Iespaidīgs rezultāts
Saistītie raksti
Viedoklis /
22. novembris
Vai lepnums par savas valsts sasniegumiem var palīdzēt tās attīstībā?
Aktuāli /
21. novembris
Žurnāls: Kāpēc igauņiem izdodas “Rail Baltica” būvēt lētāk?
Ārpolitika /
20. novembris
Pirmdien pulksten divpadsmitos
Viedoklis /
6. novembris
Uzņēmumu kreditēšana kā nosacījums valsts attīstībai – kā to veicināt?
Komentāri (26)
gundega_heiberga 09.11.2010. 20.21
Raudsepam lieliski izdevies ieskicēt Bildtu.
1
baibabruvele > gundega_heiberga 31.01.2011. 18.08
Piekritu. Ari jautajumi istie. Un atbildes ari “dod atbildi”. Un fakts, ka ministrs sniedza tikai ekspress interviju ari liecina, ka zviedriem pret Baltiju ir tikai tada ekspress arpolitika. Divupusejas attiecibas bez maz ka Latvijai ar Portugali – ka vienkarsi divam ES valstim bez nekada lieka sentimenta.
0
eva_o 09.11.2010. 19.05
Man intervijas tonis atstāja iespaidu, ka Zviedrijas ārlietu ministrs niknojas un “sprēgā”, “atcērt” atbildes uz kaitinošiem jautājumiem.
Kopumā saklausīju vīziju: Latvija BIJA pilnībā orientēta uz Krieviju, tagad Latvija IR orientēta uz Eiropu, bet nākotnē “pats par sevi saprotams, ka BŪS cieša sadarbība ar Krieviju. Man šķiet, ka ilgtermiņā viena no Baltijas tautsaimniecību konkurences priekšrocībām ir iespēja kļūt par tiltu.”
Tragikomiska situācija – Latvija GRIB būt tas, kas NEVAR BŪT un NEGRIB būt tas, PAR KO SPĒJ BŪT. Identitātes krīze…
Arī korporatīvajā vidē gadās cilvēki ar ambīcijām un pretenzijām, kuras neatbilst visu apkārtējo priekšstatiem. “Nesaprastajiem gēnijiem” parasti nav viegli un līdzjūtības diez vai būs daudz. Vismaz, ne no Zviedrijas… un ne no Vācijas… Ekskursija uz Eiropu beidzas. Laiks uz mājam… :(
1
www.vecamate.lv > eva_o 09.11.2010. 21.19
Labs!Identitātes krīze- šķiet atslēga visām cūcībām,stulbumiem,glaimiem un nodevībām..V.Zatlers patiesībā atskaņoja tautas jautājumu: kas es esmu..?.. 20 gadi- atbildes aizvien nav.Ja salīdzina ar pirmās Latvijas 20 gados padarīto- vispār vakars..Ar ko atšķiras Pirmā no Otrās? Vienkārši- ar Ideju.
Cilvēki visu var izturēt,paciest,..ja ir Mērķis- kā labad.Pielikts puncis, vai eiropiešu tēlošana, izrādās švaka domforma.Ļauna pasaka,ilūzija,jeb tautas valodā-fufelis.
0
Jānis Blumbergs 09.11.2010. 11.16
Krīze ir laba lieta, mums to vajadzēja un tajā droši devāmies iekšā, trofi reidz, aizraujoši ;) Tagad tikai jāsalabo autiņš… nedaudz. Apmēram jau viss iet, darbojās… Jānomazgā, jāizmet vardes…
0
daina_tabuna 09.11.2010. 10.26
Un vēl par šo:
…Kā mēs zinām, šī krīze sākās ASV ar Lehman Bros. sabrukumu un tad izplatījās pa visu finanšu sistēmu…
Sanāk, ka ne §ūda jūs nezināt. Latvijā krīze nav saistīta ar Lehman Bros., bet gan ar pašmāju politiķu apzināto lēnīgumu, kas viņiem un viņu sponsoriem deva iespēju nopelnīt miljonus uz NĪ spekulācijām. Ja laicīgi būtu pieņemta rinda likumu un noteikumu, tad mēs tāpat kā Polija pasaules krīzi nemaz nebūtu tā īsti jutuši.
0
daina_tabuna 09.11.2010. 10.22
Vajadzēja uzdot vēl vienu jautājumu…
Vai Zviedrijas valdības plānos ir beigt diskriminēt Latvijas celtniekus Zviedrijā un ierobežot arodbiedrību reketu?
6
Gunārs Nažinskis > daina_tabuna 09.11.2010. 10.37
Izskatās, ka esat ļoti aizvainots par pāridarījumiem. Vai patlaban šis jautājums joprojām ir Latvijas ārpolitikas prioritāte, vēl jo vairāk tādēļ, ka Eiropas tiesa ir devusi labvēlīgu spriedumu Latvijai, Latvijas firmas ir dabūjušas materiālo kompensāciju utt.
