Latvijas Nokia ir beidzot atrasta!
Saistītie raksti
Viedoklis /
15. aprīlis
Vai esam slinkāki par skandināviem jeb Kā paaugstināt darbaspēka produktivitāti?
4
Viedoklis /
12. februāris
Eiropa dilemmas priekšā un ķēdes reakcija – kas sagaida Baltijas valstis 2024. gadā?
1
Viedoklis /
22. augusts 2023
Vai skandināvu pircēji gaida Baltijas valstu pārdevējus?
Viedoklis /
19. augusts 2022
The elusive goal of catching-up
Viedoklis /
6. jūnijs 2022
Dzimumu līdztiesība ir pamats veiksmīgai uzņēmējdarbībai
Komentāri (55)
uupis, vnk uupis 19.04.2011. 00.09
Autor, lūdzu, iedod atsauci apgalvojumam “mēs esam čaklāki un izveicīgāki”. Manuprāt, tās ir pilnīgas muļķības.
0
tuba76 17.04.2011. 17.16
Strādāju ražojošā uzņēmumā Zviedrijā jau kādus 7 gadus un apbrīnoju zviedru strādniekus. Viņi it kā nesteidzīgi ar savām kafijas pauzēm un atslābināto manieri pagūst padarīt tik daudz, ka latviešu čaklās irbītes manuprāt netiktu līdzi. Vispār nesen lasīju kādu pētījumu, ka visefektīvāk strādā tieši tie darbinieki, kas garāmejot piestāj pie kolēģa un pārmij kādu vārdu, kafijas pauzēs atraujas no datoriem un ir sociāli savā kolektīvā.
Mans novērojums – tieši šis nesteidzīgais un apdomīgais darba stils ļauj izvairīties no stresa un paviršības kļūdām. Nedomā mana uzņēmuma inženieri steidzināt ātrāk pabeigt programmēšanu vai ko tamlīdzīgu. Produktam ir vajadzīgs kārtīgs pārbaudes laiks, tad arī klients saņems kvalitatīvu rezultātu. Mani kolēģi no dažādām nodaļām satiekas pauzes laikā pie kafijas automata un un nereti izdiskutē kādu tehnisku problēmu un atrod tai risinājumu.
Par valodu – man kā Zviedrijas iedzīvotājai nu jau 12. gadu ir ļoti lielas problēmas saprast citus imigrantus – tie drausmīgie akcenti lauž un kropļo zviedru valodu līdz nepazīšanai. Mana zviedru valodas prasme ir tajā līmenī, kad zviedri man mēdz vaicāt, kura zviedru apgabala dialektā es runāju. Bet mani joprojām ieved panikā klienti, kuri zvana no Malmes vai Lundas (no Skones), jo arī citu apgabalu zviedriem ir grūtības viņus saprast. Un nedomājiet, ka Zviedrijā dzīvojošs dānis vai norvēģis īpaši centīsies piemeroties tavam sapratnes līmenim – tāpat vālēs savā valodā, jo ir pieraduši, ka ar zviedriem gan jau kaut kā sapratīsies.
Mana kolēģe reiz mēģināja zvanīt UPS klientu centram, kurš izrādījās izvietots kaut kur Āzijā. Viņa tā arī nedabūja palīdzību, jo viņa nespēja atkodēt darbinieka angļu valodas akcentu.
0
PeterisJur 16.04.2011. 15.59
Sveicam jubilāru Vladimiru Vaškeviču ziedotvashkevicham.narod.ru !!!
0
alvils26 16.04.2011. 00.17
Kāpēc valstij būtu jāiegulda resursi, lai cilvēki varētu ērtāk aizceļot?
