Laikraksts: pēc Jēkabpils traģēdijas piedāvā uzlabot IeM tēlu

Šādas aktivitātes diemžēl rāda sabiedrības spriestspēju. Nu nez vai iebarosi gudram cilvēkam daudz muļķību. Kādu jau – jā, bet – gudrs cilvēks lasīs, interesēsies, analizēs, protams, ja nebūs viss viena alga.
Man pēc pieredzes ir ļoti pozitīva attieksme pret ugunsdzēsējiem/glābējiem un mūsu Kalnciema ielas policistiem – TĀ tam būtu jābūt!
Protams, tēla veidošana būs bizness, kam vajadzīgs, kam nē, bet – izvēle ir katra paša ziņā. Nenoliedzami, svarīgi ir tas, kā šo izvēli spēj pamatot, kas – diemžēl – LV faktiski nav vajadzīgs.

Mūrnieces sakarā man ir tikai viens jautājums, kur, vai vēl svarīgāk, kad vienotība pēc vecajām labajām lemberga iedibinātajām Latvijas politikas tradīcijām, viņu ieliks labi apmaksātā darbā? Droši vien uzreiz pēc 17. septembra, vai ne godīguma citadele?

Te nu mēs redzam kādi “ļauži” ikr pie lielas teikšanas šajā valstī. Man tas viss asocijējas ar pretīgumu un riebumu. Vai tiešām šo darboņu partijas biedri neredz ar kādiem biedriem viņiem ir darīšana? Nu kā lai balso par šādu partiju?

piedāvājums pozitīvai PR kampaņai par valsts līdzekļiem pēc Jēkabpils traģēdijas. Apskaužams cinisms. Nezinot un neiedziļinoties detaļās, vienkārši ir jocīgi, ka var būt tāds iekšlietu ministrs, kuram kādam nekauņam vispār ienāk prātā ko tādu piedāvāt, neriskējot uzreiz dabūt spērienu pa pēcpusi.
Es tikai domāju, vai tiem bildē smīkņājošajiem vispār rūpēja kas cits, izņemot pozitīvo tēlu. Tā vien gribas abiem mirdzošus nimbus virs galvām piezīmēt.

Nav īsti skaidrs, par ko ir šis raksts?

Jau labu laiku Latvijā esam pārņēmuši “labāko praksi” no Rietumiem, ka pārdevēji (preču ražotāji, pakalpojumu sniedzēji, jā, arī sabiedriskā labuma sniedzēji – valsts, pašvaldības un partijas) savas sabiedriskās attiecības, komunikāciju un īpaši reklāmu būvē uz sabiedrīskās domas ietekmēšanu sev vēlamajā virzienā (to saucam par smadzeņu skalošanu). Jo ir aprēķināts, ka lētāk ir ietekmēt sabiedrību akceptēt esošo produktu, nekā ieguldīt lielu naudu sava produkta reālā uzlabošanā.

Mēdiji nez kāpēc “cepas” par partijām un retu reizi par valsti un pašvaldībām. Nav dzirdēts, ka kāds uztrauktos par privāto biznesu (ja neskaita Konkurences uzraudzības padomes un PTAC aktivitātes, kas ir vairāk vērstas uz šīs problēmas seku, ne cēloņu likvidēšanu). Jāsaprot, ka tieši privātā biznesa vajadzībām ir tapusi šī “smadzeņu skalošanas” mācība un tās praktiskais pielietojums dzīvē.

Rakstā minētās aktivitātes ir PR biznesa ikdienas maize. Būtu muļķīgi ar šo “atklājumu” mēģināt piesiet lietu pāris personām. Protams, ka tā darīt nav labi. Bet ja nepatīk, tad būtu jācīnās ar šīs sērgas cēloņiem kopumā, nevis sekām vienā konkrētā izpausmē.