Neesmu teoloģijas ( ar to domāju reliģiju nevis specifiski kristietības vērtību analīzi ) speciālists, taču cik painteresējos, visai lielu vietu Korānā ieņem faktiski Bībeles konspekti Muhameda redakcijā. Mēs labi zinām, ka kristietība nav un nekad nebūs vienota. No katolicisma viedokļa islāms tad nu izrādās tikai un vienīgi kristietības herēze – novirzīšanās no VIENĪGĀ PAREIZĀ UN ĪSTENI KRISTĪGĀ CEĻA?
*
Ar ko tad slimo radikālais islāmisms? Ar vadonību. Un mēs paši?
Ticību ilgstošā vēsture pierāda — vidusmēra cilvēkiem galvenais ir “socializēšanās” ar kopīgu apziņu — “mēs”, un ar to saistītā vēlme pacelt sevi pāri citiem — “viņiem”, nevis augstas “vērtības”. Piemēram, karojoši kristietiši un musulmaņi, neskaitot izkārtnes, neatšķiras no “Spartak” faniem, kuri uz ielas kaujas ar “Dinamo” faniem.
Ja cilvēki vēlas attaisnot sev avansā piešķirto “cilvēks saprātīgais” sugas nosaukumu un aizstāvēt vispārcilvēcīgas vērtības, tad tiem ir jāseko nevis juceklīgiem un morāli novecojušiem “svētajiem rakstiem”, bet, piemēram, daudz precīzāk un pārdomātāk izstrādātiem robotikas likumiem: https://lv.wikipedia.org/wiki/Tr%C4%ABs_robotikas_likumi
0. Robots nedrīkst kaitēt cilvēcei vai arī pieļaut kaitējumu cilvēcei ar savu bezdarbību.
1. Robots nedrīkst kaitēt cilvēkam vai arī pieļaut kaitējumu cilvēkam ar savu bezdarbību, ja tas nav pretrunā ar nulto likumu.
2. Robotam jāklausa cilvēka dotajām pavēlēm, ja tas nav pretrunā ar nulto un pirmo likumu.
3. Robotam jāaizsargā sava pastāvēšana, ja tas nav pretrunā ar nulto, pirmo un otro likumu.
Jums ir taisnība. Viena no reliģijas funkcijām – socializēšana šodien pasaulē ir sadalīta nevienmērīgi. Saprotamu iemeslu dēļ tās īpatsvars ir nesalīdzināmi lielāks austrumu, it sevišķi Vidējo austrumu zemēs. Rietumos tā savu mērķi ir izpildījusi un atmirusi. Otrs, arī evolucionāra rakstura faktors, uz kā balstās reliģija, robežojas ar instinktiem un sniedzas daudz dziļākā pagātnē par reliģijas vēsturi. Kas attiecas uz Jūsu pieminēto apzīmējumu „cilvēks saprātīgais”, tam nav un nebūs nekā kopīga ar reliģiju – tie ir pretstati pēc savas būtības.
Liekas tas bija TV raidījumā 1:1, kur profesors Taivāns atsaucās uz pētijumu, kurš pierādīja, ka reģionos, kuros ļaudīm zūd reliģiskā pārliecība, iet bojā vietējā civilizācija. Tieši tas draud šobrīd Eiropai, lai cik gudri, vai arī ironiski un pārgudri šī raksta oponenti censtos iebilst autoram.
Bet kareivīgie ” aplamā politkorektuma un pārspīlētās tolerances sludinātāji” ir visīstākie ” nāves zāļu maisītāji”. Tā ir tā vienkāršā patiesība, kuru ir tik grūti pieņemt pārgudriem ļaudīm.
“Vai mēs nedzirdam troksni, ko rada kaprači aprokot Dievu? Vai mūsu nāsis nejūt trūdošā Dieva smaku? – arī Dievi trūd! Dievs ir miris! Dievs paliks miris! Un mēs esam viņu nogalinājuši.” F. Nīče:”Jautrā zinātne”
Tas nav nekāds “kareivīgums” – tās drīzāk ir bailes, kuru ietekmē Eiropas valstu vadītāji pašlaik pieņem savus (ne)saprātīgos lēmumus. Vieni būvē žogus, citi atver vārtus, vēl kāds laižas pārdomās – atceras vēsturi:
“Runājot par Otrā pasaules kara izcelšanās iemesliem, parasti izskan tradicionālie skaidrojumi par Hitleru un Staļinu, taču ir arī cits viedoklis – karš bija izdevīgs no finanšu apsvērumiem. Pasaule arī pirms Otrā pasaules kara bija ieslīgusi milzīgos savstarpējos parādos, kas krājās līdz virtuālai bezjēdzībai un daudziem palika par smagu. Karš ir graujošs, bet vienlaikus tas atbrīvo valstis, politiskos un finanšu līderus no parādiem. Ir uzvarētāji un arī zaudētāji, kuriem ir jāmaksā kontribūcijas. Un tā jau ir pilnīgi cita finansiālo attiecību situācija, kas izspēlēta šajā kara spēlē.
Ņemot vērā, ka pasaule no jauna sapinas finanšu attiecību tīklos, nebūtu jābrīnās, ka karš atkal kādam var šķist labs problēmas risinājums, lai attīrītu laukumu. Visiem humānistiem, tajā skaitā filozofiem, ar visu spēku jāstājas pretī tiem, kuros gruzd kara alkas kā problēmu risināšanas līdzeklis.” M.Kūle,Starptautiskās filozofu biedrību federācijas direktoru padomes locekle http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/257800-maijakule-jautajums-par-labklajibu-ir-jautajums-par-tas-meru/
>>> “reģionos, kuros ļaudīm zūd reliģiskā pārliecība, iet bojā vietējā civilizācija”
==========
Šī bloga autors mēģina spriest pretējā virzienā: sak, atjaunosim reliģisko pārliecību (sarakstīsim konstitūciju preambulās – “Eiropas sabiedrībai ir jāspēj vienoties un skaidri un nepārprotami formulēt savu piederību kristīgajai pasaulei”) – un tad vietējā civilizācija neiešot bojā.
Matemātikā, teiksim, atšķir nepieciešamo nosacījumu (lai cilvēks būtu vesels, ir nepieciešami, lai viņa ķermeņa temperatūra būtu normāla) un pietiekamo nosacījumu (nodzīsim temperatūru; un ar to pietiks, lai cilvēks automātiski kļūtu vesels). Turklāt – “nepārprotamā formulēšana” diez vai ko palīdz. Latvijas Satversmē vismaz 4 vietās ir pieminēta latviešu valoda (un preambulā vienreiz arī “kristīgās vērtības”). Savukārt ASV konstitūcijā angļu valoda nav pieminēta vispār; un pirmais konstitūcijas papildpants apliecina reliģijas brīvību (bet nekur nepiemin atsevišķi kristietību). Tad nu uzdosim jautājumu – kurā valstī kopnacionālā saziņas valoda un kristietība ir stiprākas? Vai ASV (kur tas nav “nepārprotami formulēts”) vai Latvijā?
