Augstskolām jāliek konkurēt par studentu

Ja Latvijas augstskolas regulāri būtu dažādu reitingu simtniekā, šeit par maksu brauktu mācīties simtiem ārzemnieku, nebūtu nopietnu pārmetumu.
Diemžēl RTU rektors, izvaicāts par atalgojumu, par piemēru min Cīrihes Tehniskās universitātes rektoru (stabili starp 10 labākajām tehniskajām augstskolām pasaulē), nevis kolēģus no reitinga otrā tūkstoša augstskolām.

Pirms augstskolas varēs parādīt ideju, kā tās uzlabos kvalitāti, dot papildus naudu ir bezatbildīgi. Ekonomiskā jēga esošajai sistēmai ir protekcionisms. Tieši tā pat, kā cukurrūpniecībai, kura tika aizsargāta ar kvotām līdz brīdim, kad Latvija iestājās ES. Tikko parādījās ierobežota konkurence šie industrijas pīlāri parādīja uz ko ir spējīgi – neko.

Simtprocentīgi droši mēs vispār neko nespējam (un nekad nespēsim) ne izmērīt, ne paredzēt un noteikti, ka arī nodarbinātību (nemaz nerunājot par nodarbinātību jaunās nozarēs) 3 – 4 gadus uz priekšu precīzi paredzēt nebūs iespējams. Vēl vairāk, arī pašas jaunās perspektīvās nozares vairākus gadus uz priekšu paredzēt ar garantiju nav iespējams, bet kaut ko spriest tomēr var. Vismaz, kaut kādos iespējamības rangos šādas nozares var sagrupēt. Bet, neapšaubāmi, te būs daudz pieņēmumu.

Jūs minējāt, ka 10 no pasaulē pašlaik pieprasītākajām profesijām 2004.gadā vispār neeksistēja. Tas tā ir pasaules mērogā. Bet, vai Latvijā (ja neskaita būvniecības burbuļa plīšanu) salīdzinot ar 2004. gadu ir būtiski izmainījies ražošanas profils? Vai ar jūtamu svaru (sīkas fluktuācijas vienmēr ir bijušas un būs)ir nākuši klāt jauni ražošanas veidi (piemēra pēc, nanotehnoloģija, gēnu tehnoloģija)? Laikam taču nē. Latvijā ražošanai ir konservatīvs raksturs un visdrīzāk tāds arī, kā to mēdz teikt, saredzamā nēkotnē saglabāsies. Kāpēc? Te vieglāk atbildēt ar jautājumu – vai ir saredzams iemesls, lai tas izmainītos un man šķiet, ka nē. Bet nu visi šādi spriedumi ir krietni vien subjektīvi.

Sleepwalker
Sākšu ar to, ka esiet mani pārpratis. Vismaz vienā vietā. Datu man nav. Neesmu arī to apgalvojis. Es vienīgi piezīmēju, ka neviena augstskola neatzīs, ka tā neizmanto tai piešķirtos līdzekļus, lai “paceltos Eiropas rangos, celtos to konkurētspēja…”. (Es būtu pat ar mieru saderēt par to. Vienīgā nelaime, ka lai to DOKUMENTĀLI pierādītu, būtu pārāk lielas klapatas.)
Par tiem reitingiem. Man gan šķiet, ka primārais, kas apmierinātu gan augstskolu (augstskolu varbūt arī neapmierinātu), gan studentus ir pēc iespējas ātrāka darba atrašana speciālitātē pēc studiju beigšanas un tas var notikt tikai tad, ja augstskolas sagatavo TĀDAS speciālitātes, pēc kurām Latvijā ir pieprasījums. Un to nosaka vienīgi un tikai Latvijā darbojošies uzņēmumi un nekas cits. Ja nu valsts ir tik bagāta, ka par savu naudu spēj apgādāt citas valstis ar speciālistiem, tad – cita lieta. Tad var cīnīties pasaules (vai Eiropas, vai Baltijas) mērogā par studentiem. Bet sliktas augstskolas beidzēji nesajūsmina arī Latvijas uzņēmējus.