2
piziks > alvils26 16.04.2011. 16.47
Kurzemes fronte… :) Neblamē nu Kurzemi… Kāpēc? Da tāpēc, ka tik mazs ārstrādājošo daudzums kā līdz šim vidēji mēnesī Latvijā iesūta Ls 24 miljonus, kuru drīz vien ar maksājumiem nokļust arī valsts kasē nodokļu un tarifu veidā: darbaspēka, kurš nepaņem līdzi bērnus un veākus, eskports šobrīd ir visrentablākais Latvijai… :)Un, ja LR MK ar FM VID starpniecību jau atsakās no domas stulbi reketēt ar papildus nodokļiem tos ārstrādājošos, tātad = atjēgušies, ka ārpusnieku ieguldījums var arī samazināties, ne tikai pieaugt vien.
0
Signija Aizpuriete > alvils26 17.04.2011. 10.17
—
Labi gan, ka ierēdņi arī beidzot sāk apjēgt kādā valstī dzīvojam.Varbūt, arī ‘ventiņiem’ pieleks par naudas ieguldīšanu un Tautas dzejnieka teiktais par darbaspēka/iedzīvotāju migrāciju ES ietvaros?
”Peters neesot pārliecināts, vai visi saprot, ka” faktiski dzīvojam pilnīgi jaunā valstī, ko sauc par Eiropas Savienību. Līdz ar to mūsu izbraukšana patiesībā ir iekšēja pārvietošanās.”
http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/peters-latvija-ari-sodien-sabiedriba-vel-neprot-dzivot-kapitalisma
0
lebronj2356 15.04.2011. 19.27
Uz viena plika lētuma tālu netiksi ! Laikam sākot iekšējo devalvāciju likās, ka samazināsies algas un hop hop būs klāt investori, kas nodarbinās latviešu ”nigerus” Latvijā, bet nekā…jo ir arī vēl citas izmaksas, kas Latvijā nemitīgi aug, piemēram nodokļi, E resursi, apkure, utt. un tad, kas iepriekš licies lēts nemaz tāds nav, bet nabagi, kā bija tā arī palika nabagi. Nodarboties ar darbaspēka eksportu ir diezgan tipiska perifērijas valstu nodarbošanās – kādreiz labi laiku tāda bija Īrija vēl pirms ”ķeltu tīģera”. Ir jādomā par savām perspektīvām, kā mazāk ievest, vairāk ražot un patērēt savus resursus vēl pietiekami tos eksportējot. Tāds lūk ir pārticīgas valsts un sabiedrības modelis, nevis dažādu burbuļu un muļķību pūšana !
3
Dārgais > lebronj2356 15.04.2011. 20.45
“kā mazāk ievest, vairāk ražot un patērēt savus resursus vēl pietiekami tos eksportējot.”
_________________________
Kādi ir tie resursi, kuri Latvijai šobrīd ir un kurus kvantumos eksportēt?
0
::Vai cis :: > lebronj2356 15.04.2011. 21.00
Baidos, ka galvenie eksportējamie resursi Latvijā ir muļķi, kas uzskata prastu kriminālnoziedznieku par ideālu premjerministra kandidātu. Šī eksporta prece mums ir lielā vairumā, diemžēl ārzemēs tai nav noieta:(
0
Signija Aizpuriete > lebronj2356 17.04.2011. 10.28
—
Tā nav ‘prece’ eksportam – tas ir partijas ‘pamats’,kuru vajag stiprināt.
”Vērtējot iespējas šī gada budžetā ietaupīt 50 milj. Ls, tiks izvērtēts izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka pārstāvētās ZZS ierosinājums nemācīt bērniem angļu valodu no 1. klases – tas ļaušot ietaupīt aptuveni 1 milj. Ls.”
http://www.db.lv/likumi-nodokli/zzs-iesaka-taupit-nemacot-anglu-valodu-no-1-klases-235317
0
Nils 15.04.2011. 17.05
Latvijai tuvāka Krievijas mentalitāte un kuļtura, to var redzēt katru dienu uz ielas… Diemžēl. Jau Vīķe Freiberga teica, ka ir arī citas demokrātijas, ne tikai ziemeļnieku. Skumji, bet fakts paliek fakts, krievi var gavilēt.
