Eksperts: Jāturpina strādāt pie budžeta izdevumu mazināšanas

Faktiski piepildījās aizdomas, ka, pēc pagājušā gada 2. oktobra, visas ievēlētās partijas Saeimā saka vienā balsī – mēs solījām, taču mēs nedrīkstam tautai dot tādas pat tiesības, kādas ir citiem eiropiešiem.
Mums visiem jāzina, ka arī ārkārtas Saeimas rezultāti nevienu neapmierinās.
Kāpēc? Tāpēc, ka pagājušās Saeimas vēlēšanās puse tautas (48%) uz vēlēšanām neaizgāja un ar savu klusēšanu piekrita, lai pie varas paliek visi līdzšinējie vecie zagļi un vairo postu arī turpmāk. Vai tagad būs savādāk? Taču viens ir skaidrs, ka tik liela “pagrīde” agri vai vēlu izsauks sociālu sprādzienu. Ja šie vēlētāji atnāktu uz vēlēšanām un nobalsotu par konkrētiem cilvēkiem, tad tie cilvēki iegūs Saeimā 51 balsi un līdz ar to veidos arī valdību. Ar laiku, protams, lielas pārmaiņas notiks.

Drīzāk būtu jādomā nevis par izdevumu cirpšanu kā tādu, bet gan par budžeta deficīta samazināšanu caur ieņēmumu palielināšanu. Tās ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Uz to ir jākoncentrējas. Bet SVF jau nevēlas paļauties, ka mums te kaut kas strauji attīstīsies – priekš viņiem svarīgi “tūlīt un uz vietas” – mehāniski nogriezt un vienlaicīgi pacelt nodokļus. Tas viņuprāt ir “ilgtspējīgi”. A stāstus kā valdība, piemēram, nu tik ķersies klāt ēnu ekonomikas apkarošanai viņi nevēlas dzirdēt, jo solītais maciņā var arī nekrist. Bet SVF vajag stingras garantijas, bet nevis solījumus, kuriem ir liels risks (un ne tikai no mums atkarīgs), ka tie tiks īstenoti.

Nu nevajadzētu jau nu katram, kurš kaut ko spēj izdvest ārā, piedēvēt eksperta statusu. Vajadzība samazināt budžeta izdevumus – tā ir tikai puspatiesība. Otra patiesības puse ir – jāpalielina ieņēmumi. Normālās valstīs centrālās bankas veic tādu politiku, kas arī veicina attīstību, ne tikai sēž uz ierobežojumiem, lai nepieļautu regresu. Ar to arī atšķiras eksperts no diletanta – sakot A, pasaka arī B, ja tas piedien pie lietas.