Jurveda – uzņēmums, kura profesionāļi ir pārliecināti, ka jebkura problēma ir risināma! Jurveda sniedz juridiskus, grāmatvedības, tulkošanas un māju apsaimniekošanas pakalpojumus, gan fiziskām, gan juridiskām personām. Vairāk informācijas meklējiet – http://jurveda.lv
Kādēļ visi cirka priekšnesumi ar dzīvniekiem te izpelnījušies nosodījumu?
Dzīvnieki piedalījās gan seno mednieku rituālos, gan gladiatoru cīņās un spāņu Corrida priekšnesumos. Acīmredzot, daudziem cilvēkiem reizēm ir nepieciešamība sajust savu pārākumu pār dzīvniekiem – un tāda pastāvējusi jau kopš seniem laikiem. Pirms kaut ko nosodām, mēģināsim saprast paši savu sugu, t.sk. tos cilvēkus, kuriem šādi cirka priekšnesumi patīk.
Un zirgiem, suņiem (varbūt arī dažu savvaļas sugu dzīvniekiem – piemēram, pērtiķiem, delfīniem vai roņiem) ir dabiski apgūt apmācību. Ja nav cilvēka, kurš ar viņiem darbojas, šo saprātīgo dzīvnieku dzīve nebrīvē ir vienmuļa. Un daudzi priekšnesumi ar dzīvniekiem ir māksla – tā parāda cilvēka un dzīvnieku sinerģiju, atklāj mums kaut ko jaunu par mums pašiem.
“Kādēļ visi cirka priekšnesumi ar dzīvniekiem te izpelnījušies nosodījumu?” – Tādēļ, ka tajos visos sajūtošas būtnes tiek izmantotas kā resursi. Līdzīgi kā mazus bērnus vai garīgi slimos izmantot piespiedu darbā nav pieņemami.
“Dzīvnieki piedalījās gan seno mednieku rituālos, gan gladiatoru cīņās un spāņu Corrida priekšnesumos.” – barbariskos pasākumos tika iesaistīti arī cilvēki un gan arī bija “skaisti”… Un gan arī atrastos cilvēku, kam šādas izklaides patiktu un kas pieprasītu sapratni no pārējo puses.
Bet cilvēku gadījumā jūs taču neatbalstītu šādu izmantošanu, vai ne? Tad kāpēc atbalstīt to pret citām sajūtošām un ciest spējīgām būtnēm?
“Ja nav cilvēka, kurš ar viņiem darbojas, šo saprātīgo dzīvnieku dzīve nebrīvē ir vienmuļa.” – Lūk, problēmas sakne jau ir fakts, ka viņi tiek turēti nebrīvē, pakļauti cilvēku sugas iegribām.
Par kaut kādu sinerģiju varētu runāt vienīgi tajos gadījumos, kad ir absolūti skaidrs, ka visas iesaistītās puses darbojas brīvprātīgi un uzskatu, ka pārējo sugu gadījumā ~brīvprātības apstiprinājumu parasti nav iespējams konstatēt (ja tas vispār ir izšķiroši).
Attiecībā uz cilvēkiem mēs varam pielietot dažādus ētiskus kritērijus. Cilvēkiem jādod brīva piekrišana, viņi nedrīkst bezjēdzīgi riskēt, ja vien to nekompensē kāds augstāks humāns mērķis, cilvēku gadījumā var nodarboties ar “utilitāro ētiku” – censties vairot pasaulē laimi un samazināt ciešanas, utml.
Dzīvnieku gadījumā daudzi no šiem ētikas testiem ir grūti veicami. Vai “laimīgāks” ir tāds ronis, kurš vienkārši peld Rīgas Zooloģiskā dārza baseinā, vai arī tāds, kuru apmāca apvelties uz muguras, taisīt kūleņus, izstumt no baseina lielu gumijas bumbu – un kuru atalgo ar siļķi? Ja viņš prastu runāt, tad varētu pateikt, kas viņam labāk patīk. Bet reālā dzīvē mums tomēr jāpaļaujas uz zvēru dresētāja profesionālismu.
