Vilks: Inflācijas prognoze būs vairākkārt jāpārskata
Saistītie raksti
Radars /
13. novembris
Radars Latvijā
Naudas idejas /
3. novembris
Nezaudē vērtību!
Viedoklis /
24. oktobris
Vai robots sašķiros to, ko cilvēks nešķiro?
Komentāri (32)
anrijs 09.02.2011. 21.46
Bet vai kāds ir veicis analīzi par pārtikas cenām ?
Atceramies, kāds bija pagājušais rudens Krievijā (neraža/ugunsgrēki), kas notiek Austrālijā, un kā slīkst ražas Eiropā ? Un Ķīnas ietekme ?
Kādas sekas pārtikas trūkuma gadījumā ? …. protams cenas augšā … paprasiet lauksaimniekiem, kā šie gatavojas cenu pieaugumam un pietur pagājušās ražas … un te nebūs ne tuvu 3% “svārstības”
Pat bez pasaules ietekmes, paskatieties kād būs pavasaris – plūdi !!!
Jautājums tikai cik lieli un cik ilgi … cik lielu ietekmi tie atstās uz ražām un to cenām?
0
Ieva 09.02.2011. 09.36
Jo dārgākas cenas, jo lauksaimniecība rentablāka. Tā kā, varbūt, atgriezīsies Latvijā laiki, kad tika pļautas visas grāvmalas.
0
disassociative 09.02.2011. 08.57
Vienotībai vajadzētu saprast un pieņemt elementāru patiesību – ir jāsamazina nodokļu likmes. Jāsamazina PVN pārtikai, jāsamazina PVN pirmās nepieciešamības precēm. Jāsamazina akcīze degvielai un tabakai. Un jānolikvidē visaugstākajā līmenī akcīzes preču kontrabandas piesedzēji. Sāk izskatīties, ka Vienotībai kontrabanda ir pat ļoti izdevīga, laikam pašiem pietiekami daudz atlec, jo nekas reāli netiek darīts, lai kontrabandas līmeni samazinātu. Tieši otrādi, ar nodokļu politiku kontrabanda tiek apzināti veicināta. Varbūt tāpēc, lai pildītu Vienotības partiju kases?
0
zanejurjane7 08.02.2011. 23.45
Labs komentārs par ķīnu – Easy paldies !
Un gribēšu redzēt, ka Jaunā laika meistari izdarīs to, ko tik ļoti pārmeta Kalvītim. Kāda būs jūsu taktika inflācijas ierobežošanā, Dombrovska kungs ?
Baidos, ka nodokļu palielināšana dos FAIL
2
maris > zanejurjane7 09.02.2011. 18.44
Nedomāju, ka Latvijai ir reālas iespējas īstermiņā bremzēt inflāciju pārtikā ( ja nu vienīgi sagraujot pārstrādātāju karteļus) un enerģētikā/degvielā. Tas kas notiek nav no Dombrovska atkarīgs. Protams, nodokļu celšana nemazina inflāciju, bet cenas var samazināt tikai konkurences palielināšana , tai skaitā darba tirgū…
0
zanejurjane7 > zanejurjane7 15.02.2011. 22.45
domāju, ka tieši tādā pat situācijā bija arī Kalvītis. Līdz ar to pārmetumi, par inflācijas kurināšanu būtu jānodēvā par nekorektiem… :)
0
maris 08.02.2011. 19.03
Inflācija ,it īpaši pārtikā un enerģijā, būs ne pa jokam.
Arī kokvilnas cena pasaules biržās gada laikā dubultojusies. To visu veicina ASV, Eiropas u.c krīzes skarto valstu naudas piedrukāšana, kura tiek izmantota spekulatīvai aktīvu, it īpaši reālo- derīgo izrakteņu, naftas, pārtikas cenu paaugstināšanai un banku peļņas nodrošināšanai.
Pats labākais būs tad kad inflācijai ,kas parādās bez reālas ekonomiskas izaugsmes ( katrā ziņā ne tik lielas, lai pamatotu 3,7% inflāciju) pievienosies banku likmju celšana?