1
Signija Aizpuriete > Nils 17.04.2011. 10.46
—-
VVF daudz ko teica un ieteica, taču bij.cariskās Krievijas ierēdņi bez teikšanas un ieteikšanas arī noteica – katram Baltijas guberņas pamatskolu beigušajam (4.klases) jāprot vāciskais un krieviskais ij runāt, ij rakstīt.
Ar ko tas beidzās, kad bij.zemnieku bērni pēc pamatskolas beigšanas vēl turpināja skološanos Rīgā, Tērbatā,Maskavā un Berlīnē? Der ikvienam pragmatiķim un krievu mentalitātes piesaucējam atcerēties savas zemes un tautas neseno vēsturi.Ne bez valodu zinošajiem latviešiem (Pliekšāns&Co)Krievijas impērijā tika tulkoti un izplatīti vācu valodā sarakstītie manifesti par rēgiem, kas pa Eiropu klīst! Zināšanu gaisma,valodu apgūšana var būt bīstama – to jau šodienas globalizācijas ”bīdītāji” labi apjēdz, un ar izglītības sistēmas reformēšanu kopš A.Piebalga laikiem 1990-o sākumā pamatīgi nodarbojās.Rezultāts ir ”izcils”, taču apstāties nedrīkst…..
0
gintssakne32 15.04.2011. 16.21
Nokia šobrīd drīzāk ir kā lamu vārds – dēļ Nokia un Microsoft sadarbības, bet saprotu, ko autors domājis :)
Domāju, ka mācīties skandināvu valodu šeit Latvijā nav racionāli:
1) Daudz efektīvāk/ātrāk valodu ir iemācīties, ja Tu jau dzīvo sabiedrībā, kas runā šajā valodā. Tāpat šeit Latvijā īsā laikā varētu iemācīties tikai pamatus, un vienalga tur Skandināvijā būtu jāiet valodu kursos;
2) Visā Skandināvijā ļoti daudz cilvēku runā angliski, tā, ka pilnīgi pietiek doties uz turieni ar angļu valodas zināšanām – sadzīvei un iespējams darbam ar to sākumā pietiks un paralēli mācīties skandināvu valodu kursos tur;
3) Tas būtu baigais risks, tagad izvēlēties vienu no Skandināvu valodām, šeit Latvijā kādu gadu mācīties, un pēc tam izrādīsies, ka situācija ir mainījusies, labāk vajadzēja mācīties Somu valodu nevis Norvēģu;
4) Atbalstu, ja valsts finansētu valodu kursus tiem, kas ir jau aizbraukušu uz konkrētu valsti. Tad tā nauda drīzāk nebūs izsviesta vējā.
3
raimonds_bossltd > gintssakne32 15.04.2011. 21.08
djhurio
“Nokia šobrīd drīzāk ir kā lamu vārds – dēļ Nokia un Microsoft sadarbības”
—————–
Nav jau Microsoft, Skolkovo un Bils Geits, kurš savus miljardus ziedo labdarībai, nav pasaules bagātākais noziedznieks, Putļers, kas turpina raust, cerībā, ka ar naudu samaksās par savu un savu tuvinieku dzīvībām. Tomēr, kāpēc lamu vārds?
0
gintssakne32 > gintssakne32 16.04.2011. 12.09
Piekrītu, “lamu vārds” nebija labākais apzīmējums. Es gribu pateikt to, ka Nokia vairs nav tas mērķis uz ko tiekties šodien. Nokia, piekrītot sadraboties ar Microsoft, principā ir parakstījusi sev nāves spriedumu. Ļoti reti, kura kompānija izdzīvo pēc sadarbības ar MS.
Geitsa salīdzināšana ar Putinu protams ir nekorekta, jo mērogi nesakrīt. Bet paskatoties šauri uz IT nozari, Geits pavisam nav labdaris.
0
raimonds_bossltd > gintssakne32 16.04.2011. 16.07
to djhurio
Mērogi tiešām nesalīdzināmi. Biznesa ģēnijs vai mazs alkatīgs, paranoidāls, atriebīgs kodolterorists un pedofīls. Biznesa dīķī nevienam nav jābūt labdarim, apēdīsi tu jeb apēdīs tevi. Geitsa labdarība: http://www.financenet.lv/zinas/347303-bils_geits_labdaribai_ziedojis_30_miljardus, Putļers pat miljonu no salaupītiem miljardiem nav ziedojis.