Kādēļ roņiem u.c. dzīvniekiem vispār jādzīvo nebrīvē? Lai zoologi varētu veikt pētījumus ar nebrīvē turētiem dzīvniekiem – kas savvaļā nebūtu iespējams, lai mēs varētu nodrošināt dažu retu sugu izdzīvošanu (ko savvaļā apdraud cilvēka saimnieciskā darbība), visbeidzot – lai mūsu bērni varētu aizbraukt un viņus apskatīt. (Ja Jums nav zināmi ētiskie motīvi, kas vada profesionālus Zooloģisko dārzu veidotājus, iesaku izlasīt Džeralda Darela grāmatas – t.sk. par to, kā viņš dibināja zooloģisko dārzu Džērsijas salā – pie Anglijas krastiem.) Cirks daudzējādā ziņā ir saistīts ar zooloģisko dārzu – daudzi nebrīvē turētie dzīvnieki daļu mūža pavada cirkā, pārējo – zvēru dārzā.
Ja sajūtošām būtnēm viņu fizisko labsajūtu vēl kaut kā var noteikt, tad – kā jau Jūs pats atzīstat – dzīvnieku gadījumā galīgi nevar lietot “brīvprātīgas izvēles” kritēriju (Imanuela Kanta ētikas izpratnē) – “kad ir absolūti skaidrs, ka visas iesaistītās puses darbojas brīvprātīgi un uzskatu, ka pārējo sugu gadījumā ~brīvprātības apstiprinājumu parasti nav iespējams konstatēt”. Mēs taču nejautājam nevienam dzīvniekam, vai viņš “brīvprātīgi” grib tikt nobarots, nokauts un apēsts. Tad jau dzīvnieku ēšana arī nebūtu pareiza – atskaitot kaut kādus nopietnas nepieciešamības gadījumus. Tad kādēļ tāds klīrīgums attiecībā uz cirku?
Dzīvnieki, kurus apmāca profesionāli treneri, kuri ievēro visas dzīvnieku labturības normas (Latvijas Republikas likumdošanā tādas ir paredzētas), manuprāt, dzīvo jēgpilnu dzīvi – vismaz no mūsu, cilvēku sugas viedokļa. Manuprāt, cilvēkiem ir noderīgāk komunicēt ar dzīvnieku, kurš darbojas mākslīgos apstākļos, bet tomēr ir dzīvs – nevis uzlūkot viņu tikai kā staigājošu olbaltumvielu avotu. Augsti profesionāla dzīvnieku dresēšana ir māksla – tā nekādi nav saistāma ar dzīvnieka padarīšanu par bezjūtīgu robotu, kurš pilda pilnīgi nesakarīgas cilvēku iegribas. Un dzīvnieku sugu viedokli par zoodārziem/cirku mēs diez vai tuvākā laikā dabūsim zināt. Ja Jūsu viedokli paturpinātu līdz visām konsekvencēm, tad būtu krasi jāierobežo arī suņu apmācība – jo suns ir savvaļas dzīvnieka vilka paveids; arī suņi tipiskas dresūras laikā tiek iespaidoti ne jau ar pozitīviem stimuliem vien; un tikai niecīgā daļā gadījumu (neredzīgo cilvēku pavadoņi, policijas suņi) no suņu apmācības ir kāds labums “utilitārisma ētikas” izpratnē.
Man nav iebildumu pret to, ka mēs savā ētiskajā sistēmā iekļaujam dzīvniekus, bet uz viņiem diez vai attiecas 18.gs. franču revolūcijas brīvības ideāli. Liela daļa dzīvnieku atrodas savstarpējā atkarībā no cilvēkiem un citiem dzīvniekiem. “Libertāriešu” skats uz dzīvniekiem ir tipiska cilvēku aprobežotība/apsēstība ar savas sugas universālumu – vēlme jebkuru dzīvu radību uztvert kā “kažokādā ietērptu Homo Sapiens”.
Tad jau sanāk, ka mans “domesticētais”, paklausības un speciālo apmācību veikušais rotveilers, ir visu “gudrību” iemācījies man, ar līdz šim neredzēta īlēna palīdzību… jebšu es, kopā ar suņa treneri, palaidām garām kaut kādu vēl īpašāku “apmācības metodi”?
