Piebalgs: esmu tehnokrāts, nevis nācijas līderis
Saistītie raksti
Viedoklis /
28. augusts
No “greizas” komunikācijas uz stratēģiski vadītu
Aktuāli /
4. jūlijs
Rinkēvičs: Atzīmes nelieku ne valdībai, ne ministriem
Komentāri (58)
ilze_zagare 10.02.2011. 21.12
un labi vien ir, ka tehnokrāts paliek siltā vietiņā. Palasot te blakus rakstus var spriest par tehnokrātisku atrautību no Latvijas iedzīvi.
0
ritvars_kl 10.02.2011. 17.54
Bet vai mums tiešām vajag tādu vienu spilgtu līderi kurš būtu labaks par visiem? Mums kā parlamentarai republikai līderis ir mūsu ideālais priekšstats par Latviju kadai tai jābūt un uz šo ideālu katrs lai ejam cik ir mūsu spēkos un saprašanā. Sadarbosimies!
3
bekijja > ritvars_kl 10.02.2011. 18.28
Valsts bez līdera ir ilūzija. Būtu labi minēt kādu piemēru, kurā valstī sabiedrība ir tiktāl pašorganizējusies, ka var iztikt bez līdera. Modernās pārvaldības teorijas atzīst, ka demokrātija ir laba lēmumu pieņemšanai, bet ne īstenošanai. Īstenošanai ir vajadzīgs kāds, kas sabiedrības rosīšanos vada un cilvēkus saliedē, iedvesmo un uzmundrina kopēju mērķu sasniegšanai. Indivīds pats par sevi pēc dabas ir paslinks, it īpaši, ja jāīsteno sarežģītākas pāmaiņas.
0
Ieva > ritvars_kl 10.02.2011. 18.45
Prezidents ir Latvijas prezentācija, Ne vairāk, ne mazāk. Ne velti šiem vārdiem sakne ir vienāda. Prezidentam Latvijā nav reālas varas, ir tikai dekoratīva funkcija.
Un nevajag to jaukt ar sabiedrības sirdsapziņu. Jā Vaira Vīķe Freiberga tād bija. Bet ir arī tagad. Atšķirībā no Zatlera, kuram aplokšņu lieta nemaz neļauj runāt par sirdsapziņu. Un ar to harismu ar tā kā ir.
Un nesāciet man skaidrot cik Vaira bija slikta. Ja visiem viņa būtu patikusi, vai tas tad jums patiktu?
0
ritvars_kl > ritvars_kl 11.02.2011. 05.06
Nu ir jau tā. Laikam arī Urbanovičs teica, ka demokrātija ir līdz lēmuma pieņemšanai. Pēc tam sākas diktatūra. Es gan, ja būtu rakstījis vel garāk, tad minētu ka labā komandā ar laiku līderis izvirzās pats – tas, kuram labāk padodas organizēšanas un vadīšanas lietas.
0
lebronj2356 10.02.2011. 12.33
Par to skolu reformu, ko daudzi cepjas – ir pilnīgi loģiski, ja nevajag skolā sēdēt visus 12 gadus, t.i. nav obligāta vidējā, jo ir tādi, kas savu mentālo spēju dēļ to vienkārši nespēj pavilkt un kļūst par slogu skolai, skolotājiem un direktoriem. Spilgts piemērs bija padomju laiki, kad visādi deklasēti elementi bija jāvelk un jāvelk. Priekš tādiem ir arodskola vai zemes rakšana. Mūs prof tehniskā izglītība drīzāk ir sliktā līmenī, jo amatnieku ta vairāk nav, bet absolventi lielākoties papildina salātu pakotāju pūļus ! :(
7
Maija > lebronj2356 10.02.2011. 14.19
vai tad tagad ir obligāta vidējā? :) krievu laikos bija gan
Normāls skolu tīkls būtu sekojošs – sākumskoliņa katrā mazākajā apdzīvotajā vietā, pamatskolas viena vai vairākas visās pārējās apdzīvotās vietās, ģimnāzijas (tikai pēdējās 3 vidējās izglītības klases) uz katru rajonu (bijušo administratīvo iedalījumu) pa vienai tā lai sanāk ap 1000 ģimnāzistu katrā. Ja ir lielākas pilsētas (Rīga, daugavpils, liepājs utt) kur var nokomplektēt vairākas šādas ģimnāzijas, lai ir vairākas. Paralēli ģimnāzijām rajonos katrā vismaz 1 vai vairākas profesionālās izglītības iestādes ar vai bez papildus vidējo izglītību.