Kalvis Apsītis. “…ASV konstitūcijā angļu valoda nav pieminēta vispār; un pirmais konstitūcijas papildpants apliecina reliģijas brīvību…” +++ bet vācieši atver durvis līdz galam bēgļiem…” welcome :) ” un tas tādēļ, ka vācietis vēl pagaidām nespēj iedomāties situāciju, kurā viņam Vācijā ar savu dzimto valodu var nepietikt. Nevar salīdzināt angļu, vācu, franču utt valodu situāciju ar mazo tautu valodu iespējām izdzīvot, ja angļi savā konstitūcijā sāktu aizsargāt angļu valodu, tas tiešām būtu pārspīlēti :)
Arī ar reliģisko pārliecību, attieksmi pret kristīgo kultūru, kas ir visas kristīgās pasaules kopsaucējs, arī nav tik vienkārši. Matemātika te neder. Ja amerikāņiem, angļiem, vāciešiem utt pagaidām vēl kristīgā baznīca ir ģimenes tradicijas neatņemama sastāvdaļa un viņu vieglprātība attiecībās ar islamu sakņojas lielu nāciju pašapziņā, tad Latvijā, visbiežāk okupācijas laikā izaugušajām latviešu paaudzēm atiecības ar kristīgās kultūras mantojumu ir vairāk kā uz jūs, par kristietības praktizēšanu es pat nerunāju:) Un tādēļ nav grūti stādīties priekšā, cik vienkārši islama ļaužiem būtu ieviest “savu kārtību” Latvijas ikdienā. Es, dienot CA, esmu bijis liecinieks tam, kā pāris muslimi ar pārliecību pakļauj sev veselu rotu, kura sastāvēja pamatā no ” padomju jaunatnes” bez pārliecības. :)
Var pavisam viegli vilkt paralēles starp divām situācijām – vienā bikls latvietis sāks lietot krievu valodu tikai tādēļ, ka krievvalodīgs cilvēks viņu ir uzrunājis krieviski un otra situācija, kad X stundā tik pat bikls latvietis pakļaujas, piemērojas muslima pasaulē valdošajiem saskarsmes likumiem un ierašām brīdī, kad viņš nonāk kontaktā ar pārliecinātu muslimu pasaules pārstāvi.
Es, dienot CA, esmu bijis liecinieks tam, kā pāris muslimi ar pārliecību pakļauj sev veselu rotu, kura sastāvēja pamatā no ” padomju jaunatnes” bez pārliecības. :)
Muslimi bija vienoti, lai vieglāk pārciestu neizbēgamo ļaunumu, dienestu padumjā armijā. Padumjiem jauniešiem armija bija salauzusi viņu personības un tie kļuva par bezpersoniskiem slepkavošanas rīkiem, zombijiem un par savas nelaimes cēloņiem uzskatīja citus bēdubrāļus, bet ne oficierus: pederastus, alkašus un sadistus.
Padomju armijas grupu konfliktus bieži vien skaidroja ar “novadniecību” (землячество) – t.i. Kaukāza tautu piederīgie kā arī cilvēki no Vidusāzijas spēcīgāk turējās kopā nekā, teiksim, karavīri no PSRS rietumdaļas. Islāms diez vai bija primārais, jo PSRS laikos arī Vidusāzijā cilvēki nemaz nebija īpaši ticīgi. Vispār jau armijas vide (tāpat kā cietums vai skola) ir mazliet īpatnēja – tur cilvēki ir spiesti atrasties kopā, nevar sameklēt citu dzīvesvietu, nodarbošanos. Tāpēc kliķu būšana tur ir gandrīz neizbēgama.
Esmu 100% par kristietību un arī pats cenšos praktizēt – kristietība manā redzējumā ir apbrīnojama uzskatu sistēma, kas apveltīta ar spēju saredzēt paradoksus, apvienot šķietami neapvienojamo, apveltīta ar pašironiju un piedāvā rūpīgi pārdomātu “diskusijas ietvaru”, kurā var apspriest teju jebkuru modernās dzīves jautājumu. Bet reliģija ir tāda lieta, kur politiski uzsaukumi un “nepārprotami formulējumi” drīzāk kaitē nevis palīdz. Latvija jau kādus 400 gadus ir daudzkonfesionāla – mums nav vienas dominējošās ticības (pat salīdzinot ar Lietuvu vai Somiju). Nerunājot nemaz par ievērojamu skaitu neopagānisma piekritēju, brīvdomātāju un ateistu, kam arī ir vairāk nekā 100-gadīga vēsture. Nebūtu pareizi te taisīt kaut kādu teokrātiju – Latvijas cilvēki ir dabiski un miermīlīgi nonākuši pie tā paša, kas Vācijā prasīja trīsdesmitgadu karu un Vestfāles mieru 1648.g. – t.i. pie savstarpējas iecietības ticības jautājumos.
Islāms šajā ziņā ir vēl viena ticība – un gluži tāpat kā islāmā konvertējas vācieši un amerikāņi, arī mums ir un būs latviešu musulmaņi. Ja sāksim pārāk izcelt kristietību – ko varēsim viņiem piedāvāt?! Līdzšinējā pieredze ar Volgas tatāru un azerbaidžāņu minoritātēm Latvijā liecina, ka ir pilnīgi iespējama musulmaņu un citu Latvijas iedzīvotāju mierīga līdzāspastāvēšana. Tas virziens jāmēģina turpināt – jāiestājas par sekulārām (no baznīcas neatkarīgām), bet ne agresīva sekulārisma (anti-reliģiskām) politikām mūsu valstī. Nevar kopēt nedz Vācijas pieredzi, kur cilvēki jūtas spiesti izstāties no kristīgās baznīcas, jo valsts baznīcas vietā iekasē Kirchengeld (īpašu nodokli); nedz arī Francijas pieredzi, kur mēģinājuši aizliegt nēsāt kaklā karamus krustiņus vai hidžābus (pat vienkāršu lakatiņu veidā). Vai arī Svenska Kyrkan (Zviedrijas baznīca – faktiski Zviedrijas luterāņi), kas mācītājus padarījusi par paklausīgiem valsts apmaksātiem ierēdņiem, kuriem nedrīkst būt savs viedoklis homoseksuālistu laulāšanas jautājumā, utml.
Kristīgajai baznīcai kaitē gan pārmērīgs valsts “atbalsts” (Vācija, Zviedrija), gan arī pārmērīgs valsts spiediens (Francija). Starp valsti un baznīcu vajadzīga abpusēji labvēlīga vienaldzība. Tad arī ticīgie cilvēki varēs sekot savām tradīcijām un viss nostāsies savās vietās. Un arī musulmaņi šādā vidē jutīsies normāli, jo viņu draudzes ir pietiekami jaunas un aktīvas; ticīgo cilvēku tur ir daudz un viņi paši spēj visas savas aktivitātes (mošeju būvniecību, “sakrālo tūrismu”, jauniešu reliģisko izglītošanu pēc vecāku vēlēšanās) apmaksāt paši. Valstij vienīgi “jānoņem no trases” bīstami sektanti un reliģiski ekstrēmisti – visu paveidu sludinātāji un šarlatāni, kuri mudina draudžu locekļus darīt kaut ko destruktīvu.
