Ministri aicina skolās atteikties no dārgajām darba burtnīcām
Saistītie raksti
Viedoklis /
7. novembris
Mācību līdzekļu trūkums rada milzīgu slogu pedagogiem
1 no 2 miljoniem /
30. oktobris
Silva Januma, godalgotas grāmatas autore
Aktuāli /
11. septembris 2023
Speciālizlaidums: kā skolas pārslēdzas uz latviešu valodu
Komentāri (38)
Jānis Derkusovs 03.07.2012. 20.19
Nu jā…Digitalizācija…
Un burtnīcas nepirks, bet pirks katram sīcim pa datoram. Stacionāro skolā, bet portatīvo, lai mājās var mājas darbus pildīt?
Vai pirks kopetājus un printerus? Nu tonera un papīra jūra, varbūt, ka tipogrāfiski iespiestās , tad sanāks lētāk.
Kā tur Ķīlim ar tiem skolotāju datoriem iet, kurus jau vismaz 4 gadus ministrija par struktūrfondu naudu pērk? Un tur , man šķiet, bija pa 1 datoram ! uz skolu.
Nū…Varbūt tomēr uz zemes vajag nolaisties.
1
Signija Aizpuriete > Jānis Derkusovs 03.07.2012. 22.02
——
Brīvais tirgus, kas te visu sakārtos – vienu otru jau zemāk par zemi ir nolaidis. Maigi izsakoties (rupji domājot), kaut kādu ‘mēnesēnu’ saiets, kuri paši savas sistēmas – aizvien pieaugošais patēriņš (t.sk. burtnīcu mainīšanas) – pamatu pamatus neapjēdz. Nav tak svarīgi – drukātais vai digitalizētais formāts, galvenais, lai patēriņš pieaugtu!
Ja jau ministri pie šādiem dzīves sīkumiem ķērušies, tad vēlreiz jācitē gudrāko iz gudrākajiem pētījumos par esošo siuāciju secinātais:
‘Savā pagājušā gada pētījumā biju spiesta konstatēt, ka esam atgriezušies pie Viduslaikiem raksturīgās gan politiskās, gan ekonomiskās uzvedības.’
Dr. sc. soc. LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere
(Arnis Terzens: ‘Paldies globalizācijai’; saruna ar Dagmāru Beitneri / Kabinets/Delfi.lv)
0
Iveta Banka (ex Lapiņa) 03.07.2012. 17.44
Domaju, ka pienemakais variants butu gramatas, ka agrak viena skola un viena majas un parastas burtnicas, kas trene rokrakst. Nevajag aizmirst, ka daudziem nav datori un tuvaka laika nebus, jo nevar atlauties tos iegadaties, ka ari nav mazsvariga bernu veseliba. Nezinu, domaju, ka sis digitalizacijas izmaksas bus loti lielas.
0
janazakovica 03.07.2012. 15.49
pati izgl.ministr. radija so koruptivo sistemu kura lobee konkretus skolenu burtnicu un gramatu razotajus..un vecaki pacietigi bija spiesti vilkt so smago jugu gadus 15-17 tagat saka atsakieties..bet pasi domaa ka ko jaunu bet citaa mercee uzspiest vel ko dargaku..dod tikai ieredniem varu par bernu likteniem..ticibas tiem antiniem un klauniem nav nekadas..izdrasta ir VISA jaunaa paudze ar so izglitibas sistemu..
0
lailabidzane 03.07.2012. 15.29
.
Kaut kas tajās ministru diskusijās nav īsti riktīgi. Smuka pļāpāšana, bet bez pragmatiska aprēķina – cik tad īsti kas maksā, un ko tas dod.
Par digitālajām iespējām.
1. Vai katrā skolā, katram skolēnam katrā stundā, kurā tas ir nepieciešams, IR PIEEJAMA IEKĀRTA, KURA ĻAUJ STRĀDĀT DIGITĀLĀ FORMĀTĀ ?
2. Vai tiek prezumēts, ka katrā (KATRĀ!!) ģimenē, kurā aug skolnieks, ir tāda pati iekārta, kā minēts iepriekšējā punktā, kā arī neta pieslēgums?
