ligums jau varakus gadus kaa beidzies..un skola ir pievienota LU..kauns.tur pasniedz musu pasu balelini lauzitaa anglu valodaa..smiekls nak..istakaa cilveku mulkosana pa 5000 euro pa macibu gadu.gan jau kad reitngu veidotaji uzzinas tad attapsies..un izlegs so skolas parodiju vispar no saraksta
0
daks_klave > daks_klave 06.07.2012. 17.41
REA nav pievienota LU. REA pieder nodibinājumam, kur LU iespējas būtiski ko ietekmēt nav nemaz tik lielas*.
Cik man zināms, pasniedzēji pēdējo gadu laikā nav tik būtiski mainījušies, kā Tu saki – Ja nekļūdos, vēl aizvien pasniedz Mortens Hansens (viņš uztur blogu šajā resursā) un daudzi citi ārzemju profesori**. Es piekrītu, ka 6000 EUR (3500 ar stipendiju) ir daudz – bet jāņem vērā, ka jāmācās ir tikai 3 gadus un iegūstamais rezultāts daudzās citās augstskolās Latvijā (protams, par mazākām naudiņām) salīdzinoši diez vai ir vairāk veikto ieguldījumu vērts.
Nezinu arī kādēļ Tu domā, ka augstskola būtu jāizslēdz no FT topa – studenti turpina iegūt aptuveni tikpat daudz godalgotu vietu dažādās vietēja un staptautiska mēroga sacensībās un konkursos kā iepriekš***.
* http://www.likumi.lv/doc.php?id=37448
** http://www.sseriga.edu/en/contacts/faculty/page:1/?
*** http://www.sseriga.edu/en/news-and-events/news/page:1/
0
Marta Zariņa > daks_klave 07.07.2012. 17.03
Krustēvs zina – viņš Universitātei bieži iet garām pa ceļam uz staciju.
0
guna_sniedzina > daks_klave 08.07.2012. 16.43
Tā ir maigi izsākoties nepareiza informācija, jo SSE galvenā ofisa iekļaušana topā *pilnīgi neko* nesāka par filiālēm un un uz tām nav attiecināmā!
Patiešām, SSE Rīga pasniedz tādi kadri kā piem. Gatis Kokins – neveiksmīgs uzņēmējs (Urban Art attīstītājs + 2 Urban Art apsaimniekotāji – bijis Valdes un Padomes loceklis, līdzīpašnieks), kurš savulaik gvēlza muļķība Dienas blogos, ka vajadzētu samazināt sociālo budžetu, jo tajā ir pārpalikums; vajadzētu celt pensijas (referendums); ka NĪ tirgum Latvijā “nekas nedraud”, jo diez vai ārvalstu banku mātes prasīs no meitām savus izsniegtus iazdevumus ( un šī pērle tika publicēta 2007.g. vasarā, kad “sub-prime loans crisis” ASV jau sita viļņi) – PAREXa marionete, kura pārversusies par partijas “deleģēto” amatpersonu Lattelecvom padomē un paralēli pasniedz SSE Rīgā.
0
Andris 06.07.2012. 15.27
Tas ir viens no reitingiem. Nav liela nelaime neiekļūt Top 400. Daudz nopietnāks ir fakts, ka LV nav atrodama pat Top 2000, t. i. pašā plašākajā sarakstā. Cilvēkam no malas var rasties iespaids, ka Latvijā vispār nav nekādu augstskolu.
0
kkristaps 06.07.2012. 15.14
Līdz šim bija Hārvarda, nevis HĀVARDA universitāte, bet kas nu ies ar tādiem niekiem krāmēties:)
0
silvija_vitina 06.07.2012. 14.41
tā nu tas ir. šī ziņa ir jāievieto ik pēc pusgada, lai neaizmirstas.
0