Kalvis Apsītis. Reliģiskā pārliecība ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem, kura ietekmē veidojas tautu mentalitāte. Islams ir uzbrūkoša reliģija, kā “miermīlīgu” to var dēvēt tikai situācijās, kad muslimi ir kādas sabiedrības mazākā daļa. Kā tas ir Latvijā vēl pagaidām.
Romantiku meklējot es okupācijas laikā kādus pāris gadus braukāju kā kravas vilcienu pavadonis. Šādā veidā izbraukāju visu Vidusāziju un Kaukāzu, Aizkaukāzu. Man bija visas iespējas iepazīties ar “sovjetmuslimu” mentalitāti, kā parādību un izbaudīt to uz savas ādas ne jau kā viesim, vai tūristam uz kura rēķina var nopelnīt, bet gan kā vienam ieklīdenim no kristīgās pasaules, no tās pasaules, kurā mīt sievietes, kuras muslimam ir pilnas tiesības drāzt, atšķirībā no kristiešiem, kuriem nav tiesību pieskarties muslimu sievietei :) Tā, apbrīnojami līdzīgi, bieži vien,man tolaik vietējie muslimi dažādās vietās skaidroja robežšķirtni starp kristīgo un muslimu pasauli. Šāda veidojas viņu attieksme pret “neticīgajiem” situācijās, kurās viņi ir vairākumā.
Islams izskaus kristīgo pārliecību tik pat veiksmīgi, kā savlaik izdeldēja no zemes virsas zaratustriešus. Irāna no zaratustriešu tempļa ir pārvērtusies ortodoksālu islama valsti, Eiropai draud tāds pats liktenis, ja tā nespēs vienoties ap savām kristīgās kultūras saknēm, bet eksperimentēs ar “liberālismu”.
Kas attiecas uz baznīcas – valsts savstarpējām attiecībām, tad, lasot Tavu komentāru, man radās iespaids, ka pārzini šo problēmu tikai teoretiski. Es šobrīd dzīvoju Vācijā un maksāju arī baznīcas nodokli, bet man ir visas iespējas šo nodokli nemaksāt. Neviens mani par šādu ” pārkāpumu” no baznīcas ārā neslēgs, tā ir sirdsapziņas lieta.
Nobeidzot, vairu tikai vēlreiz atkārtoties. Ja kristīgā pasaule nespēs apvienoties ap savas kultūras saknēm un baznīcu, bet murgos par multikulturālismu, liberālām vērtībām uc 20 – 21 gs Eiropas “brīnumiem”, muslimi mūs pakļaus sev. Ne jau tieši mūs abus, bet mūsu pasauli nākošajās paaudzēs.
Kristīgā ticība pašos pamatos nozīmē ticēšanu Jēzum Kristum. Nu tam pašam kas itkā patiešām dzīvoja mūsu visumā, staigāja pa ūdens virsu, pavairoja maizi un zivis, un cēla miroņus augšā. Tas viss ļoti nepārprotami ir arī Bībelē uzrakstīts.
Vai man tam visam ir OBLIGĀTI jātic?
Jo ja es visām tām muļķībām bez pierādījumiem izvēlos NETICĒT tad nu nekas cits neatliek kā kļūt par ateistu. Jo islāms un visas pārējās konkurējošās reliģijas ir tādi paši suņa murgi.
serioussam909 Tas ir indiviudāli. Tu vari ticēt, vai neticēt, ka Jēzus ir staigājis pa ūdens virsu :) Nav jēgas par to diskutēt. Taču vienu Tev vajadzētu apzināties, proti, ka Tu dzīvo tajā pasaules daļā, kuras kultūra sakņojas Bībelē. Un jēdziens kristīgā kultūra šādā kontekstā neasociējas tikai ar Leonardo da Vinči ” Svēto vakarēdienu” :) Kristīgā kultūra šādā kontekstā satur Tavas sabiedrības garīgo vērtību kopumu, lai arī pret Tavu gribu :), bet balstoties uz kura Tu esi izaudzis :)
Principā tās pašas “kristīgās vērtības” vien ir tikai bez ticības visādām tur pasakām par miroņu celšanu. Un nodokļi nekādiem tur pedofīliem-melnsvārčiem arī nav jāmaksā. (Katoļu baznīca kā institūcija ilgi piesedza pedofīlus. Piesedzēji nav ne par matu labāki par pašiem pedofīliem)
(1) Vai viņam tuvāka ir kristietība (universāla, ētiska monoteisma mācība, kas prasa cilvēka beznosacījuma pašatdevi – nevis “instruments”, lai labāk pārdzīvotu kārtējās starptautiskās politikas nepatikšanas).
(2) Vai arī viņam tuvāka ir Hantingtona “civilizāciju sadursme”, kur rietumu kristietība (vai savukārt – pareizticība) ir nekas vairāk kā nosaukums jeb marķieris, aprakstot kāda reģiona cilvēku kultūrvēsturisko gaumi.
Ja runājam par alternatīvu (1), tad nemācēšu neko teikt par autora kristīgo pārliecību, bet, visticamāk, ka tipisks bēglis – kaut vai sīriešu pusaudzis vai pusaudze – ir daudz dziļāk iekšā savā reliģijas praksē nekā 99% Latvijas iedzīvotāju. Vienalga, vai viņš ir sunnīts vai šiīts, vai alavīts, vai kristietis, vai jezīds, vai drūzs, vai vēl kaut kas cits. Jāapzinās, ka mēs viņus ticībā nepārspēsim (vai vismaz godīgi jāpasaka, ka kristīgā pasaules uzskata iegūšana un nostiprināšana nav nekas preambulā ierakstāms – bet gan prasa uzcītīgu ikdienas rīcību).
Ja runājam par alternatīvu (2), tad “civilizāciju sadursmes” teorijām kristietība kā ideoloģiska mācība īpaši nav vajadzīga. Var, protams, pateikt, ka kristīgajām baznīcām ir attīstītākas sociālās mācības (“Rerum Novarum” un turpmākās Vatikāna sociālās enciklikas, Žaka Maritēna un kristīgo demokrātu ideoloģija, u.c.), kas savā ziņā iespaidojušas rietumu civilizāciju. Bet Japānā vai Taivānā līdzīgas “rietumnieciskas” idejas attīstījušās arī ar minimālu kristietības klātbūtni – produkts tas pats, iepakojums cits.
