Nākamgad budžeta ieņēmumi 4, izdevumi – 4,8 miljardi
45Saistītie raksti
Instrumenti /
3. novembris
Digitālās cūciņas
Izziņa /
3. novembris
Savas naudas saimnieks
Viedoklis /
20. septembris
Vai valstu robežas turpinās būt šķērslis banku darbībai Eiropā?
Komentāri (45)
~ar rozā lentīti~ 11.11.2010. 08.50
Valsts kontrolē vajag palielināt štatus un algas, ieviest gada beigās diennakts darba režīmu. Tomēr tie ir ekstremāli darba apstākļi budžetniekiem uzraugus piestiprinot. Ieguvumi būs lielāki.
0
maija_br 11.11.2010. 07.34
Nāc, Kungs Jēzu!
Nāc, iesaisties mūsu sarunās,
nāc, ļauj mums saprast notikumu nozīmi,
nāc, atklāj jēgu tam, kas ar mums notiek,
nāc, piešķir dedzību mūsu dzīvei!
Mums šķiet, ka esam visu sapratuši.
Bet mums pietrūkst Tavas atnākšanas
un Tavas klātbūtnes atslēgas,
lai sakārtotu savas atmiņas,
lai skaidrotu pagājušo un pašreizējo laiku
un ļautu Tavam Vārdam izgaismot mūsu dzīvi.
Tāpēc nāc, Kungs Jēzu! Jo Tu to visu spēj.
Bruno Šenī
0
anrijs 11.11.2010. 00.42
Latvijas ekonomika ir kā beigts kaķis, kas nomests no 12 stāva …. sasniedzis zemi tas atsitās un palēcās uz augšu … tieši tur kur mūsu ekonomiks ir šobrīd!
1) atsitiens, iespējams to būs vairāki, bet katrs nākamais arvien mazāks …
2) ekonomika ir un joprojām paliek kā BEIGTS kaķis, kas augšā vairs nerāpsies
Secinājumi: mums nepieciešams jauns kaķis, kas jāizaudzē par tīģeri ….
Būtībā uz pieaugošā optimisma cilvēki un uzņēmēji sāk terēt savus pēdējos ietaupījumus … kā pēdējo benzīnu lejot tajā pašā caurajā mašīnas bāka …
Ziemas beigās tie beigsies un kas būs tālāk – beigts kaķis !
0
Juris Dzelme 10.11.2010. 19.56
atbildiet kāds-kas jādara lai valsts netērētu par 2milj. dienā vairāk, nekā nopelna ? tā īsi !
manuprāt visbēdīgākā ir izglītības ministrijas joma-skolās tiek pavadīts laiks, IQ audzēts nožēlojami maz…
0
LR Aizsardzības mini 10.11.2010. 18.43
Bet budžeta ieņēmumi neaugs, ja privātais sektors necels atalgojumu un nepalielinās nodarbināto skaitu, kā aŗi, ja nodarbinātie nemaksās nodokļus, tāpēc valdībai ir jāveicina uzņēmēju ieinteresētība veidot privātuzņēmumus un nodarbināt cilvēkus ( aŗi nespeciālistus ). Varētu atslogot aŗi “simtlatnieku” izmaksas, tās pārskaitot uzņēmējiem, kuri ir gatavi nodarbināt šos cilvēkus un segt “minimālās” starpību, kā aŗi iesniegt savus priekšlikumus nodarbinātības veicināšanai.
P.S.: Laikam pārlieku “izvērsti” uzrakstīju, tb: NAUDAI JĀĻAUJ RIŅĶOT! :)
1
juhans > LR Aizsardzības mini 10.11.2010. 21.52
Izskatās, ka valdība drīzāk var ieinteresēt uzņēmējus pāriet strādāt valsts sektorā: vidējā darba samaksa sabiedriskā (resp. valsts) sektorā Ls 484, privātā – Ls 422 /Ir 4.-10. novembris/
0
Māris Sprūds 10.11.2010. 12.49
:) te jau tik iedzīvotāju evakuācija no valsts var līdzēt
0
dro 10.11.2010. 12.34
Savukārt ministriju funkciju īstenošanai paredzētais finansējums būs par 37 miljoniem mazāks nekā šā gada budžeta bāzē.
