Trūkst izglītības par izglītību

26

Komentāri (26)

Aleksejs Dimitrovs 29.08.2010. 15.33

Arī man liekas dīvaini, ka eksperti meklē vainīgos nevis analizējot cenšas noskaidrot problēmas cēloni.
Piekrītu apgalvojumam, ka “Nav bijis ne īstu strukturālu reformu, ne lineāras griešanas”, bet jocīgi ir ka ar neko nedarīšanu, valdības pasivitāti un flegmātismu būsim pārvilkuši pār krīzes bedrei. Atkal neizmantojām krīzes dotās iespējas veikt nepopulāras reformas, lai nākotnē nekāptu uz tiem pašiem grābekļiem. Izrādās, ka arī tā var.

0
0
Atbildēt

0

Uldis Šneiders 27.08.2010. 16.40

“Nav bijis ne īstu strukturālu reformu, ne lineāras griešanas”
Šis secinājums pilnībā attiecināms uz visu valsts pārvaldes un institūciju reformu. Ir dīvaini lasīt … “ekspertu” viedokļus, ka pārpilnības laikā “Var!”. Nepazīstu nevienu cilvēku, “kam pietiek”, kas būtu pieņēmis darbā, maksājot no savas kabatas, sētnieku, manikīri, frizieri, apkopēju, istabas meitu, pavāri, oficianti utt. – jo ir daudz naudas…
Mūsu valstī ne tikai izglītības nozarē, BET it VISUR ir milzu iespējas radīt elegantu, vienkāršu un visiem pieejamu un saprotamu valsts pārvaldi, valsts institūcijas un iedzīvotājiem nepieciešamas lietas. Tikai – KAS to darīs? Mums nav tik dārga valsts pārvalde, cik bezjēdzīga…

+2
0
Atbildēt

0

Ieva 27.08.2010. 14.10

Kapitālisms augstāko izglītību ir pārvērtis par peļņas veidu. IZM augstskolas (privātas, tajā skaitā) to regulēt nespēj. Rezultātā augstskolā var mācīties visi , kas maksā, nevis visi, kas spējīgi. Ir notikusi totāla augstākās izglītības jēdziena devalvācija.

Sociālais pieprasījums pēc noteiktas kategorijas speciālistiem tiek pāradresēts ar abiturientu vēlmju apmierināšanu. Rezultātā ir ļoti daudz juristu, ekonomistu, politologu, mazā biznesa vadītāju utt, kuri IZM pieļautajā pārprodukcijā, atrast darbu nespēj, un kuru izglītība tādējādi ir zemē metama.

+2
-1
Atbildēt

0

Ieva 27.08.2010. 14.09

IZM atražo sevi nevis strādā sabiedrībai- izglītības sitēmai. Ministrijas ierēdni baidās ierasties skolās, diskutēt ar skolniekiem un vecākiem. Rezultātā IZM darbojas pret skolu nevis par to. Viss , kas vēl skolā ir labs, ir tas, kas palicis IZM nereformēts.

IZM ir ierēdņu kopums, kas dzīvo izdomātā vidē un tādējādi producē no dzīves atrautus lēmumus , materiālus vai pārbaudes formas (šopavasar bija veselas skolas , kur 9. klases matemātiskas eksāmenu nenolika neviens bērns) IZM ierēdņu diletantismu ilustrē fakts, ka katrā otrajā eksāmenu formulējumā, kas tika piegādāts skolām, tika atrasts kļūdas.. Gan latviešu valodā, gan paša priekšmeta eksāmenu formulējumos. Tā vietā , lai šos kliedzošos faktus mēģinātu novērst, IZM izliekas, ka nekas nav noticis. Nākošgad gaidiet to pašu, jo tas atkārtojas no gada uz gadu.

+3
0
Atbildēt

5

    daina_tabuna > Ieva 27.08.2010. 15.13

    Par 9. klases matemātikas eksāmenu nepiekrītu. Tās ir visas mācību programmas sekas, nevis IZM neizdarība. Ja šos 9 gadus mācību porgrammas līmenis kritās un kritās, tad nav brīnums, ka skolotāju kvalifikācija tiem līdzi. Ja tā būtu IZM vaina, tad graujoši rezultāti būtu visur. Šobrīd rezultāti uzrādīja tos skolotājus, kuru kvalifikācija un, varbūt, motiviācija labi strādāt ir kritusies. Eksāmens bija diezgan vienkāršs- redzēju un varēju izrēķināt (lai gan pagājuši 20+ gadus kopš laika, kad ko līdzīgu mācījos)- es būtu dabūjis 6- 7 balles. Un tas pie visa tā, ka pats 8. klases algebras un ģeometrijas eksāmenos knapi dabūju sekmīgu atzīmi.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 27.08.2010. 15.50

