Vētra pret principu “nauda seko studentam”

1. nauda jau seko studentam…uz ārzemēm. Paskatieties uz IZM Studiju Fonda izsniegto kredītu skaitu.
2. Augstskolas pašas par sevi reģionus ‘neglābs’
3. To, ko 12.klases absolveni grib mācīties, nosaka jau viduskolas pieredze, tādēļ, stratēģiskie plāni laicīgi jāivieš pamatskolas un viduskolas līmenī. Pretējā gadījumā ieguldīt augstkolas ‘infrastruktūra’, ir tas pats kas brašās slimnīcas izmirstošās pilsētās

Racionāls grauds ir abiem viedokļiem, tāpēc svarīgi 7x nomērīt un pieņemt Zālamana lēmumu. Svarīgi arī saglabāt esošo infrastruktūru (to modernizējot), kvalificētus kadrus (nodrošinot konkurenci) it īpaši dārgajās un materiālietilpīgajās nozarēs, kuras saistītas ar valsts stratēģiskajiem attīstības plāniem (ražošanas attīstību, inženierzinātnēm, jaunām tehnoloģijām u.tt.). Arī kultūra, māksla (dizains, radošās industrijas) var būt starp atbalstāmajām, jo tās ietver sevī milzīgu komerciālo potenciālu, iespējams, ka pēc 5 gadiem Eiropā/Pasaulē runās ne tikai par itāļu un somu dizainu/arhitektūru, bet arī par latviešu dizainu, līdzīgi kā par mūsu operdziedātājiem/ām jau šodien! Saglabājot tikai principu “nauda seko stud.”, šajos apstākļos pastāv risks, ka liela daļa izvēlēsies lētāko un vieglāk atmaksājamo, bet vai vienmēr valstij perspektīvā nepieciešamāko? Jābūt skaidrām valsts prioritātēm un mērķtiecīgai atbalsta politikai, kā arī efektīvi un tālredzīgi jāizmanto ES Struktūrfondu piedāvātās iespējas! Vienlaikus piekrītu, ka augstākajā izglītībā nepieciešamas nopietnas reformas (augstsk.tīkls, administrēšana, saturs, inovācijas…, saikne ar ražošanu u.t.t.), bet lēmums nedrīkst būt sasteigts vai “politiski angažēts”, kā, piem., LU rektora apstiprināšana… Vēlu veiksmi optimālākā modeļa atrašanā!

Augstākās izglītības sistēmas vienīgais mērķis ir nodrošināt vienādas iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību un nodrošināt atbilstošu infrastruktūru, lai tas būtu ilgtspējīgs pasākums. Sistēma un finansējuma modelis, kas to nodrošina vislabāk, ir attiecīgi vēlamāks par kaut kādu status quo. Izglītības sistēmas pasūtītājs un patērētājs ir students, kas pērk savu nākotni, nevis izglītības iestādes personāls. Žēl, ka šis personāls nereti ir tik ļoti atkarīgs no esošās sistēmas, ka nevar pieņemt lēmumu par labu izglītotas nācijas nākotnei, neietekmējoties no savām personīgajām problēmām.

Izlasot Vētras kungu prātuļojumu man rodas divas domas – vai nu Vētras kungs uzskata cilvēkus (studentus) par domāt un lemt nespējīgiem radījumiem, kur nav spējīgi izvēlēties sev labāko, vai nu viņš aizstāv “cunftes brāļus”, kuru postpadomju ierastās “siltās” vietiņas var izčabēt reālos konkurences apstākļos?
Ja runājam par infrastruktūras ietilpīgām zinātnēm, tad tur, protams, ir nepieciešams rast risinājumu, lai būtu ilgtspējīga šo jomu attīstība. Šīm studiju programmām būtu jāiet roku rokā ar valsts stratēģisko plānu – kas tad īsti ir tas, ko vēlamies panākt un sasniegt? Absurdi ir tas, ka tas līdz šim vēl nav noticis.
Ja par tādām lietām, kā māksla un citas tamlīdzīgas lietas – šeit būšu diezgan radikāls: manā izpratnē māksla ir ļoti subjektīvs jēdziens un mainoties paaudzēm mainās izpratnes, kas ir māksla. Līdz ar to, es to uztvertu tā kā hobija līmenī, kurš maskējoties aiz tādiem vārdiem kā sabiedrības kultūras līmenis un garīgums patērē neadekvāti daudz līdzekļu ļoti šauram cilvēku lokam. Pieļauju, ka nav daudz cilvēku, kuri zina tādus vārdu kā Brekte, Ivanovs, Iltnere, utt. Attiecīgi, ja cilvēks ir talantīgs un vēlas sevi realizēt ar mākslu – uz priekšu, bet ar pēc iespējas mazāku nodokļu maksātāju naudas izmantošanu.
Nauda seko studentam šo varētu atrisināt. Tieši tāpat, kā ar bērnudārziem – labi, ka mums izdevās pārliecināt RD vadību, ka soļi “nauda seko bērnam” virzienā ir pareizākais risinājums, un jau no vakardienas privātiem ir pieejams līdzfinansējums Ls 93 apmērā.

Tipiska savējo čomu interešu aizstāvēšana. Skaidra lieta, ka Ķīļa un Vj. Dombrovska piedāvātais modelis pamatīgi iedragās dažu augstskolu budžetu. Nāksies domāt, kā piesaistīt studentu ne tikai ar budžeta vietu, bet arī ar kvalitāti.
Un mans personīgais novērojums. Tā saucamās reģionālās augstskolas bieži vien “uzražo” daudz kvalitātīvāku “produktu” nekā Rīgas augstskolas. ;)

Domāju, ka tiem, kas nav spējuši neko darīt, lai sakārtotu augstāko izglītību Latvijā, šoreiz lai paklusē. Vētra pie augstākās izglītības ir jau kopš neatkarības pirmssākumiem un ir līdzvainīgs pie augstākās izglītības zemās kvalitātes.

Un nevajag melst par to, ka reģionālās augstskolas izmirs – piem. Ventspilī un Valmierā ir dažas programmas, kas ir labākas par LU programmām. LLU piedāvā lauksaimniecības studijas. Liepājas pedagoģijas programmas ir labākas nekā Rīgā.