___________________________
Nu tas gan smuki! Vai tad kanceleja samazinājumu nebija aprēķinājusi 2.5x lielāku?
0
gunasniedzina 10.11.2010. 12.28
800 milj tas tomēr ir ārprāts. 2 191 781 LVL dienā. Katru dienu apmēram 1 lats uz katru iedzīvotāju.
Ja cilvēks tērētu 480 LVL, saņēmot algu 400 LVL, ko mēs viņam pateiktu ? Malacis ka nē 500 ?
0
Aivars Vidžups 10.11.2010. 11.31
Vakar piereģistrējos, šodien rakstiju, rītdien pat nelasīšu. Nostāja mūsējie svēti un svēti viņu darbi, pārējie ļauni un ļauni viņu nodomi. Gribu uz ārzemēm! Objektivitāte Latvijā nav vajadzīga(skat masu mēdijus).
2
vismantsk > Aivars Vidžups 10.11.2010. 11.38
Vērtējums par PLIL ir objektīvs un objektīvi atbilst tam, kāds ir šis veidojums.
0
~ar rozā lentīti~ > Aivars Vidžups 11.11.2010. 08.53
Rīt nelasīsi, jo bail, ka būsi nokritizēts par patriotisma trūkumu. Vai tad tiešām viss tik bezcerīgi izklausās, un tikai tagad? Vai tad pats nevienu sliktu vārdiņu, ne arī īgnumu šeit pat neesi izpaudis? Jocīgi..
0
vismantsk 10.11.2010. 11.12
Iepriecina tas, ka mūsu ekonomika atveseļojas straujāk nekā tika plānots! :-)
Jācer tikai, ka valdība par to nesapriecāsies tik ļoti, ka atliks nepieciešamās reformas.
Vēl, manuprāt, vajadzētu reformēt to budžeta plānošanas un izlietošanas kārtību, lai novērstu to pārpalikumu iztērēšanu gada beigās. Iespējams, budžetu plānojot vajadzētu prasīt no iestādēm nopietnāku pamatojumu pieprasītajām summām, tad nerastos gada beigās mistiski pārpalikumi.
0
dro 10.11.2010. 09.57
Andrejs Zviedris….muldēt pa tukšo…
_____________________
Sekot Tavam piemēram?:))
1
itommy_ > dro 10.11.2010. 10.06
Un kas ir tas, ko Tu dari? :–)
0
itommy_ 10.11.2010. 09.55
Aber kā tur ar tām strukturālajām reformām ir? Vai budžetu pieņems, neiekļaujot pasākumus strukturālajām reformām? Un vai beidzot vispār pie varas esošie ir noskaidrojuši strukturālo reformu definīciju un būtību? Tāpat arī nav skaidrs, ko gaida opozīcija un kāpēc nepiedāvā savus variantus? Laikam gan neko gudrāki par ļurbistiem vis nav. Nu tad jau arī nekas cits neatliek kā sēdēt malā, audzēt taukus uz vēdera un muldēt pa tukšo.
9
Una Grinberga > itommy_ 10.11.2010. 10.23
Un vai Tu pats zini, kas ir strukturālas reformas? Šķiet, ka nē.
Kas ir veselības sistēmas reforma? Kas ir izglītības sistēmas reforma? Sociālās sistēmas reforma?… Vai tā nav valsts pārvaldes struktūra?
0
Gunārs Nažinskis > itommy_ 10.11.2010. 10.36
Tieši tā – Strukturālās reformas ir skanīgs nosaukums, tās saturs patiesībā nav skaidrs lielai daļai, kas šos vārdus lieto. Labākā gadījumā, katrs to saprot savādāk, un lielākoties ar ministriju apvienošanu.
Piemēram vai tas būs pozitīvi ja apvienos divas nozares – vidi un pašvaldības, par kurām atbildēs viens ministrs.