    Eksāmenam ir jābūt samērotam ar mācību programmu, tas , ka tos varat atrisāt, nenozīmē, ka to varēja izdarīt vidējais 9. klases skolnieks. Ja nepiekrītat, ka zināšanu un prasību līmenim ir jābūt sabalētam, tad sekojot šai loģikai- kāpēc neiesākat, ka 9. klasē vajag likt 12. klases eksāmenu?
    12. klases eksāmenu labo centralizēti un notiek atzīmju izlīdzināšana- tipa labāko darbu pieņem par maksimumu, slikto pa minimumu un līmeņus A, B, C.. saliek proporcionāli. Līdz ar to pat stingrākam eksāmenam vienmēr būs A līmeņi, pa ja neviens visu nav atrisinājis. Jeb- šādas IZM kļūdas var pielabot. 9. klasē tā nav. Vērtējums te ir absolūts- pēc priekšā (ministrijas) teiktiem punktiem.
    Man nav argumentu, lai uzskatītu, ka IZM ir ministrija, nevis pārpratums.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > Ieva 27.08.2010. 16.07

    Eksāmens bija samērots. Atkārtoju vēlreiz- “Ja tā būtu IZM vaina, tad graujoši rezultāti būtu visur. Šobrīd rezultāti uzrādīja tos skolotājus, kuru kvalifikācija un, varbūt, motiviācija labi strādāt ir kritusies”. IZM nevar novērtēt visu skolotāju pasniegšanas kvalitāti- tam ir domāti skolu direktori, kas seko līdzi savu padoto darbam. Neba velti uzņēmīgākie vecāki saviem bērniem meklē iespējas mācīties labākās skolās. Pēc loģikas visām skolām jābūt vienādām, jo mācību programmas atšķiras ļoti minimāli. Bet nav! Atšķirība sākas no direktora, kas savā skolā spēj vai nespēj motivēt darbiniekus. Sameklē vai nesameklē talantīgākus un strādātgribošākus pedagogus. Tālāk ir skolotājs pats un viņa spējas un pašmotivācija. Un tikai tad varam sākt kaut ko pārmest IZM, ja skolotāju darbu ietekmē kāds IZM brāķis.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 27.08.2010. 16.28

    Nu tieši to jau saku – IZM neatbild par skolām un to darba rezultātiem. skolotāju, direktoru un citu darbinieku darba kvalitāti.. Tie mēģina saglabāt entuziasmu un profesionālismu neskatoties uz IZM pūliņiem to sagraut (kā arī tika teikts DNB Nord Barometra aptaujā – 57% iedzīvotāju to atzīst atklāti)
    … Atšķirībā piemēram, no ugunsdzēsējiem. Tur vadība prasa atbildību no priekšniekiem, priekšnieki no padotajiem utt. IZM ir autonoma gaisā pakārta ierēdņu organizācija, kas atražo sevi un darbojas pret skolu.

    Kurā valstī, piemēram, varēja būt tāds izglītības ministrs, kas nemāk gramatiski pariezi runāt? (Rivža, “ka” un “kad”)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > Ieva 27.08.2010. 16.42

    IZM par to arī nav jāatbild. Viņiem ir jādod metodiskie norādījumi, nevis jālien iekšā katras skolas virtuvē. Skolas nepieder IZM, bet gan attiecīgajai pašvaldībai (ja runājam par vispārizglītojošajām). Skola pirmkārt ir saimnieciska institūcija, kas sniedz izglītības pakalpojumus nodokļu maksātāju bērniem. Katras skolas direktoram pret savā pakļautībā esošo iestādi jāizturas kā uzņēmējam- jāmeklē labākie kadri, lai uzturētu kvalitatīvu produktu un iegūtu maksimāli daudz klientus. Kad viņi beigs sevi uzskatīt par monoplistiem (tas attiecas uz pašvaldībām, kur ir tikai viena skola), tad arī kvalitāte augs. Bet pilsētu skolām sliktākās vienkārši aizvērs, ja pašvaldības vadība nenomainīs direktoru.