Ja nopietni, stulbākais, Nellija, kas var notikt, ir ļauties privātām emocijām, neko absolūti no tā nejēdzot. Tostarp visu, kas attiecas uz dzīvnieku apmācību. Var arī to saukt par dresūru. Kā nu katram tas patīk.
Ar to gan neapgalvoju, ka NAV nežēlīgu dresūras/apmācības veidu. Vien, pirms ko kāds dunduks apgalvo, tostarp Nellija, derētu pašam kaut ko no tā sajēgt. Vai ne?
Redzēju dok. filmu par to kā pakļauj [izdresē] zīloni lai to varētu izmantot cilvēka vajadzībam. Dzīvnieks ir piesiets ar ķēdēm no kājas [ap to vietu kur pēda cilvēkam] pie koka un viņu sit un dursta kamēr tas pakļaujās. Droši vien ne vienu dienu vien. Tā sakot salauž viņa garu. Brīvībā zīlonim neviens nemēģinātu tuvoties. Atceros dresētāja stāstu kā tīģerim bija jāiedzen bailes lai tas neuzbruktu dresētājam. Suns tomēr ir mājas dzīvnieks kaut gan arī ir zināmi gadījumi kad tas sakož saimnieku. Cirks ir dīvaina iestāde, nekad tas nav man paticis, pat zēna gados kad nedomāju par dzīvnieku mocīšanu.
LDzAĒP dati liecina, ka Eiropā darbojas 500 līdz pat tūkstotim cirku, kuros pastāvīgi izmanto savvaļas dzīvniekus. Dažās valstīs sabiedrība ir informēta par labturības problēmām un boikotē cirka izrādes, kurās tiek izmantoti dzīvnieki, bet atsevišķās valstīts, piemēram, Somijā kopš 1996. gada cirkos aizliegts izmantot savvaļas dzīvniekus, arī Beļģijā 2003. gadā 80 vietējās municipalitātes ir aizliegušas savā teritorijā uzstāties cirkiem, kas izmanto savvaļas dzīvniekus, tāda pati kārtībā ir arī Itālijā, bet Austrijā savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkos aizliegta kopš 2005. gada 1. janvāra.
Karaliskā biedrība cietsirdības pret dzīvniekiem novēršanai (Royal Society for Prevention of Cruelty to Animals jeb RSPCA) norāda, ka „cirki ne tikai uzspiež dzīvniekiem nedabisku dzīvi, tie degradē un pazemo dzīvniekus. Cirki ir pilnībā novecojusi parādība laikā, kad vairāk kā jebkad agrāk ir vajadzīga savvaļas dzīvnieku aizsardzība un pasargāšana no izmiršanas.. Cilvēku attieksme pret dabu izveidojas bērnībā, līdz ar to arī šajā gadījumā sabiedrībai ir izvēles iespēja nākotnes paaudžu laba. Vai mēs dzīvniekus redzam kā dīvaiņus mūsu izklaidei, vai ari mēs pieņemsim, ka savvaļas daba ir daļa no sarežģītas sistēmas, kurai piederam arī mēs?”
Man ļoti žēl, ka Ir iesaka tik barbarisku pasākumu kā cirku ar savvaļas dzīvniekiem. Sirsnīgi iesaku Jums papētīt mūsdienu pasaulē aktuālos dzīvnieku ētikas jautājumus (Latvijā ar tiem nodarbojas Dzīvnieku ētikas padome), augt pašiem un izglītot lasītājus.
Cirks ar dzīvniekiem – sevišķi savvaļas – ir barbarisms. Ziloņus dresē,izmantojot elektrošoku un durot ar īlenu. Nemaz nrunāsim par to, kādos apstakļos šie dzīvnieki tiek turēti un kas ar viņiem notiek vecumdienās, kad viņi paliek nespējīgi un akli (cirkus dzīvnieki paliek akli no prožektoru gaismām). Papētiet to visu, pirms iesakāt kaut ko tādu.
Ne velti dažās Eiropas valstīs jau labu laiku ir aizliegts cirkū izmantot savvaļas dzīvniekus.
Es priecātos, ja Ir būtu mūsdienīgs un moderns žurnāls, kas raksta par dzīvnieku ētikas problēmām (pamācieties kaut vai no Guardian, kas regulāri raksta par šīm tēmām),nevis atbalstītu šo cilvēces atavismu.
