Plāno mainīt dotāciju apjomu pasažieru pārvadājumiem
Saistītie raksti
Eksperta viedoklis /
6. oktobris
Bez maģiskās domāšanas
Viedoklis /
29. augusts
Ierēdņu nesaimnieciskā domāšana noved pie budžeta veidošanas izaicinājumiem
Analīze /
21. augusts
Skaidri jāpasaka: nevaram atļauties
Komentāri (29)
mxblack 22.11.2010. 13.11
Izskatās gudri un prātīgi. Lauku rajonos tiešām ir milzu problēmas ar satiksmi tiem, kuriem nav personīgo braucamo. Bet daudzi autobusu starpilsētu maršruti iet paralēli un gandrīz vienlaicīgi. To visu izpētīt un “sabīdīt vietā” nebūtu viegli pat ar speciālām datorprogrmām, bet tas noteikti atmaksātos. Cik gan bieži nebraukā pustukši lielie autobusi, cik bieži vispār bez pasažieriem? Kam tas ir vajadzīgs? Tajā pat laikā bieži nav iespējams no novada centra tikt laikus mājā. Šādos maršrutos vispār varētu izmantot mazos autobusiņus un laist tos biežāk, kā tos mikroautobusus te Rīgā. Šajā jomā bezjēdzīgi tiek tērēti milzu līdzekļi, bet pasažieriem nav nekādu ērtību pēc reisu laikiem. Te ir jāveic pētījumi, tikai tad jāstāda grafiki.
0
andrisskrastins 22.11.2010. 13.02
Ar dotāciju sistēmu ir skaidrs, ka nav kaut kas kārtībā – tāda nauda tiek tērēta un tāpat sabiedriskais transports ir diezgan kritiskā stāvoklī – maršruti tiek slēgti, kursē neregulāri, utt.
0
Una Grinberga 22.11.2010. 12.16
Liels atspaids patiešām – bēru organizētāji izpērk labas telpas pat Rīgas centrā (tātad bizness iet!).
0
snjuu 22.11.2010. 12.10
Var atcelt arī pabalstus un pensijas, tas būtu liels atspaids ragaviņu (ražotāju un vilcēju) nozarei.
0
Ieva 22.11.2010. 11.52
Dotācijas, kā tādas ir sociālisma palieka. Piekrītu “Nasing special”, ka ir nevis jādotē, bet jākompensē. Ir nevis jāmaksā pārvadātājam, bet pasažierim, lai viņš var atļauties to biļeti nopirkt. Mehānismi var būt dažādi- noteiktai iedzīvotāju kategorijai (pensionāriem..), un, vai noteiktā (lauku) maršrutā braucošajiem. Tāpat valsts var investēt infrastruktūrā, ceļos, pieturvietās utt, bet ne abstrakti dotēt visus pārvadājumus. Tikai tā līdzekļi nonāks tieši pie tiem, kas ir visneaizsargatākie, un kam tie visvairāk vajadzīgi.
3
a_oleinika > Ieva 22.11.2010. 11.56
Kā var kompensēt lauku maršrutu braucēju izdevumus?
Man gan šķiet, ka ar pieturvietu izbūvi tur nebūs līdzēts – degvielas izmaksas tas nemazina.
(Kopumā man dotāciju kritika patīk, bet vienkārši radās praktiski jautājumi, lasot komentāru.)
0
Ieva > Ieva 22.11.2010. 12.44
Nu jāizdomā mehānisms, lai būtu mazāki administrēšanas papildizdevumi, no vienas puses, un lidzekļi nonāktu tieši pie tiem, kam to visvairāk vajag, no otras. Piemēram:
Biļete var tik iesniegta VIDā, kopā ar medicīnas un izglītības čekiem. Kompensācijas mehānisms šinī gadījumā jau ir.
Vai pagasta sociālais darbinieks var apkopot un centralizāti iesniegt, varbūt.
Vai tūlītēja kompensācija biļetei pērkot, ja pircējs deklarējis pagastā X, brauc uz vai no tā un uzrāda apliecinošu dokumentu. Te gan šmaukšanās riski daudz.