3. Kādas ir iepriekšējos divos punktos minēto nodrošinājumu izmaksas uz vienu skolēnu?
4. Kā šādas izmaksas tiks sadalītas starp valsti, pašvaldību, vecākiem?
5. Vai digitālā nodrošinājuma izmaksas ir salīdzināmas ar šībrīža (grāmatu, burtnīcu, utjpr.) izmaksām?
6. Kādi ir ieguvumi, un vai tie attaisnos izmaksu starpību?
Par grāmatām.
Nepārprotami, ka konkrētajai programmai būtu jāieteic viena, vai (maksimums!!) divas mācību grāmatas, kuru saturs būtu gana konvencionāls, lai tās nebūtu jāmaina biežāk, kā reizi 5-6 gados.
Tad šie 5-6 gadi arī būtu saprātīgs grāmatas “dzīves periods”, kurš saprātīgi lietas kārtojot, viena skolēna izmaksas šajā punktā samazinātu 5-6 reizes.
Par darba burtnīcām.
Lai atceramies, ka to būtība bija samazināt skolēna noslodzi pārrakstot tekstus, lai atbrīvotu laiku domāšanai. Tā intensificējot apmācības procesu.
Tikpat nepārprotami, kā ar grāmatām, arī burtnīcām ir jābūt vienai vai divām katrā klašu grupā attiecīgajā priekšmetā.
Īpatnība varētu būt tāda, ka šīs burtnīcas varētu iespiest uz “avīžpapīra”, jo pēc definīcijas to “dzīves cikls” ir viens gads. Tā izmaksas varētu būtiski samazināt.
Ceru, ka MP pieminētajā uzdevumā IZM visi šie jautājumi bija iekļauti.
3
lailabidzane > lailabidzane 03.07.2012. 16.22
.
P.S.
Ar “IEKĀRTA, KURA ĻAUJ STRĀDĀT DIGITĀLĀ FORMĀTĀ” būtu jāsaprot pilnvērtīgsPC, vai serverim pieslēgta darba stacija, vai klēpjdators, vai planšetdators.
Būtu jāsaprot arī serveru, un to uzturēšanas izmaksas.
Nebūtu slikti, ja nu reiz digitalizējamies, izdiskutēt jautājumu – vai pilnīgi atsakāmies no rakstīšanas uz papīra prasmju apguves. Iespējams, ka jautājums nav nemaz tik vienkāršs, jo situācijas, kad “klavieri” vai “taču” klapēt pieradušajam, ir pāris teikumi jāuzraksta ar pildspalvu, izskatās traģiski.
Nevaram neatcerēties, ka iespēja domas fiksēt digitālā formā, kad to rediģēšanas un labošanas iespējas ir praktiski bezgalīgas, iznīcina cilvēka spējas domāt “tīrrakstā”, tas ir – uzreiz gana kompleksi un pabeigti. Tiesa, šis nav ne IZM un pat ne MK jautājums. Iespējams, ka tā ir maksa, ko civilizācija kopumā, maksā par citām iespējām, ko sniedz digitalizācija.
0
enjoy > lailabidzane 03.07.2012. 18.07
Ak dies, pilnīgi pietiktu, ja IM atlasītu pāris labākās burtnīcas, atpirktu autortiesības un ieskanētu darba burtnīcas. Tad pirms m./g. skolotāja pateiktu vecākiem izprintēt no burtnica.lv 1.,4.,6.,12.un 34. lpp. uz parastā ofisa papīra. vsjo!
0
piziks > lailabidzane 03.07.2012. 20.27
VKT, tas, kas vienkārši saprotams, ir Tev, antropologan Ķīļam ir pulku par svešu.
