Tautas vēlēts prezidents?
Saistītie raksti
Ārpolitika /
5. jūnijs
Komforta zonā
Ārpolitika /
30. maijs
Īsi par EP. Kas valda Eiropas Parlamentā?
Radars /
29. maijs
Radars pasaulē
Aktuāli /
26. jūnijs 2023
“Šķiltavas” specizlaidums festivālā LAMPA: Prezidents, žurnālisti un tauta
Komentāri (34)
Inese Antāne 01.06.2011. 23.07
Liepiņa viedoklis izriet no esošiem vēlēšanu (blēdīšanas) likumiem. Ar tiem visi ceļi kaisīti ar banknotēm. Un kauns iet balsot, tādēļ daudzi vēlēšanās nepiedalās. Bet, vai likumus mainīt nedrīkst? NEDRĪKST!!! To drīkst tikai varas spice! Īsts feodālisms! Politika daudz enerģijas patērē. Vai dzērājiem to vajag?
0
bebiekste 01.06.2011. 15.02
“Vēlēšanas maksā dārgi.”
Tāda nu ir demokrātijas cena. Kaut gan aizkulišu tirgus arī maksā dārgi.
Ai, vispār raksts izteikti vienos vārtos. Par analīzi to nosaukt nevar. Pieņēmumi un interpretācijas.
0
Marija 01.06.2011. 09.59
>cien.autoram.
“Bet kā būtu ar tautas vēlētu prezidentu? Vēlēšanas maksā dārgi…”
Jūsu raksts un analīze balstās uz vecu, diemžēl Latvijā vēl dominējošu iecirkņu vēlēšanu sistēmu analogā versijā.
Laiks nestāv uz vietas, un e pakalpojumi, t.sk. balsošana internetā nav aiz kalniem – tāpēc izmaksu jautājuma akcentēšanu uzskatu par vecmodīgu populismu.
Otrkārt – par kandidātiem.
Protams, ja nopirkti polittehnologi tautai centīsies iesmērēt komponistus, dzejniekus, sportistus, vai vienkāŗši labus cilvēkus, šāds pasākums rezultēsies ar to pašu, kas vienmēr, kad pie darba ķeras politķēķa pavāri tipa stendzenieki, liepnieki, bendiki.
Ir vajadzīgi skaidri mērķi un kandidātu diskusijas tiešraidē par to sasniegšanas ceļiem.
1
modriss > Marija 01.06.2011. 13.03
“.. e pakalpojumi, t.sk. balsošana internetā nav aiz kalniem”
————————————————————
Atceroties kaut vai incidentus ar pietiekami elementāro tautas skaitīšanu, tad ir gan aiz kalniem :))
Turklāt nevis LR speciālistu tehnisko lietu nezinānāšanas vai iedzīvotāju e pakalpojumu lietošanas neprasmju dēļ, bet gan pateicoties pastāvošajam domāšanas stereotipiem, kas darbojas pēc scenārija: jaunieviesums->jebkāda kļūme->plaša rezonanse masu mēdijos->jaunieviesuma nonivilēšana (iespējams arī tālāka neizmantošana) un kaimiņvalstu sasniegumu apbrīnošana…
0
harijs_m 01.06.2011. 08.01
Prezidents Latvijā vienmēr ir bijis un būs kompromisa figūra. Vai tautas vēlēta prezidenta gadījumā būs citādi? Iespējams, bet pieaug arī riski. Drīzāk būtu jāatsakās no deputātu aizklāta balsojuma, jo vēlētājiem ir tiesības zināt, kā tik svarīgā jautājumā ir balsojis katrs no tautas priekšstāvjiem.
0
Aivars Krauklis 31.05.2011. 21.04
Nu simta sev pieņemamu vairākumu savēlēt nemākam, tagad ņemsim un ievēlēsim vienu – saulvedi, nu to, ar harizmu divu dibenu augstumā. (Kampaņu finansēs Mauritānijas/Maskavas ofšors “Rekwen end Juniteiz Ltd”)
0
mary75 31.05.2011. 20.59
Labs raksts.