0
aivarstraidass 15.04.2011. 15.19
“Nokia”, manuprāt, ir drusku aizdomīga alegorija – diez vai Latvijā var būt šāda mēroga uzņēmums. Turklāt pašreizējās “Nokia” tālākas izaugsmes stratēģija nav nemaz tik viegli saskatāma. Viņiem ir liela tirgus daļa samērā vienkāršām mobilajām ierīcēm, bet, cik saprotu, viņiem (atšķirībā no Samsung un HTC) nav neviena Android platformas telefona modeļa.
Par valodu mācīšanos varu pievienoties – un arī teikt kādu labu vārdu par Vāciju un vācu valodu. Tas arī ir liels ārpakalpojumu tirgus. Manuprāt, ir būtiski panākt, lai visur tur, kur atrodas 10 vienas klases skolēnu vecāki, kuri vēlas mācīt saviem bērniem vācu valodu kā otru svešvalodu, šī iespēja tiktu nodrošināta.
Ar ziemeļvalstu valodām arī varētu būt interesanti – tā ir vēl viena alternatīva, ko varētu mācīties, teiksim, vidusskolas klasēs. Man ļoti patīk somu kultūra un somu civilizācija, bet valodu līdz lietojamam līmenim apguvis tomēr neesmu. (Savukārt norvēģu Bokmal, dāņu un zviedru valodas – tās zināmā mērā ir vienas un tās pašas valodas nedaudz atšķirīgi varianti; kas ļautu saprasties ar 16 miljoniem cilvēku – tā jau ir 1/5 daļa no Vācijas!)
Paldies Didzim par interesantām pārdomām!
3
aivarstraidass > aivarstraidass 15.04.2011. 18.25
Līdzīga nelaime ir arī ar zviedru u.c. ziemeļvalstu valodām. Bet vai ar 100 miljoniem runātāju Eiropas vidū nepietiek? :) Viss jau atkarīgs, kādus ārpakalpojumus gribam pārdot. Dažreiz pietiek ar vienu pašu angļu valodu, bet citreiz vajag saprast, ko “ierindas” klientam vajag – un tad jāmāk arī vietējās valodas.
Vācu valodai ir vēl viens pluss – tai ir gana daudz skolotāju un mācīšanas tradīcijas. Ja kāds vidusskolēns ir pietiekami labi apguvis angļu, un otrā svešvaloda viņam ir vācu – tad viņam var droši mācīt arī krievu: Viņam nepastāv risks kļūt par postpadomju provinciāli, kurš skatās Krievijas seriālus tikai tādēļ, ka nevienu citu lielu svešvalodu neprot. (Protams, tas attiecas arī uz ziemeļvalstu valodām – vienīgi tad būtu vajadzīgs atbilstošs piedāvājums Latvijas kabeļtelevīzijā utml.)
0
http://pasmuko.jimdo > aivarstraidass 15.04.2011. 18.44
No pieredzes varu silti ieteikt mācīties zviedru valodu. Tad arī būs vieglāk lasīt un saprasties dāņu un norvēģu valodā. Arī Somijā zviedru ir otrā valoda, kaut ne visi somi mūsdienās to apgūst skolā. Zviedru valoda ir atslēga visai ziemeļvalstu kultūrai, kas mums ir vistuvākā, ģeografiski un garīgi. Es teiktu — jaunam latvietim mūsdienās laba angļu valoda ir obligāta, pēc tam zviedru vai vācu. Diemžēl, ja grib palikt un strādāt Latvijā, bez krievu būs grūti iztikt. Tātad, inteliģentam latvietim jāzina četras valodas. Tas ir tikai viena vairāk nekā pirms abiem pasaules kariem. Ja kautcik prot vācu, tad tas atvieglina arī zviedru valodas mācīšanos.