0
Andis 03.07.2012. 15.27
Uz savu bērnu darba burtnīcām skatoties, man nez kādēļ nāk prātā filma “Idiokrātija”… Kas nav redzējuši, silti iesaku paskatīties kādā brīdī: http://www.fof.lv/load/komedija/idiokratija_idiocracy_lat_2006/20-1-0-2545
0
Līga Lētiņa 03.07.2012. 15.08
interesanti , vai kāds no šitiem muldoņām skolā ir bijis. piedomāsim pie gudrinieka , minpreža. 3(18 13 9) mani bērni ir mācijušies no vienas latviešu valodas sākumskolas grāmatas grāmatas. nevina nav pirkta. jaunākajai ir pat viens eksemplārs mājās.
pamatskolai, vidusskolai standarti 2007 mainījās? tad no tā laika lēnītēm arī mainās. gadā klasei.
apmēram. un jaunas jau nu nemaz nav visiem priekšmetiem. tiek lietoti arī 2000 . gada izdevumi.
mums vismaz grāmatas nav jāpērk. nav bijis. un darba burtnīcas jau nu nav tas , kas iedzīs bankrotā, vismaz mūs ar trīs skolniekiem.
reformātori , ibio. i nezin , kas dzīvē notiek.
4
garausiitis > Līga Lētiņa 03.07.2012. 16.11
Marthas_father – drīkst jautāt – kas ir ibio ? Un vēl man nav skaidrs – vai mācību grāmata ir viens un tas pats ,kas darba burtnīca?
0
Līga Lētiņa > Līga Lētiņa 03.07.2012. 16.36
jautāt drīkst.
ibio vulg.
1. Lieto negatīvas attieksmes izteikšanai, arī kā lamuvārdu.
avots – l.v. skaidrojošā vardnīca
ja lasa ne tikai virsrakstu, bet pašu rakstu, tad var atrast gan ķīļa , gan circenes, gan pm viedokli par grāmatām.
0
garausiitis > Līga Lētiņa 03.07.2012. 18.41
Martas tēv
– nu nav laikam labi tomēr vulgāri izteikties :)
– lasīju , jau lasīju , bet lasīju arī ,ka pirmklasniekam darba burtnīcas izmaksā 25 Ls , protams ,ka bankrots tas nav , bet maz arī nav…
Un vēl par grāmatām – man nedaudz cita pieredze ….
0
Līga Lētiņa > Līga Lētiņa 03.07.2012. 19.38
ne visam lasītajam vajag ticēt. es zinu , ka maniem 3 un 2 radiņiem darba burtnīcas kopā izmaksāja ap25. viens pirmklasnieks.
par to ka tev ar grāmatām cita pieredze vari pateikties skolai un pašvaldībai, un valdībai. uzskatāms piemērs pašvaldības un valsts attieksmei pret izglītību. valsts 69 santīmi un pašvaldības ” cik nav žēl” veido skolu biblioteku budžetu.
0
Juris Millers 03.07.2012. 15.01
Manuprāt arī nav nekādas jēgas no tām darba burtnīcām – nav nekādas starpības vai uzdevuma teksts ir tajā pašā lapā, kur bērnam jāraksta, vai arī, ka uzdevuma teksts ir grāmatā, bet atbilde jāraksta burtnīcā. Papildus, ja bērnam nav jāraksta grāmatā, tad to gan var izmantot vairāki bērni viens pēc otra, gan arī to var viegli pārtaisīt elektroniskā formā.
Par mācību grāmatām manuprā IZM ir vienkārši jāfinansē vienas standarta mācību grāmatas uzrakstīšana katrā priekšmetā un klasē, ko pēc tam vai nu skolēni varēs elektroniski lietot, vai arī tās pašas izdevniedzības varēs drukāt, iespējams, papildinot ar savu saturu, bet lai pamatsaturs visiem būtu viens un pilnīgi pietiekošs mācību darbam.
0
Janis 03.07.2012. 14.36
Interesanti, kāpēc par šo jāatbild Ķīlim, ja “tā putra tika ievārīta” Rivžas, Koķes un Broka (visi ZZS) laikā, ja ne agrāk.
5
garausiitis > Janis 03.07.2012. 14.45
neprasa jau atbildēt ,vajag tikai reformēt :)
0
Janis > Janis 03.07.2012. 15.03
Reformēt mācību gada vidū?
0
Andis > Janis 03.07.2012. 15.25
tagad ir mācību gada vidus? Bāc, manējie pa laukiem ganās, jāskrien savākt un marš uz skolu
0
Janis > Janis 03.07.2012. 15.41
Mācību gads tikko beidzās.