Mūsu maciņi paliek plānāki:
1) nodokļi
2) inflācija
3) procentu likmes ( tie kam ir kredīti, tiešā veidā, tie kam nav-netieši caur cenām).
Par ko varam būt droši, ir tas, ka algu spirāle šoreiz nesekos, vismaz ne plašā strādājošo kopumā, jo reālais bezdarbs ir ap 20%. Līdz ar to reālie ienākumi vienkārši dils, un viss. Daudziem šie ienākumi nokritīts zem iztikas minimuma, jo viņu izdevumi pārsvarā ir pārtika un mājoklis. Ko viņi darīs? (skat. Eģipti).
3
lebronj2356 > maris 08.02.2011. 19.41
Beigsies tas likumsakarīgi ar to, ka pārskatīs naudas piesaisti kaut kam reālam, iespējams zeltam !
0
maris > maris 08.02.2011. 20.03
Par to būs karš, tik viegli tas nenotiks, jo uz veco sistēmu balstās visas Rietumu elites.
0
lebronj2356 > maris 08.02.2011. 21.28
Nez, nez – tieši Rietumiem arī ir visvairāk zelta rezervju – 1)ASV, 2)Japāna, 3)Vācija….
0
lebronj2356 08.02.2011. 17.21
Nu ja skrūvē nodoklīšus tad inflācija ceļas viennozīmīgi – uz kāda pamata bija rēķināta 1,1% procents, PVN jau vien pacēlās pa 1% – sāk likties, ka arī FM, ne tikai EM strādā diletanti, vēl jau ir LE tarifi, statoila apetīte, utt. Tā kā skatieties, ka neiznāk kā Kalvītim..:( Pārtikas cenas ir globāls burbulis – kad plīsīs, grūti pateikt, bet tas noteikti būs, tad arī mums vieglāk paliks ! Bet jāatceras, ka tad būs nākamais burbulis, kur tieši grūti pateikt, bet liekās naudas dažu konsorciju rokās ir tik daudz, ka tiem ir jārodas nepārtraukti – tas ir arī šīs krīzes iemesls !
7
Una Grinberga > lebronj2356 08.02.2011. 17.42
Oj, labāk nerunā par nākamo burbuļa plīšanu. Mums paliks vieglāk tikai mikro līmenī uz kādu īsu brīdi, bet Latvijai 2012.gadā ir jāpārkreditē valsts parāds brīvā tirgū. Nedod dies’, lielais bublis Ķīna plīsīs un “ieraus” atpakaļ visas savas investīcijas. Tad valsts kredīta uzturēšanas izmaksas ievērojami pieaugs un līdz ar to iztrūkums būs jākompensē ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem.
0
lebronj2356 > lebronj2356 08.02.2011. 17.59
Visi burbuļi plīst ātri vai vēlu, jo vēlāk jo sliktāk – nav tak NĪ jāatgādina :D. Fakts ir viens, ka pašreizējā kārtība ar mēzonīgo spekluāciju visos līmeņos nav ne dabiska ne normāla un prasa izmaiņas nekavējoties, savādāk ne tādas vien krīzes būs ! Parāds jāpārfinansē jo ātrāk, jo labāk – bet ka ieviesīs kādus papildus nodokļus gan ir stipri apšaubāmi, jo tālāk jau vairs nav kur…citādi būs kāds Argentīnas variants :(
0
maris > lebronj2356 08.02.2011. 19.12
Pārtikas burbulis plīsis kad būs reālas biznesa alternatīvas kur investēt piedrukātos triljonus kas tagad klejo pa tirgiem un starp bankām un valsts bankām.
Šādu investīciju iespēja vai invrestoru vēlme to darīt neizskatās ticama tuvākajos 2-3 gados. Naudas ir piedrukāts pārāk daudz, tās pirktspējai ir jākrīt, bet, tā kā dolārs ir rezerves valūta kuras vērtība pieaug nekārtību laikā, kritīs citu valūtu vērtība pret dolāru, un līdz ar to pieaugs šajās valūtās visu preču kuras tirgo dolāros vērtība- t.i. ASV eksportē inflāciju izmantojot savu rezerves valūtas statusu, bet inflācija rada nestabilitāti kas atgriežas ASV naftas cenu pieauguma veidā, tā kā arī ASV nav imūna pret inflāciju. Un tad ASV banka būs spiesta pacelt likmes pirms ekonomika būs atveseļojusies, nogriežot ekonomikas izaugsmi. Nedaudz savādāks, bet samērā precīzs 1929 . gada notikumu atkārtojums, tikai šoreiz monetārājā sfērā.