Bet pie mums trādi-rīdi sākas jau tad, kad mazā miestelī Limbažos ir 3 vai pat 4 vidusskolas un ekonomijas nolūkos 2 jāapvieno :) un vēl mums ir nacionālais jautājums, labi atceros kādu haju krievi taisīja, kad ukraiņiem atdeva krievu skolu, lai gan burtiski pāri ielai bija vēl viena krievu skola.
0
lebronj2356 > lebronj2356 10.02.2011. 15.14
Nu grūti pāriet no ierastā..:D Laukos vismaz kādai skolai ir jāpaliek, lai tos nepataisītu pagalam tukšus. Kādai konkurencei skolu starpā arī ir jābūt, lai nesāk vārīties savā sulā vai pašapmierināti skolas par saviem biznesa laukumiem pārtaisīt(kā reizēm direktori darās). Rīgā gan ir iespējams optimizēt skolu skaitu, arī profeņu vērtējot pēc izglītības satura ! 1000 ģimnāzistu skolas gan ir utopija…šaubos vai kādai Latvijā vispār sanāk, nu iespējams 1LVĢ, vairāk gan nē.
Ļoti svarīgs ir ceļu tīkls un transports rajonos – tad arī būtu ērtāk optimizēt, jo būtu iespējams dzīvot pēc šāda principa !
0
Maija > lebronj2356 10.02.2011. 15.55
par to jau runa, ka katrā mazākajā miestiņā jeb pagastiņā ir jābūt vismaz 1 sākumskoliņai vai pat vairākām, lai sīkajiem nav tālu jābraukā. Lielākos miestiņos jau var piepildīt pamatskoliņu un savākt apkārtnes bērneļus, kas pārauguši sākumskolas vecumu.
Runājot par ģimnāzijām, tad RV1Ģ ir 7 paralēlklases katrā vidusskolas klašu grupā pa 32 skolēniem katrā + apmēram 300 7.-9. klašu skolēnu. Vairāk tai vecajā ēkā vietas nav, jo to pirms 150 gadiem projektēja 250 ģimnāzistiem.
Taču jāsaprot, ka konkurēt savā starpā 3 Limbažu visdusskolām par dažiem simtiem vidusskolas vecuma bērnu ir ekonomisks neprāts, stulbums vai sauciet kā gribat. Ja katrā no šīm pseidovidusskolām mācās tikai nedaudz vairāk par 100 vidusskolēniem, tad tur nevienā nevar pieņemt darbā labus vidusskolas līmeņa skolotājus, izveidot modernus ķīmijas, fizikas, bioloģijas, ģeogrāfijas utt, utm kabinetus. Skolotāji strādā bez paralēlklasēm, līdz ar to spiesti ļoti daudz laika veltīt gatavojoties katrai stundai kā no jauna, tas nozīmē, ka nav laika domāt par metodiku, par jaunradi utt. Turklāt vidusskolās ar nelielu skolēnu skaitu ir neiespējami piedāvāt pilnu slodzi ķīmiķim, fiziķim utm. šos priekšmetus nereti māca viens, tas ir attaisnojams pamatskolā, bet ne vidusskolā, kur apmācības līmeni jābūt daudz dziļākam un skolotāja specializācijai šurākai, ja gribam runāt par konkurētspējīgu izglītības kvalitāti.
Faktiski situācija ir tāda pat kā medicīnā – nevar katrā mazpilsētiņā turēt plaša profila slimnīcu ar vismodernāko aparatūru un augsti kvalificētiem ārstiem. Mēs to nevaram atļauties, neviena valsts to nevar atļauties.
Ģimnāzijām jābūt vienā ļoti labai uz vismaz 30 000 iedzīvotāju, ja viens novads nevelk, tad jākooperējas vairākiem. Rīgā pietiktu ar kādām 8-15 šāda līmeņa ģimnāzijām, turklāt tikai ar latviešu apmācības valodu – viss pārējais ir privātā iniciatīva ar vai bez valsts atbalsta
0
lebronj2356 > lebronj2356 10.02.2011. 16.34
Par slimnīcām pilnīgi žēl, ka savulaik tika izniekoti līdzekļi dažādu dārgu un sarežģītu aparatūru iegādei, loģiski kā tu saki, ka nevar miestā būt daudzprofilu slimnīca, toties noteikti ir jābūt traumpunktam un neatliekamai palīdzībai + iespējams nelielam stacionāram. Par pārējo ir jāparūpējas labam transportam un infrastruktūrai, kur diemžēl mums nav, jo gadu no gada ir zagts dārgiem ceļu ”būvētājiem”, likvidēti autobusi un vilcieni, jo ir likvidēta lauku apsaimniekošana kā tāda..Rīga jau neko daudz pati neražo, bet tur atrodas turpat vai 1/2 iedzīvotāju, šāda situācija ir nenormāla ! Līdzīgi ir jābūt skolām, arī augstskolām, kuru mums ir daudz, bet arī nekvalitatīvas un šeit es gribētu mest akmeni RTU un LU dārziņā, kas izmantojot savu monopolstāvokli ir degradējušās, šajās iestādēs ir jāveic nopietnas korekcijas komplektā ar iesīkstējušo kadru maiņu !