Ir tikai loģiski, ka mācību gada laikā neko nevar darīt, var tikai izpētīt un sagatavoties.
0
garausiitis > Janis 03.07.2012. 15.54
j_zalitis – neiet jau runa par to ,kad kas paziņots, bet vai vispār ir paziņots … Kādas tik reformas nav ierosinātas, bet par elementārāko ir aizmirsts …. un ne jau pie vainas mācību gada sākums vai beigas :)
0
garausiitis 03.07.2012. 14.22
Bet šitais sasmīdināja –
” Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis skaidroja, ka darba burtnīcām ir risinājums, tās piedāvājot digitālā formātā. Savukārt mācību grāmatas tiek mainītas, jo zinātne mainās, skaidroja Ķīlis.”
“Nedomāju, ka ļoti bieži tā zinātne mainās, nav tā, ka fizika, matemātika vai latviešu valoda pa trīs gadiem tik nenormāli nomainās, ka tas, kas bija pirms trim gadiem, nav vairs spēkā,” sacīja Dombrovskis.”
Hrenovs reformātors :) :) :)
0
garausiitis 03.07.2012. 14.17
Kilbloka atkal sāks panikot :(
1
garausiitis > garausiitis 04.07.2012. 08.50
jau paniko :) – ” Skolēnu darba burtnīcas ir jāsaglabā, jo tās attīsta bērnu loģisko domāšanu un spēju analizēt, turklāt tās ir ērtas un pārskatāmas skolotājiem, šādu viedokli pauda “Zvaigzne ABC” pārstāve Kristīne Sadovska.”
0
ilzezeebolde 03.07.2012. 14.16
“”Nedomāju, ka ļoti bieži tā zinātne mainās, nav tā, ka fizika, matemātika vai latviešu valoda pa trīs gadiem tik nenormāli nomainās, ka tas, kas bija pirms trim gadiem, nav vairs spēkā,” sacīja Dombrovskis.”
Labi rūkts, Valdi!
4
Simpsons > ilzezeebolde 03.07.2012. 14.22
Hmm – tikai kur Dombrovska k-gs šos n-tos gadus bijis – vai citā valstī, ka tikai tagad sācis rūkt? Izskatās, tomēr, ka valdības priekšgalā šams jau labu brīdi bijis, tomēr ā re če – šitādu mazu niansīti nav pamanījis, kaut ne viens vien skandāliņš par šo tēmu jau bijis. Nesmuki kaut kā.
0
Una Grinberga > ilzezeebolde 03.07.2012. 14.45
@vanadziene
Ar Koķi un Broku pat nebija vērts sākt diskutēt… Premjeram nav jāveic nozaru ministru pienākumi!
0
Simpsons > ilzezeebolde 03.07.2012. 14.46
Tad kāda X pēc šoreiz tāds izgājiens?
0
Janis > ilzezeebolde 03.07.2012. 14.49
Nākamās vēlēšanas tuvojas.
0
Nora Cīrule 03.07.2012. 14.14
Man absurda šķiet arī mācību grāmatu daudzveidība vienas klases līmeņa ietvaros! Katram izdevējam kaut kas savs un katrai skolai kaut kas cits. Vai IZM nebūtu jānosaka viens standarts kā tas bija kādreiz? Jo vienas otras mācību grāmatas saturs ir apšaubāms, nemaz nerunājot par drukas kļūdām un vienkārši kļūdām uzdevumos.
2
+1
-4
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
@janazakovica > Nora Cīrule 03.07.2012. 15.54
pareizi janosaka viens standarts ..bus kaa padomju savienibaa vai pink floyd klipaa par izglitibu..domat jaiemaca jaunatnei..bet standarti varetu but vel paligskolaas..un ari jau sen nemoderni..
0
inesite15 > Nora Cīrule 03.07.2012. 18.48
Poligrafija ir no labajiem biznesiem, un skolas ir ideāls tirgus ( ja poligafiķi ar izglītibas ģeneralitāti draudzējas ) .
Un tādi kruti rietumnieki :) kā KRUSTTEVS :) ar visu to…..cirpšanas lietas pastāvēšanu makten lepojas :)))
0