Analīzes droši vien jau ir. Uz tām balstās visnedažādās reitingu tabulas. Par provi, kaut vai Google žigli vien atrodamo UK University Guide 2011. Tur ir arī uzrādīti tie kritēriji (ar studijām apmierināto studentu %, ar atgriezenisko saiti (man nav laika meklēt latviski piemērotāko apzīmējumu) apmierināto studentu %, 6 mēnešu laikā darbu atradušo % utt.). Tā, ka tas tīri tehniski nav problēma. Tas viss jau ir izstrādāts.
Par to, ka liels vietējo augstskolu skaits nedod labumu ne valstij, ne studentiem, nav ne mazāko šaubu. Ieguvēji ir vienīgi šajās augstskolās strādājošie. Nu, bet liels augstskolu skaits – ieguldījums cīņā pret bezdarbu.

Kādi ir pierādījumi tam, ka Latvijas izglītības sistēma „nerada pietiekami daudz Eiropas līmenī konkurētspējīgu ekonomistu, inženieru, juristu, ķīmiķu vai mākslinieku”? Vai ir kādi pētījumi? Cik daudz latviešu studē ārzemēs un pēc šīm studijām paliek ārzemes? Kvalitatīva pētījuma šai problēmai nav, bet tāds ir absolūti nepieciešams.

Jautājums ir arī par valsts pasūtījumu. Principā varētu būt arī pilnīgi vienalga, vai nauda seko studentam, vai tomēr tiek investēta konkrētā augstskolā(s). Ja vien ir skaidrs mērķis! Ja investējot līdzekļus konkrētās augstskolās, tās paceltos Eiropas rangos, celtos to konkurētspēja, uz Latviju brauktu gudri prāti no visas Eiropas un pasaules, un tas mūsu ekonomikai nāktu tikai par labu. Daļa studentu paliktu Latvijā, bet pat tie, kas nepaliktu, saglabātu saiti ar Latviju vai studiju biedriem. Galu galā, mūsu pašu studenti iegūtu konkurētspējīgu izglītību. Pēc šāda principa valsts atbalsta augstskolas Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Nīderlandē… šeit, protams, ārkārtīgi svarīga ir specializācija! Pašlaik augstskolu un pētniecības politika un stratēģija tiek izstrādāta Eiropas līmenī. Cik man zināms, ES atbalsta politikas kontekstā Eiropā tiks noteikti „specializācijas” centri. Vai Latvija var pretendēt uz šādu centru? Kādās nozarēs? Kā mēs izskatamies Baltijas un Baltijas jūras reģiona kontekstā? Ja nevaram pretendēt uz centru, varbūt varam būt filiāle? Atkal jau – ir nepieciešama kvalitatīva analīze un vairāki attīstības scenāriji, par kuriem diskutēt.

Ja Latvija izvēlētos „nauda seko studentam” modeli kā vienīgo finansēšanas iespēju, tad Latvijas augstskolas viennozīmīgi būtu zaudētājas. Ja man kā studentam ir pieejama stipendija un iespēja izvēlēties augstskolu – es izvēlēšos kvalitatīvu produktu – respektīvi, skolu meklēšu tajos pašos reitingos. Un Latvijas skolu reitingi ir švaki.

Risinājums ir kaut kur pa vidu. Bet nu jāsāk ar kvalitatīvu situācijas izpēti un priekšlikumiem, lai izvēlētos Latvijas attīstībai ilgtermiņā vispiemērotāko.