0
Maija > lebronj2356 10.02.2011. 17.06
tas ko saki par traumpunktiem ir analogs tām sākumskoliņām maksimāli tuvu bērneļiem :)
atceros jaunībā iecirtu rokā, strādājot studentu celtnieku vienībā! nekas nopietns, paša stulbums. mani salāpīja vietējais ciema feldšeris, iedeva poti pret stinguma krampjiem un viss darīts. tā tam arī būtu jābūt, bet ne jau tomogrāfs ir katrā ģimens ārsta prakses vietā vajadzīgs :)
0
modriss > lebronj2356 10.02.2011. 21.08
Krix, ko gan mocīties ar RTU un LU korekcijām! Labāk konsolidācijas vārdā uzreiz nolikvidēt un miers :D
0
shefere > lebronj2356 10.02.2011. 21.42
Protams, ne jau visiem ir spējas un vēlēšanās mācīties ģimnāzijās un pēc tam studēt, taču vajadzēja saglabāt prasību arodskolām nodrošināt kaut atvieglotu, tacu vidusskolas kursu. Bez tam tās arodskolas…nu kādi arodi, ja nav nekādas rūpniecības, tikai amatnieki vien… Un daudzi nekur tālāk par to 9.klasi nedomā, ja tā vidējā būtu saglabāta obligāta, tomēr mazāk cilvēku debilizētos, jo 16 gados daudziem negribas mācīties, un ja tas nav obligāti, tad tā arī paliek pusaudža attīstības līmenī, par kuru kauns pat runāt. Palasi kādreiz Delfu forumu, tur ir viss krāšņums, ar visām “toletēm”, “izstabām” un “gēla nadziņiem”.
0
juhans 10.02.2011. 11.24
Interesanti, valsts prezidenti – gan Jānis Čakste, gan Gustavs Zemgalis, gan arī Alberts Kviesis bija juristi. Vai no tā būtu jāsecina, ka nācijas līderim ir jānāk no juristu aprindām? Diez vai. Čakste kļuva par prezidentu speciālā situācijā, kad valsts un tās likumi bija jāveido no nulles. Varbūt pārējie nāca no juristiem inerces pēc? Nezinu. Bet, vai kādu no viņiem viņu prezidentūras laikā tauta uzskatīja par nācijas līderi? Izņēmums varbūt varēja būt Čakste (viņu galvenokārt atcerējās, kā PIRMO valsts prezidentu), bet varbūt arī ne. Pārējo vārdus tajā laikā daudzi cilvēki “iz tautas” nemaz nezināja. Ja kāds varēja tuvoties nācijas līdera tēlam, tad manuprāt vienīgi Kārlis Ulmanis, un runājot par viņa profesiju (agronoms), jāatzīst, ka šī profesija ne vien atgadījās īstā vietā (tradicionāla lauksaimniecības zeme; iespējams attīstīt lauksaimniecības produktu eksportu) un īstā laikā (rūpniecības prioritātei „uzlikts veto”- VISU fabriku un rūpnīcu iekārtas izlaupītas, izvedot uz Krieviju), bet viņš arī spēja maksimāli efektīvi īstenot ar savu profesiju saistītās iespējas valsts un nācijas interesēs. Vai šodien mums ir līdzīga veida tehnokrāts vai netehnokrāts? Nezinu. Es gan nevienu nevaru iedomāties. Tā kā, kā saka “Ķīps”, gan jau dekorācijai kaut ko sameklēsim.
1
a_oleinika > juhans 11.02.2011. 01.34
Vai tik Jūs neesat pavilcies uz mītu ciklu par Ulamani (kurš tika veiksmīgi palaists viņa personības kulta projekta ietvaros), nevis reālo vēsturisko diktatoru Ulmani?
Nebūt ne tik ģeniālu (tostarp tautsaimnieku) kā viņš gribēja iestāstīt citiem un sev.
Vai, piemēram, Lukašenko ir ģeniāls tautsaimnieks? Baltkrievijā uzskats par viņa “īpašo ceļu” ir populārs, atsevišķos ekonomiskos aspektos patiešām ir veiksmes. Protams, šo tēlu ļoti aktīvi ekspluatē propaganda.
Bet ilgtermiņā… puisis jau tagad atklāti lūdzas naudu pa labi, un pa kreisi un negribīgi sāk uzņēmumu privatizāciju.