Gribēju teikt, ka šis jautājums būtu pēdējais par ko runāt. Ja nu mūsu mērķis būtu “iesaldētas” attiecības ar Zviedriju…
0
daina_tabuna > daina_tabuna 09.11.2010. 10.55
@Lidumnieks
Nekas nav beidzies. Arodbiedrības ir uzlikušas mīksto ECT lēmumam un turpina pēc tās pašas shēmas kā ar Laval. Vēl pirms mēneša viena brigāde atgriezās no Zviedrijas, jo arī bija domājuši, ka ECT spriedums kaut ko ir mainījis.
Atklāti sakot, es labprāt iesaldētu attiecības ar tiem vīsdegunīgajiem &ērgļiem. Ko vien vērta ir tā frāze- kad pie manis atbrauks jūsu ministrs… Un ne jau tā pirmā reize, kad viņi sagaida, ka mūsējie skries uz Stokholmu atskaitīties. Kingi atradušies…
0
Gunārs Nažinskis > daina_tabuna 09.11.2010. 11.01
Ko Jūs ieteiktu mums par sabiedrotajiem – kādas konkrētas valstis?
Starp citu, skaidri zinu, ka visām valstīm varētu atrast iemeslus nesadarbībai.
Politika, jo īpaši ārlietu politika ir intereses, un tikai intereses.
Bez tam, kā mēs braucam uz Stokholmu (atskaitīties vai veikt sarunas) ir Latvijas diplomātu kvalifikācijas jautājums, nevis zviedru politika.
Tur Jums drīzāk taisnība, ka mūsu bālēliņi varētu braukt arī atskaitīties, jo virzīt politiku iespējams nemaz nemāk…
0
daina_tabuna > daina_tabuna 09.11.2010. 11.29
@Lidumnieks
Pārāk garš saraksts sanāk. Vienkāršāk ir nosaukt ar ko- nē. Krievija, Zviedrija, Ziemļkoreja, Lībija, Serbija (kamēr nav atrisinājuši Kosovas jautājumu), Turcija (kamēr nav atrisinājuši Kurdistānas un Ziemeļkipras jautājumu), Maroka (kamēr nav atrisinājuši Rietumsahāras jautājumu)… uz sitiena vairāk nevaru iedomāties…
Un droši vien nāktos arī ar dāņiem, ja radikāli izbeigtu to zemes izdāļāšanu, kas tagad iet vaļā, bet tad tas jau būtu pēc viņu iniciatīvas.
0
Gunārs Nažinskis > daina_tabuna 09.11.2010. 11.46
Iekritāt: Igaunija – ķer mūsu reņģes, Lietuva – piesārņo jūru (Butinģe), Somija – noņem mums tranzītbiznesu, Polija – ierobežo ES finanšu resursu strukturāliem projektiem – nelaižot tos uz Baltijas valstīm utt., utt..
Te visur ir tikai intereses. Labāk tomēr būtu sadarboties, lai savukārt varētu attīstīt savu valsti.
Agrāk bija Albānija, kurai nebija sadarbības (izņemot Ķīna). Atpalika.
0
daina_tabuna > daina_tabuna 09.11.2010. 12.20
@Lidumnieks
Igauņi mūsu reņģes ir ķēruši tūkstošiem gadu.
Leiši jūŗu piesārņo simtiem reižu mazāk kā Krievija.
Somija mums vairāk dod, nekā noņem.
ES fondu apguvē mēs paši esam pilnīgi profāņi un nevajag tur vainot Poliju.
Tā nav sadarbošanās, ja viens no sadarbības partneriem otram ķēza uz galvas. Ir jābūt arī kādai valstiskai pašcieņai, nevis visur meklēt tikai izdevīgumu.
0
ilmisimo 09.11.2010. 10.03
Tilts…. 1992. gads Godmaņa runas.
Bildts tā kā būtu pamodies pēc padsmit gadu letarģiskā miega.
Pamēginiet dzīvot uz tilta… varbūt zem tilta?
0
Gunārs Nažinskis 09.11.2010. 09.38
Karls Bilts kā politiķis vienmēr ir bijis ļoti pozitīvs Latvijai un Baltijai kopumā. Domāju, ka kamēr Zviedrijas Ārlietu ministrs ir Bilts, Latvijai ir nopietns pamats sadarboties ar Zviedriju arī savu ārpolitisko mērķu izpildei.Svarīgi, lai mums būtu kvalitatīva šo mērķu īstenošanas taktika, tad jau rezultātu sasniegsim. Tomēr Latvijai ir cita problēma – tā raugās uz ārpolitiku diezgan šauri (to starp citu starp rindiņām ļoti labi pateica Bilts), kā arī tās mēŗki nav orientēti ilgstošākam laika periodam. Runājot par Latvijas ārpolitikas taktikas kvalitāti, arī esmu diezgan skeptisks, jo šajā jomā šobrīd neredzu labus speciālistus un ekspertus. Daži talantīgākie ir Piebalga kabinetā Briselē & arī atsevišķās vēstniecībās, tomēr izstrūkst “smadzeņu” centrs Latvijā.