Papīra nauda un valsts dzīve uz parāda neizrādījās panaceja, uz kuru tika cerēts atceļot zelta standartu u.c. finansu sistēmas ierobežojumus.
0
lebronj2356 > lebronj2356 08.02.2011. 19.40
Inflācija atgriežas ASV jau ar to, ka pārtika ceļas neaizsniedzamos augstumos, jo izrādās, ka arī ASV ir nabadzīgi ļaudis. Naftai gan ir tagad tendence krist , redzēs cik ilgi…Nedomāju, ka šis burbulis noturēsies ilgāk vēl par kādu pusgadu – pēdējais noturējas apmēram gadu, kad sākās klapatas ASV mājokļu tirgū. Jo :
1)Nenormālā pārtikas dārdzība izsauks nemierus, iespējams arī Eiropā, kas savukārt valdības piespiedīs veikt vietējo tirgu aizsardzību un tirdzniecības regulēšanu.
2)Šī pati dārdzība samazinās vai pat apturēs ekonomikas izaugsmi, kas atsauksies uz tām pašām bankām, jo nebūs vairs brīvo spekulācijas līdzekļu = un būs cenu krahs
3)Nav zināms cik ilgi pieturēsies sadrukātā USD vērtība – acīmredzot tik cik pietiks pacietības un nervu to turētājiem….
Pašreizējā banku diktatūra pasaulē ir nedabīga kārtība, kurai ir lemts sabrukums, gluži kā komunismam, jo tā balstās uz amorālu mantkārību, turklāt ir pretrunā paša kapitālisma pamattēzēm, piemēram, ka katrs atbild par savām darbībām – uz bankām šis nestrādā !
P.S. Latvija varēja veikt ko lietderīgu un likvidēt pensiju 2.līmeņa ieguldījumus bankās, kas par šo naudu pērk kaut vai tos pašus ASV vērtspapīrus(cik nu vērtīgi – to rādīs laiks) – parādzīmes ! Varētu kaut ar šiem līdzekļiem pārfinansēt mūsu parādus kaut vai…
0
maris > lebronj2356 08.02.2011. 19.54
Piekrītu, visam, bet , lai būtu sliktāk, domāju, ka šoreiz naftas cenas noturēsies jo nestabilitāte naftas ieguves/tranzīta rajonos tikai pieaugs. Patreiz ir pats sākums, tas var ilgt vairākus gadus, tāpat kā revolūcijas Austrumeiropā un PSRS. 2-3 gadi nestabilitāte tuvajos Austrumos plus->
Otrkārt, Ķīnai ir pietiekoši daudz papīrīšu (3 triljoni USD= 30 miljardu barelu naftas par 100 USD/bbl=pasaules 2010. gada patēriņš) lai uzturētu naftas cenu augstu ja tā to vēlētos, izraisot ilgstošu spekulatīvu burbuli ar skaidru mērķi novājināt ASV un Rietumus izmantojot krīzi.
0
lebronj2356 > lebronj2356 08.02.2011. 21.26
Tikai tad Ķīnai nāksies pašai pārstrukturizēt savu ekonomiku no eksportētāja uz patērētāju, jo ASV un Rietumi nebūs spējīgi šīs ķīniešu preces pirkt + pašiem būs zaudējumi dēļ dārgas naftas !
Viens ir skaidrs, ka sataisītie parādi būs jānoraksta, neviens tos, izņemot varbūt vietējos banku vergus, neatmaksās – domājams tas arī skaidrs devējiem !