Neesmu pārliecināts, jo šīs nozares ļoti atšķirīgas. Latvijā ar Rīgu un pārējo Latviju pēc būtības ir liela nelīdzsvarotība, kuras izlīdzināšanai ir nepieciešama ļoti nopietna politika. Vai viena ministra iespējas to ļaus… ? Vai tā būs strukturāla reforma?
0
itommy_ > itommy_ 10.11.2010. 10.50
Reformas valsts pārvaldē jāveic ar mērķi padarīt to efektīvāku. Efektivitāti var panākt, lēmumu pieņemšanas un informācijas aprites procesus veidojot caurspīdīgākus un “īsākus” to “ceļa” garuma nozīmē un ieviešot horizontālās hierarhijas kompetences sistēmas principus ar tādu domu, lai tīklā visiem būtu redzams, kurš darbinieks kurā jomā ir kompetents un cik, un kurš nav. Šeit ir jābūvē sistēma ar IT izpratni, jo principā liela daļa no idejas nav iespējama bez vienotas satīklotas infrastruktūras visā publiskajā administrācijā. Savukārt reformētās sistēmas darbiniekus nevis jāgriež nost un jānolemj bezdarbniekos, bet gan nemitīgi jāpārkvalificē vai nu valsts pārvaldei, vai ar to saistītajiem servisiem. Ir stulbi taisīt reformas atsevišķi te izglītībā, te veselībā, ja nav skaidrības visā struktūrā kopskatā pa valsti.
0
itommy_ > itommy_ 10.11.2010. 11.08
Būtībā strukturālās reformas tātad ir plāns un rīcība veikt institucionālas izmaiņas ar iepriekš norādīto mērķi plus tam pielikt klāt procesam nepieciešamo infrastruktūru (pamatā IT – softs, tīkli, kompetences bāze izstrādātājiem). Sākam ar valsti kopumā, un tad atbilstoši pa nozarēm uz leju. Pa ceļam uz leju sazorojot, piesaistam nozaru speciālistus un sistēmu adaptējam vajadzīgajai specifikācijai, maksimāli saglabājot “augšā” iestrādāto principu. Nokontrolējam uz fīdbeku saistībā ar augšu un paralēlajām struktūrām, un ja vajag, varam piekoriģēt jebkurā posmā.
0
Una Grinberga > itommy_ 10.11.2010. 11.17
Andrej, tas, ko Tu te nosauci, nav strukturālās reformas, bet gan administratīvo procesu optimizācija un kapacitātes celšana. Valsts pārvaldes struktūra un izdevumu proporcija no tā nemainās (tie kļūst tikai efektīvāki!). Savukārt slimnīcu tīkla pārkārtošana, veselības budžeta pārdale starp aktivitātēm (piem. primārā aprūpe, hospitalizācija, medikamentu kompensēšana u.c.) – tā ir tā strukturālā reforma. Nevajag jaukt lietas! Valdība veic strukturālas reformas jau 2 gadus – tas ka Valsts kanceleja čammājas ar administratīvās pārvaldes optimizēšanu, tas jau ir cits jautājums.
0
itommy_ > itommy_ 10.11.2010. 11.25
Slimnīcu tīkla pārkārtošana, protams, arī ir strukturālās reformas sastāvdaļa. Bet lai līdz tam nonāktu un veiktu to patiešām efektīvi nevis darīšanas dēļ, ir vajadzīgs veikt kaudzi arī citu darbu, ko savos komentāros norādīju. Tāpēc jau mums strukturālās reformas nekust, ka poņas nav par to, ko darīt. Nevienam šai valsts elitē poņas nav.
0
Una Grinberga > itommy_ 10.11.2010. 11.39
Andrej, neiesaku lietot tik spēcīgus vārdu kā “nevienam”, “nekas nenotiek” u.c. (tad arguments būs spēcīgāks per se) – tagad uz robežas ar demogoģiju un populismu.
Varu tikai piebilst “tas prasa laiku”. Lai piem. veselības aprūpi sakārtotu 2 gadu laikā principā ir jāatlaiž visi darbinieki (pēc tam daļu jāpieņem atpakaļ), jālauž visi pakalpojumu un preču piegādes līgumi, vienlaicīgi jāapmāca desmitiem tūkstoši medicīnas personāla utt. Ir jāsaprot, ka lietas nenotiek uz rokas mājiena! Daudzas lielās strukturālās lietas ir izdarītas, bet tās mazās lietas sakārtot prasa loģisku procesu secību un daudz LAIKU! PIem. tu nevari likt lietot datoru pirms cilvēks prot ar to apieties.