Vai piemaksa pie pensijas, atkarībā no dzīves vietas (pārāk nivelējoši)
Vai..
0
a_oleinika > Ieva 22.11.2010. 15.08
Nu nesanāca gan nekas tik vienkāršs…
No uzskaitītajiem reālistisks izskatās tikai pirmais, ar VID iesaistīšanu. Bet tas jau tā nav tautā populārs; aizņem daudz laika abām pusēm. Cik tas aizņems VID kapacitāti, paliek atklāts jautājums.
Apliecību variantu pats izbrāķējāt.
Un man galīgi nav skaidrs pēc kādiem kritērijiem varētu vērtēt pagasta darbinieks. Un cik lielas eventuāli būs administrēšanas izmaksas.
Man rodas aizdomas, ka lētāk un vienkāršāk administrējami var izrādīties dotēt attiecīgo maršrutu.
Kaut gan valsts administrācijā jau tā ir daudz mehānismu, kur īstermiņa pragmatisma vārdā tiek konceptuāli kropļota sistēma. No šāda viedokļa kompensācija, protams, ir pareizāks mehānisms.
0
raimonds_bossltd 22.11.2010. 11.52
Kamēr nav pilnībā likvidēta Šlesera iedibinātā un Gerharda atbalstītā satiksmes graušanas sistēma, nopratināti un iesēdināti, vai vismaz padzīti Šlesera ielikteņi, revidēti noslēgtie līgumi, nekas namainīsies
0
Uldis Šneiders 22.11.2010. 10.42
Svarīgāk būtu saprast pasažieru pārvadājumu politiku, modeli vai ideju tās būtībā. Dzelzceļu mums drīz nebūs. Autobusi kursē, bet tikai dažas šosejas un ceļi ir transportam “piedienīgi”. Protams, es neceru, ka kāds pēkšņi sāks būvēt vai atjaunot nesen novāktās “pagaidu” sliedes, kas liek secināt par 1940. un 2010. gada krasu atšķirību valsts lejupslīdes ziņā. Bet varbūt ir kaut maķenīt skaidrs, kas vēl notiks un kur, un ko vēl likvidēs. Manuprāt ir pilnīgi aplami konstatēt faktu, ka iedzīvotāju T pagastā nav, lai arī pirms 7 gadiem tur likvidēja dzelzceļu, skolu, pastu un autobuss kursē 4 km attālu.
0
silvija_vitina 22.11.2010. 10.37
Tad, kad viss tiks nogriezts, vairs nebūs nekā, kas pelnīs un kam būs jādod dotācijas. Kad tiks likvidēti sab.transporta pasažieri kā suga, iestāsies pilnīgs “līdzsvars”. Bet, piemēram, saistībā ar dz/ceļa pārvadājumiem man tikai tāds naivs jautājums – kā būs ar to megaprojektu par super-truper moderno pasažieru vilcienu/lokomotīvju iepirkumu? Un par dz/tīkla modernizāciju kā tādu? Vai mums īstermiņa plāni saskaņojas ar ilgtermiņa? un vai plāni vispār ir?
2
anita_meistere > silvija_vitina 22.11.2010. 11.06
dzelzceļa infeastruktūrai tā pasažieru pārvadāšana tik tāds blakusprojekts.
interesanti mums cilvēki – viss ir slikti, visu jāmaina, kāds kaut ko maina…arī slikti. visi baigie eksperti, bet politikā neiesaistās :D
0
snjuu > silvija_vitina 22.11.2010. 11.50
“dzelzceļa infeastruktūrai tā pasažieru pārvadāšana tik tāds blakusprojekts”
===
Drīzāk traucē, tāpēc arī apgraiza galvenajos tranzītceļos.