Īsi sakot – ir jāizvēlas starp to kristietību, kas ir evaņģēlijos, un to kristietību, kas ir Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā. Tas nav viens un tas pats – kaut arī abas izvēles ir interesantas. Un pa ceļam nevajag iekrist trešajā (neinteresantajā) alternatīvā – sākt sludināt par Eiropu kā “aplenkto cietoksni”, kam jāsargās no trešās pasaules imigrantu ordām. Jo šādām bailēm no cilvēkiem vispār nav nekāda sakara ar kristietību.
———–Viktors Elksnis:”Patiesībā ir iesācies līdzšinējās Rietumu civilizācijas vēstures norieta sākums, lai gan pavisam skaidri mēs to pat neapzināmies arī šobrīd pēc Parīzes asiņainajiem notikumiem.”
Bija cilvēku grupa, kas to apzinājās jau 19.gs. beigās – to jau divi pasaules kari apliecināja. Ko vēl vajag intelektuāļiem, lai apjēgtu realitāti, nevis to censtos ignorēt:
“Ko tādu darījām, ka atdalījām zemi no saules? Kur tagad tā virzās? Kurp virzāmies mēs? Prom no visām saulēm? Varbūt mēs nepārtraukti krītam? Turklāt atpakaļ, sānis, uz priekšu, uz visām pusēm? Vai gan vēl pastāv kāda augša un apakša? Varbūt mēs maldāmies kā caur nebeidzamu Neko? Vai neuzpūš vēsma no tukšuma? Vai nav kļuvis aukstāk? vai gan ik mirkli neiestājas nakts un vēl vairāk nakts? Vai nevajag gaišā dienas laikā iedegt lukturus? Vai mēs nedzirdam troksni, ko rada kaprači aprokot Dievu? Vai mūsu nāsis nejūt trūdošā Dieva smaku? – arī Dievi trūd! Dievs ir miris! Dievs paliks miris! Un mēs esam viņu nogalinājuši.” F. Nīče:”Jautrā zinātne”
Vai tiešām pirms 2000 gadiem Izraēlā dzīvoja tāds vecis kurš staigāja pa ūdens virsu, cēla mirušos, pavairoja maizi un kuru pēc tam piesita pie 2 koka gabaliem un viņš pēc tam pats piecēlās no miroņiem?
Jā vai nē? Ja nē tad kristietībai nav absolūti nekāda pamata.
Vecis bija, pa ūdens virsu tikai Rīga nedrīkst staigāt, citur Latvijā drīkst, un pie krusta to sludinātaju piesita un Barabu tiešām atbrīvoja, jo viņš bija reāls žīdu pretošanās kustības varonis (atšķiribā no tā klejojošā sludinātāja Ješua) Parējais, protams ir gadsimtu gaitā piedzejotas tautas pasakas.
Bet
Ne jau tā ir kristietības sāls, bet gan tas, cik kardināli mainījās Eiropiešu dzīvesveids, salīdzinājumā ar Romu. Viss grēku nožēlas un piedošanas pasākums – kas pirms Kristietības bija kautkas neiedomājams. Pirms tam bija vienkāršāk – nogrēkojies – galva nost.
Ja gribi atteikties no Kriestietības, tad nonāksi apmēram tādā Pasaulē, kādu veido Islama Valsts.
nav tik ļauni. bezdarbs pakāpeniski mazināsies, bet šoreiz tas būs uz stabilāku darbavietu rēķina – ne tā kā treknajos gados, kad bija saradies daudz “virtuālu darbavietu” kā būvniecībā un tirdzniecībā, no kurām vien krīzes rezultātā tika likvidētas ~100’000. starp citu, vissliktākā situācija Eiropā bezdarba ziņā ir valstīs, kur iepriekš notika intensīva kreditēšana, bet vēlāk daudzi zaudēja darbu būvniecībā. Ja LV pie varas atgrieztos krāni un buldozeri, tad atkal tiktu mēģināts braukt strauji kalnā (protams, uz svešas naudas rēķina), lai pēc tam būtu strauji jābrauc lejā un jāpārfinansē parādi uz nākošo paaudžu rēķina.
Paldies.
Tagad man ir iestājies sirdsmiers, ka neesam sliktākie. patdies, partija, Valdi, un visi, kas pie tā pielika roku.
Paldies!
Tagad varam nomierināties un ražīgā darbā sagaidīt PSKP atkalatjaunošanas/atjaunināšanas kongresu.
Un neaizmirsīsim pavērot kādus nlogus, kuros tas tiks atspoguļots.
Aivar O., paseko, lūdzu, un neaizmirsti mūs painformēt.
Komentāri (37)
KRUSTTEVS 08.01.2016. 16.39
Bez kristietibas eiropa ies bojaa
0
Ivars Alksnis 08.01.2016. 12.23
Neesmu teoloģijas ( ar to domāju reliģiju nevis specifiski kristietības vērtību analīzi ) speciālists, taču cik painteresējos, visai lielu vietu Korānā ieņem faktiski Bībeles konspekti Muhameda redakcijā. Mēs labi zinām, ka kristietība nav un nekad nebūs vienota. No katolicisma viedokļa islāms tad nu izrādās tikai un vienīgi kristietības herēze – novirzīšanās no VIENĪGĀ PAREIZĀ UN ĪSTENI KRISTĪGĀ CEĻA?
*
Ar ko tad slimo radikālais islāmisms? Ar vadonību. Un mēs paši?
0
DD1 30.12.2015. 20.05
> Neticis
“karojoši kristieši un musulmaņi, neskaitot izkārtnes, neatšķiras no “Spartak” faniem, kuri uz ielas kaujas ar “Dinamo” faniem”
Nav nekā bīstamāka par fanātiķiem, kas pārējos fanus (citādi ticīgos) uzskata par ienaidniekiem.
1
serioussam909 > DD1 30.12.2015. 22.00
Tieši tāpēc vienu idiotisku ticību (islāmu) mums nevajadzētu apkarot pārejot citā tikpat idiotiskā ticībā (kristietībā)
0
latvijas_valsts 29.12.2015. 18.36
http://www.youtube.com/watch?v=ddAahgCswv4
JŪSU Eiropas vērtības. kristietība ir vērtība, lai to piesmietu:-)
http://freeoldmen.blog.bg/photos/151584/original/Charlie-Hebdo_ARAIMA20150107_0130_1.jpg
3
Antons no Aizkrāsnes > latvijas_valsts 29.12.2015. 19.09
Ko tik mūsdienās nepiesmej:
http://s3.postimg.org/6ym99rpb7/melnais_kniebj_cmeli.png
0
latvijas_valsts > latvijas_valsts 31.12.2015. 11.56
Latvijas Valsts pašportrets:-)
Novērtējiet paškritiskumu!