0
sapphire > aivarstraidass 17.04.2011. 00.58
o-jee,nacionālais radikālis no Visu Latvijai šeit ir atnācis :) Ko Kalvi,pat taviem sugas brāļiem ir garlaicīgi lasīt tavus”gudros” spriedelējumus un gribi šeit pazīmēties ar savu ovālo galvu ?
0
raimonds_bossltd 15.04.2011. 15.03
to Daira Sosnare
“angliski – nav neiespējami, bet pastāv risks, ka tevi tomēr nesapratīs :)”
————
Vai piekaus?
1
Zančiks > raimonds_bossltd 15.04.2011. 15.42
Piekaut gluži nepiekaus, bet igauniski atbildēs gan.
0
Zančiks 15.04.2011. 14.46
Man liekas, ka lietderīgāk būtu atbalstīt igauņu un lietuviešu valodas apguvi. Šo valodu zināšanas paplašinātu to uzņēmēju loku, kas dibinātu sakarus vairākās Baltijas valstīs un veidotu kaimiņvalstu kultūru izpratni, kas arī tuvinātu visas trīs valstis. Citādi sanāk tā, ka ar “brāļiem” leišiem, kas tekoši nerunā krieviski un angliski, jākomunicē spāniski, jo daudzi lietuvieši uz Spāniju savulaik braukuši strādāt. Igaunijas laukos, domājams, situācija ir līdzīga – krieviski saprasties grūti, angliski – nav neiespējami, bet pastāv risks, ka tevi tomēr nesapratīs :)
2
ilmisimo > Zančiks 15.04.2011. 15.21
..lietderīgāk būtu atbalstīt igauņu un lietuviešu valodas apguvi..
________________________________
To gan vajadzēja jau nuo 1990.Lai gan-labāk vēlu nekā nekad.
0
egita_n > Zančiks 15.04.2011. 15.27
es jau nesaku, ka nevajag mācīties citas valodas. jo vairāk, jo labāk. taču šajā gadījumā runa ir par STRATĒĢISKU domāšanu. un te nu, gribi vai negribi, ir jāsāk izvēlēties un prioritēt. vai, lietuviski/igauniski runājot, mēs dabūsim (vismaz iespējamības līmenī) 100 000 darba vietas?
tāpēc ļoti apšaubu, ka lietuviešu/igauņu valodas apgū būtu LIETDERĪGĀK. jāņem vērā arī tas, ka igauņu valoda salīdzinājumā ar to pašu zviedru valodu ir krietni sarežģītāka.
bet citādi – studējiet kaut japāņu valodu, ja ir iekāriens! ;)
0
Jānis Romanovskis 15.04.2011. 14.42
Всё! Побежал изучать скандинавсие языки! Основы немецкого уже есть.
Guten tag! Ich bin Vitjok’s, und wie du?
Danke, auf wiedersehen!
0
Ieva 15.04.2011. 14.22
>mēs esam čaklāki un izveicīgāki.
No kurienes tāda pārliecība? Nu nevajag šo narcisismu, tas tikai nodara ļaunu. Drīzāk otrādi, nesakoptās māju priekšas, piedrazotās pilsētas nomales un noķēzītās sienas apliecina pretējo. Grafiti un nenopļautie, piemēslotie zālāji ir mūsdienu Rīgas vizītkarte. Kur te čaklums? Jo vajadzētu tikai paņemt slotu, noslaucīt duru priekšu, salasīt gružus zem loga, paņemt rokā pindzeli un pārkrāsot. Nē, labāk vidēji 4,5 stundas dienā sēžam pie televizora, lamājam valdību, un priecājamies, cik čakli esam. Tieši slinkums ir Latvijas nelaime.
Bet par valodām un pārejo autoram piekrītu. Ir divu tipu strādāšana ārzemēs, esot tur kā emigrantam, vai esot kā komandējumā. Otrajā gadījumā, tā ir naudas pelnīšana, nevis pārcelšanās uz dzīvi. Zinu, ka daudzi tā dara, brauc uz Skandināviju strādāt, bet pārejo laiku pavada Latvijā… Un priecājas, ka tur var pietiekami labi nopelnīt, bet Latvijā, savukārt, mazāk jātērē sadzīvei.