Nav nopietnas atšķirības, vai tiek izmantoti savvaļas vai domestificētie / pārveidotie dzīvnieki. Tā ir nevajadzīga ekspluatācija cilvēku trulas izklaides vārdā jebkurā gadījumā – izmantošana, kas ietver kaitējumu pret indivīdu, liedzot dažādas “dabiskās brīvības”.
Šie dzīvnieki tiek izmantoti kā instrumenti mērķa sasniegšanai, jo nespēj ne vien veikt apzinātu piekrišanu tam, ko “piekrīt” darīt, ne arī drīkst atteikties no “darba”. Uzskatu, ka dzīvnieku izmantošana izklaidei ir līdzīgi amorāla kā garīgi slimu cilvēku izmantošana šādiem mērķiem.
Pilnīgi piekrītu. Dzīvnieki cirkū tiek izmantoti divu iemeslu dēļ: peļņai un tam, lai parādītu cilvēka it kā pārākumu pār dzīvo dabu. Lai gan tas, kio viņiem liek darīt, ir tikai truls cilvēku darbību atspoguļojums. Dzīvniekiem piemīt daudz vairāk spēju, viņiem ir daudz vairāk maņu un prasmju. Runājot par ziļoņiem, viņi ne tikai spēj skumt par saviem aizgājājiem, bet arī izmantot darbarīkus, lai, piemēram, izrakstu bedri un tiktu pie ūdens krājuminme, viņi spēj mainīt savu uzvedību, balstoties uz pieredzi, ārstēt sevi, viņiem ir humora izjūta, nemaz nerunājot par to, ka viņiem ir emocijas. Bet par ko zilonis tiek padarīts cirkū – par bezdomu milzeni, kas pēc komandas spēj stāvēt uz vienas kājas un mētāt bumbu.
Komentāri (22)
ilze 08.11.2016. 19.31
Jurveda – uzņēmums, kura profesionāļi ir pārliecināti, ka jebkura problēma ir risināma! Jurveda sniedz juridiskus, grāmatvedības, tulkošanas un māju apsaimniekošanas pakalpojumus, gan fiziskām, gan juridiskām personām. Vairāk informācijas meklējiet – http://jurveda.lv
0
aivarstraidass 26.01.2011. 02.07
Kādēļ visi cirka priekšnesumi ar dzīvniekiem te izpelnījušies nosodījumu?
Dzīvnieki piedalījās gan seno mednieku rituālos, gan gladiatoru cīņās un spāņu Corrida priekšnesumos. Acīmredzot, daudziem cilvēkiem reizēm ir nepieciešamība sajust savu pārākumu pār dzīvniekiem – un tāda pastāvējusi jau kopš seniem laikiem. Pirms kaut ko nosodām, mēģināsim saprast paši savu sugu, t.sk. tos cilvēkus, kuriem šādi cirka priekšnesumi patīk.
Un zirgiem, suņiem (varbūt arī dažu savvaļas sugu dzīvniekiem – piemēram, pērtiķiem, delfīniem vai roņiem) ir dabiski apgūt apmācību. Ja nav cilvēka, kurš ar viņiem darbojas, šo saprātīgo dzīvnieku dzīve nebrīvē ir vienmuļa. Un daudzi priekšnesumi ar dzīvniekiem ir māksla – tā parāda cilvēka un dzīvnieku sinerģiju, atklāj mums kaut ko jaunu par mums pašiem.
2
mareksz > aivarstraidass 27.01.2011. 12.01
“Kādēļ visi cirka priekšnesumi ar dzīvniekiem te izpelnījušies nosodījumu?” – Tādēļ, ka tajos visos sajūtošas būtnes tiek izmantotas kā resursi. Līdzīgi kā mazus bērnus vai garīgi slimos izmantot piespiedu darbā nav pieņemami.
“Dzīvnieki piedalījās gan seno mednieku rituālos, gan gladiatoru cīņās un spāņu Corrida priekšnesumos.” – barbariskos pasākumos tika iesaistīti arī cilvēki un gan arī bija “skaisti”… Un gan arī atrastos cilvēku, kam šādas izklaides patiktu un kas pieprasītu sapratni no pārējo puses.
