Kāpēc nav viegli būt jaunam Latvijā?
Saistītie raksti
Viedoklis /
30. oktobris
Nepilngadīgi, nepavadīti, nevajadzīgi?
Labsajūta /
2. oktobris
Piedzīvojuma biļete
Viedoklis /
30. septembris
Kāpēc jaunieši izvēlas lietot apreibinošas vielas?
Viedoklis /
25. septembris
Tev būs pa spēkam! Jauniešus jāmudina iesaistīties uzņēmējdarbībā
Komentāri (29)
unknown 04.09.2010. 14.06
Piekritu, bet no savas pieredzesa varu teikt, tad ir jabut NVO jauniesiem, kas apciemo partijas un izstasta savus priekslikumus, varbut, tad partijas jauniesu org . saktu stradat plasak. Vai vismaz, partijas vadiba liktu viniem to darit. Pasiem jaiemacas lobet savas intereses.
0
inciitis 29.08.2010. 22.35
kultūra un māksla piesaista jauniešus, bet šeit strādāt un attīstīties viņā nav pārāk viegli. Atliek vien malties tajā visā burbulī…Ko es viens tajā visā sistēmā varu izmainīt? Pat gribēdams nevar tikt viņai klāt. “Vai viegli būt jaunam?”
0
unknown 29.08.2010. 21.31
Gruti piekrist, ka par jauniesiem nerupejas. Raksta ir sajauktas dazadas lietas, veselibas maciba tiesa veida ir saistita ar IZM programmam, ja skolas uzskata, ka tai jabut obligatai, tad vajag to pieprasit. Par aizbrauksanu , jauniesi to saka, jo tas ir dikti mode !! Pec skolas vai augstskolas aizbraukusie labi ja vares atrast grutu un suru darbu pakalpojumu sfera, un viniem naksies iemacities stradat un novertet nopelnito. Talantigakie dibinas savus uznemumus tepat LV un studes. Nav korekti teikt ka valsts nerupejas par jauniesiem, bet par pesnionariem. Protams, ka vajag investicijas nakotne, bet tas tiesi ir investicijas izgltiba. Atceroties, kadam grutibam nacas iziet cauri jauniesiem 90 gados, gruti noticet, ka tagadejiem 20gadniekiem patiesam ir tik gruti :) Iespeju, informacijas un lidzekli ir neiedomajami vairak, ka 90tajos.
4
artuurs_aljeksejevs > unknown 30.08.2010. 12.29
Kurā vietā rakstā teikts, ka valsts nerūpējas vai rūpējas par jauniešiem? Raksts ir par to, ka politiskās partijas arī šajās vēlēšanās ignorē jauniešu intereses. Paskaties demogrāfisko piramīdu un sapratīsi, ka mums jādod tramvajā vieta katram 10-14 gadus vecam jaunietim, kas turpat 1 reizes mazāk nekā 15-19 gadus veci jaunieši un akurāt 5 reizes mazāk nekā kundzītes virs 70! Un ja vēl šie Sarkanās grāmatas kandidāti dzer, pīpē un slimo un vēlas notīt makšķeres no LV tāpēc, ka valstī nav labvēlīga klimata jauniešiem, tad par ko ir jautājums?
0
unknown > unknown 30.08.2010. 13.14
nepiekritisu gan, nemot vera to, ka esmu vadijis daudzus gadus lielu jauniesu organizaciju. Tramvaja vieta nav jadod padsmitniekiem. Piekritu, ka politiskas partijas varetu nakt ar realiem priekslikumiem, tacu, lai tas notiktu, parasti so partiju jauniesu organizacijas ir tas, kas aktivi lobe jauniesu jautajumus. Acimredzot, ja sada piedavajuma nav, tad japasatas, ko dara partiju jaunatne. Piekritu, ka butu jadoma par narkotiku apkarosanas kampanam, par izglitosanas kampanam un tt.. Bet ,to es redzu, pasu jauniesu rokas !!!!
0
artuurs_aljeksejevs > unknown 30.08.2010. 15.33
Par tramvaju jau gan bija domāts kā joks :)! Partiju jauniešu organizācijas ir partiju propagandas ierocis, līdz šim nekas vairāk par priekšvēlēšanu kampaņu atbalstīšanu, kurpes mešanām un ielu plāksnīšu aizkrāsošanas no partiju jauniešu organizācijām nav dzirdēts. Viedoklis, ka ar jauniešu politiku jānodarbojas tikai politisko partiju jauniešu organizācijām, ir dzirdēts no Saskaņas centra jauniešu puses, taču tā ir primitīva izpratne par jauniešu politiku.