    0
    0
    Atbildēt

    0

bekijja 27.08.2010. 09.59

Eiropas merkis ir veidot uz zinasanam balstitu sabiedribu. Tads ir ari Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Danijas, Vacijas, Lietuvas merkis. Jautajums ir – kads ir Latvijas merkis? Ir jasaprot, ko mes gribam redzet, ka izglitibas gala produktu. Par piemeru Briti valsts limeni ir definejusi, ka skolas uzdevums ir sagatavot personibu, kam piemit sesas musdienu pasaule nepieciesamas pamatiemanas: independent inquirer, team worker, effective participant, self manager, reflective learner, creative thinker. Lidz ar to izglitibas sistema orientejas uz iemanam un katra skolena personibas attistisanu. Pie lidz sim sarazota zinasanu un tehnologiju apjoma zinasanas tapat nav iespejams iemacit – attieciba uz zinasanam svarigak ir iemacit, ka attiecigaja bridi vajadzigo sameklet. Nu un klat, protams, nak valodas un modernas tehnologijas. Jau tagad pasaule nevar konkuret bez tris valodu zinasanam, par datorprasmem nemaz nerunajot.

+3
-2
Atbildēt

2

    mliepina > bekijja 27.08.2010. 13.45

    Viena piebilde par to “team worker”, lidz sim to uzsvaru liek uz “team” nevis uz “worker”. Lidz ar to rezultaats ir jaunais specialits ar lielisku prasmi macities, runaat, rakstiit emailus, diskutetet, rakstiit memo, apspriest, runaat pa telefonu, est bulcinas, bet ne stradaat. Vairums modernaas izglitiibas proponeetaaji skaka, ka 90% darba dienas cilveeks pavada darot tiesi siis lietas. Varetu piekrist, tacu 1) tie atlikusie 10% drosi vien ir tas kas rada pievienoto vertiibu un 2) ilgstosi tik neefektiivi stradaajot neviena konkuretspejiiga organizacijas nevar pastaaveet.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    Marta Zariņa > bekijja 29.08.2010. 20.18

    Atbilde Jānis Stirna
    Vai pēc Pareto principle tieši tā tam nebūtu jānotiek? Tas ir, 80% rezultātu tiek panākti no 20% pūļu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

daina_tabuna 27.08.2010. 09.38

Nu nevar mācīt ar testu palīdzību. Tā neko neiemāca. Kas tas par sviestu? Vienkārši izdevniecību lobēšana, jo katru gadu katram ir vajadzīgas jaunas šīs aizpildāmās mācību grāmatas.

Ja ir uzdots jautājums ar diviem atbilžu variantiem, tad iespēja atbildēt pareizi ir 50%. Ja trīs- 33%. Ja četri- 25%. Citiem vārdiem sakot- pat uz dullo minot bērns var tīri matemātiski tikt pie puslīdz jēdzīga vērtējuma. Lai gan nesaprata no tā visa pilnīgi neko. Es saprotu, ka tādā veidā skolotājiem ir vieglāk mācīt un centrālos eksāmenus padarīt maksimāli ērtus labošanai. Bet abi šie argumenti ir par labu pedagogu un funkcionāru ērtībām, nevis mācību kvalitātes panākšanai.

+8
0
Atbildēt

0

daina_tabuna 27.08.2010. 09.34

Un šeit ir jāpiekrīt ZaneZaneO rakstītajam 27.aug 00:38- IZM nav īsti saprašanas par šo visu. Pamatā tāpēc, ka nav arī stingras valsts politikas kopumā. Mēs visu laiku esam mētājušies ar stratēģiskajiem mērķiem- tad būsim loģistikas gigants starp Krieviju un Eiropu, tad viens no pasaules finanšu centriem un vēl visādi ģenerāļu plāni. Ir beidzot jānolaižas uz māmuļas Zemes un jāsaprot, ka bez ražošanas mēs neiztiksim. Un jāražo ir kaut kas ar augstu pievienoto vērtību, jo lētus mēslus mēs saražot nevaram- tur mūs Ķīna izkonkurē vienā setā. Lai to ražotu ir nepieciešams atbalstīt eksaktās zinātnes jau sākot no pirmajiem skolas soļiem- ar kārtīgu matemātikas programmu. Kad es paskatos, ko un kā man bērniem- sākusmkolniekiem- māca- visi sirmie mati ir stāvus gaisā.