Pēc savas realitātes Ulmanis nebija nekas īpaši spožāks par, piemēram, Lukašenko, bet pēc pompozajiem tituliem un personības kulta tehnikas nožēlojami atgādina Staļinu.
0
Ieva 10.02.2011. 10.32
Piebalgam nav ne vaina, katrā ziņā būtu godīgāks par Zatleru, jo, vismaz, ar aploksnēm staigājam nav pieķerts.
Zatlers visu laiku mokās ar savu sirdsapziņu, visu laiku mēģina saprast, kas viņš ir, sev pierādīt ka ir prezidents, visu laiku mēģina tāds būt. Bet nav. Ir tikai v.i.
Piebalgs sevi uzskata par tehnokrātu, kaut gan tieši viņa humanitārā ievirze ielika pamats Latvijas izglītības sistēmas sagraušanai, kas turpinās līdz šai dienai.
BET, ne Piebalgs, ne kāds cits nav spilgti prezidenta kandidāti. Tāpēc cena par prezidenta nomaiņu neatsver rezultātu. Nu būs cits, nesauksies Zatlers, bet…, būs drusku godīgāks, drusku valdonīgāks vai mīkstāks, drusku gudrāks vai dumjāks… Bet vai mums to vajag? Ko mēs iegūsim? Neko, un tas maksās dārgi, dārgi visādā ziņā. Tāpēc diezgan viennozīmīgi ir skaidrs, ka Zatlers tiks pārvēlēts. Un tas varbūt nav sliktākais variants.
Par cik prezidents Latvijā pilda dekoratīvu funkciju, tad Zatlers jau ir iemācījies to darīt. Un ja V. Freiberga politiķu sanāksmēs izcēlās ar erudīciju, Zatlers izceļas ar garo augumu, savukārt, Latvija ir tik maza un nabaga, ka ne erudīcija, ne augums neko vienalga nenozīmē.
4
Maija > Ieva 10.02.2011. 14.06
“…tieši viņa humanitārā ievirze ielika pamats Latvijas izglītības sistēmas sagraušanai, kas turpinās līdz šai dienai…” (citāta beigas)
_________________________________________________
Piebalgs ir fiziķis :)
90-to sākumā mēs visi bijām jaunāki un ar krietni “karstākām” sirdīm un galvām. Visi gribējām kā labāk. Toreiz tik tiko bija atvēries “dzels aizkars”, sākām braukt uz R-eiropas skolām, skatījāmies, brīnījāmies, apskaudām! Grībējām, lai mums ir tik pat forši kā tiem tur.
Latvijas izglītības sistēmas reformu izloloja darba grupa IZM, ne jau viens Piebalgs. Viss jau bija labi, tikai neviens tobrīd lāgā pieredzes trūkuma dēļ nesaprata, ka viss maksā tik cik maksā (to arī tagad daudzi atsakās saprast).
Fakts bija tāds, ka toreiz ieviesto, tā saukto, izvēļu sistēmu mēs nevarējām atļauties savas nabadzības un padomju laiku skolu sistēmas dēļ. Diemžēl pat vēl šobrīd neesam tikuši no padomju skolu sistēmas vaļā.
0
Ieva > Ieva 10.02.2011. 18.30
Es nejaucu fiziķus ar liriķiem, Ja toreiz Piebalgs būtu palicis fiziķu pozīcijās, būtu saskatījis to racionālo, kas padomju izglītības sistēmā bija. Bet toreiz viss, kas bija padomju, bija slikts. Un sākās nebeidzamā graušana ar Valmieras izbijušo fizikas skolotāju priekšgalā, kas sāka sekot rietumu humanitārām vēsmām. Tas nu ir novedis pie tā, ka izglītības ministrija darbojas pret skolu nevis par to, vismaz Nord bankas aptauja uzrāda šādu viedokli. Tāpēc es Piebalgam varu pārmest tieši šo regresijas uzsākšanu. Iespējams tā bija politiski diktēta, citādi nevarēja, bet Piebalgs un viņa komanda to stimulēja, nevis tehnokrātiski izsvēra. Pēc tā brīža visos Eiropas izglītības rangos esam tikai slīdējuši uz leju, gan lasītprasmē, gan erudīcijā utt. Tāpēc apgalvot , ka toreiz bija slikti un tagad ir labi ir pilnīgi aplami, jo realitātē ir tieši otrādi. Toreiz nevajadzēja sākt mainīt formu, pietika tikai ar izglītības satura maiņu.
Taču savā komentārā jau teicu- Piebalgs nebūt nebūtu sliktāks par Zatleru. Zatleram utis ir lielākas.