0
Una Grinberga 22.11.2010. 10.30
Absolūti greizi vispār kādu dotēt:
1) centralizēti apstiprināt pakalpojumu cenas (pašizmaksa + 5%) un centralizēti izstrādāt maršrutus un laika tabulas;
2) pensionāriem un skolēniem -50%/pusbiļetes ar apliecībām (to dotē, policija veic reidus, ja pieķer 2x, ka vadītāji krāpjas – atņem licenci uz pārvadājumiem – to izsniedz citam pārvadātājam);
3) skolēniem ir skolas autobusi
4) mazturīgiem vienkāršu sistēmu tā, lai var saņemt 50% kompensāciju biļetēm vietējā pašvaldībā
7
agata_zarina > Una Grinberga 22.11.2010. 12.05
Ļoti trāpīgi teikts. :) Plusiņu jau ieliku.
0
a_oleinika > Una Grinberga 22.11.2010. 15.24
>Nasing spešal
1) Kā tad palika ar to centrālo plānošanu un cenu noteikšanu – tas ir mūsu kurss vai nē? :) Un cik tas galu galā izmaksā un cik efektīvi tas ir?
4) Vai mums reģionos krietns procents iedzīvotāju nav tuvu mazturībai, kaut oficiāla statusa nav? Attiecīgi viņiem cenas kāpums var būtiski ierobežot transporta iespējas.
Es neesmu dotāciju apoloģēts, bet gribu dzirdēt reālas alternatīvas. Negribētos eventuāli nomākt jau tā stagnējošos reģionus.
Varbūt vienkārši labāk jāregulē dotāciju sniegšana – ar konkrētām prasībām pārvadātājiem. Dažreiz “pareizais” risinājums var izrādīties dārgāks par “nepareizo”. Par to manas bažas.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 22.11.2010. 16.03
1) Latvija ir maza valsts, tādēļ maršrutu izstrādei ir jābūt centrālai un efektīvai. Ja pārvadātājs X nodrošina maršrutu no A uz B, bet pārvadātājs Y no A uz C, kas iet caur B, tad pārvadātājs X rada neefektivitāti, jo Y, palielinot dažus reisus var nodrošināt to pašu (noņem nost amortizācijas izmaksas, šofera algu un degvielu). Pašlaik pārvadātājs pasaka – man maz pasažieru – valsts lai maksā! Pārvadātājam nav ne mazākās intereses efektivizēt savu darbību, jo valsts jebkurā gadījumā samaksās, tādēļ arī reģionos autobusi brauc ar 5 pasažieriem.
4) Par to statusu un mazturību var diskutēt daudz un gari tāpat arī vai transporta iespējas būtiski samazināsies vai tomēr nē. Dzīves realitāte ir tāda, ka jo mazāk ienākumu, jo mazāk izmanto transportu. Es katrā ziņā izšķiros par to, lai naudu saņem tas, kuram ir liela nepieciešamība nevis iedala visiem pa drusciņai.
Reģionu stagnācija ir spirāles efekts urbanizācijai – ne jau nauda to atrisinās, bet gan sabiedrības domas maiņa.
0
a_oleinika > Una Grinberga 22.11.2010. 16.21
>Nasing spešal!
Par to centralizēto vienkāršību – reālajā dzīvē tas tik skaisti nemaz nevar notikt. Kurš būs tas vērtētājs-administrators, nozares speciālists un multitalants. Nestādos priekšā, kā izskatīsies katra mazā maršruta centralizēta plānošana un kontrole (!). Un cik tas galu galā izmaksās. PSRS uzskatāmi parādīja centrālās plānošanas vājās vietas.
Mūsu domas sakrīt, ka pašreizējā kārtībā varētu būt nesaimnieciskas darbības stimulēšanas riski.
Bet es no savas puses kā pirmo soli redzu konkretizēt esošo kārtību, nevis uzreiz principiāli mainīt uz jaunu. Citādi var sanākt reformas reformu pēc.