Un valodu zināšanas jau tagad ir Latvijas kapitāls, ko izmantojam tikai daļēji. Jo ir pavisam normāli ir zināt vismaz 3 valodas- latviešu, krievu un angļu. Reti kurā valstī vairākums zin vairāk par vienu. Tā kā valodas vajag mācīties, tā ir investīcija. Valsts, TV te varētu padarboties.
Bet igauņi labāk zin angļu valodu kā mēs, un tam ir gluži pragmatisks iemesls – TV filmas iet oriģinālvalodā ar igauņu subtitriem. Mēs Latvijā esam gudrāki – oriģinālo skaņu nogriežam un diktors runā pa virsu.
Vai arī tāpēc igauņi nav priekšā mums?
1
Inese > Ieva 15.04.2011. 17.22
Prasās pēc kautkādas pressure-group dibināšanas tieši TV un valodas saistībā…filmu dublēšana latviešu valodā ir zara zāģēšana, uz kura sēžam.
Ja mēs negribam, lai attopamies brīdī, kad ne tikai igauņi, bet arī Rumānija mums ir priekšā (kuriem ne tikai ang.val. filmas, bet arī meksikāņu seriāli pa komerciālajiem (!!!) TV kanāliem ir originālvalodā), šo jautājumu vajag ar skubu risināt! :)
0
Agnese Lûse 15.04.2011. 13.21
Mēs esam lētāki nekā zviedri vai dāņi, un mēs esam čaklāki un izveicīgāki..
Tad jāprasa,kapēc esam tur kur esam.. ?
5
raimonds_bossltd > Agnese Lûse 15.04.2011. 13.33
to ✔
Dānija un Zviedrija nav okupēta, tur nēģeru salīdzinoši maz.
0
daina_tabuna > Agnese Lûse 15.04.2011. 13.49
@ombros
Man paziņam māte ir skolotāja Gēteborgā. Viņai klasē no 26 skolniekiem tikai trīs ir zviedri, bet visi pārējie katrs no citas valsts, no kuriem eiropieši ir septiņi.
0
anrijs > Agnese Lûse 15.04.2011. 22.34
Diemžēl, neesam gudrāki un tālredzīgāki, kas māk aizstāvēt savas intereses …. tapēc esam tur kur esam ….
0
Agnese Lûse > Agnese Lûse 16.04.2011. 00.54
Tu zirnekli,rāpo atpakaļ uz saviem delfiem pie saviem sugas brāļu komentētājiem !
0
raimonds_bossltd > Agnese Lûse 17.04.2011. 12.57
to ✔
Kopš Delfus nopirka čekists Antonovs, tur tikai tavas sugas brāļi palikuši komentēt.
0
Juris Millers 15.04.2011. 12.54
Tā nav ‘Latvijas Nokija’, tā ir ‘Latvijas tuvā Bangalora’. (Bangalora – Indijas pilseta/rajons kura koncentrējas IT ārpakalpojumu sniedzeji un telefona centrāļu operātori, kas apkalpo rietumu kompānijas un to klientus.)
3
egita_n > Juris Millers 15.04.2011. 13.05
pag, es taču piedāvāju ne tikai sēdēt šeit uz vietas, bet arī doties uz skandināviju un strādāt tur!
0
daina_tabuna > Juris Millers 15.04.2011. 13.20
Tas ir tāds studentu, jauniešu risinājums. Aizbraukt, pastrādāt lētos darbiņus (vai veikt tos sēžot Latvijā) un tad jau manīs, ko darīt tālāk. Tā nav ekonomiskās situācijas uzlabošana veselā valstī. Pat caurumus tas īsti neaizlāpīs. Skandināvija ir pārāk mazs tirgus, lai tādā veidā nestu ievērojamu pienesumu Latvijas IKP.
