Latvijas parādu var pārfinansēt ar jauniem aizņēmumiem

Un lai jautrak – iesaku apskatities WIWO.DE (Wirtschaftswoche – populas ekonomikas zurnals vacu valoda), kur uzraditas valstis, kas cietis no partikas cenu pieauguma – pie Latvijas ka ilustracija gan paradits Lietuvas karogs, bet labakais tas, starp kadam valstim ielikta – Venecuela, Vjetnama utt. Pamatojums – cilvekiem partika sastada loti lielu dalu no izdevumiem (OK- vel no Eiropas ir minetas Ukraina un Bulgarija, Rumanija, vairak gan neviena (kopa paraditas 20 valstis, ari Egipte ar saplestu plakatu, kur Mubaraks virsu)), pie katras no riska valstim var apskatities, cik procentuali daudz izdevumi majsaimniecibai aiziet uz partiku. Kadel tas butiski – to lasa potencialie Vacijas investori…

Un vel viena lieta – lai gan it ka Baltijas valstis tiek uzskatitas par panakumu krizes parvaresana, uz Davosu netika uzaicinatas, izskatas, ka Eirozona tomer veiks paradu restrukturizaciju (vaciski – geordnete Staatsbankott, angliski mazliet maigak), jo nereali atdot lai cik ari zemu algas spiestu, bet spiest jebkura gadijuma meginas, lai izlidzinatu algas-produktivitates limenus stap dalibvalstim, nemot Vaciju par pamatu. Sada situacija minimalas algas paausgtinasana un darba nodoklu paaugstinasana 2011.gada bija vienkarsi nekompetences kalngals, un uz sada fona nedeklaetas nodarboinatibas mazinasana klust vienkarsi par parodiju, tapat ka strauja ekonomikas attistiba. Ta notiek, ja veido nepareizu ekonomikas politiku un vel priecajas par algu pieaugumu, starptautiski uzsverot, ka tiesi pretejais ir konkuretspejas atjaunosanas pamata.

Diezin vai tik vienkarsi bus, nemieru Egipte del nakamaja nedela tiek gaiditi birzu kitumi, finansu tigu nestabilitates palielinasanas, pat Kina, un neizskatas, ka tik atri tagad iestasies stabilitate, vel jo ipasi situacija, kad tik strauji pieaug partikas cenas pasaule. Notiks kapitala ieplude drosakajas investiciju formas, Latvija pasreiz tada nav, jo sava nespeja sabalanset budzetu sak vainot SVF un visu pasauli, izsakot nerealas izaugsmes prognozes. Nemot vera iedzivotaju emigraciju, driz IKP saglabasanos pasreizeja limeni bus jauzskata par panakumu.

Svītrkods… :) Varbūt neesi aizmirsis, kā Vienotības fani un deputātu kandidāti baros izmsēju jebkuru, kurš pirms vēlēšanām atļāvās jautāt šiem, kā viņi domā šajā valstī pelnīt, — (lai parādus atdotu)… Izsmēja reizēm meistarīgi, vienīgi ar atbildēm uz jautājumu švaki bija gan tad, gan tagad.

Teorijā jau viss smuki, tik paliek jautājums, vai kāds mums vispār vēl aizdos.
Vismaz es savu naudu šai valdībai neaizdotu :)

Pēc parāda apjoma daudzas Eiropas valstis (no kurām vairums ir Eirozonā!) tusējas 60-70% rajonā, GRE, ITA, BEL ir vēl smagāk. Eirozonas valstīm pienākas būt 60%, bet neko – dzīvo ar šādiem apjomiem jau gadiem ilgi, neviens nesteidzas kaut ko strauji atmaksāt, jo valsts nav cilvēks, kam ir ierobežots produktīvais mūžs. Galvenais ir maksāt procentus (kas ir diezgan liela summa, bet īstermiņā finansiāli vieglākais ceļš) un laiku pa laikam šo parādu pārfinansēt uz jaunu termiņu un nosacījumim. Lai nerastos grūtības atrast pārfinansējumu, jābūt labam valsts reitingam, reputācijai utt.
LV parāds pēdējos gados strauji ir gājis uz augšu, bet tiks apstādināts kaut kur ap 50% – ja netiks bremzēts ar reformām un budžeta sabalansēšanu. Iālākais – dzīvot atbilstoši līdzekļiem, maksāt procentus, no kaut kādiem ārkārtas ieņēmumiem dzēst parāda daļas. + uzturēt normālu reputāciju, kura pēdējā laikā ir būtiski uzlabojusies.

Viss ir atkarīgs no tā uz kādiem procentiem būs iespējams pārfinansēt, bet zinu vienu, kad Parex un Citadele ir pēc iespējas ātrāk jāpārdod, jo ar katru dienu to vērtība samazinās, dēļ valsts kapitāl daļu turēšanas.

ka teica zviedru minstrs-pie krizes Latvijaa ir vainojama parex banka-pilnigi piekritu-zidu cekistu PLL-Lpp/lc TP kargina godmana un skeles vadibaa ilgi gatavota afera-luk kam mums japateicas par paradiem procentiem-krizi bet vini-nirdz par mums- vienkarso tautu un gatavo un isteno jaunas tautas naudas izzagsanas shemas.kinaa tadus jau sen nosautu.

ES maksājumi Latvijai piemēram lauksaimniecībā ir 6-8 mazāki, nekā vecajām valstīm. ES sola tos izlīdzināt ar 2012. gadu. Aizdevuma atmaksu vajag pieskaņot šiem maksājumiem!

Pirmais variants šķiet diezgan utopisks un piederētos kara komunismam. Otrais un trešais domāju realākie. Vēlams būtu vienreiz tikt vaļā no tās Parex bankas par visām reizēm, bet tas nesegs visu summu, labi jau kādu pusi naudas atgūs, tā kā jāpārfinansē būs tā vai tā, savukārt privātos tirgos procenti būs augstāki, līdz ar to katru gadu vidēji 200-300 milj. var aiziet šo kredītu apkalpošanai….Skarbi, ja ņem vērā kā tika izglābtas alkatīgās zviedru bankas Latvijā :(

Man ir grūti spriest par finašu tirgus iespējām, bet vienu gan es izjūtu katru mirkli un tā ir valsts finasiālā krīze, kura man nebeigsies vēl daudzus gadus, pretstatā valsts augstakajai sabiedrībai, manis ievelētajiem deputātiem un superbiezajam inteliģences slānim. Kamēr manis vēlētie deputāti par manu nodokļu naudu Saeimā malko lepnus konjakus, man ir cītīgi jastrādā lai nodrošinātu mūsu ražotnes nepārtrauktu darbu un ar saviem nodokļiem es varētu apmaksāt šo Saeimas deputātu nodzerto. Bez tam man liek samaksāt arī ģeometriskā progresijā augošos namu pārvaldes uzliktos nodokļus klāt pie maniem tēriņiem, nosegt dīvainos pārtikas preču sadārdzinājumus, sistemātiski augošo elektrības sadārdzinajumu un vēl loti daudz citu, no manis pilnīgi neatkarīgu, strauji augošu un manis nepatērētu maksājumu.