Ūdens un rozīnes

Kas iecas uz “bīdīšanos” ministra amatam caur Saeimas deputāta statusu, tad teikšu – tas vispār ir absurds; Ja TU esi deputāts, tad – deputāts (es par Tevi vēlēju(!)(liku + vai -), tad kādas Tev tiesības atdot savu mandātu citam, “nolikt” to vai citādā veidā atteikties no manas kā vēlētāja uzticības un Pienākuma (!!!)strādāt Saeimā (atkārtoju – Saeimā!, nevis kādā ministrijā, valsts akciju sabiedrībā, kādā Valdē, vai velns zina kur); un Tu, deputāt, to esi apņēmies jau balotējoties no saraksta. P.S.Lai nu man kolēģi piedod šo dvēseles brēcienu! Bet, dalot amatus, skaidri bija redzams, ka šīs paaudzes laikā izpratne par Saeimu un ministrijām kā ‘siltu vietiņu”, kas “jāatstrādā”, nemainīsies. Baidos gan, ka pie šōbrīd pastāvošās izglītības sistēmas (nemaz nerunājot par ģimenes iespaidu), VALSTS interešu prioritāte nebūs noteicošā (skat 6% deputātu uzskats iespējamo par neatkarības zaudēšanu).

kam lai vairāk tic Krīgeram (deklarācijā vairāk ūdens nekā Klusajā okeānā)vai Ozoliņam. Ņemot vērā Ozoliņa apmātību ar Vienotību vairāk tomēr ticu Krīgeram

Kas būtu, ja valdības vadītājs nebūtu Dombrovskis? Ūdens būtu vairāk, daudz vairāk. Nevar prasīt valdības veidošanas laikā pilnībā izstrādāt programmu, bet kā vadlīnijām tai piekrītu. Neprasiet brīnumu tur, kur tā nevar būt.
Man drīzāk simptomātisks šķiet cits aspekts. Tā ir Vienotības tendence kļūt par sistēmas partiju. Kašķi, portfeļu dalīšanas, deputātu pērkamības pierādījumi un partijas vadības nevēlēšanās norobežoties no tiem, savējo piesegšana ,ir raksturīgi pēdejā laika notikumi. Programmas izklāsta nekonsekvence vai viena vai otra skaitļa neesamība ir mazāks ļaunums par pierādījumiem Bendrātes un partijas vadības sirdsapziņas un godaprāta trūkumam. Nesaprotu arī lēkāšanu ārejām varām. Incidents ar Kristovski izraisīja divas reakcijas- ko nu tagd teiks Krievija Zatlera vizītes sakarā, un kā nu iterpretēt rietumu reakciju. Vai vēlētāji bija Krievija, Vācija un ASV?

Ozoliņam ar tāds ūdens ar rozīnēm ir sanācis, bet, ja runājam par kritiku, tad, lai piedod Krīgers, bet viņš pats nezina, ko dara, kur nu vēl runāt par arodbiedrību pārstāvniecības stratēģiju un programmu. Un Godmanis – tā teikt, viņš pārņēma valdības grožus, kad jau brieda problēmas, bet viņš ar labāku vai sliktāku valdības deklarāciju nespēja pat piebremzēt brīvo kritienu, bet V.D. spēja izstrebt Kalvīša, Godmaņa sū.us un nodrošināt stabilitāti valstī! Varbūt papīrs arī ir “tukšs” (kā saka Godmanis), bet darbi sokas kaut kā labāk pat diendienā cīnoties ar taukmīļu, oligarhu un komunistu meliem, kompromātiem un sprunguļiem.