Manuprāt, jauniešu organizācijas ir jāatbalsta valstij, jo tas ir veids kā stiprināt pilsoniskas sabiedrības veidošanos. Tēma ir pietiekami jūtīga, būtu super, ja diskusijā iesaistītos vēl kāds no jauniešu politikas zinātājiem :)
0
Mārīte Piekuse > unknown 31.08.2010. 11.41
tas jau ir tas sviests, ka partiju izpratne par jauniešiem (un arī NVO) veidojas, ja vispār, no tā, ko dara viņu pašu jauniešu organizācijas. Taču: 1) tas nebūt neatspoguļo jaunieti-vidējo;
2) tas neatspoguļo arī NVO to daudzveidībā un šīs daudzveidības krāšņumā;
3) politiķiem kādreiz jāieskatās arī ne tiaki budžeta ciparos, bet dažādos citos skaitļos, kas rāda, kā klājas ne tikai pašu dēliem,meitām, bet kādai iedzīvotāju grupai kopumā.
0
Janka, Janic 29.08.2010. 21.07
gaidiit no valsts vai negaidiit ir viens , otrs jau politiķu informeetiiba un veelme iedziļinaaties probeemaas … muusu politiķi dziivo savaa pasaulee , kurai nev iisti kopiiga ar pavalstnieku sadziivi , jo nezin pat cik maajasaimnieciibai izmaksaa 100 kw elektoenerģijas pateeriņš , kur nu veel jaunatne , kurai patiesiibaa daudz probleemu
0
andrisskrastins 29.08.2010. 12.43
Gribējās uzrakstīt niknu viedokli par to, ka šī attieksme “vispirms valsts lai man kaut ko izdara, tad es izdarīšu šai valstij kaut ko” mani sanikno. Tā ir nesaprašana, ka bez savas valsts tu neesi nekas. Latviešos ir radies viedoklis, ka viņi ir individuālas zvaigznes, ka viņi visu var bez valsts, bez sabiedrības. Īstenībā tikai ģēniji to spēj un tad parasti arī viņiem ir daudz stiprākas saknes Latvijā nekā citiem zvaigžņu meklētājiem ārzemēs. Savukārt otrie, klusi asti kājstarpē ierāvuši, rāpo atpakaļ.
Mēs dzīvojam laikā, kad pieaugušie rāda kolosālu piemēru jauniešiem – pie problēmām ir nevis tās jārisina, bet jābēg – jābrauc prom, nav jāiet balsot, jāizvairās no parādu apmaksas, utt. utjpr. Un nav brīnums, ka jaunieši atkārto to pašu. Tikai tapēc, ka viņi to atkārto, tas nenozīmē, ka tā ir taisnība.
0
Jānis Blumbergs 29.08.2010. 12.01
Bēdīgi šķiet, ka mehānisms darbojas tādā veidā, ka cilvēki iet tur, kur labāk, mūk no sliktām vietām, līdz kamēr sliktā vieta zaudē cenu un saturu, tad kāds pērk atkal un rīkojas, lai uzceltu te jaunās Eiropas centru. Paliksim un cīnīsimies ar plikām rokām? Vai dosimies pasaulē un sakārtosim to ar meža mātes un vēja mātes rīkiem, un vārdiem _I’ll be back_
0
ilmisimo 28.08.2010. 23.48
visādā ziņā vesels jaunietis būs labs darbinieks politiķu solītajās darba vietās”
—————————–
visādā ziņā imaginārs jaunietis.
Juo “suolītās darbavietas” imagināras.
0
Ziemelnieks 28.08.2010. 21.56
Rīt braukšu uz mežu izbļaustīties!!!
1
ilmisimo > Ziemelnieks 28.08.2010. 23.36
Lūdzu esiet saudzīga pret mūsu dzimtenes zaļuo ruotu!
0
lailabidzane 28.08.2010. 18.59
.
“Ne vienu reizi vien intervētājiem ir jāuzdod viens un tas pats jautājums vairākas reizes, lai saņemtu atbildi, kas būtu daudzmaz pieņemama” – jācer, ka šī tēze vairāk raksturo raksta autores izpratni par lietām. Ja tas raksturo tos jauniešus, kuri uzdeva jautājumus, tad jāsecina, ka ar viņiem ir švakāk, nekā ar tiem politiķiem.