0
andrejs_kirsis > itommy_ 10.11.2010. 19.29
Teikšu vnk: ja es vēl joprojām būtu uzņēmējs, tevi darbā neņemtu pat ar 100-latnieka piemaksu.
0
~ar rozā lentīti~ > itommy_ 11.11.2010. 09.01
Veselības nozare jau nu ir pēdējā vieta, kur tiks ieviesta daudz maz efektīva IT sistēma. Šajā nozarē ir tik daudz pensionāru un ļaužu pēc 40, kuri no datora baidās kā no kāda dinozaura.. Rutīna administratīvā aparātā un ļoti daudz pensionāru- tie nekad neapgūs datoru. Rezultātā, ja iestādē ir kādi datori, uz tiem tiek tērētas neadekvātas naudas iepirkumiem, atmazhgātas tāpat, “otkati” utt- jo vadītāji vispār neko nesaprot ne no datu aizsardzības ne no programmu lietderības. IT “speciālisti” var kruķīt naudas kā labpatīk.
0
disassociative 10.11.2010. 09.52
Šobrīd izskatās samērā labi. Mani biedē atkal gada beigas, kad valsts iestādes pa labi, pa kreizi mētā budžetā palikušās naudas, lai tik nākamā gada budžetā nesamazina limitus. Decembris vienmēr ir bijis budžetniekiem lielais naudas tērēšanas mēnesis. Ka tik nesanāk tā, ka gada beigās valstij mīnusi būs atkal milzīgi uz šo lietu rēķina.
4
dro > disassociative 10.11.2010. 09.56
alias. Pievienojos.
0
Eva Jēkabsone > disassociative 10.11.2010. 12.21
Cerams, ka šim vispsārzināmajam faktam Repše jau ir kādas iestrādes sagatavojis, lai Vilks varētu ierobežot šo nejēdzību!
0
disassociative > disassociative 10.11.2010. 12.54
Katru gadu šādas iestrādes tiek solītas un katru gadu decembrī valsts iestādes mētājas nevajadzīgi ar pārpalikušajiem budžeta līdzekļiem.
0
andrejs_kirsis > disassociative 10.11.2010. 19.20
Šī nepārdomātā budžeta tērēšana jāaptur jau RĪT! Tad būs redzams, cik kuram paliek pāri un ko var griezt nost droši.
0
vismantsk 10.11.2010. 09.45
Domāju, ka jau budžeta izstrādes gaitā vajadzētu uzklausīt un apsvērt opozīcijas priekšlikumus, lai pēc tam Saeimā būtu mazāka kavēšanās.
7
ievuliitis > vismantsk 10.11.2010. 10.06
Kāpēc tu domā, ka opozīcijas priekšlikumi ir vērsti uz valsts izaugsmi? Lai cik tas bēdīgi nebūtu, vienīgais šī brīža opozīcijas mērķis ir – jebkuriem līdzekļiem vājināt pozīciju un valstiski apsvērumi tiem ir bijuši-nebijuši. Tas gan ir tieši tāpat, kā laikā, kad viņi bija pozīcijā.
0
vismantsk > vismantsk 10.11.2010. 10.16
Piekrītu par šī brīža opozīciju, bet tik un tā opozīcijas neuzklausīšana būtu liela kļūda. Šo grābekli savulaik konstanti mīdīja Kalvītis, “Vienotībai” to nevajadzētu atkārtot.
0
Una Grinberga > vismantsk 10.11.2010. 10.19
:D Opozīcijai nav un nebūs priekšlikumu! Atceries, ko komunisti teica – “uztaisiet budžetu un mēs pateiksim, vai atbalstām!” un ko ašisti teica “jāprihvatizē visi valsts svarīgākie uzņēmumi”?
