Quo vadis, Europa?
Saistītie raksti
Viedoklis /
23. februāris
Zāļu nepārtraukta pieejamība ir sabiedrības noturības jautājums
Komentāri (26)
dzerkaleliva 05.10.2011. 00.43
Laiks norādīts diezgan precīzi. Mums vislabākais taupīt. Tērēt mums nav ko un neviens vairāk neaizdos, kas varēs un būs bez naudas aizbrauks. ASV un briti drukās naudu. Ko darīs Eiropa dievs viņu zina. Vācieši droši vien izstāsies no EURO zonas, bet uzstās, lai pārējās valstis tur paliek.
Te var daudz ko palasīt, kuru interesē.
http://www.bbc.co.uk/news/business-15110053
http://www.project-syndicate.org/commentary/roubini42/English
http://www.marketoracle.co.uk/Article30528.html
http://www.pippamalmgren.com/77.html
http://www.zerohedge.com/news/step-aside-bbc-trader-head-unicredit-securities-predicts-imminent-end-eurozone-and-global-finan
http://www.youtube.com/watch?v=aC19fEqR5bA
1
Signija Aizpuriete > dzerkaleliva 05.10.2011. 16.24
—–
Par kādiem ”mums” iet runa? Par tiem, kas Latviju bez kādiem aprēķiniem ievilka ES, skaisti padzīvoja, bet tagad atkal palīdz bankām pelnīt? Latvijas elitei tagad tikai viens virziens – dziļāk integrēties ES, izpildīt par katru cenu Māstrihtas kritērijus un eiro ieviest.
Baigie ‘gudrīši’ – labi zina, ka visas ‘olas vienā groziņā’ likt nedrīkst, bet paši izdarīja visu, lai eksports uz Austrumiem samazinātos. Tagad loģiski Latviju skars otrais krīzes vilnis…..
Par Vāciju var nesatraukties – tā var atļauties drukāt naudu, iestāties/izstāties, jo Vācija komandē ‘parādi’ – un parādus piedzīs. Nav vairs 1920.g., kad pašmāju bāleliņi vācu baronu muižas bez kompensācijām varēja sadalīt agrārreformas laikā – tagad pienācis atmaksas laiks.
0
Signija Aizpuriete 04.10.2011. 23.06
——-
Loģiski, ka izlaists -,jo, kas eiroZONĀ nokļuvis, tas tur arī paliks. Tādus ”jociņus” kā ar izstāšanos no PSRS – te ES neviens atkārtot nevarēs:
”Politiķi ciešāku ES apvienošanos redz kā izeju no krīzes.
“Eirozona neparedz izstāšanos,” tik strikti šonedēļ noskaldīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis, atbildot uz žurnālistes jautājumu, vai un kādas iespējas eirozona pieļauj savām dalībniecēm, kurām rastos vēlme to pamest.”
Tuvāk Eiropas federācijai
http://mod.la.lv/main1.php?dat=2011-09-10&type=te
0
ligakalniece 04.10.2011. 13.16
Pamatīgi un pamatoti, tomēr nepiekrītu EUR ieviešanai. Šī nākamā nebūs vienīgā krīze un nebūt ne smagākā. Lats mums patur brīvas rokas glābt iekšējo tirgu pasaules finanšu katastrofas gadījumā. Izskatās, ka uz to iet. Man ļoti patika norvēģu ekonomista ieteikumi, kas būtu jādara latviešiem.
1
Signija Aizpuriete > ligakalniece 04.10.2011. 23.09
—–
Galvenais ir nepieļaut SC ierosināto tautas referendumu par eiro ieviešanu 2014.gadā. Runāt un rakstīt ‘patīk-nepatīk’ kategorijās var droši, jo Latvijas politikāņi jau pietiekoši biezu ādu uzaudzējuši, lai izturētu jebkādu kritiku.
0
ArmL 04.10.2011. 00.30
Patreiz, nopietni, tiek domāts par to vai tikai fiskālajā politikā nav jāsāk uzstādīt izmērāmi mērķi, līdzīgi kā monetārajai politikai. Stimuli nav slikta lieta, ja tikai tie gaismas ātrumā netiek novirzīti uz nelīdzsvarotības pastiprināšanu. Jebkurā gadījumā, skaidrs ir tas, ka tuvākajā laikā uz citām planetām eksportēt diez vai būs iespējams…
Runājot par Eirozonu, gribētos atzīmēt, ka tajā bija paredzēts iekļaut tikai tās valstis, kuru integrācijas pakāpe ir tāda, ka ir izdevīgi izmantot kopējo valūtu. Te runa nav tikai par finansu kritērijiem, bet gan zināma līmeņa sasniegšanu.
0
kreëstliv 03.10.2011. 22.47
Ar ES pabalstu sistēmu viss OK – vismaz neizplatās kašķis kā pašreiz Latvijā. Visu citu sakārtos.
Latvijā pabalstu sistēmas neesamība naked capitalism no Padomju Savienības nākušo izpildījumā ir viens no iemesliem lielajai emigrācijai un korupcijai. Ir arī absolūts sabiedrības grupu solidaritātes trūkums.
Diez kāda varētu būt pašreizējā patiesā Džini koeficienta vērtība – liekas, ka varētu pārsniegt ASV ar visām no tā izrietošajām sekām.
Eirozona, hmmm – tur vairs neko nevar glābt, nekad nevarēja valstis ar tik dažādām ekonomikas struktūrām būt vienā valūtas zona, tas attiecināms arī uz Latvijas izredzēm iekļauties. Un nav vainīgi ne pabalsti, ne kas cits – vienkārši Grieķijai būtu neprāts turpināt atmaksāt kredītus bankām, tam pilnībā pārtraucot sociālos izdevumus.
1
mary75 > kreëstliv 04.10.2011. 00.08
Cik ir lasīts, taisni neprātīgie sociālie izdevumi, neadekvāts pensionēšanās vecums, neadekvāti lielas pensijas, milzīgais un neefektīgais valsts sektors, nodokļu nemaksāšana, utt., arī noveduši Grieķiju līdz tādai situācijai, un nekas cits jau neatliks, kā dod tai Grieķijai naudu, lai tā var maksāt tos parādus vācu un franču bankām, kam tā Grieķija, pārsvarā, esot parādā.
Nedos naudu Grieķijai – tik un tā nauda būs jādod attiecīgām bankām, bankrotu taču nepieļaus.
0
māsa 03.10.2011. 18.19
Jā, runas skaistas! Krīzi varonīgi sagaidīsim ar runām! Taču vieglāk kā klusējot.
Rīcība jau nesekos!
ES pieauguma un attīstības tempu ziņā atrodas pasaules pastarīšos jau labu laiku. Protams un neapšaubāmi pastāv tūkstotis un viens stagnēšanās attaisnojumu.
Un tas ir galvenais!
1
Signija Aizpuriete > māsa 03.10.2011. 20.39
—–
Sekos, jo ”zīļuki” jau ar vienu cukurbiešu audzēšanas un cukura ražošanas likvidēšanu savu darbošanos nebeigs. Ja saimnieki pavēlēs, tad arī zivsaimniecība tiks likvidēta:
”Katastrofa piemeklējusi zvejniekus”
http://www.financenet.lv/zinas/393678-katastrofa_piemeklejusi_zvejniekus
p.s.
Uz kādām ‘dzirnavām lej ūdeni, jeb – kā labā strādā ‘zīļuki’ jau vairs neapjēdz tikai pašas ‘gudrākās’ Latvijas galvas (sk.M.Kūles: ‘Latvija:kas mūs var glābt?’.).
0
oktaavs 03.10.2011. 18.00
Baraks labāk būtu paklusējis. Laikam aizmirsis, kur sākās NĪ piramīda un pie kā tā noveda visu pasauli.
Izdzīvos valstis ar sabalansētu budžetu un neatkarīgu valūtu.
0
mary75 03.10.2011. 14.09
Un vēl jau šī dāsnā pabalstu sistēma rada arvien jaunu emigrantu pieplūdumu, kad ne tikai pamatiedzīvotāji, bet, arī jau esošie emigranti, nevēlas strādāt jebkuru darbu, tāpēc vajadzīgi jauni emigranti, kas tos darbus darītu, un izveidojas galīgi absurda sistēma, kad, no vienas puses, valstī ir liels daudzums cilvēku, kas parazitē uz nodokļu maksātāju rēķina, no otras puses – ir pietiekami daudz brīvas darbavietas, kuru aizpildīšanai vajadzīgi jauni emigranti, daļa no kuriem un viņu ģimenēm pēc kāda laika atkal dzīvo uz pabalstiem.
3
Signija Aizpuriete > mary75 03.10.2011. 15.47
——
Tā tam arī jābūt – ‘kodola’ valstīm rada, bet ‘perifērijas’/kolonijas – atņem: ‘Šogad emigrējuši jau 14 000 Latvijas iedzīvotāji’
http://www.diena.lv/latvija/zinas/sogad-emigrejusi-jau-14-000-latvijas-iedzivotaji-13906825
– Tas ir objektīvs process, tikai daudzi kungi un dāmas likumsakarīgi/objektīvi turpinās brīnīties to vērojot, bet ‘neraks dziļāk’. Ja cilvēks kādā valstī nav galvenā vērtība valsts elitei, tad nu rožainas cerības par nākotnes perspektīvām lolot nevajadzētu – disciplīnu un kārtību ar vāvuļošanu par demokrātiju bezatbildīga vadība/valdība ieviest nevarēs.
Informācija pārdomām:
”(..)Есть важнейший социальный закон: единство большой страны имперского типа возможно только при условии превосходства метрополии над окраинами, интегрирующее ядро должно укреплять в первую очередь самое себя.”
Сверхобщество и процесс глобализации. Интервью с Александром Зиновьевым
http://gtmarket.ru/laboratory/publicdoc/2007/2490
0
kreëstliv > mary75 03.10.2011. 22.55
Pabalstu sistēmas pilnīgs trūkums arī ir traģēdija, protams, ka visaktīvāk darbu meklē tad, ka zin, ka citādi nomirs no bada, bet tad jārēķinās, ka darba tirgus drīzāk atgādinās 19.gs. – ka dažviet Latvija tagad.
0
mary75 > mary75 03.10.2011. 23.55
Pabalstu neesamība vispār ir tikpat liela galējība, kā dzīvošana uz pabalstiem gandrīz vai vairākās paaudzes, un absolūta nevēlēšanās strādāt, jo, pabalsts nodrošina ciešamu dzīves līmeni tāpat.
Manuprāt, tas ir ceļš uz degradāciju, jo noņem indivīda atbildību par savu dzīvi, un uzkrauj to sabiedrībai, un tas ir strupceļš.
Pabalsti jāmaksā tiem, kas tiešām grib strādāt, bet, kāda iemesla dēļ nevar, nevis tiem, kas strādāt vispār negrib.
Saprotams, ko darīt ar cilvēkiem, kuri nav strādājuši paaudzēm, un vispār neaptver, kāpēc tas jādara, jo uzskata, ka sabiedrībai par tiem jārūpējās, nav skaidrs nevienam, un visvieglākais jau izsniegt tiem zināmu summu, lai dzīvo tāpat tālāk, slikti tikai, ka tādiem ir bērni, un , bieži vien, vairāki, un tie apgūst tādu pat dzīves stilu.
0
mary75 03.10.2011. 13.27
Zīle vairāk analīzē krīzes pārvarēšanas ceļus, bet, vajadzētu analizēt tās cēloņus.
Viens cēlonis ir nosaukts, un tas ir tā absurdā situācija, ka pastāv viena valūta pie monetarām un ekonomiskām politikām, kas katrai valstij savas.
Otrs, un galvenais cēlonis, varētu būt veselas lumpeņu klases radīšana bagātās ES valstīs, kad daudziem nestrādāt ir izdevigāk, kā strādāt, saņemot dāsnos pabalstus, un veselām paaudzēm dzīvojot bez problēmām tādā veidā.
Pie kam prasības šim te slānim arvien pieaug, dzīvo viņi, pārsvarā, uz daudz strādājošās vidusšķiras rēķina, kurai jostas jāsavelk arvien ciešāk, un, tā ka pabalstu saņēmēji g.k. ir emigranti, rodas konflikti, ko mēģina izskaidrot kā konfliktu starp kultūrām, multikulturalisma politikas galu, utt., kaut, īstenībā, lumpeņu vidū ir arī pietiekami daudz pamatiedzīvotāju, un to etniskā izcelsme nebūt nespēlē galveno lomu, vismaz šinī konkrētā situācijā.
Londonas grautiņos tas bija redzams ļoti skaidri.
Tas degradē gan ekonomiku, gan sabiedrību.
Trešais iemesls ir uzblīdusī eirobirokrātija un arī pašu dalībvalstu nacionalā birokrātija, kas, kā jebkura birokrātija, ieintersēta sevi atražot un uzņemties arvien jaunas regulējošas funkcijas, g.k. – pārdalīt nacionālo bagātību, vieniem atņemot, citiem iedodot, tāpēc tiem tāda lumpenizēta publika ir nepieciešama.
Un ceturtais – dažādas finanšu spekulācijas, naudas derivātu plaša izmantošana, utt., te kā piemērs varētu būt Islande.
Par to Zīles domu, ka taupīt nevajag – neesmu nekāds ekonomists, bet, kā šķiet, vismaz. šinī gadījumā, prakse pierāda pretējo, iesākumā jau daudzi mēģināja likvidēt to krīzi ar naudas iemešanu ekonomikā, beigās, cik zināms, tāpat nonāca pie slēdziena, ka, tomēr, arī jātaupa, vai tad ar Grieķijas piemēru nepietiek, kur var novest tā naudas aizņemšanās un neierobežotā tērēšana.
5
aivars_silins > mary75 03.10.2011. 17.58
Eiropas problēmas sākās, kad ES sāka uzņemt visus pēc kārtas, neņemot vērā valstu gatavību. Vajadzēja valstīm ilgāku laiku pasēdēt uzgaidāmajā telpā (tai skaitā mums), tad te netiktu sagāzts iekšā tāds naudas lērums. Par eirozonu vispār nav ko runāt – ja ir viena valūta, tad ir jābūt vienai centrālai bankai, ja kāds nav gatavs uz to, stāv pie ratiem. šitāds kolhozs pēc definīcijas nevar pastāvēt. Un Eiropā, man šķiet, ir lielāks sociālisms, kā bija PSRS, tad vismaz visiem bija jāstrādā, tas, kas te tagad darās, ir murgs – vieni rukā, lai citi varētu slaistīties.
0
Signija Aizpuriete > mary75 03.10.2011. 22.50
——
Ir viena centrālā banka (ECB) vienotajā eirosistēmā:
http://www.ecb.int/ecb/html/index.lv.html
– Sākotnēji vajag procesa vārdā ‘globalizācija’ skaidrojumus palasīt, tad, iespējams, arī ES ”kolchoza” probļēmas labāk varēs saprast.
Retais varēja pat 2003.gadā, kad referendums par iestāšanos notika -iedomāties šodienas ”murgus”, tā kā varam būt droši – 2021.gadā šodienas murgi liksies kā skaists sapnis.
0
kreëstliv > mary75 03.10.2011. 22.50
Pilna nodarbinātība bija tikai Padomju Savienībā un arī tikai uz papīra.
Darba vietas tiem, ko sauciet par lumpeņiem (biezi viņi ir analfabēti) nerodas, jo to darbu mūsdienās izdara mašīnas.
Vajag, vajag – Latvijas bezdarbnieki nav pietiekami izsmieti, varbūt septembrī būs nākamais emigrācijas rekords.
0
kreëstliv > mary75 03.10.2011. 22.52
Nav vainīga ekonomiskš politika, ir vainīgs atšķirīgais attīstības līmenis un salīdzinoši ierobežotā migrācija (valodu barjera u.c.). Migrācijas ziņā Latvija gan paraugs – jo notiek tas, kas vajadzīgs valūtas zonai (lats pilnībā piesaistīts eiro), darbaspēks pārceļas pie darba vietām – uz valūtas zonas centru.
0
mary75 > mary75 03.10.2011. 23.59
Te jau neiet runa par Latviju, bet, par bagātām Eiropas valstīm.
0
gstrazds 03.10.2011. 12.56
Interesanti, ka šādu analīzi un viedokli paust spējīgs cilvēks ir joprojām vienā partijā ar Iesalnieku, Parādnieku un Co.
4
+5
-3
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Sanšains > gstrazds 03.10.2011. 16.11
Jā, ļoti interesanti. Redz, prātīgs cilvēks un tomēr nacionālists – kas to būtu domājis?! Liberālas dogmas un klišejas liedz to aptvert.:)
0
gstrazds > gstrazds 03.10.2011. 17.59
Neapšaubāms nacionālists – labā nozīmē. Visiem spēkiem distancējas no visādiem parādniekiem un iesalniekiem. Vairāk mums tādus nacionālistus.
0
reksa > gstrazds 03.10.2011. 21.15
Jo vairāk gudru cilvēku iestāsies NA, jo pievilcīgāka tā būs.
0
raimonds_bossltd > gstrazds 04.10.2011. 19.28
to Dāvids Vikmanis
Vai Ziles kungam butu japievienojas kriev-zidu fasistu izdzimtenu, SC, pulkam?
0