Bet cilvēku gadījumā jūs taču neatbalstītu šādu izmantošanu, vai ne? Tad kāpēc atbalstīt to pret citām sajūtošām un ciest spējīgām būtnēm?
“Ja nav cilvēka, kurš ar viņiem darbojas, šo saprātīgo dzīvnieku dzīve nebrīvē ir vienmuļa.” – Lūk, problēmas sakne jau ir fakts, ka viņi tiek turēti nebrīvē, pakļauti cilvēku sugas iegribām.
Par kaut kādu sinerģiju varētu runāt vienīgi tajos gadījumos, kad ir absolūti skaidrs, ka visas iesaistītās puses darbojas brīvprātīgi un uzskatu, ka pārējo sugu gadījumā ~brīvprātības apstiprinājumu parasti nav iespējams konstatēt (ja tas vispār ir izšķiroši).
0
aivarstraidass > aivarstraidass 28.01.2011. 03.42
Attiecībā uz cilvēkiem mēs varam pielietot dažādus ētiskus kritērijus. Cilvēkiem jādod brīva piekrišana, viņi nedrīkst bezjēdzīgi riskēt, ja vien to nekompensē kāds augstāks humāns mērķis, cilvēku gadījumā var nodarboties ar “utilitāro ētiku” – censties vairot pasaulē laimi un samazināt ciešanas, utml.
Dzīvnieku gadījumā daudzi no šiem ētikas testiem ir grūti veicami. Vai “laimīgāks” ir tāds ronis, kurš vienkārši peld Rīgas Zooloģiskā dārza baseinā, vai arī tāds, kuru apmāca apvelties uz muguras, taisīt kūleņus, izstumt no baseina lielu gumijas bumbu – un kuru atalgo ar siļķi? Ja viņš prastu runāt, tad varētu pateikt, kas viņam labāk patīk. Bet reālā dzīvē mums tomēr jāpaļaujas uz zvēru dresētāja profesionālismu.
Kādēļ roņiem u.c. dzīvniekiem vispār jādzīvo nebrīvē? Lai zoologi varētu veikt pētījumus ar nebrīvē turētiem dzīvniekiem – kas savvaļā nebūtu iespējams, lai mēs varētu nodrošināt dažu retu sugu izdzīvošanu (ko savvaļā apdraud cilvēka saimnieciskā darbība), visbeidzot – lai mūsu bērni varētu aizbraukt un viņus apskatīt. (Ja Jums nav zināmi ētiskie motīvi, kas vada profesionālus Zooloģisko dārzu veidotājus, iesaku izlasīt Džeralda Darela grāmatas – t.sk. par to, kā viņš dibināja zooloģisko dārzu Džērsijas salā – pie Anglijas krastiem.) Cirks daudzējādā ziņā ir saistīts ar zooloģisko dārzu – daudzi nebrīvē turētie dzīvnieki daļu mūža pavada cirkā, pārējo – zvēru dārzā.
Ja sajūtošām būtnēm viņu fizisko labsajūtu vēl kaut kā var noteikt, tad – kā jau Jūs pats atzīstat – dzīvnieku gadījumā galīgi nevar lietot “brīvprātīgas izvēles” kritēriju (Imanuela Kanta ētikas izpratnē) – “kad ir absolūti skaidrs, ka visas iesaistītās puses darbojas brīvprātīgi un uzskatu, ka pārējo sugu gadījumā ~brīvprātības apstiprinājumu parasti nav iespējams konstatēt”. Mēs taču nejautājam nevienam dzīvniekam, vai viņš “brīvprātīgi” grib tikt nobarots, nokauts un apēsts. Tad jau dzīvnieku ēšana arī nebūtu pareiza – atskaitot kaut kādus nopietnas nepieciešamības gadījumus. Tad kādēļ tāds klīrīgums attiecībā uz cirku?