0
vismantsk > vismantsk 10.11.2010. 10.44
“Opozīcijai nav un nebūs priekšlikumu!”
Nevajag to pieņemt par a’priori patiesu, bet gan ieklausīties opozīcijā, izvērtēt tās priekšlikumus un, ja gadās kaut kas vērtīgs, izvērst par to diskusiju. Tad politika kļūs labāka!
Opozīcijas uzdevums, pēc būtības, ir nodrošināt valdības darba kvalitāti. Līdzeklis šī uzdevuma veikšanai opozīcijai ir valdības darba konstruktīva kritika.
To gan nesaku par visu esošo opozīciju, jo uz konstruktīvas opozīcijas statusu šajā Saeimā var pretendēt vienīgi VL!-TB/LNNK. Bet arī SC, ja norītu aizvainojumu par to, ka viņiem prasīja atzīt okupāciju, varētu būt konstruktīvi un pat izvirzīt kādus pāris jēdzīgus priekšlikumus.
0
Una Grinberga > vismantsk 10.11.2010. 11.25
Tas, ko Tu te mini ir teorētiskais modelis, kurš nav iespējams, jo ne SC, ne PLL nav ne kapacitātes, ne vēlmes to darīt. Uz ko konstruktīvu var cerēt, ja lielāka daļa SC nemaz nesaprot, kas notiek, jo latviešu valoda ir kā ķīniešu herioglifi. Ar ko gan PLL var zīmēties, ja viņi vēl joprojām uzskata, ka trekno gadu politika ir vienīgais iespējamais ekonomikas politikas modelis.
0
vismantsk > vismantsk 10.11.2010. 11.33
Es zinu, ka tas ir teorētiskais modelis, un neko citu neesmu teicis.
Un palasi, lūdzu, vēlreiz, ko es rakstīju – šo modeli attiecināt uz PLIL un SC nevar, tas ir iespējams vienīgi uz VL!-TB/LNNK.
0
Una Grinberga > vismantsk 10.11.2010. 11.50
Bet arī SC, ja norītu aizvainojumu par to, ka viņiem prasīja atzīt okupāciju, varētu būt konstruktīvi un pat izvirzīt kādus pāris jēdzīgus priekšlikumus.
—
Tavi vārdi (ja ļoti piesienās), bet Tavu ideju sapratu. Es teiktu, ka SC maskējas ar aizvainojumu, lai nebūtu jāparāda, ka viņi nav spējīgi ne uz ko. Paskaties uz RD. Rīgā treknie gadi turpinās – nākamgad budžeta deficīts plānots 13% apmērā (parēķini vēl RD saistības, ko RD turpina uzņemties). No SC var gaidīt nevis priekšlikumus budžeta deficīta mazināšanai, bet gan protestus pret izdevumu samazināšanu.
0
Janis 10.11.2010. 09.42
Papildus vakar izlasīju, ka VID pārpildījis nodokļu plānu par 66 miljoniem, tā, ka nu jau liekas, ka viss būs labi.
Galvenais nelaist valsts izzadzējus un viņu Kremļa kolēģus pie siles.
0
kkristaps 10.11.2010. 09.35
Jādomā, ka blēžu varzas Par izzagtu Latviju un SC kalpi darīs visu iespējamo, lai kavētu budžeta pieņemšanu un apstiprināšanu un vispār jebkuru konstruktīvu pasākumu, kas ir pretrunā ar minēto “opozicionāru” pamatlozungu “Zodz visu, kas nav piesiets, un kaitē Latvijas interesēm, cik vien tavs prāta līmenis to atļauj”.
1
dro > kkristaps 10.11.2010. 09.52
…darīs visu iespējamo, lai kavētu budžeta pieņemšanu un apstiprināšanu un vispār jebkuru konstruktīvu pasākumu
____________________
Nu kā tā var domāt? Tagad ir konstruktīvākā opozīcija Latvijas vēsturē, kura nakti neguļ, lai mums garantētu, ka valdība pieņem visgudrākos lēmumus. Tādēļ palīdz izķert “klibās pīles”, lai tās aizvietotu ar visaugstākās klases speciālistiem – nasing special:)
0