0
bekijja > Ieva 10.02.2011. 18.58
@Ķīps: Ja paliktu pie tās pašas sistēmas, kas bija, vai tad ticamāk nebūtu tādā pat līmenī kā Krievija? (Gan nav ne jausmas, kur viņi rangos atrodas)
0
Signija Aizpuriete > Ieva 11.02.2011. 00.10
Ar tāda politiķa-tehnokrāta palīdzību kā A.Piebalgs, kas 1990-os uzņēmās visu atbildību par reformu sekām izglītības un finanšu nozarēs ātri varēs pabeigt padomju sistēmas palieku galīgu iznīcināšanu? Zinātnes lauciņš jau krietni patīrīts, gan jau izglītības arī tiks ieviesta ‘jaunā modernā’ kārtība? Kāpēc vēl ir cilvēki/speciālisti, kas nevēlas likvidēt padomju sociālās sistēmas paliekas medicīnas nozarē?
0
Mārčonkuls 10.02.2011. 09.55
Nu Piebalgs jau saka, ka gribētu būt tehnokrāts, tik irs piekabina , ka viņš esot tehnokrāts. Man Piebalgs asociējas ar Grēma Grīna kluso amerikāni. Daudzi gribētu būt tehnokrāti, bet LU jau neuztaisīs tehnokrātu līdzenā vietā, arī čekai, liekas, prasmju par maz , ja pametam skatu uz matemātiķi Godmanu vai matrosu spasaķēļu Jurkānu. Valmiernieki saka, ka Piebalgs esot bijis labs fizikas skolotājs, varbūt – tai pusē.
1
juhans > Mārčonkuls 10.02.2011. 10.29
Vai tad Godmanis ir matemātiķis?
0
Igors Daņiļēvičs 09.02.2011. 23.32
Piebalgs ir persona, kas piedalās slepenās sanāksmēs ar globālie ietekmīgiem naudas maisiem, biezajiem, mēdiju impēriju īpašniekiem un aristokrātiem. Rietumu prese viņu ir pieķērusi un atmaskojusi šajos nedemokrātiskajos sakaros.
Piebalgs ir vienā globālo liekuļu slepenā un ekskluzīvā klubiņā ar tādiem Latvijas pazemotājiem kā Zviedrijas finanšu ministru Anderšu Borgu un tādu pašu prasto meli kā Zviedrijas ārlietu ministru Karlu Biltu.
Rietumu avotos šīs ziņas ir pieejamas. Tikai Latvijas žurnālisti ir baidījušies Andrim Piebalgam pajautāt par šiem slepenajiem sakariem.
5
bekijja > Igors Daņiļēvičs 09.02.2011. 23.51
Ieliec, lūdzu, saites uz Tevis pieminētajiem avotiem. Citādi tie tikvien kā nepamatoti apvainojumi.
Lai nu kā, bet cilvēku ar plašāku skatījumu uz lietām Latvijā pašlaik ļoti pietrūkst. Ir tāda sajūta, ka neviens pat īsti nezina, kas notiek Eiropā un pasaulē. Labākajā gadījumā zina un interesējas par Krievijā notiekošo. Laikam citas valodas nezina…
Pavisam nesen Piebalga vārdu pieminēja tāds Džeremijs Rifkins (viņš dod padomus Eiropas līderiem) – par to, ko viņš paveicis Enerģētikas komisāra amatā. Skatīt šeit: http://www.euractiv.com/en/global-europe/rifkin-europe-model-new-lateral-governance-interview-501764
0
Igors Daņiļēvičs > Igors Daņiļēvičs 10.02.2011. 00.19
Lūdzu – precīza norāde – slepenas sanāksmes, kurās prese netiek nepielaista – conferences are closed to the public and the media, and no press releases are issued, to sarunu temati, vienošanās nav zināmas, tāpat kā nav zināmi principi pēc kādiem izvēlas tās dalībniekus. Toties ir zināms, ka starp tiem ir globāli naudas maisi, kas spēj nodrošināt milzīgus finanšu resurusus, mēdiju impēriju magnāti un citas ietekmīgas personas.
Tas viss ir pretrunā jebkuriem demokrātiskas sabiedrības caurspīdīguma un atbildības pincipiem. Jo Piebalgs ir Latvijas sabiedrības vēlētas valdības izvirzīta amatpersona – tātad ar sabiedrības mandātu. To viņš nedrīkst izmantot slepenās sarunās ar globāliem oligarhiem.
Rietumos to visu kritizē ārkārtīgi skarbi. To cenšas apslāpēt šīs grupas mēdiju magnātu kontrolētie plašsaziņas līdzekļi.