(Ar Baraku Obamu vai vnk stilizētu ASV tēlu:-)
0
Antons no Aizkrāsnes > latvijas_valsts 03.01.2016. 04.18
Steps jau nu toč nereprezentē Latvijas Valsti. :) Viņu melnie tā pat samīlē :)
0
Neticis 29.12.2015. 13.22
Ticību ilgstošā vēsture pierāda — vidusmēra cilvēkiem galvenais ir “socializēšanās” ar kopīgu apziņu — “mēs”, un ar to saistītā vēlme pacelt sevi pāri citiem — “viņiem”, nevis augstas “vērtības”. Piemēram, karojoši kristietiši un musulmaņi, neskaitot izkārtnes, neatšķiras no “Spartak” faniem, kuri uz ielas kaujas ar “Dinamo” faniem.
Ja cilvēki vēlas attaisnot sev avansā piešķirto “cilvēks saprātīgais” sugas nosaukumu un aizstāvēt vispārcilvēcīgas vērtības, tad tiem ir jāseko nevis juceklīgiem un morāli novecojušiem “svētajiem rakstiem”, bet, piemēram, daudz precīzāk un pārdomātāk izstrādātiem robotikas likumiem: https://lv.wikipedia.org/wiki/Tr%C4%ABs_robotikas_likumi
0. Robots nedrīkst kaitēt cilvēcei vai arī pieļaut kaitējumu cilvēcei ar savu bezdarbību.
1. Robots nedrīkst kaitēt cilvēkam vai arī pieļaut kaitējumu cilvēkam ar savu bezdarbību, ja tas nav pretrunā ar nulto likumu.
2. Robotam jāklausa cilvēka dotajām pavēlēm, ja tas nav pretrunā ar nulto un pirmo likumu.
3. Robotam jāaizsargā sava pastāvēšana, ja tas nav pretrunā ar nulto, pirmo un otro likumu.
1
o_ja3_14 > Neticis 30.12.2015. 09.45
Neticis
Jums ir taisnība. Viena no reliģijas funkcijām – socializēšana šodien pasaulē ir sadalīta nevienmērīgi. Saprotamu iemeslu dēļ tās īpatsvars ir nesalīdzināmi lielāks austrumu, it sevišķi Vidējo austrumu zemēs. Rietumos tā savu mērķi ir izpildījusi un atmirusi. Otrs, arī evolucionāra rakstura faktors, uz kā balstās reliģija, robežojas ar instinktiem un sniedzas daudz dziļākā pagātnē par reliģijas vēsturi. Kas attiecas uz Jūsu pieminēto apzīmējumu „cilvēks saprātīgais”, tam nav un nebūs nekā kopīga ar reliģiju – tie ir pretstati pēc savas būtības.
0
rinķī apkārt 29.12.2015. 10.18
Liekas tas bija TV raidījumā 1:1, kur profesors Taivāns atsaucās uz pētijumu, kurš pierādīja, ka reģionos, kuros ļaudīm zūd reliģiskā pārliecība, iet bojā vietējā civilizācija. Tieši tas draud šobrīd Eiropai, lai cik gudri, vai arī ironiski un pārgudri šī raksta oponenti censtos iebilst autoram.
Bet kareivīgie ” aplamā politkorektuma un pārspīlētās tolerances sludinātāji” ir visīstākie ” nāves zāļu maisītāji”. Tā ir tā vienkāršā patiesība, kuru ir tik grūti pieņemt pārgudriem ļaudīm.
12
edge_indran > rinķī apkārt 29.12.2015. 10.54
———-
“Vai mēs nedzirdam troksni, ko rada kaprači aprokot Dievu? Vai mūsu nāsis nejūt trūdošā Dieva smaku? – arī Dievi trūd! Dievs ir miris! Dievs paliks miris! Un mēs esam viņu nogalinājuši.” F. Nīče:”Jautrā zinātne”
===============================================================================
Tas nav nekāds “kareivīgums” – tās drīzāk ir bailes, kuru ietekmē Eiropas valstu vadītāji pašlaik pieņem savus (ne)saprātīgos lēmumus. Vieni būvē žogus, citi atver vārtus, vēl kāds laižas pārdomās – atceras vēsturi:
“Runājot par Otrā pasaules kara izcelšanās iemesliem, parasti izskan tradicionālie skaidrojumi par Hitleru un Staļinu, taču ir arī cits viedoklis – karš bija izdevīgs no finanšu apsvērumiem. Pasaule arī pirms Otrā pasaules kara bija ieslīgusi milzīgos savstarpējos parādos, kas krājās līdz virtuālai bezjēdzībai un daudziem palika par smagu. Karš ir graujošs, bet vienlaikus tas atbrīvo valstis, politiskos un finanšu līderus no parādiem. Ir uzvarētāji un arī zaudētāji, kuriem ir jāmaksā kontribūcijas. Un tā jau ir pilnīgi cita finansiālo attiecību situācija, kas izspēlēta šajā kara spēlē.
Ņemot vērā, ka pasaule no jauna sapinas finanšu attiecību tīklos, nebūtu jābrīnās, ka karš atkal kādam var šķist labs problēmas risinājums, lai attīrītu laukumu. Visiem humānistiem, tajā skaitā filozofiem, ar visu spēku jāstājas pretī tiem, kuros gruzd kara alkas kā problēmu risināšanas līdzeklis.” M.Kūle,Starptautiskās filozofu biedrību federācijas direktoru padomes locekle http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/257800-maijakule-jautajums-par-labklajibu-ir-jautajums-par-tas-meru/
0
Kalvis Apsītis > rinķī apkārt 29.12.2015. 11.38
>>> “reģionos, kuros ļaudīm zūd reliģiskā pārliecība, iet bojā vietējā civilizācija”
==========
Šī bloga autors mēģina spriest pretējā virzienā: sak, atjaunosim reliģisko pārliecību (sarakstīsim konstitūciju preambulās – “Eiropas sabiedrībai ir jāspēj vienoties un skaidri un nepārprotami formulēt savu piederību kristīgajai pasaulei”) – un tad vietējā civilizācija neiešot bojā.
Matemātikā, teiksim, atšķir nepieciešamo nosacījumu (lai cilvēks būtu vesels, ir nepieciešami, lai viņa ķermeņa temperatūra būtu normāla) un pietiekamo nosacījumu (nodzīsim temperatūru; un ar to pietiks, lai cilvēks automātiski kļūtu vesels). Turklāt – “nepārprotamā formulēšana” diez vai ko palīdz. Latvijas Satversmē vismaz 4 vietās ir pieminēta latviešu valoda (un preambulā vienreiz arī “kristīgās vērtības”). Savukārt ASV konstitūcijā angļu valoda nav pieminēta vispār; un pirmais konstitūcijas papildpants apliecina reliģijas brīvību (bet nekur nepiemin atsevišķi kristietību). Tad nu uzdosim jautājumu – kurā valstī kopnacionālā saziņas valoda un kristietība ir stiprākas? Vai ASV (kur tas nav “nepārprotami formulēts”) vai Latvijā?
