Pētījums: Latvijas iedzīvotāji visneapmierinātākie ar dzīves dārdzību

Komentāri (9)

Una Grinberga 20.10.2011. 11.37

Uzskatu, ka valdībai beidzot ir jāsāk arī domāt, kā apturēt/samazināt pirmās nepieciešamības preču cenas pieaugumu, lai mazinātu nevienlīdzību iedzīvotāju dzīves līmenī.

Atbildēt

Signija Aizpuriete > Una Grinberga 20.10.2011. 13.13

——
Ja vēlies, lai valdība ņem vērā (izskata) ierosinājumu sākt ”domāt”, tad, lūgums, noformēt to rakstiski – un nosūtīt uz Briseli. Tur tagad vienam otram stratēgam ir stipri jāsāk domāt:
‘Neierasti tiešā valodā G20 finanšu ministri un centrālo banku vadītāji uzsvēra, ka sagaida “izlēmīgu rīcību pret pašreizējiem izaicinājumiem, kas balstīta uz visaptverošu plānu” ES samitā, kas gaidāms nākamsvētdien, 23.oktobrī.’
G20 dod ES astoņas dienas, lai atrisinātu eiro zonas parādu krīzi
http://www.diena.lv/pasaule/g20-dod-es-astonas-dienas-lai-atrisinatu-eiro-zonas-paradu-krizi-13909319

Atbildēt

Una Grinberga > Una Grinberga 20.10.2011. 13.38

Šis jautājums ir valsts iekšējā lieta – nodokļu politika ir decentralizēta ES.

Atbildēt

silvija_vitina 20.10.2011. 11.21

Man šie reitingi arī šķiet absolūti stulbi un neobjektīvi. Vācijā, piemēram, neapmierinātība ar dzīves dārdzību var pieaugt dramatiski, ja pilsonis pēkšņi saprot, ka kādreiz “neatliekamajām vajadzībām” nācās tērēt, teiksim 20% no ienākumiem, bet tagad – 40% (es ņemu pilnīgi no gaisa pagrābtus ciparus). Savukārt vidējais Latvijas iedzīvotājs manuprāt ir laimīgs par to vien, ka savus vis-vis-visnepieciešamākos tēriņus var sabalansēt ar saviem ieņēmumiem. Augstais LV neapmierinātības indekss drīzāk liecina, ka ļoti liela iedzīvotāju daļa vispār nevar savilkt kopā galus, lai cik pieticīgas būtu prasības pret dzīvi. Gribētu zināt – ko vecās Eiropas pilsonis (tas pats grieķis!) pateiktu par šādu “dzīves dārdzību”.

Atbildēt

Una Grinberga > silvija_vitina 20.10.2011. 11.28

Nepiekrītu. Pētījums nemēra apmierinātības absolūto vērtību, bet gan salīdzina relatīvo vērtību valsts iekšienē laika posmā. LV iedzīvotāji uzskata, ka piecu gadu laikā dzīves dārdzība ir ievērojami pieaugusi neatkarīgi no tā kā ir auguši ienākumi. Ja tajā pašā Vācijā cenas varbūt ir augušas par 5-10%, tad Latvijā cenas ir dubultojušās. Protams, ka “pētnieki” varēja vienkārši salīdzināt cenu līmeņa izmaiņas piecu gadu laikā nevis prasīt to iedzīvotājiem, jo aptaujās vienmēr parādās arī savs subjektīvais faktors.

Atbildēt

Signija Aizpuriete 20.10.2011. 10.34

——
Iedzīvotāju sašutums?!
”Vienotas identitātes problēma šajos 20 gados pēc dzelzs priekškara krišanas Eiropā nav zudusi vai pat ievērojami mazinājusies. Iepriekš dalījums bija vecajā un jaunajā Eiropā, tagad no vienas puses ir tā Eiropa, kas grib dzert vīnu, svinēt dzīvi, daudz brīvdienu, un no otras puses ir tā, kas daudz strādā, krāj līdzekļus.” 
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga “Atlantic Council” konferencē Vašingtonā
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=326812%3Avaira-ve-freiberga&Itemid=159
– Tā ”viņi” dzer vīnu, svin dzīvi, paņem brīvdienas – vai pauž neapmierinātību?
http://www.youtube.com/watch?v=Y2apNtW2ssg&feature=related