Te ir ir norāde
http://en.wikipedia.org/wiki/Bilderberg_Group
The Bilderberg Group, Bilderberg conference, or Bilderberg Club is an annual, unofficial, invitation-only conference of approximately 140 guests, most of whom are people of influence in the fields of politics, banking, business, the military and media. The names of attendees are made available to the press.[1] The conferences are closed to the public and the media, and no press releases are issued
Norāde uz Piebalgu
http://www.bilderberg.org/2006.htm
Piebalgs, Andris Commissioner, European Commission
Citi grupas dalībnieki
http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_Bilderberg_participants
0
bekijja > Igors Daņiļēvičs 10.02.2011. 01.00
So what? Read this: http://www.telegraph.co.uk/news/newstopics/politics/7804197/The-Bilderberg-Group-fact-and-fantasy.html (Man patika piebilde par Somijas prezidenti. Nez, ar ko Piebalgs par viņu sliktāks?)
Pasaule ir savstarpēji saistīta un dažādi think-tanki spriež par globālām lietām. Nešaubos, ka tās pašas tēmas var atrast arī publiskos portālos – tādos kā, piemēram, ted.com vai britu RSA.
0
janazakovica > Igors Daņiļēvičs 10.02.2011. 02.27
pilnigi pareizi un ar piebalgam visi konti ir seb zviedru bankaa
0
Signija Aizpuriete > Igors Daņiļēvičs 10.02.2011. 21.26
Oto Ozols>Esi reāls! Ir ideālā (izdomātā) demokrātija – un ir reālā, ko pats esi ieraudzījis. Apjēdz skarbo patiesību/objektīvo realitāti – slepenība, manipulācijas, tukši solījumi utt.utml – tās visas ir neatņemamas reālās demokrātijas sastāvdaļas. A.Piebalga darbošanās 1990-os Latvijas izglītības un finanšu nozarēs un pēcāk iegūtie amati ES/Briseles birokrātijas struktūrās ir spilgts piemērs tam, ko var sasniegt cilvēks, kas apjēdzis reālas demokrātijas ‘spēles noteikumus’ – un spējis tiem pielāgoties ātrāk par citiem.
0
disassociative 09.02.2011. 23.31
Ir man ceļi krustojušies ar šo cilvēku. Lai nu ko, bet patiesi gudrs un erudīts cilvēks. Jā, ar tehnokrātisku ievirzi. Bet nekādā gadījumā ne melīgs maita kā daudzi tur “augšā”.
0
Sanšains 09.02.2011. 23.25
Vai Piebalgs gadījumā nebija tas, kurš savulaik, 90. gadu sākumā, reformējot izglītību, ielika greizos pamatus – “ej un izvēlies vieglāko, neeksakto ceļu!”?
Šis vīrs nu tiešām. šķiet, ir tāds, uz ko var paļauties. Kā Brisele lems, tā arī būs!
0
dancis4 09.02.2011. 23.09
Alpīnistu aicinājums ir kāpt kalnos,taču kritiskā brīdī viņi ir gatavi upurēties glābjot aizā krītošo biedru.
Latvija slīd uz negodīgas politikas bezdibens pusi. Piebalgam, varbūt, nevajadzētu tik daudz analizēt savu tehnokrātisma vai morālās tīrības pakāpi, bet gan visiem spēkiem censties sabiedrībai atgūt ticību godīgas politikas iespējamībai Latvijā. Vēlētāji uzticējās Dombovskim, taču viņam šobrīt akūti nepieciešams atbalsts, ko varētu sniegt Piebalgs – prezidenta kandidāts.
1
gundega_heiberga > dancis4 09.02.2011. 23.17
Vai Dombrovskim atbalstu nevarētu sniegt ZARS ?
0
mincitis888 09.02.2011. 22.44
Bet es, kaut kā tīri intuīcijas līmenī, neticu šim kungam. Iespējams, tas ir viņa komunicēšanas vieds, kurš mani dara uzmanīgu-nepatīk pārlieku žestikulējoši cilvji:( Jo, lai pārliecinātu par patiesību, nav jāvaikstās un pārspīlēti jāmētā rokas, kas rada aizdomas, ka cilvēkam nav patiesi nodomi! Nez, man tā ir:)
0
Anna Gaigule 09.02.2011. 22.42
Tehnokrātus nevajag novērtēt par zemu. Mūsu civilizācijas attīstībai jāpateicas nevis reliģijai vai tirgum, bet gan zinātnei un tehnoloģijām.
0
mary75 09.02.2011. 22.33
Mums te nācijas līderis viens smagos noziegumos apsūdzētais no Puzes, kā nekā 48% uzskata, ka viņš būtu labākais premjers.