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 29.12.2015. 13.28
Kalvis Apsītis. “…ASV konstitūcijā angļu valoda nav pieminēta vispār; un pirmais konstitūcijas papildpants apliecina reliģijas brīvību…” +++ bet vācieši atver durvis līdz galam bēgļiem…” welcome :) ” un tas tādēļ, ka vācietis vēl pagaidām nespēj iedomāties situāciju, kurā viņam Vācijā ar savu dzimto valodu var nepietikt. Nevar salīdzināt angļu, vācu, franču utt valodu situāciju ar mazo tautu valodu iespējām izdzīvot, ja angļi savā konstitūcijā sāktu aizsargāt angļu valodu, tas tiešām būtu pārspīlēti :)
Arī ar reliģisko pārliecību, attieksmi pret kristīgo kultūru, kas ir visas kristīgās pasaules kopsaucējs, arī nav tik vienkārši. Matemātika te neder. Ja amerikāņiem, angļiem, vāciešiem utt pagaidām vēl kristīgā baznīca ir ģimenes tradicijas neatņemama sastāvdaļa un viņu vieglprātība attiecībās ar islamu sakņojas lielu nāciju pašapziņā, tad Latvijā, visbiežāk okupācijas laikā izaugušajām latviešu paaudzēm atiecības ar kristīgās kultūras mantojumu ir vairāk kā uz jūs, par kristietības praktizēšanu es pat nerunāju:) Un tādēļ nav grūti stādīties priekšā, cik vienkārši islama ļaužiem būtu ieviest “savu kārtību” Latvijas ikdienā. Es, dienot CA, esmu bijis liecinieks tam, kā pāris muslimi ar pārliecību pakļauj sev veselu rotu, kura sastāvēja pamatā no ” padomju jaunatnes” bez pārliecības. :)
Var pavisam viegli vilkt paralēles starp divām situācijām – vienā bikls latvietis sāks lietot krievu valodu tikai tādēļ, ka krievvalodīgs cilvēks viņu ir uzrunājis krieviski un otra situācija, kad X stundā tik pat bikls latvietis pakļaujas, piemērojas muslima pasaulē valdošajiem saskarsmes likumiem un ierašām brīdī, kad viņš nonāk kontaktā ar pārliecinātu muslimu pasaules pārstāvi.
0
moonlight > rinķī apkārt 29.12.2015. 13.57
rinķī apkārt
Es, dienot CA, esmu bijis liecinieks tam, kā pāris muslimi ar pārliecību pakļauj sev veselu rotu, kura sastāvēja pamatā no ” padomju jaunatnes” bez pārliecības. :)
Muslimi bija vienoti, lai vieglāk pārciestu neizbēgamo ļaunumu, dienestu padumjā armijā. Padumjiem jauniešiem armija bija salauzusi viņu personības un tie kļuva par bezpersoniskiem slepkavošanas rīkiem, zombijiem un par savas nelaimes cēloņiem uzskatīja citus bēdubrāļus, bet ne oficierus: pederastus, alkašus un sadistus.
0
Kalvis Apsītis > rinķī apkārt 29.12.2015. 19.35
Padomju armijas grupu konfliktus bieži vien skaidroja ar “novadniecību” (землячество) – t.i. Kaukāza tautu piederīgie kā arī cilvēki no Vidusāzijas spēcīgāk turējās kopā nekā, teiksim, karavīri no PSRS rietumdaļas. Islāms diez vai bija primārais, jo PSRS laikos arī Vidusāzijā cilvēki nemaz nebija īpaši ticīgi. Vispār jau armijas vide (tāpat kā cietums vai skola) ir mazliet īpatnēja – tur cilvēki ir spiesti atrasties kopā, nevar sameklēt citu dzīvesvietu, nodarbošanos. Tāpēc kliķu būšana tur ir gandrīz neizbēgama.
Esmu 100% par kristietību un arī pats cenšos praktizēt – kristietība manā redzējumā ir apbrīnojama uzskatu sistēma, kas apveltīta ar spēju saredzēt paradoksus, apvienot šķietami neapvienojamo, apveltīta ar pašironiju un piedāvā rūpīgi pārdomātu “diskusijas ietvaru”, kurā var apspriest teju jebkuru modernās dzīves jautājumu. Bet reliģija ir tāda lieta, kur politiski uzsaukumi un “nepārprotami formulējumi” drīzāk kaitē nevis palīdz. Latvija jau kādus 400 gadus ir daudzkonfesionāla – mums nav vienas dominējošās ticības (pat salīdzinot ar Lietuvu vai Somiju). Nerunājot nemaz par ievērojamu skaitu neopagānisma piekritēju, brīvdomātāju un ateistu, kam arī ir vairāk nekā 100-gadīga vēsture. Nebūtu pareizi te taisīt kaut kādu teokrātiju – Latvijas cilvēki ir dabiski un miermīlīgi nonākuši pie tā paša, kas Vācijā prasīja trīsdesmitgadu karu un Vestfāles mieru 1648.g. – t.i. pie savstarpējas iecietības ticības jautājumos.
Islāms šajā ziņā ir vēl viena ticība – un gluži tāpat kā islāmā konvertējas vācieši un amerikāņi, arī mums ir un būs latviešu musulmaņi. Ja sāksim pārāk izcelt kristietību – ko varēsim viņiem piedāvāt?! Līdzšinējā pieredze ar Volgas tatāru un azerbaidžāņu minoritātēm Latvijā liecina, ka ir pilnīgi iespējama musulmaņu un citu Latvijas iedzīvotāju mierīga līdzāspastāvēšana. Tas virziens jāmēģina turpināt – jāiestājas par sekulārām (no baznīcas neatkarīgām), bet ne agresīva sekulārisma (anti-reliģiskām) politikām mūsu valstī. Nevar kopēt nedz Vācijas pieredzi, kur cilvēki jūtas spiesti izstāties no kristīgās baznīcas, jo valsts baznīcas vietā iekasē Kirchengeld (īpašu nodokli); nedz arī Francijas pieredzi, kur mēģinājuši aizliegt nēsāt kaklā karamus krustiņus vai hidžābus (pat vienkāršu lakatiņu veidā). Vai arī Svenska Kyrkan (Zviedrijas baznīca – faktiski Zviedrijas luterāņi), kas mācītājus padarījusi par paklausīgiem valsts apmaksātiem ierēdņiem, kuriem nedrīkst būt savs viedoklis homoseksuālistu laulāšanas jautājumā, utml.
Kristīgajai baznīcai kaitē gan pārmērīgs valsts “atbalsts” (Vācija, Zviedrija), gan arī pārmērīgs valsts spiediens (Francija). Starp valsti un baznīcu vajadzīga abpusēji labvēlīga vienaldzība. Tad arī ticīgie cilvēki varēs sekot savām tradīcijām un viss nostāsies savās vietās. Un arī musulmaņi šādā vidē jutīsies normāli, jo viņu draudzes ir pietiekami jaunas un aktīvas; ticīgo cilvēku tur ir daudz un viņi paši spēj visas savas aktivitātes (mošeju būvniecību, “sakrālo tūrismu”, jauniešu reliģisko izglītošanu pēc vecāku vēlēšanās) apmaksāt paši. Valstij vienīgi “jānoņem no trases” bīstami sektanti un reliģiski ekstrēmisti – visu paveidu sludinātāji un šarlatāni, kuri mudina draudžu locekļus darīt kaut ko destruktīvu.