Ja nevaram ievēlēt normālu Saeimu, kāpēc varēsim normālu prezidentu?
6
bekijja > mary75 31.05.2011. 21.53
Ja skolens nespej apgut algebru, vai tapec liegt vinam macities ari geometriju? Aizliegt vispar iet skola? Kada ir atskiribas starp demokratijas un sabiedriskas lidzdalibas macibu procesu un jebkuru citu macibu procesu? Neradot iespejas un netrenejot iemanas gruti ko iemacities.
0
modriss > mary75 01.06.2011. 10.15
Sorry, ja parastā izvēle ir starp ļauno X, nedaudz mazāk ļauno Y un gandrīz tikpat ļauno Z, kuri pēc nokļūšanas galapunktā darbojas faktiski identiski, tad diez vai var runāt par izvēles kā tādas esamību.
Sleepwalker,
ja mācību procesā ir pietiekami daudz ir atkarīgs no paša skolnieka individuālās uzcītības un piepūles, tad demokrātijas spēlēs lielāka nozīme ir vienādi domājošo kvantitātei, kas krietni mazina individuālo mācību nozīmību.
0
bekijja > mary75 01.06.2011. 10.34
Maxss – vai tad kvantitate nerodas, saliekot kopa atseviskus individus? Kas tikai norada, cik svariga loma ir katram no mums – izglitot sevi, savus radus, draugus, kolegus. Bet kada jega ir izglitoties un, piemeram, apspriest prezidentu kandidaturas, ja man nav pilnigi nekadas ietekmes vina ievelesana? Paklausoties pie varas esosos ari vinu attieksme ir – Saeimu ievelejat, tagad muti ciet un staviet pie ratiem. Un tikai tad, kad pasiem zeme svilst zem kajam, tad sie nak klaja ar uzsaukumiem, aicinajumiem uz masu protesta akcijam. Sabiedribas lidzdalibai ir iespeja klut kvalitativai tikai tad, ja ta klus par ikdienas praksi. Mums diemzel nav tadu tradiciju, ka UK, kur no valsts lidzekliem ilgus gadus atbalstitas sabiedriskas organizacijas un vieteja lidzdaliba sabiedriskos procesos. Nav ari Skandinavijas tradiciju, kur lidzdaliba ikviena nozimigaka pasvaldibas, ciema, skolas, uznemuma lemuma pienemsana tiek uzskatita gandriz vai par pienakumu. Ko darit, lai Latvijas veletaju un sabiedribu izglitotu? (atgadinot, ka cilveks macas tikai caur savu personisko pieredzi un kludam)
0
modriss > mary75 01.06.2011. 12.48
Sleepwalker,
jā protams rodas, bet ir dīvains fenomens, kad kvantitāte sasniedz zināmu kritisko masu, tad indivīda uzvedība radikāli mainās un pēc tam paši īsti nespēj izskaidrot kālab tobrīd rīkojušies tā un nevis citādi. Bet nu tas jau iz masu psiholoģijas lauciņa…
Bez tam problēma jau nav tikai sabiedrības neizglītotībā. Drīzāk problēma ir varas attieksmē pret šo sabiedrību veidojošajiem indivīdiem, kurus dažbrīd uztver kā uzmācīgi sīcošus odus… Pilnīgi precīzi noformulēji valdošo attieksmi – “..ievelejāt, tagad muti ciet un staviet pie ratiem..” Vēl tikai piemirsi pieminēt tradicionālo palamāšanu par muļķa tautu, kas neprot izvēlēties “īsteni pareizos”. Bet problēmas jau ir citā – piedāvājumā, kur vārdi(solījumi) nesaskan ar darbiem. Vai tad tas viss lielā mērā neietekmē pasivitātes veidošanos?