Tas, ka kads macas socialas zinatnes par savu naudu, manuprat, nav problema. Tapat, ja valsts izdalitu visiem chekus kas apmeram atbilstu izglitibas izmaksam Latvija un atlautu par to pirkt izglitibu arzemes, un tad tomer kads izveletos studet piemeram ekonomiku – domaju tas ir normali un vienkarsi nozime, ka taja nozare ir lielaka atdeve un tai izglitibai ir kada jega. Ja valsts grib studentus dabut citas nozares, ir jadoma ka nodrosinat, lai shajas nozares ir karjeras iespejas. Pasniedzeju subsideshana (kas reali notiek paslaik) tur nepalidzes. Paslaik situacija ir sekojosa: valsts izdoma “gribam vairak studentus dabaszinatenes!”, izdala naudu. Labi, RTU uzcepj kaut kadu mistisku programmu, dabon nofinansetas studentu vietas. Studenti ari priecigi, jo “par brivu ne tadas vien muljkibas esam gatavi klausities”un visi sajusma. Studenti imitee macibas un pasniedzeji imite pasnieghsnu. Un mes esam sajusma, ka “dabaszinatnes studejosho skaits pieaug!”

Pilniba piekritu autoram. Visas plapas par to “cik gruti kaut ko reformet augstakas izglitibas sitema” isteniba ir pilnigas muljkibas, jo valstij ir vel aizvien ir pieejams galvenais instruments: finansejums. Un tas kursh kontrole finansejumu var reformet jebko un kaa grib. Latvijas augstkolas klutu par konkuretspejigam paris gados, ja finansejums tiesham sekotu potencialajam studentam un ja tiktu atlauta alternativa par sho finansejumu studet arvalstis. Isak sakot, galvenais iztrukstoshais elements reformaam ir politiskas gribas trukums, nekas cits.

“Protams, var jau teikt, ka LU juristi konkurē ar Biznesa augstskolu Turība, vai LU ekonomisti konkurē ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Mūsdienu cilvēks, protams, ātri saskatīs, ka šie argumenti ir nepamatoti katrs savā ziņā.”

Varbūt tomēr paskaidrojiet kāpēc nepamatoti? Velnišķīgi nejauki ir šāda veida argumenti: “Mūsdienu/gudrs/attapīgs/neaprobežots cilvēks, protams, sapratīs, ka man ir taisnība.” Vai šādi pamatojat arī tiesas zālē?

Pilnībā piekrītu autoram ! Domājams, ka nepiekritīs LU, daļēji arī RTU, jo šīs divas augstskolas dēļ sava veida monopolstāvokļa augstākās izglītības jomā Latvijā ir degradējušās. Noteikti nepeikrītu, ka mums ir vajadzīgas pāris milzīgas augstskolas, jo tas iznīcina progresu un konkurenci kā tādu. Tikpat bezjēdzīgi ir aicināt studēt kaut ko, jo tas šķiet perspektīvi, taču vides kur izpausties ar savām zinībām nav. Ir nopietni jāpiedomā pie darba devēju piesasitīšanas izglītības procesam, taču mūsu lielās firmas un uzņēmumi samērā negribīgi iesaistās šajos procesos, jo :
1) Acīmredzot nav pārliecības par nākotni
2) Slēpta doma, ka labi eksperti uzradīsies ”tāpat vien” un pārnāks strādāt pie šiem uzņēmumiem

Manuprāt krīze izglītības sistēmā ir mazs atspulgs kopējai problēmai – valsts attīstības vīzijas trūkumam. Pašreizējo situāciju par kādu vīziju grūti nodēvēt…šaubos vai kādai valdībai maz tāda ir bijusi, Krasta varbūt, bet maz iespējams. Dalība ES vai NATO pati par sevi neko nedod…

“Naudai jāseko studentam”, mums par laimi, gadu – divus atpakaļ pasteidzās ieviest brāļi leiši. Kas notika? Tas pats, kas šeit. Ja pie mums studenti mācās sociālās zinātnes g-kārt par savu naudu, tad LT studenti mācīties par juristiem, ekonomistiem un ko tur vēl autors beigās nozākāja aizskrēja ar valsts naudu azotē. Bet, kopumā, labi, ka diskustējam par augstāko izglītību, t.sk. pasniedzēji – praktiķi dalās pieredzē, kā labāk organizēt studijas.