0
maris > lebronj2356 08.02.2011. 22.44
Ķīnieši var arī pārstrukturēt savu ekonomiku uz tādu kur naudai, cenai un kapitālam nav nozīmes- kā pirms 30 gadiem, vai kā Staļins 1929. gadā, ar masveida piespiedu darbu ( kur citur likt revizionistisko vidusšķiru), un fokusu uz militarizāciju, resursu nodrošināšanu ( Krievija un Centrālāzija blakus) . Vietējais patēriņš viņiem bijis nebijis. Strādnieki būvēs raķetes, zemnieku viņus baros. 30 gadus Ķīnieši ir krājuši kapitālu un attīstījuši ekonomiku, tagad var ari padzīvot pēc staļinisma-maoisma principiem.
Ķīnas NEPS tūlīt beigsies, jo viņiem ir tikai 2 izejas:
1) tālāka demokratizācija un Ķīnas sadalīšanās
2) atgriešanās pie valsts plānotas ekonomikas un vidusšķiras “kulaku” likvidācijas un īpašumu ekspropriācijas, ārzemju investīciju nacionalizācijas, saglabājot vienotu Ķīnu un Komunistu varu. Potenciāla ekspansija un Rietumu novājināšana.
Atļauts minēt kuru ceļu 9 inženieri Ķīnas KP politbirojā izvēlēsies laikā kad pašreizējais “crony capitalism” modelis ir izgāzies un izgāzīsies vēl vairāk, eksportējot inflāciju līdz brīdim kad ASV Rezervju banka vairs nespēs uzturēt šo burbuli?
Es balsoju par Ķīnas NEPA beigām 2012-2013 gadā un pēc tam. Ja ir vēlēšanās uzzināt, ko tas nozīmē, iesaku palasīt PSRS komunistiskās partijas vēsturi, 1925-1937 gadi.
0
gunasniedzina 08.02.2011. 17.21
Galvenie inflācijas faktori būs milzīgs budžeta deficīts un EU naudas ieplūšana ekonomikā. Nespēja ierobežot valsts tēriņus un maniakāla tieksme “sildīt” ekonomiku ar EU naudu ir galvenie inflācijas cēloni, virs 5% sagaidīsim šogad noteikti. Ārējiem faktoriem arī būs ietekme, bet EU inflācija diez vai pārsniegs pusi no LV.
6
lebronj2356 > gunasniedzina 08.02.2011. 17.22
Par milzīgu LV defecītu jau nu nenosauksi nekādīgi….Un kur tad ieplūst tās milzīgās ES naudas masas ?!
0
Una Grinberga > gunasniedzina 08.02.2011. 17.31
@liberāls
Kādā veidā ES fondi un valsts tēriņi ir inflācijas “sildītājs”?
1. Bezdarbs ap 20%, algu spirāle (inflācijas iekšējais faktors) nedarbojas
2. Lai tiktu pie valsts pasūtījumiem, uzņēmumi dempingo
3. Ražotāji (tie kas saņem ES naudu) iegūst papildus līdzekļus un palēlina cenu celšanas tempu, jo “valsts dāvinājums” aizstāj iespējamos nepieciešamos pašu ieguldījumus. Ražotāji tomēr apzinās patērētāju pirktspēju.
Diemžēl 2011.gads stipri atšķiras no 2007.-2008.gada, lai teiktu, ka darbojas tie paši inflācijas veicināšanas faktori.
0
gunasniedzina > gunasniedzina 08.02.2011. 17.57
@Krix
“Mēs katru dienu notērējam apmēram 2,5 miljonus latu nenopelnītas naudas. Latvija šo deficītu finansē ar, iespējams, nākotnē nepārfinansējamu ārējo parādu.” – tā Rimševičs. Protams kā Griekijai ir vēl sliktāk, bet nu mēs taču par sevi ? EU naudas izlietojumu skaties ministriju mājas lapās. Simtiem miljonu nenopelnītas naudas ieplūšana izraisīs inflāciju tāpat ka naudas drukāšana.
@Nasing spešal!
1. Algas spirāle tūlīt būs klāt, LV bezdarbs ir izteikti strukturāls, uzņēmumiem trūkst darbaspēks.
2. Par dempingu gan neesmu dzirdējis, par kukuliem gan.
Protams katrs gads atšķiras no pārējiem, bet ekonomikas likumi paliek – lieka nenopelnīta nauda izraisa inflāciju, un starp naudas drukāšanu, EU fondiem un budžeta deficītu nekādas starpības nav.