Dzīvnieki, kurus apmāca profesionāli treneri, kuri ievēro visas dzīvnieku labturības normas (Latvijas Republikas likumdošanā tādas ir paredzētas), manuprāt, dzīvo jēgpilnu dzīvi – vismaz no mūsu, cilvēku sugas viedokļa. Manuprāt, cilvēkiem ir noderīgāk komunicēt ar dzīvnieku, kurš darbojas mākslīgos apstākļos, bet tomēr ir dzīvs – nevis uzlūkot viņu tikai kā staigājošu olbaltumvielu avotu. Augsti profesionāla dzīvnieku dresēšana ir māksla – tā nekādi nav saistāma ar dzīvnieka padarīšanu par bezjūtīgu robotu, kurš pilda pilnīgi nesakarīgas cilvēku iegribas. Un dzīvnieku sugu viedokli par zoodārziem/cirku mēs diez vai tuvākā laikā dabūsim zināt. Ja Jūsu viedokli paturpinātu līdz visām konsekvencēm, tad būtu krasi jāierobežo arī suņu apmācība – jo suns ir savvaļas dzīvnieka vilka paveids; arī suņi tipiskas dresūras laikā tiek iespaidoti ne jau ar pozitīviem stimuliem vien; un tikai niecīgā daļā gadījumu (neredzīgo cilvēku pavadoņi, policijas suņi) no suņu apmācības ir kāds labums “utilitārisma ētikas” izpratnē.
Man nav iebildumu pret to, ka mēs savā ētiskajā sistēmā iekļaujam dzīvniekus, bet uz viņiem diez vai attiecas 18.gs. franču revolūcijas brīvības ideāli. Liela daļa dzīvnieku atrodas savstarpējā atkarībā no cilvēkiem un citiem dzīvniekiem. “Libertāriešu” skats uz dzīvniekiem ir tipiska cilvēku aprobežotība/apsēstība ar savas sugas universālumu – vēlme jebkuru dzīvu radību uztvert kā “kažokādā ietērptu Homo Sapiens”.
0
vupats 24.01.2011. 17.21
Tad jau sanāk, ka mans “domesticētais”, paklausības un speciālo apmācību veikušais rotveilers, ir visu “gudrību” iemācījies man, ar līdz šim neredzēta īlēna palīdzību… jebšu es, kopā ar suņa treneri, palaidām garām kaut kādu vēl īpašāku “apmācības metodi”?
Ja nopietni, stulbākais, Nellija, kas var notikt, ir ļauties privātām emocijām, neko absolūti no tā nejēdzot. Tostarp visu, kas attiecas uz dzīvnieku apmācību. Var arī to saukt par dresūru. Kā nu katram tas patīk.
Ar to gan neapgalvoju, ka NAV nežēlīgu dresūras/apmācības veidu. Vien, pirms ko kāds dunduks apgalvo, tostarp Nellija, derētu pašam kaut ko no tā sajēgt. Vai ne?
1
dace_ampermane > vupats 25.01.2011. 10.16
Redzēju dok. filmu par to kā pakļauj [izdresē] zīloni lai to varētu izmantot cilvēka vajadzībam. Dzīvnieks ir piesiets ar ķēdēm no kājas [ap to vietu kur pēda cilvēkam] pie koka un viņu sit un dursta kamēr tas pakļaujās. Droši vien ne vienu dienu vien. Tā sakot salauž viņa garu. Brīvībā zīlonim neviens nemēģinātu tuvoties. Atceros dresētāja stāstu kā tīģerim bija jāiedzen bailes lai tas neuzbruktu dresētājam. Suns tomēr ir mājas dzīvnieks kaut gan arī ir zināmi gadījumi kad tas sakož saimnieku. Cirks ir dīvaina iestāde, nekad tas nav man paticis, pat zēna gados kad nedomāju par dzīvnieku mocīšanu.
0
Laimonis Osis 24.01.2011. 11.38
LDzAĒP dati liecina, ka Eiropā darbojas 500 līdz pat tūkstotim cirku, kuros pastāvīgi izmanto savvaļas dzīvniekus. Dažās valstīs sabiedrība ir informēta par labturības problēmām un boikotē cirka izrādes, kurās tiek izmantoti dzīvnieki, bet atsevišķās valstīts, piemēram, Somijā kopš 1996. gada cirkos aizliegts izmantot savvaļas dzīvniekus, arī Beļģijā 2003. gadā 80 vietējās municipalitātes ir aizliegušas savā teritorijā uzstāties cirkiem, kas izmanto savvaļas dzīvniekus, tāda pati kārtībā ir arī Itālijā, bet Austrijā savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkos aizliegta kopš 2005. gada 1. janvāra.