Reģionu attīstība nav tikai urbanizācijas nenovēršamais “likteņa pirksts”; valsts politika var ļoti un ļoti to ietekmēt. Kā jau minējāt, transporta pieejamība ir strīdīgs jautājums, tādēļ pārsteidzīgus lēmumus pieņemt nedrīkst.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 22.11.2010. 17.56
@ Kaspars
Principā tas jau nav nekas revolucionārs. Centralizētā sistēma jau “strādā” un arī pakalpojumu iepirkumu sistēma “strādā”. Tas ko es saku ir, ka Tur jau nav jābūvē ne superdators ne arī jāpiesaista superloģistikas speciālisti no Ņujorkas, lai uzkonstruētu Latvijas loģistikas karti. Tas protams prasa laiku, jo principā ir jāapbraukā visa Latvija, lai saprastu dienas migrācijas intensitāti un virzienus. Šlesera šofera dēli vai meitas sedēja SM ēkā un zīmēja kartes, tāpēc rezultāts ir tāds kāds ir. Un dotāciju atcelšana kā arī transporta kompensēšanas sistēma pa lielam strādā – tikai neefektīvi, sarežģīti un necaurspīdīgi.
Tas “likteņa pirksts” slēpjas tajā, ka piem. Lielvārdes iedzīvotāji pārceļas uz Rīgu, jo nevēlas ar vilcienu braukāt 1.5h turp un atpakaļ (pat ja trsnports ir ērts). NEELASTĪGUMS!!! Cilvēki izvēlas mainīt dzīvesvietu nevis migrēt. Tas savukārt mazina transporta pieprasījumu un rentabilitāti. Rezultātā ir spirāles efekts, kas gremdē reģionus.
0
a_oleinika > Una Grinberga 23.11.2010. 18.32
@Nasing spešal!
Tomēr gribētos lielāku konkrētību, kas tieši strādā un kas nestrādā. Kā jau teicu, mums nav pretrunu par dotāciju sistēmas necaurspīdīgumu un citiem trūkumiem, bet tad pirmais loģiskais solis ir padarīt to caurspīdīgāku, nevis uzreiz izvēlēties principiāli citu sistēmu.
Lielvārde vairs nav nekāda nomale; tā visa ir Pierīga. (Pats dzīvoju Ogrē, un ir radi un draugi arī Lielvārdē.) Jautājums ir vairāk par tiem, kas dzīvo tālāk.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 23.11.2010. 22.35
Tātad, kas nestrādā:
1) maršrutu plānošana ir galīgi garām – valstij nevajag dotēt paralēlus maršrutus, tikai un vienīgi vienu maršrutu un transporta veidu;
2) 2010.gadā Rīgas Satiksme dotācijās saņem vairāk nekā 50 milj. – vismaz 1/6 no budžeta konsolidācijai nepieciešamā apjoma;
3) dotācijas apjoms tiek aprēķināts kā pārvadātāja zaudējumi – principā ne vadītājs, ne pārvadātājs nav ieinteresēts, lai būtu vairāk pasažieru, jo zaudējumus sedz jebkurā gadījumā
Ja runājam par ikdienas migrāciju, tad tā izmestā nauda “neefektīvā sistēmā” varētu kalpot infrastruktūras atjaunošanai (dzelzceļš + šosejas). Ja vilciens/autobuss varētu pārvietoties kaut vai ar 100km/h, tad principā no jebkuras Latvijas vietas 200km radiusā no Rīgas varētu nokļūt savās 2h. Un nebūtu mazums cilvēku, kas maksātu 2x vairāk par transportu, bet dzīvotu divreiz lētākos mājokļos un mierīgākā vidē ārpus Rīgas. Rietumeiropā tas ir normāli. Nebūtu jābūvē ne milzīgi uzņēmumi reģionos ne kas, jo reģionos plauktu pakalpojumu sfēra. Cilvēki izvēlas to, kas tuvāk mājām.
0
daina_tabuna 22.11.2010. 09.30
…vairs netiktu dotēti pelnošie reisi, vai tie, kas ir paralēli…
Tad atnāca Augulis un pateica, ka viņam visi tie reisi ir pilnīgi paralēli… un vairs nesaņēma dotācijas neviens.
0
anita_meistere 22.11.2010. 09.22
“nākamgad plānots vairs nedotēt tos pārvadājumus, kas ir rentabli.” …ģeniāli, vienkārši ģeniāli :D tu pelni, un tev par to vēl piemaksā. strādā lauku reģionos ar zaudējumiem…un nedabū neko:D dzelžaina loģika.
0