Ja grib dzirdēt “pieņemamas atbildes”, kāpēc uzdot jautājumus?
Tā aug paaudze, kura meklē projektus, kuros vairāk atlec, valstis, kurās ērtāk dzīvot, utt.
Pat atpūsties viņi neprot, ja kāds nenoorganizē, nepiedāvā, ar karotīti nepabaro.
Bet priecīgā ziņa ir tā, ka tā ir tikai daļa jaunās paaudzes. Ir arī pavisam normāli padsmitnieki un +/- divdesmitnieki. Tie neīd.
0
mantins7 28.08.2010. 16.31
Man patīk tā mūžīgā salīdzināšanās ar Eiropu. Kāpēc lai mums būtu tāds dzīves līmenis kā “tur”? Tāpēc, ka mēs nemaksājam nodokļus, dodam & ņemam kukuļus un miljarda zadzējus uzskatām par vēlamākajiem valsts vadītājiem?
1
artuurs_aljeksejevs > mantins7 30.08.2010. 15.35
Kāpēc mums sev jāvēl pastarīša liktenis ES? Salīdzināšana ar citām valstīm ir viena no jebkuras analīzes pamatmetodēm :)
0
aivarstraidass 28.08.2010. 16.04
Pieaugušie kļūst infantili – gaida valstisku, institucionālu risinājumu ikvienai problēmai. Daži aizdomājušies pat līdz īpašai “Jauniešu ministrijai” – sk. http://bit.ly/9g3UPG . Labākais līdzeklis pret jaunatnes bezdarbu tā kā būtu laba izglītība, bet tas neliedz nopietniem onkuļiem par nopietnu naudu veidot īpašas programmas, kas cīnās ar sekām. Visi it kā zina, ka jauniešus no destruktīvas uzvedības vislabāk pasargā ieinteresētu tuvinieku uzmanība; bet tai vietā notiek ticības kari starp “Papardes zieda” kontracepciju un kardināla J.Pujata obligātajām Bībeles nodarbībām.
Kur nu vēl neskaitāmu NVO un Eiropas grantēdāju muļļātais jautājums – kā labāk un pārliecinošāk pastāstīt jauniešiem par narkotiku postu? Vajadzētu atrast kaut vienu narkomānu, kurš nezinātu, ka lietot ir kaitīgi :) Īsi sakot, informējiet kā gribat – bet sabiedrībā, kurā jauniešiem pietrūks mīlestības, iejūtības un arī saprātīgas stingrības, allaž gadīsies nejaukas lietas. Un šīs problēmas nevar risināt “metot naudu uz tām”.
2
ilmisimo > aivarstraidass 28.08.2010. 23.33
Pieaugušie kļūst infantili – gaida valstisku, institucionālu risinājumu ikvienai problēmai
—————————————-
kāpēc tad “ķļūst”‘? Ir.
0
Jānis Blumbergs > aivarstraidass 29.08.2010. 12.13
Pareizi, Kalvi, mums ir vēl iekšējas rezerves, atraisīsim tās! Un paturēsim prātā virkni aplamību, ko kādiem jāsalabo, tai skaitā politikā, īpaši lielajā. Un, kamēr tas nebūs darīts, mēs te politkorekti nedaudz laidīsim geju ;) Gan vēlāk dziedēsim sevi, kas izdzīvos
0
buchamona 28.08.2010. 14.55
Lai arī man līdz pensijai vēl “oi, kur tālu”, esmu laikam “vecmodīgs” :) Nesaprotu es tās “jauniešu problēmas”. Visā rakstā nepamanīju “vecāku” un pēc 18 – “paša” atbildība, toties politiķa tēls tiek piesaukts ik pēc kommata:) Skola, darbs, vai studijas – dzīve. Viss, kādas tur īpaši saasinātas problēmas? Nu jā, arī “renstele” vienam – otram, bet tā pirmām kārtām ir vecāku un paša atbildība. Saku to no savas dzīves pieredzes, un arī kā nu jau pieaugušu divu bērnu tēvs. :)
0
mary75 28.08.2010. 14.50
Jauniem cilvēkiem nevajadzētu tikai gaidīt no valsts, ja cilvēks ir vesels un jauns, viņš pats spējīgs par sevi parūpēties, valstij jārūpējas tikai par tiem, kas paši to nespēj.
