Vispārēja angliskošana vs. pasaules skatījums
Saistītie raksti
Viedoklis /
18. jūnijs
Kā skolu jauniešiem rosināt interesi par uzņēmējdarbību?
Viedoklis /
5. jūnijs
Dizaina nākotne ir starpdisciplinārā sadarbībā
Viedoklis /
14. maijs
Izkāpjot no komforta zonas: ko iegūstam, studējot doktorantūrā?
Komentāri (35)
Janîna Smoïenska 21.09.2011. 11.06
Man nav gluži skaidrs, kāpēc autorei liekas, ka “Kopumā Latvijas izglītība ir kvalitatīva, jo labākie latviešu studenti veiksmīgi konkurē ārzemēs, ir mērķtiecīgi un talantīgi.”
Labākie studenti vienmēr veiksmīgi konkurēs, tāpēc jau viņi ir labākie, ka vienmēr atradīs iespējas ko jaunu iemācīties, lai kādā skolā arī viņi nebūtu nokļuvuši. Un tieši kā autore ir izmērījusi veiksmīgo konkurēšanu?
Vajadzētu tomēr paskatīties kritiski uz šo mītu, ka Latvijā ir kvalitatīva izglītība. Kaut vai rakstā pieminētā ķīmija – ko vērta ir frāze LU ķīmijas fakultātes mājas lapā pie uzņemšanas nosacījumiem:
“Īpaši nosacījumi: vidējās izglītības dokumentā jābūt sekmīgam (ne zemākam par 4) vērtējumam fizikā, ķīmijā un matemātikā (algebra, ģeometrija);”
Par cik kvalitatīvām var uzskatīt pilna laika mācības LU, kur nodarbības notiek 3 dienas nedēļā?
0
Dace Smildziņa 19.09.2011. 11.01
Ilona, ja lasāt komentārus, man jautājums: vai neuzskatāt par problēmu, ka Latvijā pēdējā desmitgadē rodas aizvien vairāk jaunu, it kā ļoti izglītotu un inteliģentu cilvēku, no kuriem darba tirgum (valstij) nav nekāda labuma, jo izglītība, ko viņi iegūst, gadiem ilgi papildinot zināšanas te vienā, te otrā, te trešā pasaules augstskolā, ir pašmērķīga? Proti, viņi ir gatavi nerimtīgi mācīties, bet nav gatavi strādāt (nevēlas/nesaprot, ko grib/nevar atrast saviem n-tajiem izglītības grādiem lietderīgu vai interesantu pielietojumu darba tirgū). Zināma veselas paaudzes infantilizācija ne šī vārda aizvainojošajā, bet precīzajā nozīmē – vēlme neuzņemties par savu dzīvi atbildību, palikt pēc iespējas ilgāk bērna ādā, un racionalizētā veidā tam izpaudums ir mūžīgā studenta statuss bez konkrēta mērķa darba tirgū. Man jau liekas, ka izglītības galvenā nozīme gan individuālā, gan sabiedriskā līmenī ir spējā sevi pierādīt darba tirgū – pielikt savu artavu, un par to saņemt atalgojumu kvalitatīvas dzīves nodrošināšanai. Vai nav tā, ka Latvijā daudzi jaunie cilvēki ar kaudzi izglītības grādiem sēž vai nu bez darba (un aiz apjukuma, gara laika ierotē kārtējā studiju programmā), vai ne pārāk labi apmaksātā darbā, vai arī kaut ko it kā strādā, bet garajās, daudzveidīgajās studijās iegūtās zināšanas tā arī neiemiesojas vērtīgā pienesumā darba tirgū? Vienkārši interesē Jūsu viedoklis. Kā arī mazs papildjautājums – ja drīkst – kā sev nodrošina iztikas līdzekļus (pārtika, mājoklis) pieaudzis cilvēks 23 + gadu vecumā, kurš turpina aktīvi studēt?
3
Sabīne Korneta > Dace Smildziņa 19.09.2011. 21.37
Anda, atļaušos atbildēt uz Jūsu jautājumu, jo pati studēju jomā, kurā Latvijā, vismaz pagaidām, neredzu izaugsmes iespējas virzienā, kas nebūtu saistīts ar darbu valsts pārvaldē (un tas mani absolūti neuzrunā). Jāpiebilst gan, ka nestudēju Latvijā, bet ne par to ir stāsts.
Jūs aizskārāt ļoti interesantu un neviennozīmīgu tēmu – kāda tad ir augstākās izglītības sūtība? Pasaulē par to noris ļoti karstas diskusijas, it īpaši šobrīd, kad pēc recesijas arvien mazāk jauniešu ir finansiāli spējīgi to atļauties (kā piemēru minot Lielbritāniju, kur ar šo gadu pamata bakalaura studiju maksa trīskāršosies un sasniegs vidēji 27 000 mārciņu par trim gadiem). Tā visnotaļ ir Latvijas sabiedrības nostādne uzskatīt, ka augstākās izglītības sūtība ir sagatavot jaunu strādnieku armiju. Daļēji pie tā vainojams absolūtais industriju trūkums un darba devēju nevēlēšanas investēt jaunos darbiniekos, ieguldīt to apmācībā un izaugsmē (kas nākotnē tiem nodrošinātu augsti profesionālus darbiniekus).
Tomēr atgriežoties pie sākotnējā jautājuma, uzskatu, ka augstākā izglītība ir veids, kā attīstīt inteliģenci, veicināt zināšanu apmaiņu, un veidot sakarus (it īpaši maģistra un doktora līmeņu studijās), kas sniedzas tālāk par ‘vērtīgu pienesumu darba tirgū’. Sauciet mani par ideālisti, bet es tiešām ceru, ka vismaz daļai studentu ir saglabājusies kaut kāda zinātkāres un pētniecības dzirksts, ko nav noslāpējuši pragmatiķu merkantilie pūliņi katrai studiju programmai piekabināt attiecīgu nišu darba tirgū. Ir tomēr jādomā plašāk – universitātes, to visdziļākajā būtībā ir inteliģences un inovāciju centri, kas kalpo plašākām sabiedrības interesēm un attīstībai.
Es saprotu, ka ne jau studenti, kuri izvēlas savu dzīvi saistīt ar akadēmisko sfēru un zinātniskiem pētījumiem, ir jūsu komentāra mērķis, taču jautājums, kādēļ tik daudzi studenti pabeiguši savas ‘pašmērķīgās’ un darba tirgum nepiemērotās studijas, nevar atrast darbu, ir jautājums par Latvijas sabiedrības kopējo attīstības virzienu. Darba tirgum Latvijā nevajag maģistrus un doktorus ar starptautisku pieredzi un plašu skatījumu. Darba tirgum Latvijā vajag ‘PRšķikus’ un ‘Pārdošanas Menedžerus’ – profesijas, kurās lieliski var iztikt bez augstākās izglītības. Un ko tad darīti tiem studentiem, kas nevēlas attīstīt karjeru šajās jomās? Daļa izvēlas studēt ārzemēs, kur ir pieprasījums pēc viņu specialitātēm, daļa – paliet Latvijā, un galu galā strādā tos pašus darbus, ko būtu strādājuši arī bez attiecīgā grāda, un vēl daļa – turpina studēt, ar cerību, ka iespējams, tuvākā nākotnē būs pieprasījums pēc viņu zināšanām.
0
Tā foršā mlle Džudit > Dace Smildziņa 19.09.2011. 22.12
atbilde uz papildjautājumu:
iztiku nodrošina ar darbu.
0
Dace Smildziņa > Dace Smildziņa 22.09.2011. 00.01
Paldies par viedokli, Līga! Nav tā, ka mana komentāra mērķis nav studenti, kuri mērķē uz akadēmisko sfēru un zinātniskiem pētījumiem. Iespējams, mums gluži vienkārši ir atšķirīga izpratne, ko nozīmē darba tirgus. Manā uztverē tā būtiska daļa ir, protams, arī akadēmiķi, zinātnieki. Darba tirgus jau nenozīmē ierēdņus, kuri ”deviņos sāk darbu un piecos beidz”, vai fiziskā darba darītāji, kuri ”rada vai kārto lietas”. Darba tirgus būtiska sastāvdaļa ir arī Jūsu minētie inovāciju centri. Lai gan jaunības jūsmīgumā arī man savulaik gribējās uzskatīt, ka neesmu no ”strādnieku armijas” – man šķita, ka studēju elitāru zinātni, esmu ļoti gudra un radoša, nu, īsts, staigājošs inovāciju centrs :-) – tad ar briedumu tas viss izskatās citādi. Jaunie zinātnieki, akadēmiķi arī ir ”strādnieku armijas” sastāvdaļa. Viena no. Vienīgie, kuri sevi patiesi var atļauties nepieskaitīt ”strādnieku armijai”, jeb darba tirgum, ir aristokrātu atvases, kas pārtiek no senču uzkrātās bagātības un var studēt savam priekam šo un to, ko nu gribas, bezgalīgi. Bet Latvijā mums tādu vēsturiski nav. Jūsu sacītais: ”…augstākā izglītība ir veids, kā attīstīt inteliģenci, veicināt zināšanu apmaiņu, un veidot sakarus (it īpaši maģistra un doktora līmeņu studijās), kas sniedzas tālāk par ‘vērtīgu pienesumu darba tirgū’”, ir ļoti jauki – studējot to katrs ir piedzīvojis. Tomēr tas neatbild uz daudz svarīgāku jautājumu, ko es vulgarizējot varētu šeit noformulēt tā: a kas valstij/sabiedrībai no tā? Teiksit, viens inteliģents, domājošs cilvēks vairāk! Ļoti jauki! Taču – kāds par to visu maksā, visbiežāk valsts (apmaksā studijas + dod stipendiju), vai vecāki (apmaksā studenta dzīvi + iespējams, arī studijas). Tātad, ir pavisam konkrēts ieguldījums, ko apmaksā ”strādnieku armija” – nodokļu maksātāji, vai vecāki. Un šeit ir vajadzīga atdeve. Tā var būt jebkādā veidā – akadēmiski, zinātniski, praktiski, bet tai ir jābūt. Pretējā gadījumā nav sabiedrības ilgtspējas. Nav, no kā aizrautīgajiem ideālistiem apmaksāt studijas un pētījumus. Nav pensiju, veselības, drošības, uzņēmējdarbības utt. Nav nekā.
0
ritvars_kl 18.09.2011. 08.25
Doktora grāda iegūšana un domāšana doktora līmenī arī ne vienmēr sakrīt. Ir valoda, terminoloģija un publikācijas un ir arī prakse, piem. sirds ķirurģijā. Savulaik Padomijā kā “doktoriskas” domāšanas pazīme tika minēta spēja iedibināt jaunu zinātnes virzienu, varbūt pareizāk – zinātņu starpnozari ne tikai teorētiski bet arī praktiski. Un atkal dipols – patiesa, godīga zinātne un tās laicīgais aspekts jeb konjunktūra.
0
Dmitry 17.09.2011. 06.11
Gruzīņi, ukraiņi…ir tādi paši ka latvieši, kuri vēlas paaugstināt savu izglitibu un valodas zināšnas, tad kāpēc viņiem būtu jāmacās krievu valodā? Latvijai vajadzētu piesaistīt studentus no visas pasaules un studijas pasniegt angļu valodā un + par brīvu ārzemju studentiem dot iespēju mācities LATVIEšU valodu. Jebkurš students to labprāt izmanto (Dānijas pieredze). Studentu, ideju, kultūras apmaiņa tas ir milzīgs ieguvums kā valstij, tā ari studentiem un pēc būtibas visai sabiedribai.
2
katzchenjulja > Dmitry 18.09.2011. 11.18
Pilnīgi pareizi! Šajā punktā Lv valsts augstskolas un/vai varbūt dažas izcilākās , sevi pozitīvi apliecinājušās privātās augstskolas varētu izmantot to apstākli, ka Lv ir tuvāka tādiem ukraiņiem, gruzīniem un pārējiem postpadomju teritorijas jauniešiem, arī vide viņiem varētu likties mazliet piemērotāka nekā daudz snobiskākie vai mežonīgākie Rietumi/Austrumi, bet galvenais – par saprātīgu cenu būtu iespējams:1) apgūt saprātīgi mūsdienīgotu izglītību; 2) pietiekami labas angļu valodas zināšanas;3) iespēju PAR BRĪVU iemācīties vai mācīties latviešu valodu; 4) aklimatizēties t.s. ES klimatā un gaisotnē; 5) veidot šavējo” saites ar savu paaudzi, savas profesijas pārstāvjiem, “korporatīvas saites” labā nozīmē, kuras var izrādīties noderīgas un nest labumu visiem turpmāk. Es noteikti esmu par šādu. Bet ir konserkventi jāizslēdz augstākā izglītība krievu valodā Latvijā. Nevis tādēļ, ka Krievijas profesori būtu zema līmeņa. Pasarg Dievs, nē. Krievijā ir ļoti daudz gaišu prātu. Bet Latvijā izglītība krievu valodā ļoti smagi atmaksājas mums jau t.s. mazākumtautību izglītības programmu sakarā. Tās atražo jau 20 gadus un ar katru gadu vairāk revanšistus. Jauni putni dzied veco putnu dziesmu. Tāpēc vismaz 100 gadus pret šo jautājumu mums jāizturas ar vislielāko piesardzību.Lai neteiktu vairāk.
0
Dmitry > Dmitry 18.09.2011. 14.04
Piekrītu jūsu viedoklim. šeit tiešām neiet runa par to ka krievijas profesori būtu zemāka līmeņa. bet ikvienam kurš vēlas mācities augst. izglitibu un krievu valodā to var apgut tieši Krievijā. latviešu valoda ir mūsu kultūras valoda, un ja citi brauc pie mums mēs dalāmies ar savu kultūru un šajā gadijumā tas būtu ari ne tikai Latvijā. Angļu valoda ir startptautiska valoda, kas ceļ gan valsts gan sabiedribas konkurētspeju. tā ir ari mūsu nākotne un orientieris. pašlaik tā ir angļu valoda, varbūt vēlak tā būs ķīniešu:)
0
Osvalds 17.09.2011. 01.51
Lai kā arī man simpatizētu ir.lv, šis raksts galīgi garām. Visi labi zina, kas ar jauniešiem notiek erasmus programmās, kāda mācišanās un kāda starptautiskā vide? Neesmu no neviena erasmus studenta saklausījis jel kādus nopietnus akadēmiskos ieguvumus, protams, ja ballītes un uzdzīve neskaitās.
Arī nepiekrītu par reitingiem, varam jau akli skriet sienā un visiem stāstit cik mums Latvijā laba izglītība utt. Bet kamēr tas nevienam nebūs zināms starptautiskajā arēnā, tikmēr tam nav nozīmes. Negribu tagad gari izplūst, bet ir vairāk kā skaidrs, ka LR diplomu ne vienmēr atzīst kā ekvivalentu citiem diplomiem. Privātajās augstskolās tu nevis izmācies un iegūsti diplomu par savām zināšanām, bet gan nopērc to. Kur var būt runa par kvalitāti? Nav seguma diplomam, tādēl ari neatzist.. Domāju, ka arī reitingi ir rāditājs, tie sastāvu no dažadu objektīvu kritēriju kopuma – ārzemju studentu skaita, pasniedzēju kvalitātes, pasniedzēju daudzuma uz vienu studentu, popularitāti, publikācijām, cik studentu atrod darbu pēc studijām, research utt. Ja mēs nespējam uzrādit labus rāditājus, tad ari netikt nevienā no reitingiem..
1
Tā foršā mlle Džudit > Osvalds 19.09.2011. 22.09
zinu daudzus erasmus studentus,kam apmaiņā pavadītais laiks pagāja vaiga sviesdros mācoties.
0
inke963 16.09.2011. 21.44
Gandrīz visi gruzīnu jaunieši, kurus es zinu, runā krieviski. Viņu vecums 20-25 gadi. Tiesa gan, viņi visi ir no galvaspilsētas, nezinu, kāda ir situācija laukos.
P.S. Tekstā manāmas gramatikas kļūdas :(
0
loptik 16.09.2011. 15.51
Vai kadas muljkibas, atvainojiet. Te prasas dazhi jautajumi un komentari: 1) brutaals jautajums: un cik tad sanjemat pec visas shiis “kvalitativas” izglitoshanas? Tas butu ta ka iistais meers, ko tas viss ir verts; 2) erasmus ar macibam nav nekada sakara – pamataa taa ideja ir studentiem iepazit citas valstis un kulturas, parasti normala limenja augstskolas erasmus studenti tapec macas pec “atvieglotas programmas”; 3) silti iesaku visiem jaunieshiem akli sekot reitingiem. Autore pareizi atzime (ja pareizi sapratu domu), ka gudraka pieeja ir piemeram bakalaura gradu iegut leetaa universitate un tad upgreidoties uz magistru. Vienkarshi lai nebutu jamaksa. Bet savadak, diezgan droshi, ka jusu nakotnes ienakumi bus atkarigi no augstskolas reitinga, kura macijaties.
Krievu valodas ievieshanas jega ir labi zinama: studentu skaits samazinas, visi latvieshi beg uz normalam izglitibas sistemam arzemes, tapec nekvalitativiem macibspekiem vieniigaa perspektiva un ceriba saglabat darbu ir meginat kadu laiku piechakaret muljkus no Austrumiem (ir tada iluzija, ka tadu tur esot daudz).
1
modriss > loptik 17.09.2011. 21.53
->Gundars Dāvidsons
brutaals jautajums: un cik tad sanjemat pec visas shiis “kvalitativas” izglitoshanas? Tas butu ta ka iistais meers, ko tas viss ir verts
————————————————
Sāc izklausīties pēc šleserveidīgo LR “self made star” fana…
0
Andris 16.09.2011. 14.55
No kurienes autore rāvusi, ka Gruzijas skolnieki saprot krieviski? Katru mēnesi krievu internetā var izlasīt kārtēja krieva iespaidus no Gruzijas apmeklēšanas, un katru reizi tur tiek pieminēts, ka ar Gruzijas jauniešiem saprasties krieviski vairs nevar, tikai angliski. Kaut arī pret krievu tūristiem viņi ir laipni un cenšas palīdzēt.
Bez tam, Gruzijā darbojas valdības programma, ar kuru valsts finansē gruzīnu studentus mācīšanos labākajās augstskolās ārzemēs, un tās labākās skolas tiek noteiktas tieši pēc reitingu tabulām, kuras autorei tā nepatīk. Īsi sakot, ja gruzīns grib mācīties ārzemēs, bet viņa izvēlētā augstskolā nav reitingu topā, viņš valsts atbalstu nesaņems. Un pat ja tā augstskolā būs pilnīgi apkārusies ar matjoškām un balalaikām, tas nelīdzēs.
0
kristaps_drone 16.09.2011. 13.45
Viss jau būtu labi un pareizi, līdz raksta gandrīz pašās beigās ieraugām īso teikumiņu: “Rodas jautājums, vai viņu dēļ Latvijas augstskolas būtu gatavas piedāvāt studiju kursus vai programmas krievu valodā?” Un šis teikumiņš rada lielas aizdomas par šī raksta mērķi. Ja šis jautājums paliek bez skaidras atbildes, tad aizdomas kļūst lielākas. Ja uz šo jautājumu atbildam tā: “Nē, un nevis tādēļ, ka neesam gatavi piedāvāt studiju kursus krievu valodai, bet tādēļ, ka kategoriski nevēlamies to darīt!”, tad viss ir kārtībā. Un gatavojamies gan pašmāju studentiem, gan ārzemju studentiem, tai skaitā no bijušās padomijas, piedāvāt vairākus kursus angļu valodā. Jo angļu valoda ir saikne ar civilizēto pasauli, plaši paver iespēju durvis, bet krievu valoda kā akmens kaklā, kas velk mūs atpakaļ uz smirdīgu zaņķi, kurā bijām dzīvojuši 50 gadus.
2
modriss > kristaps_drone 16.09.2011. 14.30
Valoda pati par sevi neko nenosaka, bet drīzāk saturs, kas tajā tiek pausts, mācot kaut ko, kā arī mācošo un apmācāmo attieksmes pret to
0
kristaps_drone > kristaps_drone 16.09.2011. 15.21
>Maxssam
Tas ir pareizi jebkur un jebkuras valodas sakarā, izņemot krievu valodu Latvijā.
0
Una Grinberga 16.09.2011. 12.51
Neviens LV tuvākajā laikā neieviesīs vairāk angliskās programmas, kamēr izglītības politiku noteiks augstskolas pašas, kuras ir ieinteresētas aizstāvēt savu profesoru intereses. Neba jau jaunie negribētu iet strādāt universitātēs vai nespētu pasniegt mūsdienīgi un svešvalodās, bet augstskolu funkcionāri ir izveidojuši ļoti labu aizsardzības mehānismu, lai tie “jaunie neizspiež vecos”.
1
Jānis Jukna > Una Grinberga 16.09.2011. 13.02
Sava taisnība jau ir. Daži pasniedzēji šķiet domā, ka augstskola vien pansionāts ir.
0
ritvars_kl 16.09.2011. 12.49
Ja runājam par pasaules skatījumu, tad tam ir divas puses – mobilitāte starp augstskolām, valstīm, kontakti, u.t.t Bet otra puse ir dziļums kādā profesijā līdz doktora līmenim,, kad sāc izprast kā šī pasaule ir uzbūvēta un kā tā griežas. Un to var iegūt tikai vienā valodā, ne daudzās, un vienas valodas un kultūras ietvaros. Maskavā šāda iespēja bija (krievu valodā, konkrēti psiholoģijā un filozofijā) pag. gs. 70-tajos gados. Nezinu kā ir tagad.
5
anita_meistere > ritvars_kl 16.09.2011. 13.13
no savas pieredzes. bez publicēšanas ārzemēs, doktoru dabūt nevar! tāpēc valodu ir jāapgūs tā vai tā. attiecīgi arī visu parējo.
turklāt, doktoranti ļoti aktīvi iesaistās dažādos starptautiskos projektos ( tās pašas eiropas ietvaru programams, FP6, FP7 utt). tur viss notiek angliski, vāciski utt. tieši tur topoši doktori iegūs vislielāko pieredzi un praksi…nevis klausoties sausiņu lekcijas, kur satur nav mainījies 20 gadus (RTU ārkārtīgi izplatīta prakses, māte nodod meitai savu mācību konspektus :D ). Protams, ir “nemirstīgi” priekšmeti, fundamentālās zināšanss, kur pieredze un gadu desmitiem slipēta macību iela ir zelta vērtē. bewt ir nozares, kur tieši otrādi.
es nemaz nerunāju par tehnisko/macību literatūru…terminiem utt. tie jau tagad visi ir angliski. skaitļi, ķimijas formulas, medicīniskie termini..tiem nav valodas!
tad mēs te runājam par mācību speku un studentu komunicēšanas valodu..nevis māčību vielu pēc būtības.
0
Una Grinberga > ritvars_kl 16.09.2011. 13.33
@Gatis
Tās dziļās zināšanas tāpat grozās ap angļu valodu – LV stiprās puses piem. organiskā ķīmija, farmācija, kardioloģija u.c. tāpat tiek pārstāvētas starptautiskās konferencēs un pētījumos… Uzskatu, ka pie mazās LV apmēriem, normālu doktora diplomdarbu latviešu valodā nevar izstrādāt, jo trūkst tik dziļas zināšanas katrā no tēmā, lai atrastu spēcīgus darbu vadītājus. Ideāli būtu veidot bakalauru latviešu valodā, maģistru daļēji angļu valodā un doktoru tikai angļu valodā. Jo lielāka detalizācija, jo lielāka nozīme valodas plašumam un dziļumam. Daudzās jomās latviešu valoda ir vienkārši par seklu.
0
modriss > ritvars_kl 16.09.2011. 14.53
->Nasing spešal
Nejauc divas lietas – darba izstrādes valodu un izmantojamās literatūras un avotu valodu. Neredzu problēmas kvalitatīva darba izstrādei arī latviešu valodā. Ar vienīgo piebildi, ka netiek darīts galīgs marasms un ikviens termins tiek par varītēm latviskots.
Savukārt, ja runājam par izmantojamajiem avotiem, tad pilnībā piekrītu, ka ar vienu latviešu valodu būs krietni par maz un jāzin vismaz angļu valodu.
0
Una Grinberga > ritvars_kl 16.09.2011. 17.58
@Maxss
darba izstrādes valodu un izmantojamās literatūras un avotu valodu
—–
Tavai zināšanai doktora diplomdarbs PĒC TAM jau kļūst par izmantojamo literatūru un avotu. Nevajag jaukt referātu ar doktora diplomdarbu!
0
modriss > ritvars_kl 17.09.2011. 21.45
->Nasing spešal
Protams, ja vairāk par copy&paste nemāk. Vācijā jau pāris tādi doktori tika izķerti.
Cik zināms bez noslēguma disertācijas ir nepieciešamas vismaz pāris publikācijas starptautiski atzītos izdevumos, uzstāšanās konferencēs, vēlama stažēšanās ārzemēs un daudzas citas lietas, kur izpausties savās svešvalodu prasmēs, bet “diži kompetentajiem” komentētājiem uz to protams nospļauties, ka tik jaunu reformiņu pabalstīt
0
anita_meistere 16.09.2011. 12.28
krievija dzīvo cik…140 mijloni. aizvērts tirgus..tai skaitā darba. ar ļooti specifiskās prasības un mentalitāti.