0
egita_n > Juris Millers 15.04.2011. 13.21
dāvinātam zirgam zobos nevajadzētu pārāk ilgi blenzt – iekodīs! =)
0
daina_tabuna 15.04.2011. 12.52
Didzi, aizmirsi uzrakstīt, ka ar tiem 1200 latiem Zviedrijā knapi galus var savilkt kopā… Pat imigrantiem no Āfrikas tiek maksāta stipendija 19000 SEK (~1480 lati), kamēr iemācās valodu un atrod darbu.
5
egita_n > daina_tabuna 15.04.2011. 13.04
1. interesanti, kāds ir info par 19 000 SEK stipendiju imigrantiem avots. 19 000 ir jau diezgan pieklājīga alga. man radio tur sākumā maksāja 19 500.
2. vai esi dzīvojis zviedrijā? tēriņi ir reāli atkarīgi no tā, kā dzīvo. mani vidējie ienākumi, dzīvojot stokholmā, ļoti ilgi bija ap 10 000 SEK. un nevarēju īpaši sūdzēties, tiešām. es domāju, jebkurš latvietis dzīvo taupīgak par vidusmēra zviedru.
0
juris > daina_tabuna 15.04.2011. 13.05
Es Zviedrijā dzīvoju par ~900 EUR (~8000 SEK) stipendiju un pietika gan grāmatām, gan pārtikai, jumtam un jaunam apģērbam, un šur tur arī paceļot. Tiesa, tā nebija Stokholma. Imigrantstudenti iemanās izdzīvot arī par daudz mazākām summām (nepērk grāmatas (saskenē bibliotēkās), ēd vislētāko pārtiku bez augļiem/dārzeņiem utt., dzīvo vairāki vienā istabiņā (Zviedrijā normāli ir, ka katram ir sava istaba, un studentu kojās ir aizliegts dzīvot vairākiem vienā istabā, kas, ne vienmēr tiek ievērots).
Par tām 19000 SEK stipendijām neko nezinu.. Visiem noteikti tādas nav.
0
daina_tabuna > daina_tabuna 15.04.2011. 13.17
@didzis_m
Pavisam neilgu laiku esmu padzīvojis Zviedrijā. Par 19000 SEK zinu no pašiem imigrantiem un ar to naudu viņi pat pēc, maigi izsakoties, pieticīgās dzīves Āfrikā, nedzīvoja kā nieres taukos. Jebkurš latvietis dzīvo taupīgāk par zviedru, bet ne jebkuram latvietim visa alga ir tikai paša tēriņam vien. Uz Latviju mājās palikušajiem ir jāsūta nauda, par ko dzīvot un maksāt kredītus.
@Anna
Studenti ir atsevišķs stāsts, kas katrā valstī būs krasi atšķirīgs. Zinu studentus, kas Holandē var atļauties dzīvot pašā Amsterdamas centrā bez vecāku finansiālā atbalsta. Tajā paša laikā ir tādi studenti, kas Anglijā strādā divos darbos un vienalga rēķina katru pensu.
0
egita_n > daina_tabuna 15.04.2011. 13.20
ieteiktu gan tādām baumām par 19 000 bez apstiprinājuma īpaši neuzticēties. jā, zviedrijā ir soc. pabalsti. jā, kaut ko saņem arī imigranti. bet tici man, tās summas nu nekādi nav 19 000 līmenī.
labāk pastāsti, kā tad pats tur dzīvoji?
man ir zināmi latviešu cilvēki, kuri tur strādā/strādāja – un pensus viņi īpaši neskaitīja gan… ;)
0
daina_tabuna > daina_tabuna 15.04.2011. 13.47
Pats tur dzīvoju pateicoties tam, ka sadarbojos ar spēcīgu starptautisku uzņēmumu, kam Zviedrijā ir savs mācību centrs. Lai gan dienasnauda nāca no manas firmas Latvijā. Tajā laikā tādus pasākumus varējām atļauties.
0
janazakovica 15.04.2011. 12.47
kur biji agraak..?
0
disassociative 15.04.2011. 12.43
Dodos mācīties zviedru valodu.
0