Un kurš, ja ne viņš, te visu nosaka?
Latvju tautai tādus Briseles sorosītus nevajag, pie kam vēl sakarīgus, izglītotus un paškritiskus.
Mūsu sūnuciemā tauta 20 gadu garumā balso vai nu par postpadomiskām atraugām, vai nu par populistiem, vai par blēžiem.
Es te nerunāju par tiem, kas balsoja par V.
Uz pārējo fona tie, vismaz,izskatās kaut cik eiropeiski, vismaz neuzskata par ļaundari Sorosu.
Tāpēc, Piebalgs varētu būt populārs tās pašas V atbalstītāju vidū, ne vairāk.
5
modriss > mary75 09.02.2011. 22.43
Vai tad redzi kādu politisko spēku, kuru nepieskaitītu kādai no definētajām “postpadomisku atraugu, vai nu par populistu, vai par blēžu” kategorijām?
0
gundega_heiberga > mary75 09.02.2011. 23.12
…”līderis”
0
mary75 > mary75 10.02.2011. 07.13
Redzu – V un Pēdējā partija.
Smejies vai raudi, bet, tām ir daudz kas kopējs.
Vismaz tas, ka tās nav viena cilvēka biznesprojekti.
Bez tam – tikai tām padomiskas domāšanas procents ir kaut cik pieņemams un ir liberāla attieksme pret lietām, īpaši pēdējiem.
0
lebronj2356 > mary75 10.02.2011. 12.28
Kā tad ar VL! – ak, jā bet nacionālisti tak ļoti riebjas….V pēdējā laikā sastrādā tik daudz muļķību, ka jāšaubās, ka tam ķīselim(un tāda diemžēl šī apvienība ir) būs lieli panākumi nākotnē, neskatoties uz PS popularitāti, JL bija uz politiskā bankrota robežas, bet TP pārveidojums SCP vispār nav apspriešanas vērts, jo ir sīkpartija jau savā būtībā ar ambiciozu līderu duo !
0
lebronj2356 > mary75 10.02.2011. 12.29
Pēdēja partija ir kāds joks, tāpat kā muļķu partija, ja to ņem nopietni tad jau par ko liecina….
P.S. Laikam jau naids pret Lembi sasniedzis kritisku līmeni :D
0
gundega_heiberga 09.02.2011. 22.32
Ticu, ja kāds “lilis” nepierunās … , nekandidēs. Tehnokrāts, taču, inteliģents !
0
shefere 09.02.2011. 22.06
Lai vai kā, Piebalgs ir viens no tiem cilvēkiem, par kuru nav jākaunās, jo nav mazizglītots un bezkaunīgs idiots. Žēl, protams, ka pa šiem 20 gadiem, esam tiktāl nokļuvuši, ka ārkārtīgi pozitīvs izņēmums visā politiķu masā ir vienkāršs godprātīgs birokrāts bez īpašas harizmas.
P.S. Vai Piebalgs nebija izglītības ministrs laikā, kad vidējā izglītība no obligātas kļuva par neobligātu, kas pēc manām necilajām domām, ir tiešs vispārējās debilizācijas un lupenizācijas cēlonis? Jautāju, jo nezinu, varbūt kāds atceras?
1
Signija Aizpuriete > shefere 09.02.2011. 23.54
Viens otrs atceras A.Piebalga panākumus Latvijas finanšu sistēmas reformēšanā ( Banka Baltija ), viens otrs piemin sasniegto izglītības lauciņā –
Arvīds Platpers, diriģents:’’(..) Savulaik, 1992.gadā, kad izglītības ministrs bija Andris Piebalgs, mēs bijām tikko atguvuši neatkarību un mainījām faktiski visu – grāmatu saturu, mācību priekšmetus. Tieši šajā mirklī arī sākās juceklis, kas valda līdz pat šai dienai. Mums tolaik bija sakārtota mācību sistēma un vajadzēja mainīt tikai saturu, jo Imanta Kalniņa dziesmu par Ļeņinu, protams, vairs nevarējām dziedāt. Bija jāmaina saturs, bet nevajadzēja atteikties no sistēmas – šī arī bija lielākā kļūda, no kā ciešam vēl tagad ‘’ ( Kurp dodas dziedātāju tautas mūzikas izglītība? Diena.13.04.2007.)
– Manuprāt, ja 1992.g. A.Piebalgs būtu sācis reformēt medicīnas nozari, tad šodien Bārzdiņa kungam būtu vieglāk tikt galā ar padomju sociālās sistēmas paliekām.
A.Piebalga nopelni padomju sociālās sistēmas sagrāvē 1990-os vēl nav pienācīgi novērtēti Latvijā – joprojām atpaliekam no Briseles līmeņa, jo tur vienmēr atalgo par labi paveiktu uzdevumu?