Un problēmas ar jauniešu bezdarbu nav tikai Latvijā.
Kas attiecas uz darbaspēka migrāciju – tas mūsdienās nav nekas sevišķs, pienāks ;laiks, ekonomika atdzīvosies, brauks atpakaļ.
Bet, cik pats zinu, dažus jauniešus pašus nekas neinteresē, tie ir absolūti analfabēti, nepiedalās poliskā dzīvē, gaida, ka visu tiem pasniegs.
Pazīstu arī citādākus, un tie nemaz nesūdzās, ka viss tik slikti, mācās, strādā, un ir ko sasnieguši.
6
+4
-2
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Marta Zariņa > mary75 29.08.2010. 02.32
Varbūt šeit tad varētu strādāt “dots-pret-dotu” princips, tas ir, jaunieši negaida neko no valsts un valsts no jauniešiem?
Štruntīga izglītības sistēma, kas sevī ietver konkurēt nespējīgu augstāko izglītību? Dots pret dotu, es studēju ārzemēs un tur es arī strādāšu.
0
buchamona > mary75 29.08.2010. 07.02
Dots pret dotu, es studēju ārzemēs un tur es arī strādāšu. ++++ ja nebūtu mums vēl arī tādu jauniešu kā VL, vai jaunsargu utt, ja visa latviešu nākošā paaudze izaugtu tāda kā Tu, ar tādu “postsovjeta” morāli, tad ar mums tiešām būtu bēdīgi.
0
ingban > mary75 29.08.2010. 12.14
Aprādītās problēmas jau nesākās līdz ar Latvijas pāriešanu no sociālisma uz kapitālismu (brīvo tirgu) vai pēc tās. Tās sākās jau Brežņeva laikos un tika pārnestas ar paaudzi, kurai pašlaik ir pāri četrdesmit un kurai pašlaik ir bēni padsmitnieki (apmēram). Es labi atceros pagājušā gs. septiņdesmitos gadus, astoņdesmito gadu sākumu un pofigismu, kas valdīja tajā laikā skolās un viscaur.
0
Marta Zariņa > mary75 29.08.2010. 12.37
Ko īsti nozīmē “pofigisms” manis teiktajā?
Manis teikto varbūt paskaidro:
1) Latvijas izglītības sistēma mani neapmierina -> jāmācās kur citur
2) Es iestājos kādā visai labā ārzemju augstskolā
3) lai tur dzīvotu un studētu man vajag naudu
4) naudu aizņemos un daļēji sarūpēju
5) pabeidzu studēt un nauda ir jāatdod
6) Latvijā joprojām zinātnei netiek pievērsta uzmanība, līdz ar to strādāju citur.
0
buchamona > mary75 30.08.2010. 07.45
varbūt arī ne “pofigisms” :)) Tu vnk pajautā sev, kas tas ir valsts?, nevis pretstati sevi valstij. Valsts ( ja tā tiešām ir Tava valsts) taču nav tikai viens kantoris ar kuru Tev ir attiecības – “es tev, tu man.” :)
0
daina_tabuna > mary75 30.08.2010. 10.31
@dzeris49
Nebrauks atpakaļ. Tur jau tā lieta. Kad cilvēks vairāk par 3- 4 gadiem nodzīvo konkrētā vietā, tad ir pilnīgi normāla māju sajūta, ir draugu loks, ierasts dzīves ritms. Jā, vienmēr ir izņēmumi, kas nespēj pierast, bet lielākā daļa pēc tik ilga laika prom, neatgriezīsies. Pat ja atbrauks- ātri vien dabūs aukstu dušu un būs atkal prom. Lai nedabūtu aukstu dušu, ir jāpaiet gadiem 10- 15, kad pie mums būs puslīdz jēdzīga dzīve salīdzinājumā ar Angliju, Īriju, Norvēģiju. Un pa tādu laiku atgriezties gribētāju proporcija būs tuva nullei. Vienīgais, uz ko mēs vēl varam cerēt- ka Latvijā gribēs atgriezties tie, kas pēdējos 5 gados ir dzimuši TUR un tie, kas TUR dzims vēl nākamos 10- 20 gadus. Bet tas būs pēc gadiem 20- 40. Vismaz ar īriem savulaik bija kaut kas līdzīgs.
0