Pētījums: latvieši biežāk nekā eiropieši diskutē par politiku

Īpatnējs virsraksts– vai tad latvieši nav eiropieši?

Telegraf” jau intervēja vienu no “Vienotības” idejiskajiem vadoņiem, kas stādīts priekšā kā S. Kalnietes biroja vadītājs – Pēteri Viņķeli. Viņam vaicā: “Kā jūs iztēlojaties okupācijas atzīšanas scēnu?” P. Viņķelis atbild: “Tam nevajag būt tirgum: sak, jūs atzīsit okupāciju, bet mēs jums dosim vietas valdībā. Bet, ja visi kopā – visa politiskā klase – pateiktu, ka okupācija bija, bet deokupācijas nebūs, tā būtu normāla bāze priekš iespējamās sadarbības.”

Protams, par domājamu un praktisku sadarbību vajag domāt. Tomēr līdz tam jātiek galā ar deokupāciju, bet bez militārās puses deokupācija satur arī ideoloģisku deokupāciju, kas, mazākais, nav pabeigta..
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=323524:lvienotbar-norok-vstures-cius&Itemid=93
_________________________________
Jā.
Kā tad ar ideoloģisko deokupāciju?

Tās arī nebūs?

Varbūt tā?
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=323524:lvienotbar-norok-vstures-cius&Itemid=93

Vai tā?:
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=323677:latvij-oti-dertu-izsludint-moratoriju-vltju-muoan&catid=93:la-komentri&Itemid=295

Jā, latvieši daudz diskutē, bet… maz dara. Ar šo saskaros katru reizi, kad esmu laukos un runāju lauku radiem un draugiem – gandrīz katram ir savs viedoklis vai ideja, ko vajag darīt un kā. Taču, kad jautāju – ko esi izdarījis, lai kaut ko arī mainītu/ietekmētu, atbilde ir – ai, ko tad es… Šis piemērs, manuprāt, labi ilustrē kopējo nostāju. It kā idejas ir, apmierināti ar esošo nav, bet, kad ir jādara, tad “ai, ko tad es…”.
Arī pats priekš sevis esmu pieņēmis lēmumu, ka ir jābeidz “ļurināt” forumos, bet ir jāiesaistās un jādara. Ja mēs turpināsim kurnēt, anonīmi rakstīt komentārus internetā un atrast iemeslus (slinkums, ģimene, darbs, nepietiekami stabils finansiālais stāvoklis), kāpēc neiesaistīties valsts pārvaldes, t.sk. politiskajos procesos, tikmēr nekas arī nemainīsimies.
Jo plāšāks cilvēku skaits būs pārstāvēts partijas, jo vairāk varēsim ietekmēt politskos procesus. Ja partijās ir vien pārsimts cilvēku, kuri reizi četros gados savācas PR un reklāmas kampaņām un pēc tam, tikuši Saeimā, stāsta, ka pārstāv tautu, tad turpināsim vilties gan sevī, gan savā valstī. Mēs esam valsts un valsts esam mēs! Ir laiks to apliecināt arī dzīvē un iesaistīties valsts pārvaldes un politiskajos procesos, lai vairs nebūtu jāsūkstās par oligarhiem un murgainiem likumiem un nenormālu birokrātiju!

Es to biežumu attiecinātu uz latviešu ķengāšanās tieksmi. Latvieši vienmēr ir burkšējuši aiz stūra, tagad tam ir dota jauna izpausme- internets. Kas var būt vēl labāk, kā neidentificējot sevi, izgāzt žulti!
Paskatieties jebkuras citas valsts forumos, diskusijās. Tur tauta sevi ciena un rupjības neatļaujas. Pie mums ir otrādi – izlasot rakstu, pirmā reakcija ir -pirksti paši jau raksta ķengas – par autoru….

Virsraksts liek pasmaidīt… :) Citviet Eiropā cilvēki zina, kas IR politika. Latvijā 20 gados nekādas politikas nav, nav bijis un… kas zina, vai būs vai nē. Redz, arī “Ir” lokā ir sakarīgas diskusijas, BET – kolīdz… Es mēdzu lasīt gana rakstu daudzos portālos un diemžēl – pašam negribas atzīt, ka tā ir, bet tā ir – visagresīvākie un skarbākie [labā nozīmē] komentētāji arī vis…vairāk baidās no pārmaiņām, reformām, revolūcijām utt. Nospļaudītu sienu tikai nomazgāt, ne pārkrāsot. Cauru zeķi lāpīt un mazgāt, lai ielāps lielāks par zeķi utt. DAUDZ kas ir slikti, bet nu tās pārmaiņas… nu tā..
To pašu taču pierāda arī mīļās partijas – VISU darīsim, bet uz vecajiem pamatiem… Bet – ja pamati brūk?