Domāju, ka iepriekšminētā problēma parādītos arī tautas vēlēta prezidenta gadījumā.
Iedomājies, ka pamodelējam šādu fantastisku situāciju – rītdien jāiet vēlēt prezidents, bet būtu izvirzīti nevis pašreizējie, bet gan jaukā trijotne – Lembergs, Šķēle, Šlesers. Visi trīs izvirzīti demokrātiski “pēc tautas vēlmes”, “godājami”, iepriekš centīgi propogandējuši un aizstāvējuši savu viedokli par “valsts attīstību”. Ko tādā situācijā Tu darītu? Par kuru vēlētu, jo kaut kurš taču ir jāievēl?:)) Vai vēl arvien aizstāvētu pašreizējo viedokli par vēlēta prezidenta institūcijas nepieciešamību?
0
bekijja > mary75 01.06.2011. 12.58
Maxss, tas scenarijs ir parak hipotetisks. Tehnologija jau te netiek apspriesta – ka kandidati tiktu izvirziti? Ja sada iespeja butu ikvienam, ticu, ka Jurmalas aizsardzibas biedriba, Juristu biedriba, dazadas citas sabiedriskas organizacijas (kaut vai Delna) spetu izvirzit kvalitativu kandidatu. Papildus, protams, ir jaatrisina vel dazas tehnokratiskas lietas – ar steigu jaievies e-balsosana un jasakarto partiju finansesanas un prieksvelesanu agitacijas lietas. Ja tiktu ieviesta e-balsosana, tiktu atvieglota ari kandidatu izvirzasana no tautas un nepieciesama atbalsta savaksana siem kandidatiem.
0
modriss > mary75 01.06.2011. 13.18
Sleepwalker,
laikam jau labi, ka vēl tici, ka tas iespējams…
Scenārijs protams hipotētisks un pārspīlēts piedāvātajā kombinācijā, bet, ja prezidentam būs lielākas pilnvaras, tad pieaugs arī šīs valsts “vareno” ieinteresētība un nebrīnīšos, ka kādā brīdī kāds no viņiem būs prezidenta kandidātos… Lai gan tiem labāk piestāvētu strīpains ietērps un tāds pat iedegums…
Par e balsošanu jau izteicos zemāk…
0
gundega_heiberga 31.05.2011. 18.47
Izsmeļoša analīze. Raksts pelnījis lielāku tirāžu.
0
bekijja 31.05.2011. 18.27
Ari Valdis Liepins, skiet, uzskata, ka tauta ir mulki un neko nejedz. Ja ta turpinasiet domat, gudraks neviens nepaliks. Kaut ko iemacities var tikai darot pasiem. Skiet, mums tiesam visvairak pietrukst dzivesgudru skolotaju!
2
domburiene > bekijja 31.05.2011. 22.02
Sveiks, mēnesserdzīgais! Nekādā gadījumā nedomāju, ka tauta ir mulķe, bet gan sistēma, ko lieliski māk izmantot politmanipulētāji, ir tāda, kas šo gudrību iegrožo. Pat gudru cilvēku var apmulķot reizi četros gados. Jūs naivi domājiet, ka oligarhi nepiedalīsies, ja tauta vēlēs prezidentu. Tauta taču arī ievēl Saeimu.
0
bekijja > bekijja 31.05.2011. 22.09
Neredzu atskiribu starp to, vai tie ietekmigie ietekme simtu Saeima sedoso vai miljonu no ielas. Gluzi otradi – miljonu no ielas teoretiski ir daudz grutak ietekmet.
Kadam brinumam gan, Jusuprat, butu janotiek, lai tautai sadas tiesibas varetu uzticet? Jeb tauta tadas nav pelnijusi vispar.
