Saeima lems par Pilsonības likuma grozījumiem

Komentāri (11)

Dzintra Zemîte 21.10.2010. 14.17

Mēs nedzīvojam teorētiskā pasaulē, bet gan reālā. Un realitāte ir tāda, ka, piemēram, Īrija dzimstošiem bērniem vecāki pieņem Īrijas pilsonību. Un viņiem nevar pārmest, jo viņi šādi rīkojas, rūpējoties par savu bērnu labklājību un nākotni. Savukārt LR pašlaik liedz šiem bērniem LR pilsonību.
Domāju, ka liela daļa no šiem bērniem, izaugot Īrijā latviešu ģimenē (tai skaitā, brīvdienas pavadot Latvijā pie radiem u. tml.) pēc būtības būs saistīti gan ar Īriju, gan ar Latviju – tātad viņi “sirdī” būs reāli dubultpilsoņi. Kam būs kāds labums, ja mēs liksim viņiem izvēlēties, kuru valsti viņi vairāk mīl?
Tas pats attiecas arī uz trimdas latviešu pēcnācējiem, no kuriem liela daļa jau trešajā, ceturtajā paaudzē tur uztur latviešu valodu un kultūru. Ir pat arī tādi, kas atgriežas uz dzīvi Latvijā.
Turklāt nevajag aizmirst par mūsu demogrāfisko situāciju…

-1

Atbildēt

Lienīte. ;] 21.10.2010. 13.17

Es kaadu meenesi atpakalj iemetu aci Pilsoniibas likumaa.

Es piemeeram neredzu iemeslu kaapeec Latvijas pilsonju beerniem, kuri dzimushi aarpus Latvijas, vai tas buutu Iirijas ekonomiskajiem beegljiem vai kaadam profesionaalim, kura pakalpojumi citur ir noderiigaaki, ir aizliegts ieguut savu vecaaku etnisko pilsoniibu. Tas jau tomeer arii ir sava veida kultuuridentitaates apzinaashanaas riiks.

Ja es izveeleetos dziivot citur (ne ekonomisku, bet tikpat labi kulturaalu iemeslu deelj) un manam beernam buutu liegta iespeeja buut savas izcelsmes valsts pilsonim, tas neradiitu man paarlieciibu par Valsts nostaadneem savu pilsonju mantojuma (shajaa gadiijumaa atvashu) noveerteejumaa.

Pozitiivi, ka tiek virziits shaads likumprojekts. Shkjiet tikai sapraatiigi njemot veeraa to, ka globalizaacija nav vairs tikai naakotne, taa ir tagadne.

Atbildēt

daina_tabuna > Lienīte. ;] 21.10.2010. 13.49

Vai tas jāsaprot tā, ka globalizācijas vārdā tagad katram būs pa 2- 3 pilsonībām, bet kādam varbūt veselas 10? Es globalizāciju saprotu nedaudz citādi:
1) man ir viena pilsonība un es to mainu atkarībā no tā, kurā valstī apmetos uz pastāvīgu dzīvi,
2) lai kurp es dotos, man ar jebkādu pilsonību ir gandrīz tādas pašas tiesības kā konkrētās valsts pilsonim, bet ja es gribu “pilno paketi”, tad man ir jānaturalizējas.

-3

Atbildēt

litlefairy 21.10.2010. 12.22

Ir káda dalja cilveeku, kurus Latvijas valsts likumi joprojaam nepasargaa. Vinju gjimenes, ieskaitot pashu vai adopteeto beernu tiesiibas nav Latvijas likumos atziitas. Un tie ir viena dzimuma paari.
Taapat veel ir cita grupa, kuru dzimumidentitaate un tiesiibas uz izveeli shajaa jautaajumaa veel joprojaam ir ljoti apgruutinaatas.
Es domaaju, ka dubultpilsoniiba arii ES ietvaros dotu Latvijai iespeeju nezaudeet shos cilveekus un vinju beernus.