ES vien dzīvbo 480 miljoni + angļu valodā runā teju visur pasaulē.
ja man būtu jaizvēlēs mācību valoda…es diez vai es riskētu ar krievu, ja vien nebūtu parliecināt par to, ka nakotnē vēlētos strādāt krievijā.
tālāk, tiaki un vienīgī loģiski pieņemumi. mēs gribam vieslektorus no eiropas..no biezām top100 universitātēm. vai ir kāda top100 universitāte krevijā, no kurienes aizcināt vieslektoru? nez.
tālak. mums vajadzīga krevu valoda, ja vēlamies studentus no ukrainas, grūzijas? es nedomāju, ka pēc letās izglītibas iegušanas tie paši ukraiņi tēmēs uz savas valsts darba tirgu..tie tēmēs augstāk…tai paša reitumeiropā, kur vajadzēs atkal angļu valodu.
viņi vēlas eiropejsiku izglītību, ar visu kas no tā izriet.
3
kulina2 > anita_meistere 16.09.2011. 16.28
Kā kulaks uz acs. Precīzi.
Dīvaini ir tikai tas, ka daudzi šķietami cienījami cilvēki to neapjēdz. Pilnīgi vai jāsāk ticēt smadzeņu skalošanas teorijām. Varbūt iemesls ir banālāks- teikt visu, lai tikai pieraustos pie siles. Ja otrais variants, tad ir ārkārtīgi skumji.
0
anita_meistere > anita_meistere 16.09.2011. 21.05
iemesls ir tāds, ka gan krevijā, gan arī te ir pārāk daudz cilvēku, kas, sabrūkot sovietiem, ir zaudējuši ietekmi, varu…statusu. nespēj samierināties, ka krievs vairs nav saimnieks un noteicējs. tāpēc visiem spēkiem cenšas atgriezt “vecos labos” vienkārši brutālis staigājot pa galvām un smadzenēm…viņi ir islāpuši pēc varas, pēc kalpošanas.
0
kadrija > anita_meistere 18.09.2011. 14.37
1. Tiesa,Krievija dzivojosie velas macities anglu valoda. Macit krieviski nav jegas. To viniem -zinu to no pieredzes dzivodams Krievija -prasa gan darba tigus, gan velme paaugstinat soc. statusu. 2. Par krievu macibspekiem -tik brivi nu gan nevajadzetu spriest. Gan Maskavas, gan St.Peterburgas, gan Kazanas universitate ir loti konkuretspejigi macibspeki. Soc.Zinatnes vispar ir gruti ‘transplantejamas’, bet eksaktas un medicina, ir cita lieta. 3.Studiju apmaina ir loti vertiga lieta, -bakalaura magistra vai doktora limeni. Vai magistrs apmaina ir vertigaks par bakalura? Varbut, bet ko viens cilveks vispar isti saprot 18 g vecuma ;)
0
Jānis Jukna 16.09.2011. 12.04
Autore raksta: “Augstskolas līdz galam nenovērtē ārpus ES valstu studentu ieinteresētību studēt Latvijā. Piemēram, tādu postpadomju telpas valstu kā Ukraina, Gruzija u.c. studenti būtu ieinteresēti doties uz Latviju, jo tā ir ES valsts, tomēr ar mazākām izmaksām un “tuvāka”. Rodas jautājums, vai viņu dēļ Latvijas augstskolas būtu gatavas piedāvāt studiju kursus vai programmas krievu valodā? Arī citu ārpus ES valstu (Tuvie Austrumi, Vidusāzija) studenti ir ieinteresēti iegūt kvalitatīvu izglītību Eiropā, un Latvija ir pievilcīga valsts.”
Interese šādiem studentiem varētu būt gan. Tomēr augstākās izlītības krievu valodā iegūšanas iespējas Latvijā jāvērtē no integrācijas viedokļa. Šobrīd zināms motīvs citvalodīgajiem apgūt latviešu valodu ir tieši vēlme studēt augstskolā. Ja tās būtu tikpat viegli pieejamas krievu valodā, tad, protams, šis motivējošais faktors zustu.
1
+5
0
Atbildēt
@mario1 > Jānis Jukna 16.09.2011. 17.59
Aicinājums ieviest krievu valodu Latvijas augstskolās būtu vēl viens pamatīgs solis atpakaļ Latvijas rusifikācijas virzienā, Kremlis, protams, šo ideju visādi veicina,un interesanti, ka tai radušies rupori arī starp latviešiem.
0