0
bekijja 31.05.2011. 18.24
Gruti piekrist autoram. Netiek minets, manuprat, svarigakais iemesls – ta ir iespeja vel vienu lemumu nodot tautas izlemsanai. Paslaik Latvija tauta lemumu pienemsana tiek iesaistita marginali. Pat ne reizi gada tai ir tiesibas izteikt savu viedokli un pienemt lemumu par svarigiem jautajumiem. Lidz ar ko – nav iespeju macities, kludities, uznemties atbildibu. Tas nepalidz tautai nobriest, tas nepalidz izveidoties patiesai tautas varai.
Autors vaica: Vai tautas vēlēts prezidents būtu politiski neatkarīgāks, neitrālāks un lielāks tautas interešu aizstāvis? Pirmais, ko varam konstatēt ir, ka līdzšinējie trīs prezidenti pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ir izrādījušies politiski neatkarīgi un neitrāli, ir aizstāvējuši tautas intereses, par spīti politiskajiem spiedieniem, kas pret viņiem bija vērsti. Liekas, ka no šī viedokļa nekādas maiņas prezidenta ievēlēšanas kārtībā nav nepieciešamas.
Cik kvalitativus prezidenta kandidatus ir iespejams izraudzities pie esosas sistemas? tautas veleta prezidenta instituts dotu iespeju cilvekiem ar tiru sirdsapzinu uznakt uz politiskas skatuves. Pie esosas sistemas kandidatu izvirzisana ir atkariga no oligarhu labvelibas. Gan Vaira, gan Valdis savus pirmos terminus vadija piesardzigi, baidoties no savu “ieveletaju” vertejuma. (Par Ulmana labajiem darbiem nenemos spriest.) Vai esam tik pacietigi, lai laiku sviestu zeme?
2
buchamona > bekijja 31.05.2011. 18.27
Tulīt tautai būs iespēja gan mācīties, gan kļūdīties – divas reizes pēc kārtas, droši vien. Paskatīsimies, kas no tā visa iznāks :)
0
bekijja > bekijja 31.05.2011. 18.31
Kaut ko iemacities var tikai pasam darot, kludoties, kludas labojot. Nebus iespeju darit, nebus macibu procesa un izaugsmes. Trenejot kadu iemanu reizi divos gados, to nevar apgut. Sis vasaras procesi ir tikai unikals iznemums.
0
oktaavs 31.05.2011. 18.22
Nevajag sevi mānīt. Lielākā daļa tautas vēlētā prezidenta gribošo alkst pēc “stingrās rokas” un “saimnieka”, vai vienkārši – pēc diktatora. Amata kandidātus aptuveni jau nojaušam.
Satversme nemaz nav slikta. Vienkārši vajag ievērot to, kas tur rakstīts. Kad būs viens likums un viena taisnība visiem, tad parunāsim, vai ir vērts mainīt konstitūciju.
0
marčiks 31.05.2011. 18.10
Nevaru piekrist. Nav, protams, uz karstām pēdām jāīsteno viss, ko “tauta grib”, taču, ja ilgstoši 80% un vairāk pilsoņu vēlas sev tiesības vēlēt prezidentu, tad nav iemesla viņiem tās nedot. Nedomāju, ka nāvessodam būtu tik liels atbalsts, turklāt tas būtu pretrunā ar ES pamatprincipiem un normatīvajiem aktiem. Arī Saeimā valdošajai koalīcijai gandrīz nekad nav tautas vairākuma atbalsta autora izpratnē, bet tāpēc taču neatcelsim Saeimas vēlēšanas, kurās turklāt arī daudz nosaka nauda.
Lietuvā tauta ir nopietni nokļūdījusies tikai vienā gadījumā – ar Paksu (un pat tad lieliski nostrādāja konstitūcijā paredzētais atlaišanas mehānisms); Brazauskam, Adamkus un Grībauskaitei nav nekādas vainas. Varētu nosaukt vairākus valstu piemērus, kur ļaudis ir visnotaļ apmierināti ar pašu demokrātiski vēlētajiem prezidentiem. Domāju, Latvijā drīzāk nejaušības pēc mums ar prezidentiem ir puslīdz paveicies. Ja Zatlers sestdien nebūtu izdarījis TO, esmu drošs, ka mēs pilī dabūtu Bērziņu. Arī tagad nevar droši zināt, ar ko viss beigsies.
Mans galvenais arguments tautas vēlētam prezidentam ir – izbeigt klajo ņirgāšanos par šo procesu un prezidenta institūciju kā tādu, ko Saeimā ievēlētās partijas dara ik pēc četriem gadiem atkal un atkal. Tautas vēlēta prezidenta gadījumā arī būtu daudz populisma, bet tas tomēr būtu citādāk. Ir vienkārši jāsaprot atšķirība starp demokrātiski ievēlētu Valsts prezidentu un Vadoni, kas visus apvienos un pabaros.
Kas attiecas uz piedāvātajām esošās kārtības “spēles noteikumu” izmaiņām – lielākam laika periodam starp kandidātu nominēšanas termiņu un balsošanu piekrītu, atklātībai arī. Publiskas debates jau tagad ir. Nav saprotams, kāpēc autors vēlas 6. un 7., jo tas ļauj ievēlēt Valsts prezidentu arī, teiksim, 30 deputātiem, kas man nešķiet pieņemami. Viens priekšlikums, kas, manuprāt, varētu uzlabot esošo kārtību, ja nu tomēr tiesības netiek nodotas tautai – Valsts prezidenta vēlēšanas vienmēr rīkot pāris mēnešus, nevis trīsarpus gadus pirms Saeimas vēlēšanām.
1
domburiene > marčiks 31.05.2011. 22.22
Lūdzu paskaidrojiet kā un kādēļ izbeigsies ņirgāšanās, ja “tauta” vēlēs prezidentu. Iesaku vairākumu konstatēt no par un pret balsu kopskaitu, lai izbeigtos gļēvā slēpšanās aiz atturēšanās un nebalsošanas fasādēm. Ja nav viedokļa, kādēļ tādas balsis vispār ņemt vērā? Vēl sliktāk – kādēļ tās faktiski pieskaitīt pret balsīm? Vai tas nav kāds atlikums no padomju laikiem? Iznāk tā, ka ir virena iespēja balsot par, bet trīs balsot pret. Brīnišķīgi! Varētu “atturībnieks” un nebalsotājus sadalīt uz pusēm – pusi pieskaitīt par un pusi pret. Tas būtu godīgāki. Tad sanāktu maģiskais 50+1, bet tie 30 par un pret balsotāji tāpat būs noteicēji.
0
Una Grinberga 31.05.2011. 17.48
Autors skaidri pierāda, ka esošai sistēmai nav ne vainas, bet diemžēl Satversmes interpretācija ir pakārtota savtīgiem partiju mērķiem, ka sabiedrībai liekas, ka sistēma de iure ir greiza, bet patiesība de iure viss ir kārtībā – mums tiek maldīgi demosntrēta sistēmas praktiskā puse!
0
buchamona 31.05.2011. 17.24
Izlasīju virsrakstu un nodomāju – sākas jau :)) Bet nē, beidzot ļoti precīzi noargumentēts raksts, par to, ka tas ir vnk mīts – tautas vēlēts prezidents, kurš nāks un beidzot ieviesīs kārtību. Saeimas vēlēšanās pašiem vēlētājiem tas ir jādara – jāievieš šī ilgi gaidītā kārtība. Ar galvu jāsāk beidzot domāt :)
0
Vaira Tempele 31.05.2011. 17.22
Labi argumenteeta analiize. Piekriitu visam!
0
Igors Daņiļēvičs 31.05.2011. 17.19
Valdi Liepiņu uzskatu par vienu no labākajiem Satversmes gara izpratējiem. Ja Latvijā pēdējā laikā ir notikušas kādas izmaiņas politiskajā sistēma uz labāko, patieso demokrātisko pusi, tad tas ir lielā mērā viņa nopelns.
0