Atbildēt

daina_tabuna > litlefairy 21.10.2010. 13.02

Māri, par kādu zaudēšanu ir runa? Tie cilvēki taču nenomirs, ja viņiem nebūs LR pilsonība. Ja viņiem ir Īrijas pilsonība, tad tieši tāpat kā Latvijas pilsoņi viņi var dzīvot Latvijā. Pat piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Vēl vairāk- būt pašvaldības deputāts. Saņem tikai personas kodu (kas nebūt nav sarežģīta procedūra) un esi gandrīz pilntiesīgs Latvijas pilsonis. Vienīgā atšķirība- nevar piedalīties Saeimas vēlēšanās (kā deputāta kandidāts vai vēlētājs). Ja tik ļoti vajag to LR pilsonību- tad var arī to dabūt, atliek tikai naturalizēties, kas atkal- nav nekas sarežģīts.

-2

Atbildēt

litlefairy > litlefairy 21.10.2010. 16.29

Protams, pilsoniibas truukuma deelj neviens nemirst, tacju valsts var zaudeet savus pilsonjus ja taa neruupeejas par vinjju droshiibu un labklaajibu. Dubultpilsoniiba var paliidzeet saglabaat tuukstoshiem saites ar Latviju un ruupes par taas labklaajiibu, dodot vinjiem (mums) iespeejas tomeer buut plnveertiigiem miitnes zemes cilveekiem. Es domaaju, ka katras valsts lielaakaa veertiiba ir taas pilsonji.

Atbildēt

daina_tabuna > litlefairy 21.10.2010. 16.42

Manuprāt, lielākā vērtība ir iedzīvotāji. Nav būtiski vai viņi ir pilsoņi vai nav. Vai Lielbritānijā skots vai anglis ir vērtīgāks par poli vai latvieti? Ja tas Lielbritānijas latvietis nedzīvo Latvijā, tad ir pilnīgi vienalga vai viņš ir Latvijas pilsonis vai nav. Tāpēc vien, ka viņa bērni būs Latvijas un Lielbritānijas pilsoņi, viņš ar ģimeni neatgriezīsies Latvijā. Savukārt ja atgriezīsies, tad būs pilnīgi vienalga vai viņš ir Latvijas pilsonis. Viņam un viņa bērniem nebūs nekādu šķēršļu kļūt par Latvijas pilsoņiem, ja nu kaut kādu neizprotamu iemeslu dēļ pēkšņi savajadzēsies.

-1

Atbildēt

daina_tabuna 21.10.2010. 11.17

Un kas šajā jautājumā ir tik degošs, lai nevarētu atstāt nākamai Saeimai izskatīšanai pēc mēneša vai diviem?

Man jau gan liekas, ka ES valstu pilsoņiem nevajadzētu ļaut dubultpilsonību- lai izlemj kas tad īsti grib būt un miers. Tāpat ir visādi starpvalstu līgumi, kas jebkuram ES pilsonim citā dalībvalstī dod tikpat kā identiskas tiesības. Un ar laiku varbūt tās būs pilnīgi identiskas.

Citādāk ir ar tiem ārzemniekiem. Tiešam nezinu. No vienas puses- lai taču beidzot izlemj vai ir latvieši vai amerikāņi (kanādieši, austrālieši u.tt.). No otras- sanāk tāda kā sodīšana par kaut ko.

-6

Atbildēt

Dzintra Zemîte > daina_tabuna 21.10.2010. 14.26

ES pilsonības nebūs identiskas vismaz tuvākos piecdesmit gadus noteikti. Pilsonība nav tikai juridiska saikne (līdzīgi kā bērnu-vecāku attiecības). Tā pat vairāk ir emocionāla un psiholoģiska saikne, kas noteikti atstāj ietekmi uz personas identitāti. Dubultpilsonība daļai cilvēku var veidoties tāpēc,ka saikne ar divām valstīm ir realitāte. Īpaši tas attiecas uz personām, kuras otru pilsonību neiegūst naturalizācijas ceļa – uz tām arī grozījumi attiecas.

Atbildēt

daina_tabuna > daina_tabuna 21.10.2010. 14.49

@Grīnis
Nezinu. Man laikam nesaprast to milzonīgo pilsonības nozīmi.

-2

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam