Lielākās Rīgas slimnīcas pērn strādājušas ar peļņu

Kailie Lursoft dati ir šajā specifiskajā lietā jāinterpretē korektā gaismā.

Minētās slimnīcas faktiski pagājušajā gadā tika mērdētas, lai samazinātu veselības aprūpes kopējās izmaksas, neizdarot nekādas strukturālas pārmaiņas veselības finansēšanas un plānošanas sistēmā.

Rezultātā, ar piešķirto finansējumu slimnīcām pietiek līdzekļu darboties līdz septembrim/oktobrim. Pēc tam, sāk krāties parādi.

Un gada beigās, VM tomēr sameklē papildus līdzekļus, jo droši vien klusībā saprot, ka ar piešķirto finansējumu apkalpot reālo pacientu skaitu nav iespējams apkalpot.

Attiecīgi, slimnīcām gada beigās kasē iekrīt līdzekļi, kas attiecas uz jau teju pagājušo gadu, taču tos nav iespējams korekti apstrādāt līdz mirklim, kad beidzas finanšu gads.

Tā rezultātā, slimnīcām formāli fiksējas peļņa, lai arī faktiski ir zaudējumi.
===========================================

Tas, ko slimnīcas varēja esošajā sistēmā to, ko varēja esošām metodēm samazināt, ir samazināts. Turpmākai izmaksu samazināšanai jautājums ir jāskatās kopējās veselības sistēmas un finansēšanas sistēmas modelis.

Iesaku iepazīties arī ar http://www.ir.lv/2011/8/26/veselibas-sistemas-neprats-un-tuvredziba

Sudraba ložu nav. Sistēmas dalībniekiem ir jāsāk kopēja diskusija, gan slimnīcām, gan pacientu organizācijām, gan finansētājiem, kā sasniegt labāko iespejamo rezultātu par to naudu, cik viņas ir.

Monetāro sistēmu idiotisms vislabāk parādās, kad runa iet par skolām un slimnīcām.
Vai tiešām nav fundamentālas atšķirības starp slimnīcu, kas glābj cilvēku dzīvības un hedžfondu, kas pelna uz citu zaudējumiem?