0
lailabidzane 09.02.2011. 22.02
.
Gauži bērnišķīgs ir pieņēmums, ka eirokomisāri ir izcilības. Vien apstākļu sakritības,tajā skaitā kompromisu, produkts. Un Piebalgs to visai atklāti atzīst. To vajadzētu novērtēt. Spēju atklāti atzīt novērtēt.
Īpaši neuzsvērts, un to var saprast, paliek tīri merkantilais izdevīgums sēdēt komisāra beņķī, pretstatā jebkurai pozīcijai Latvijas politamatu sarakstā. Jā, ja vien nepiekalkulējam Latvijā tik pierasto pozīcijas radīto iespēju, iespējams, reizēm tālu ne “baltu” papildus pienesumus.
Ir vēl viena visai cienījama lieta, ko piekopj bijušais ne paša augstākā līmeņa fizikas skolotājs. Viņš gana drosmīgi savā komandā pieņem spēcīgus un ambiciozus darbiniekus. Arī tādus, kuri visai nopietni par savu mērķi ir deklarējuši nonākšanu prezidenta amatā.
0
janazakovica 09.02.2011. 21.16
Piebalgs:esmu jebonats..tautas partijas ieliktais cilveks…ta butu daudz pareizak..
1
Gunārs Nažinskis > janazakovica 10.02.2011. 07.42
Būtu labāk ēdis Krustēv! Ja neesi ēdis un nav ko teikt, tad lamāties arī tā kā nevajadzētu.
0
Arturs 09.02.2011. 21.10
Šausmas! Kā tagad iznāk.. Zatlers ir nācijas līderis? Nu gan nācija..
2
baibakrastina88 > Arturs 10.02.2011. 10.17
sāk likties, ka Zatlera personiskās īpašības, patiesībā, diezgan labi atspoguļo vidējo latvieti. Cits jautājums gan ir vai valsts prezidentam ir jābūt vidējā iedzīvotāja iemiesojumam vai tomēr ideālam.
0
Una Grinberga > Arturs 10.02.2011. 11.13
@agnisle
Labi teikts! Zatlers ir tiešām vidējā latvieša atspoguļojums:
…samierniecisks; provinciāls sevis prezentēšanā un izteikumos; seko līdzi pūļa viedoklim; vājš jaunās idejās un risinājumos; parasti nepaudīs savu viedokli, ja tas atšķirās no kaimiņa; gatavs pie sevis bubināt, bet galvenais kādu neaizvainot; labi pārvalda kādu vienu jomu, bet mēģina tēlot ekspertu visās citās; mantas/godkāres dēļ ir gatavs upurēt savu komforta vidi; nav harizmas un azarta savā darbībā; laipns un padevīgs…
Tā teikt VVF mēs nebijām pelnījuši, jo viņa un viņas darbi lielā mērā ir pretrunā vidējā latvieša raksturam.
0
astra_ozo 09.02.2011. 20.55
Viņš ir nevis tehnokrāts, bet tipisks Briseles birokrāts.
Ko viņš no tehnikas jēdz – to, ka automašīnai ir riteņi un dzinējs?
4
gatis_kauss > astra_ozo 09.02.2011. 21.22
Vinsh tomeer fizikas skolotaajs…
Bet IMHO Briselee vinji pierod pie labas dziives. LV vairaak speeks cienjaa nevis praats.
0
Una Grinberga > astra_ozo 10.02.2011. 08.34
@andza
Šāds komentārs tikai liecina par Tavu izglītības līmeni!
0
astra_ozo > astra_ozo 10.02.2011. 11.22
nasing…
Tu gribi teikt, ka cilvēks, kas pirms 25 gadiem īsu brīdi strādājis par fizikas skolotāju, ir tehnokrāts? :)
0
Maija > astra_ozo 10.02.2011. 14.22
lai kaut īsu brīdi strādātu par fizikas skolotāju pirms 25 gadiem bija 5 gadi jāmācās LU. :) toreizējā izglītība pēc būtības ir šodienas maģistra līmenis.
0
gstrazds 09.02.2011. 20.49
“Esmu tehnokrāts, nevis nācijas līderis” – par šo apgalvojumu viņu uz sārta dedzināt vajadzētu.
Mums te ir savādāka iekārta!
Mums te ir Šleseri, Urbanoviči un Dzintari, mums, lai par nācijas līderi sevi pasludinātu, ne izglītību, ne pieredzi nevajag!
Ja Piebalgs ienāktu politiskajā apritē, tad laikam pa visu valsti uz abu roku pirkstiem ko blakus likt atrastos.
0