0
serioussam909 > rinķī apkārt 30.12.2015. 01.46
riņķī akārt – atbildi tak konkrēti – vai MAN ir JĀTIC ka patiešām var staigāt pa ūdens virsu un celt miroņus augšā?
0
lno > rinķī apkārt 30.12.2015. 09.17
serioussam909. Manuprāt šajā ziņā esi pārāk stulbs, lai ar tevi runātu par kristīgo ticību:)
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 30.12.2015. 09.32
Kalvis Apsītis. Reliģiskā pārliecība ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem, kura ietekmē veidojas tautu mentalitāte. Islams ir uzbrūkoša reliģija, kā “miermīlīgu” to var dēvēt tikai situācijās, kad muslimi ir kādas sabiedrības mazākā daļa. Kā tas ir Latvijā vēl pagaidām.
Romantiku meklējot es okupācijas laikā kādus pāris gadus braukāju kā kravas vilcienu pavadonis. Šādā veidā izbraukāju visu Vidusāziju un Kaukāzu, Aizkaukāzu. Man bija visas iespējas iepazīties ar “sovjetmuslimu” mentalitāti, kā parādību un izbaudīt to uz savas ādas ne jau kā viesim, vai tūristam uz kura rēķina var nopelnīt, bet gan kā vienam ieklīdenim no kristīgās pasaules, no tās pasaules, kurā mīt sievietes, kuras muslimam ir pilnas tiesības drāzt, atšķirībā no kristiešiem, kuriem nav tiesību pieskarties muslimu sievietei :) Tā, apbrīnojami līdzīgi, bieži vien,man tolaik vietējie muslimi dažādās vietās skaidroja robežšķirtni starp kristīgo un muslimu pasauli. Šāda veidojas viņu attieksme pret “neticīgajiem” situācijās, kurās viņi ir vairākumā.
Islams izskaus kristīgo pārliecību tik pat veiksmīgi, kā savlaik izdeldēja no zemes virsas zaratustriešus. Irāna no zaratustriešu tempļa ir pārvērtusies ortodoksālu islama valsti, Eiropai draud tāds pats liktenis, ja tā nespēs vienoties ap savām kristīgās kultūras saknēm, bet eksperimentēs ar “liberālismu”.
Kas attiecas uz baznīcas – valsts savstarpējām attiecībām, tad, lasot Tavu komentāru, man radās iespaids, ka pārzini šo problēmu tikai teoretiski. Es šobrīd dzīvoju Vācijā un maksāju arī baznīcas nodokli, bet man ir visas iespējas šo nodokli nemaksāt. Neviens mani par šādu ” pārkāpumu” no baznīcas ārā neslēgs, tā ir sirdsapziņas lieta.
Nobeidzot, vairu tikai vēlreiz atkārtoties. Ja kristīgā pasaule nespēs apvienoties ap savas kultūras saknēm un baznīcu, bet murgos par multikulturālismu, liberālām vērtībām uc 20 – 21 gs Eiropas “brīnumiem”, muslimi mūs pakļaus sev. Ne jau tieši mūs abus, bet mūsu pasauli nākošajās paaudzēs.
0
serioussam909 > rinķī apkārt 30.12.2015. 11.25
Kristīgā ticība pašos pamatos nozīmē ticēšanu Jēzum Kristum. Nu tam pašam kas itkā patiešām dzīvoja mūsu visumā, staigāja pa ūdens virsu, pavairoja maizi un zivis, un cēla miroņus augšā. Tas viss ļoti nepārprotami ir arī Bībelē uzrakstīts.
Vai man tam visam ir OBLIGĀTI jātic?
Jo ja es visām tām muļķībām bez pierādījumiem izvēlos NETICĒT tad nu nekas cits neatliek kā kļūt par ateistu. Jo islāms un visas pārējās konkurējošās reliģijas ir tādi paši suņa murgi.
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 30.12.2015. 12.24
serioussam909 Tas ir indiviudāli. Tu vari ticēt, vai neticēt, ka Jēzus ir staigājis pa ūdens virsu :) Nav jēgas par to diskutēt. Taču vienu Tev vajadzētu apzināties, proti, ka Tu dzīvo tajā pasaules daļā, kuras kultūra sakņojas Bībelē. Un jēdziens kristīgā kultūra šādā kontekstā neasociējas tikai ar Leonardo da Vinči ” Svēto vakarēdienu” :) Kristīgā kultūra šādā kontekstā satur Tavas sabiedrības garīgo vērtību kopumu, lai arī pret Tavu gribu :), bet balstoties uz kura Tu esi izaudzis :)
0
serioussam909 > rinķī apkārt 30.12.2015. 14.02
Ja runājam par morāli un vērtībām tad es balsoju par sekulāro humānismu.
https://en.wikipedia.org/wiki/Secular_humanism
Principā tās pašas “kristīgās vērtības” vien ir tikai bez ticības visādām tur pasakām par miroņu celšanu. Un nodokļi nekādiem tur pedofīliem-melnsvārčiem arī nav jāmaksā. (Katoļu baznīca kā institūcija ilgi piesedza pedofīlus. Piesedzēji nav ne par matu labāki par pašiem pedofīliem)
0
moonlight > rinķī apkārt 01.01.2016. 14.15
serioussam909
Nav jātic Dievam un nav jātic Kristum, senie balti neticēja Dievam, viņi to zināja vēl ilgi pirms kristus un ilgi pirms žīdu dieviņa, Jahves.
0
Kalvis Apsītis 29.12.2015. 02.21
Autoram, manuprāt, ir jāatbild pašam sev:
(1) Vai viņam tuvāka ir kristietība (universāla, ētiska monoteisma mācība, kas prasa cilvēka beznosacījuma pašatdevi – nevis “instruments”, lai labāk pārdzīvotu kārtējās starptautiskās politikas nepatikšanas).
(2) Vai arī viņam tuvāka ir Hantingtona “civilizāciju sadursme”, kur rietumu kristietība (vai savukārt – pareizticība) ir nekas vairāk kā nosaukums jeb marķieris, aprakstot kāda reģiona cilvēku kultūrvēsturisko gaumi.
Ja runājam par alternatīvu (1), tad nemācēšu neko teikt par autora kristīgo pārliecību, bet, visticamāk, ka tipisks bēglis – kaut vai sīriešu pusaudzis vai pusaudze – ir daudz dziļāk iekšā savā reliģijas praksē nekā 99% Latvijas iedzīvotāju. Vienalga, vai viņš ir sunnīts vai šiīts, vai alavīts, vai kristietis, vai jezīds, vai drūzs, vai vēl kaut kas cits. Jāapzinās, ka mēs viņus ticībā nepārspēsim (vai vismaz godīgi jāpasaka, ka kristīgā pasaules uzskata iegūšana un nostiprināšana nav nekas preambulā ierakstāms – bet gan prasa uzcītīgu ikdienas rīcību).
