Nolīst divas trešdaļas mēneša normas
Saistītie raksti
Aktuāli /
13. marts 2023
Speciālizlaidums: Cik bīstamas ir Latvijas vecās dzīvokļu mājas?
Komentāri (20)
tanghaozhi2671 04.09.2010. 17.49
Ja tā krusa vakar pēcpusdienā Rīgā bija sniegs, tad arī es to redzēju…
0
austrisv 04.09.2010. 15.23
Es gan skatījos, ka tas lietus ir diezgan “biezs” un atgādina tuvu tuvu to sniega izskatu(agregātstāvokli). Brīnums jau nekāds, ja laukā tik auksts kā ap 8 ņiem grādiem, tad gaisā vēl jo aukstāks!
Tikai man netīk, ka jaukā anticiklona tuvošanos dēvē par atvasaru, jo faktiski vasara taču turpinās līdz 21. vai 22.septembrim
Atvasara ir tad, ja silts un saulains laiks ir pēc meteroloģiskā rudens iestāšanās: septembra beigās vai oktobra sākumā!
0
daina_tabuna 04.09.2010. 14.21
Es domāju, ka cilvēki bišķi pārspīlē. Tas nebija sniegs, bet gan sīka krusa. Es arī tādu manīju ap 16:00 ceļā starp Rīgu un Ķekavu.
0
zita 04.09.2010. 14.20
Interesanti, kāpēc tas tā notiek un ar ko tas viss beigsies. Dabas katastrofas, kuru skaits aizvien palielinās, ekstremāli laika apstākļi, magnētiskā pola slīdēšana prom no ierastās vietas – tas viss liek domāt, ka notiek kaut kādas lielas pārmaiņas. Tikai kādas? Vai tiešām gaidāms pasaules gals 2012. gadā?
7
daina_tabuna > zita 04.09.2010. 14.28
Kāda vēl katastrofa?! 1990. gada jūnijā uznāca baigs karstums, pēc kura nobira krusa 5 cm slānī. Es aiz priekiem par karstuma beigšanos izskrēju plikām kājām bradāt pat ledusauksto balto masu… rezultātā nonācu slimības gultā vienlaikus ar karstuma dūrienu un angīnu. Ekstrēmi ir gadījušies visos laikos. Nekas ārkārtējs pagaidām vēl nav noticis. Ja nu vienīgi šīsvasaras sausums Krievijā.
0
zita > zita 04.09.2010. 14.55
Es nevaru piekrist, ka nekas nav noticis.
Sausums, ugunsgrēki Krievijā, regulāras vētras, plūdi visā pasaulē, (pat Rīgā, kad pēc lietus ar laivām var braukt!) līdz šim nepieredzēti spēcīgi negaisi, postošas zemestrīces (Haiti, Čīle), cunami, regulārie tornado visā Eiropā, ziemeļpola kušana, gigantiskie aisbergi, pastiprinātā vulkānu aktivitāte, nesaprotamā Saules uzvedība, magnētisko polu maiņa…
Es, protams, neesmu dzīvojis pirms kādiem 1000 gadiem, tāpēc nevaru teikt, ka tas nav vai ir normāli, taču manas dzīves laikā tik daudz dažādu dabas kataklizmu kā pēdējā laikā nekad nav bijis.
0
daina_tabuna > zita 04.09.2010. 20.39
Nu tad par visu pēc kārtas :-)
Sausums, ugunsgrēki, plūdi ir bijuši vienmēr- pirmkārt, statistika tiek vākta nesen, otrkārt Zemes vēsturei 100 vai 200 gadi uz priekšu vai atpakaļ ir sekundes vērtība.
Zemestrīces pēdējā laikā kā reize ir kļuvušas retākas. Jā, postošākas, jo pieaudzis apdzīvotības blīvums. Bet pēc ballēm- nekas īpašs (starp citu, par tām kā reize ir jaunākajā Ilustrētajā zinātnē).
0
daina_tabuna > zita 04.09.2010. 20.40
Ledāju kušana ir pašregulējošs process- kļūst siltāks, ledāji sāk kust, aukstais izkusušā ledus ūdens nonāk siltajā okeānā un to atdzesē, atdzisušo ūdeni okeānu straumes iznēsā pa visu planētu un rezultātā kļūst vēsāks, kad kļūst vēsāks- ledāji un polu ledus “uzaug” atpakaļ. Vienkārši tas viss ir diezgan lēns process un šobrīd mums knapi sākas tā kušana.
Magnētiskie poli- tie vienmēr ir mainījušies un pārvietojušies. Ja atmiņa neviļ, tad ātrums bija ap collu gadā dienvidaustrumu virzienā.
Saules aktivitates periodiskums ir konstants- katrus 11 gadus ir aktivitāte un katru 3- 4 cikla reizi aktivitāte ir nedaudz augstāka kā citas reizes.
0
dao > zita 05.09.2010. 01.51
Vo vo, viss notiek pa cilkliem un tie cikli nav no Janvāra līdz Janvārim, bet dažādi. Tie meteorologu teksti, ka ‘rekords kopš sākti mērījumi’- mērīt jau sāka tikai pāris simtiņus gadu atpakaļ- tas uz zemes pastāvēšanas laika fona ir sīkums :)
0
juhans > zita 05.09.2010. 11.25
Jā, visam varētu piekrist, varbūt vienīgi izņemot pēdējo, attiecībā uz saules aktivitāti, resp. saules plankumiem. Izskatās (piem.sk. New Scientist 09 June 2010), ka te ierastais periodiskums tā kā sāk nojukt un to savukārt mēģina sasaistīt(un, iespējams, tas arī ir izdevies) ar pēdējā laika krasām ziemas un vasaras temperatūras izmaiņām Eiropā.Bez šaubām, te nav nekā katastrofiska.
0
juhans > zita 05.09.2010. 11.43
Ja ir interese, iepējamo klimata iespaidotāju “starpnieku” jet streams novērtējumu streamlines uzvedību var pavērot medium range forecasts for Europe (wxmaps.org)”streamlines”kartēs.
0
mixizzz 04.09.2010. 13.53
Nesaprotu, par ko jābrīnās.
Ja mēnesī līst divas dienas, tad katrā no tām nolīst pusmēneša norma. Lai katru dienu nolītu tikai dienas norma, būtu jālīst katru dienu.
0
oktaavs 04.09.2010. 12.42
Dabā nav nekādu “normu”. Tās izdomājuši cilvēki. Ne jau viņi noteiks, kādiem laika apstākļiem jābūt noteiktajā dienā, mēnesī, vai gadā.
2
+5
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@daina_tabuna > oktaavs 04.09.2010. 14.24
Norma šajā gadījumā ir statistiski vidējais nokrišņu daudzums septembrī pa gadiem, kopš novērojumi tiek veikti. Protams, ka dabai stipri paralēli visādi statistikas radītāji, bet kopumā tie jebkurā gadījumā veido puslīdz paredzamu situāciju. Citādi jūlijā visi nesātu līdzi kažokus, bet janvārī drošības pēc pretiedeguma krēmu, pedkostīmu un dvielīti- ja nu uznāk vēlme jūrmalā pasauļoties.
0
dao > oktaavs 05.09.2010. 01.45
Word!
0