Andris Bērziņš: Ja nejustu jēgu, neuzņemtos šo gaļasmašīnu

Šim nespējīgajam pensionāra kungam vajadzēja sēdēt mājās un priecāties par 90-ajos “godīgi” sarausto mantu…

tas ka jāsamazina nodokļi un valsts aparāts ir tiesa, bet ja aparāts nevēlas samazināties, tad viņam jāspēj piedzīt reparācijas no lielvarām, kas staigā pāri un kas palīdz staigāt pāri (puiciskais variants – padomāt par parāda neatdošanasspēju), un jādabon atpakaļ aizmukušie

Domas jau sakarīgas,bet nav garantijas ka viņš neies savu draugu pavadā,kas viņu izvirza.Pašreizējie notikumi liecina,ka lapseņu pūznis ir iztraucēts.Arī ZZS rindās nav monolīta.Slātavas virsaiša apvainošanās,Silenieka likloči ar brīvostas lietu tam apliecinājums.Vēl maizes tēva liktenis neskairs.Nez vai līdzēs joki par balto haizivi.Ka beigās vispār nepazūd nezināmā virzienā.Tāpēc jau cenšanās par katru cenu ielikt savējo,ja kas pastieptu palīdzīgu roku.

1)”Es nekaunos ne par ko, ko esmu izdarījis, priecājos, ka man tā iespēja bija, izmantoju to savā labākajā vēlmē un atdodot sevi visu.” – rezultātā mēs esam tādā valstī, kādu Bērziņš un pārējie kampēji ir izveidojuši. Par Bērziņa aktīvu dalību kampēju brālībā labs apraksts ir Lapsas portālā. Igaunijā bijušos komunistus, čekistus un kampējus nelaida pie teikšanas, tādēļ Igaunija visos rādītājos mums priekšā (izņemot valsts izzagšanu).
2)”Visu laiku esmu bijis tai konservatīvajā pusē, jo … bankā visi ārpasaules nelabumi lika būt ļoti piesardzīgam.” – daudz netrūka, ka viņa “piesardzīgā” sadarbība ar krieviju beidzās ar bankas krahu 1998. g. krievijas krīzes laikā.
3) Šī intervija parādīja, ka Bērziņš pat nespēj precīzi un pārliecinoši noformulēt un izteikt savas domas, viss aptuveni un apmēram. Tādu “nācijas līderi” mums nevajag.

Daudz domas likās sakarīgas, bet ļoti nepatika daudzie (…)! Tas nozīmē, ka arī kā prezidents pret tautu turpinās līdzīgi, ar lielu cenzūru, attiekties:(

Gadījumā,ja notiks tā, ka suverēnais parlaments ievēlēs Bērziņu – mums būs ne vien premjers “Lācītis” , bet arī prezidents “Pelēcītis”
Uz brīdi.

Ņemot verā cik Bērziņš vēlās iesaistīties Latvijas ekonomiskos jautājumos, varbūt IR bija viņam jājautā tieši kādus likuma projektus viņš parredza iesniegt Saeimai, t.i., kā viņš izmantos Satversmes 47. pantu: “Valsts Prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesība.” Līdz šim ar retiem izņēmumiem, LV prezidenti ir turējušies pie Satversmes 41. panta definīciju: “Valsts Prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu.” Acīmredzot Bērziņam ir velmes izmantot 47. pantu. Bet kā?

Pirmo reizi redzu, ka intervijā ar tik augstam amatam izvirzītu kandidātu vairāku svarīgu atbilžu vietā ir (…). Izskatās, ka tāda būs arī Bērziņa prezidentūra – īsi raksturojuma ar (…). Nu ko, Latvijas politikas “evolūcija” turpinās.

Nav jau runa par to, ka Bērziņš būtu noziedznieks vai pilnīgs nejēga. Vienkārši skaidrs, ka viņš ir klaji nepiemērots prezidenta amatam. Ja tas, ka cilvēks nav apsūdzēts noziegumos, kaut ko saprot no tautsaimniecības un viņam ir dažas idejas par to, kas valstī būtu darāms savādāk, ir pietiekams iemesls viņu ievēlēt par Valsts prezidentu, tad nezinu, vai iespējams degradēties daudz tālāk.

Kas attiecas uz (visnotaļ bēdīgo) izvēli starp abiem kandidātiem, tad Bērziņš nav ne kompetentāks (pat ekonomikā, par ārlietām, konstitucionālajām tiesībām utt. nemaz nerunājot), ne politikā vairāk pieredzējis, ne tautā populārāks, ne neatkarīgāks, ne harizmātiskāks par Zatleru. Ir pat otrādi. Mani tiešām interesē, kā Bērziņa atbalstītāji pamatos, kāpēc dod priekšroku tieši viņam, jo sevišķi tie, kas pārmeta Zatleram starptautiskas autoritātes un “nācijas līdera” spēju trūkumu. Lai gan lielos vilcienos viss jau tāpat skaidrs – priekšspēle jaunai valdībai ar SC un Lemberga varas tālāka nostiprināšana.

Rezumējot – lai dzīvo senilisms, Prezidents Nulle un Latvijas karalis Aivars I.

Dombura diskusijā Zatlers labi pateica – Bērziņam kā Saeimas komisijas vadītājam ir lielākas iespējas darboties ekonomikā nekā esot prezidenta amatā. Vispār Bērziņš radīja iespaidu, ka viņa misija ir tikai traucēt Zatleram saglabāt prezidentūru uz otru termiņu, nevis pašam kļūt par prezidentu.

Bērziņam gaļasmašīna,Sudrabai tagad tik grūti,bet par Prezidentu varētu jau gan,KO TA LIENAT to Valstiņu vadīt,tagad,kad vairs nebūs kam griezt un ko griezt?:D

“Esmu 60 gadus valstij nostrādājis, kāpēc man kaunēties, ka tā[pensija] man par kādu lielāka? ”
Interesanti gan, kā Bērziņam 66 gadu vecumā ir izdevies nostrādāt 60 gadus valstij, kā viņš pats izsakās!
Meli un atkal meli, nemaz nerunājot, kā viņš stāsta par savu ģimeni, kura it kā viņam svarīga valsts mērogā! nekas vairāk kā prasts uzdzīvotājs, ja jau ir 6 gadus vecs bērns, bet nav sakārtojis papīrus ar pašreizējo “draudzeni”. Vai tāds padzīvojis vecis var kandidēt par prezidentu, ja nav piemērs mūsu valstij ar sakārtotu ģimenes dzīvi? Skumji,un arvien bēdēgāki prezidenti tiek piemesti latvijai. veci pensionāri ar mazgadīgiem bērniem un nenokārtotu ģimenes dzīvi. Slikts piemērs demogrāfijai. Šķēle, kur skaties lasot savas lekcijas, ja balsosi par Bērziņu no Valmieras grupas.

No intervijas par Bērziņu var saprast sekojošas pamatlietas:
1) Bērziņš katrā atbildē piemin Augstāko Padomi – tātad neko nozīmīgāku Latvijas labā viņš nav darījis un neko nezina par pēdējiem 20 gadiem Latvijas politikā un sabiedrībā
2) Cilvēks neinteresējas par to, kas notiek apkārt un pat nepārzina elementārus notikumus iekšzemē un ārvalstīs un par tiem nav sava viedokļa
3) Deputātam, kurš darbojas tautsaimniecības komisijā, nav pat konkrētas idejas, kādus risinājumus nepieciešams ieviest Latvijas ekonomikā, kas vērsti uz attīstību un izaugsmi

P.S. Katrā medijā stāstīt par to, ka Unibankas akcionāri atlaida viņu par bezdarbību un pasivitāti, ir visai smieklīgi un neko labu neliecina. Saeima nevar tik vienkārši atlaist prezidentu, ja konstatē, ka tas tik “guļ aizkrāsnē”.

Atbildes uz jautājumiem ir tikai faktu konstatācija. Šķiet, ka jautātājs gribēja dzidēt, ko darīt.

Bērziņa kandidatūras aizstāvji uzsver viņa pieredzi ekonomikā, viņš pats arī, vārdu sakot “hojaistveņņiks” :) Tas viss ir labi,tomēr- ņemot vērā mūsu valsts Satversmi un arī specifisko situāciju Krievijas pierobežā, LR prezidentam šķiet vairāk piederas tādi jautājumi, kā valsts valoda,pilsonība, attieksme pret LR okupācijas faktu ar visām no tā izrietošajām sekām ārpolitikā. Jautājums ir – pēc tam, kad Bērziņš iesēdīsies prezidenta pilī, par ko viņš kļūs? Par “tiltu” :) starp Austrumiem un Rietumiem, jeb viņš būs garants mūsu turpmākajai integrācijai Rietumu virzienā? Šie ir jautājumi,kurus kā pirmos Bērziņam uzdod krievu auditorija, tieši par to, vēlas ar viņu runāt krievu žurnālisti. Un līdzšinējās atbildes, kuras ir izdevies dzirdēt, mani ļoti nepārliecina.
Par LR saimniecību :) – kā Bērziņš komentē Lemberga un arī PLL idejas par iespēju neatdot aizņēmumu SVF? :) Kāda ir attieksme pret strukturālajām reformām un šajā kontekstā arī pret ZZS novilktajām ” sarkanajām līnijām” ?
Bērziņam ir jāuzdod ļoti precīzi jautājumi, bez iespējām manevrēt. Nevajag mums zināt neko par viņa laimīgo bērnību un skolas gadiem :)

Ir jau dažas it kā sakarīgas domas, bet,visumā, viss izklausās pēc pensionāra vāvuļošanas, cik viss slikti, it kā pats Bērziņš ar savu draugu Grūtupu un šefu Lembergu nebūtu piedalījies šīs te sistēmas veidošanā.
Un retorika pat Zatlerim sakarīgāka.
ZZS āmuriem viņš, varbūt, arī der, Latvijai – galīgi garām.

Gruutupa personiigaa taksista praatuljojumi varbuut iederas shoferdeelu aprindaas, bet skan piedauziigi prezidenta kandidaatam.

Šī intervija izklausās nevis pēc A.B. viedokļa bet pēc tiem daudzajiem viedokļiem, ko viņš ir saklausijes. / Visu cieņu, bet varbūt ne šoreiz par prezidentu? !!!

… Lemberga filozofija , peec tam kad valsts nozagta , jaaruupeejas par taas nozadzeejiem , skaisti