Karaliskā biedrība cietsirdības pret dzīvniekiem novēršanai (Royal Society for Prevention of Cruelty to Animals jeb RSPCA) norāda, ka „cirki ne tikai uzspiež dzīvniekiem nedabisku dzīvi, tie degradē un pazemo dzīvniekus. Cirki ir pilnībā novecojusi parādība laikā, kad vairāk kā jebkad agrāk ir vajadzīga savvaļas dzīvnieku aizsardzība un pasargāšana no izmiršanas.. Cilvēku attieksme pret dabu izveidojas bērnībā, līdz ar to arī šajā gadījumā sabiedrībai ir izvēles iespēja nākotnes paaudžu laba. Vai mēs dzīvniekus redzam kā dīvaiņus mūsu izklaidei, vai ari mēs pieņemsim, ka savvaļas daba ir daļa no sarežģītas sistēmas, kurai piederam arī mēs?”
0
Laimonis Osis 24.01.2011. 11.11
Man ļoti žēl, ka Ir iesaka tik barbarisku pasākumu kā cirku ar savvaļas dzīvniekiem. Sirsnīgi iesaku Jums papētīt mūsdienu pasaulē aktuālos dzīvnieku ētikas jautājumus (Latvijā ar tiem nodarbojas Dzīvnieku ētikas padome), augt pašiem un izglītot lasītājus.
Cirks ar dzīvniekiem – sevišķi savvaļas – ir barbarisms. Ziloņus dresē,izmantojot elektrošoku un durot ar īlenu. Nemaz nrunāsim par to, kādos apstakļos šie dzīvnieki tiek turēti un kas ar viņiem notiek vecumdienās, kad viņi paliek nespējīgi un akli (cirkus dzīvnieki paliek akli no prožektoru gaismām). Papētiet to visu, pirms iesakāt kaut ko tādu.
Ne velti dažās Eiropas valstīs jau labu laiku ir aizliegts cirkū izmantot savvaļas dzīvniekus.
Es priecātos, ja Ir būtu mūsdienīgs un moderns žurnāls, kas raksta par dzīvnieku ētikas problēmām (pamācieties kaut vai no Guardian, kas regulāri raksta par šīm tēmām),nevis atbalstītu šo cilvēces atavismu.
2
+3
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@mareksz > Laimonis Osis 24.01.2011. 14.45
Nav nopietnas atšķirības, vai tiek izmantoti savvaļas vai domestificētie / pārveidotie dzīvnieki. Tā ir nevajadzīga ekspluatācija cilvēku trulas izklaides vārdā jebkurā gadījumā – izmantošana, kas ietver kaitējumu pret indivīdu, liedzot dažādas “dabiskās brīvības”.
Šie dzīvnieki tiek izmantoti kā instrumenti mērķa sasniegšanai, jo nespēj ne vien veikt apzinātu piekrišanu tam, ko “piekrīt” darīt, ne arī drīkst atteikties no “darba”. Uzskatu, ka dzīvnieku izmantošana izklaidei ir līdzīgi amorāla kā garīgi slimu cilvēku izmantošana šādiem mērķiem.
0
Laimonis Osis > Laimonis Osis 24.01.2011. 15.31
Pilnīgi piekrītu. Dzīvnieki cirkū tiek izmantoti divu iemeslu dēļ: peļņai un tam, lai parādītu cilvēka it kā pārākumu pār dzīvo dabu. Lai gan tas, kio viņiem liek darīt, ir tikai truls cilvēku darbību atspoguļojums. Dzīvniekiem piemīt daudz vairāk spēju, viņiem ir daudz vairāk maņu un prasmju. Runājot par ziļoņiem, viņi ne tikai spēj skumt par saviem aizgājājiem, bet arī izmantot darbarīkus, lai, piemēram, izrakstu bedri un tiktu pie ūdens krājuminme, viņi spēj mainīt savu uzvedību, balstoties uz pieredzi, ārstēt sevi, viņiem ir humora izjūta, nemaz nerunājot par to, ka viņiem ir emocijas. Bet par ko zilonis tiek padarīts cirkū – par bezdomu milzeni, kas pēc komandas spēj stāvēt uz vienas kājas un mētāt bumbu.
0