0
www.vecamate.lv 09.11.2010. 08.25
Var tikai pabrīnīties par šitiem mitoloģiskajiem tekstiem. .par tiltiem,utt.. ) Allo,varbūt paveramies apkārt, un pamēģinam atrast kādus puslīdz lielus pāris LV uzņēmmumus,kuri jau tā uz rokas pirkstiem.. bez ” līdz ausīm” kredītos,vai pačekojam zemes,mežu īpašumu patieso piederēšanu- ir vēlme?,vai diespas kreditēšanas politiku uzņēmumiem, ko var raksturot tautiski vienkārši- figuški..Ir vēlme ?..Ja šo visu godīgi savelk kopā, tad patiešām,Raudsepa kungs, varētu sanākt,jā, visai Iespaidīgs rezultāts..Paši vainīgi, protams.Bet lombardniekus par eņģeļiem mālēt- nu lieki,.. :)
0
Andris 08.11.2010. 23.19
Karl Bildts ir sapinies ar Gazpromu un iet pa Šrēdera un Kalvīša taciņu. Par Bildta kompromitējošu dalību naftas un gāzes biznesa rakstīts daudz (kaut vai http://telegrafua.com/338/world/6508/print). Viņa sapnis noteikti ir šrederveidīga vai kalvīšveidīga pensija Gazproma azotē. Čekistiem patīk uzpirkt citu valstu ministrus un diemžēl ne visi spēj atteikties no piedāvājuma, kā to izdarīja Širāks un tas amerikāņu senators, kuru vārdu es diemžēl piemirsu. Tāpēc ieklausīties Bildta viedoklī ir apmēram tas pats ka nopietni uztvert Šrēdera padomus. Abiem visa domāšana ir pakļauta savas kabatas un Gazproma darījumu interesēm. Šrēderu EE valdības pārstāvji jau vispār pāri slieksnim nelaiž, sakari ar viņu skaitas jau kaut kas kompromitējošs.
2
Andris > Andris 08.11.2010. 23.19
(turp.)
Labāk Raudseps kādu citu zviedru būtu intervējis. Apnicis jau klausīties tos mūzīgos gazpromiskus ieteikumus “kļūt par tiltu starp Rietumiem un Krieviju”. Visas citas valstis dzīvo normālu dzīvi, attīstās savā nodabā, tikai mums ir tas lāsts kalpot par kaut kādu mistisku tiltu. Tāpēc arī esam tādā pakaļā. (Un arī gāze mums, starp citu, dargākā kā citur Eiropā).
Es negribu dzīvot uz/zem tilta, es gribu lai Latvija pieder Reitumeiropai un miers.
Un te runa nav viss tikai par IKP, bet gan pārsvarā par domāšanas veidu. Nevajag uzspiest mums sovoku tikai tāpēc kā, lūk, mēs tur kādreiz bijuši un tāpēc labi izprotam to pīplu. Mēs savu dežūru esam beiguši, lai tagad citi kalpo par sovoka tiltu un korupcijas poligonu.
0
tetrapack > Andris 08.11.2010. 23.50
Šim gan es piekrītu, galīgi apnicis jau klausīties par to tiltu, nepietiks jau pēc divdesmit gadiem par to runāt? Ko tas vispār nozīmē? Latvija ir neatkarīga valsts, nevis kaut kāds tilts uz Maskavu. Konkurences priekšrocība “ielūkoties Krievijā”, ha ha. Jau ielūkojāmies, pietika uz visiem laikiem.
0
Igors Daņiļēvičs 08.11.2010. 23.03
Ar ko Bilds labāks par Kalvīti, Šleseru, Karginu un Krasovicki? Ne ar ko. Arī viņiem pie visa vainīgi bija Lehman Bros.
Ko tad viņa finanšu ministrs Borgs Bilderbergas slepenā miljardieru klubiņā nevarēja pajautāt – kas un kā?
0
Igors Daņiļēvičs 08.11.2010. 22.21
Atvainojiet, bet nedabiska kredītu gāšana jau tā pārkarsētā mazā ekonomikā ir nopietnas izmeklēšanas vērta. Tas uzspridzināja mūsu ekonomiku un daudzu simtu tūkstošu cilvēku dzīves. Atbildes ir izvairīgas un bezatbildīgas. Tas gan nenozīmē, ka izmeklēšana nebūs. Vai arī atbildībai ir dažādi mēri?
0