Ja runājam par alternatīvu (2), tad “civilizāciju sadursmes” teorijām kristietība kā ideoloģiska mācība īpaši nav vajadzīga. Var, protams, pateikt, ka kristīgajām baznīcām ir attīstītākas sociālās mācības (“Rerum Novarum” un turpmākās Vatikāna sociālās enciklikas, Žaka Maritēna un kristīgo demokrātu ideoloģija, u.c.), kas savā ziņā iespaidojušas rietumu civilizāciju. Bet Japānā vai Taivānā līdzīgas “rietumnieciskas” idejas attīstījušās arī ar minimālu kristietības klātbūtni – produkts tas pats, iepakojums cits.
Īsi sakot – ir jāizvēlas starp to kristietību, kas ir evaņģēlijos, un to kristietību, kas ir Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā. Tas nav viens un tas pats – kaut arī abas izvēles ir interesantas. Un pa ceļam nevajag iekrist trešajā (neinteresantajā) alternatīvā – sākt sludināt par Eiropu kā “aplenkto cietoksni”, kam jāsargās no trešās pasaules imigrantu ordām. Jo šādām bailēm no cilvēkiem vispār nav nekāda sakara ar kristietību.
1
gustaps > Kalvis Apsītis 31.12.2015. 16.45
“Esmu 100% par kristietību un arī pats cenšos praktizēt…” –
vai var praktizēt, ja jāmelo , skaitot “Ticības apliecinājumu”?
Augstākais kristīgās pasaules sasniegums ir sekulārā valsts. Pie tā arī vajadzētu palikt, sargāt un lolot.
0
edge_indran 24.12.2015. 16.05
———–Viktors Elksnis:”Patiesībā ir iesācies līdzšinējās Rietumu civilizācijas vēstures norieta sākums, lai gan pavisam skaidri mēs to pat neapzināmies arī šobrīd pēc Parīzes asiņainajiem notikumiem.”
===============================================================================
Bija cilvēku grupa, kas to apzinājās jau 19.gs. beigās – to jau divi pasaules kari apliecināja. Ko vēl vajag intelektuāļiem, lai apjēgtu realitāti, nevis to censtos ignorēt:
“Ko tādu darījām, ka atdalījām zemi no saules? Kur tagad tā virzās? Kurp virzāmies mēs? Prom no visām saulēm? Varbūt mēs nepārtraukti krītam? Turklāt atpakaļ, sānis, uz priekšu, uz visām pusēm? Vai gan vēl pastāv kāda augša un apakša? Varbūt mēs maldāmies kā caur nebeidzamu Neko? Vai neuzpūš vēsma no tukšuma? Vai nav kļuvis aukstāk? vai gan ik mirkli neiestājas nakts un vēl vairāk nakts? Vai nevajag gaišā dienas laikā iedegt lukturus? Vai mēs nedzirdam troksni, ko rada kaprači aprokot Dievu? Vai mūsu nāsis nejūt trūdošā Dieva smaku? – arī Dievi trūd! Dievs ir miris! Dievs paliks miris! Un mēs esam viņu nogalinājuši.” F. Nīče:”Jautrā zinātne”
0
serioussam909 24.12.2015. 12.36
Vai tiešām pirms 2000 gadiem Izraēlā dzīvoja tāds vecis kurš staigāja pa ūdens virsu, cēla mirušos, pavairoja maizi un kuru pēc tam piesita pie 2 koka gabaliem un viņš pēc tam pats piecēlās no miroņiem?
Jā vai nē? Ja nē tad kristietībai nav absolūti nekāda pamata.
1
Edgars Avotiņš > serioussam909 11.01.2016. 22.07
Vecis bija, pa ūdens virsu tikai Rīga nedrīkst staigāt, citur Latvijā drīkst, un pie krusta to sludinātaju piesita un Barabu tiešām atbrīvoja, jo viņš bija reāls žīdu pretošanās kustības varonis (atšķiribā no tā klejojošā sludinātāja Ješua) Parējais, protams ir gadsimtu gaitā piedzejotas tautas pasakas.
Bet
Ne jau tā ir kristietības sāls, bet gan tas, cik kardināli mainījās Eiropiešu dzīvesveids, salīdzinājumā ar Romu. Viss grēku nožēlas un piedošanas pasākums – kas pirms Kristietības bija kautkas neiedomājams. Pirms tam bija vienkāršāk – nogrēkojies – galva nost.
Ja gribi atteikties no Kriestietības, tad nonāksi apmēram tādā Pasaulē, kādu veido Islama Valsts.
0
www.vecamate.lv 08.01.2011. 17.45
Diez kā Lietuvā,bet LV es liktu lielu akcentu uz ” reģistrētais”! bezdarbs :) ..reālie cīpari ir pavisam citi.Bet vismaz šis mazinās- arī labi :)
0
austrisv 07.01.2011. 14.57
Jautājums, cik ilgi tā būs, jo, ja veiks reformas, tad atkal būsim tur kur bijā un apsteigsim Lietuvu!
Bet vispār, kaut uz laiciņu tā ir laba ziņa!
1
Kinskis > austrisv 07.01.2011. 22.41
nav tik ļauni. bezdarbs pakāpeniski mazināsies, bet šoreiz tas būs uz stabilāku darbavietu rēķina – ne tā kā treknajos gados, kad bija saradies daudz “virtuālu darbavietu” kā būvniecībā un tirdzniecībā, no kurām vien krīzes rezultātā tika likvidētas ~100’000. starp citu, vissliktākā situācija Eiropā bezdarba ziņā ir valstīs, kur iepriekš notika intensīva kreditēšana, bet vēlāk daudzi zaudēja darbu būvniecībā. Ja LV pie varas atgrieztos krāni un buldozeri, tad atkal tiktu mēģināts braukt strauji kalnā (protams, uz svešas naudas rēķina), lai pēc tam būtu strauji jābrauc lejā un jāpārfinansē parādi uz nākošo paaudžu rēķina.
0
vupats 07.01.2011. 14.24
Paldies.
Tagad man ir iestājies sirdsmiers, ka neesam sliktākie. patdies, partija, Valdi, un visi, kas pie tā pielika roku.
Paldies!
Tagad varam nomierināties un ražīgā darbā sagaidīt PSKP atkalatjaunošanas/atjaunināšanas kongresu.
Un neaizmirsīsim pavērot kādus nlogus, kuros tas tiks atspoguļots.
Aivar O., paseko, lūdzu, un neaizmirsti mūs painformēt.
1
0
0
Atbildēt
@raimonds_bossltd > vupats 07.01.2011. 22.59
to easy
Tā ir. Nebūtu Valdis aizbraucis uz Maskavu, mēs atkal būtu pēdējie.
0