0
lebronj2356 > gunasniedzina 08.02.2011. 18.09
No Latvijas nauda drīzāk aizplūst, jo samazinās kopējais parāds, pēdējo 2-3 gadu laikā pat par kādiem 4 miljardiem šķiet. Ja aizplūst nauda, tad nekādas liekas naudas nav, līdz ar to nav arī iespēja kādai algu-inflācijas spirālei ! Max ko var šogad gaidīt ir 10% pieaugums kādā ļoti ienesīgā nozarē un arī neaizvietojamiem cilvēkiem – nelielas ļaužu grupas ienākumu palielināšanās nekādi nesildīs ekonomiku un pieprasījumu, ņemot vērā, ka pārējai sabiedrībai naudas būs mazāk dēļ jauniem nodokļiem un pašreizējās inflācijas ! Ja nu kaut kas paliks dārgāks, tad tas būs tāpēc, ka dēļ mazā tirgus un pieprasījuma neatmaksāsies preces šurp vest !
0
Una Grinberga > gunasniedzina 08.02.2011. 20.01
@liberāls
1) Jā, bezdarbs ir lielākoties strukturāls, bet tīri teorētiski, jo, ja paskatās uz struktūru, tad tas tomēr ir mazkvalificēts darbaspēks, kura iemaņas var salīdzinoši īsā laikā apgūt. Atlikusī daļa ir sabiedriskais sektors un privātais augsti kvalificētais, kas jau meklē darbu ārvalstīs.
2) Algas-inflācijas spirāle nevar būt arī tādēļ, ka Latvijas ekonomika ir vērsta uz iekšējo tirgu, bet tā kā iekšējais pieprasījums pat teorētiski nevar strauji augt, tad nav arī iemesla tiem iztrūkstošajiem kvalificētajiem darbiniekiem to algas pieprasījumu prasīt, jo darba apjoms ir tik, cik to atļauj tirgus. Jā, kāda nozare, kāds uzņēmums atļausies celt algas, bet tas būs tāds izņēmuma gadījums un ne kā tendence.
0
kreëstliv > gunasniedzina 08.02.2011. 22.15
Pec man riciba esosas infomacijas pasreiz attieciba uz strukturfondiem tiek nevis dempingots, bet pec iespejas celtas algas konkusantu uznemumos, lai atbilstu Iepirkuma likuma prasibam.
Kas attiecas uz strukturalo bezdarbu – pareizejie bezdarbnieki lielakoties ir mazak izglitotie (klat nak tie, kas darbu tagad zaudeja paaugstinatas minimalas algas un darba nodoklu del), bet pofesionalo izglitibu nevar iegut pat pusgada, kadel, protams, ka ir darbaspeka trukums videja kvalifikacija, jo tie naskakie uz emigresanu.
Un tas viss radis spiedienu uz inflaciju, ka gan savadak – lai gan visa krizes parvaresanas strategija balstijas uz algu deflacijas nodosinasana, tadel nesaprotu to, cik vienkarsi un pat vesi sie inflacijas dati tiek uznemti. Bet inflacijas nodoklis jau tas, ko maksa visi, bet visvairak skar tiesi tos, kam jau ta ir vismazak lidzeklu, tikai diezel lielas bazas, ka Latvija inflacija augs straujak, neka citas ES dalibvalstis, kadel algu konkuretspeja tiks mazinata.
0
Una Grinberga 08.02.2011. 17.14
Ministrs aizmirsa piebilst “…ja pasaules tirgū saglabāsies stabilitāte”, bet pārtikas vai enerģijas cenu šoku tagad ir grūti paredzēt. 3% arī ir samērā optimistisks rezultāts, bet kāpēc gan būt pesimistiem.
0
austrisv 08.02.2011. 17.05
Manuprāt., inflācija tikai uzņems tempu, jo paredzēta taču elektrības cenu palielināšana , pie tam liela! Elekrība staču ir visu uzņēmumu izdevumos, tātad kāpums būs visām precēm un pakalpojumiem! Inflācija gada beigās var būt lielāka par 5%
0