+8
-1
Atbildēt

0

daina_tabuna 27.08.2010. 09.34

Nevar nepiekrist. Ja nebūs zilo apkaklīšu (blue collar), tad nebūs kam ražot un velti gaidīt kādus invstorus, kas šeit atvērs rūpnīcas. Augstākā līmeņa speciālistus var arī īslaicīgi “importēt”, jo to skaits nav nepieciešams tik liels. Tas gan nenozīmē, ka mums pašiem šādi speciālisti nebūtu jāsagatavo (bet tas šoreiz nav topiks, jo attiecas uz augstāko izglītību). Vidējā profesionālā mums ir aizgājusi pa tām pašām sliedēm, kur augstākā- ir nelāga disproporcija par labu humanitārajām zinātnēm.

+2
-1
Atbildēt

0

Janka, Janic 27.08.2010. 06.31

jaapagaida kad atmirs boļševisma mantojums , tas var vilkties paaris paaudzees…vismaz šajaa situaacijaa , kaadaa esam nolaidušies peedeejo 20 gadu laikaa ….

+2
-2
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > Janka, Janic 28.08.2010. 09.24

    Jāpagaida ? Akurāt’ kā ciema vecākais Buķis ieteica aktīvajam Ješkam slavenajā A.Upīša ‘Sūnu ciema zēni’ – jāpagaida, paliks siltāks, sniega kupenas pašas izkusīs….Kāda jēga lieki darboties/strādāt ?
    Tā arī šodien šāda ” pārziemošanas” filosofija daudziem liekas labākais risinājums – pagaidīsim 100 gadus, tad ”boļševisma” mantojums izgaisīs, lietas sakārtosies pašas, viss notiks….Ko lauzīt galvu, kustināt smadzenes par finanšu un ekonomikas krīzēm,to rašanās cēloņiem un pārvarēšanas ceļiem ?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Linda Alksne 27.08.2010. 00.38

Valsts spītīgi turas pie savas līdzšinējās izglītības pārvaldības sistēmas- mēs, te augšā IZM, zinām, kā ir pareizi un kā visiem, tur apakšā, jārīkojas… Nu nav tā. Mūsu IZM ir centīgi darbaļaudis bez dziļas izpratnes par mūsdienīgu izglītību, tās pārvaldību un finansējumu.

+7
-2
Atbildēt

3

    Vents > Linda Alksne 27.08.2010. 01.09

    Un ko ZaneZaneO piedāvā centīgo darbaļaužu vietā? Visus atlaist un izsludināt konkursu uz vakancēm?

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Linda Alksne 27.08.2010. 17.13

    Un kuras ministrijas strādājošajiem ir tā ‘dziļā izpratne’ ? Varbūt Finanšu vai Veselības ministrijā strādā tie zinošie? Spriežot pēc sasniegtā rezultāta būtu jārunā par ‘nasing spešal’ izpratnes līmeni.Ddiemžēl, tas ‘nekas īpašs’ ir vadošais un valdošais jau >20-it gadus. Reformēšanas mānija,un,diemžēl, arī tādi spējīgi jaunie censoņas kā P.Strautiņš, kas lielā skaitā strādā skandināvu bankās nav spējuši neko jēdzīgu izdarīt (uzpūst kredītu burbuli gan). Par to jauno censoņu reālo darbību skarbi runā ‘skolotājs’, Pacifika luterāņu universitātes (ASV) profesors GUNDARS ĶENIŅŠ-KINGS:”(..) Biju uz izlaidumu Rīgas Biznesa skolā – tur divdesmit gadu laikā izmācīti 700 maģistri. Bet viņi ir daudzkārt ieplūdināti atpakaļ vecās sistēmās, pa daļai atgriezti pie vecās kārtības.(LA.”«Bīstami domāt tikai ekonomiskās kategorijās»07.07.2010)

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Marta Zariņa > Linda Alksne 29.08.2010. 20.09

    Ministriju (IZM) darboņi(nes) bieži vien ir ar visai savādu (nepiemērotu) izglītību. Es tiešām domāju, ka šos cilvēkus sen varēja atlaist un atrast citus, jaunākus ar ne Padomju laika izglītību.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

itommy_ 26.08.2010. 19.39

Mēs nevaram un nedrīkstam nodalīt strukturālās reformas valsts pārvaldē no strukturālajām reformam izglītībā, un otrādi.

Tā darīt ir tikpat stulbi kā vēl nesen atpakaļ pūst NĪ burbuli, pārvērtējot un kreditējot trušubūrus blokmājās.

Izglītība nav tikai skolas un augstskolas. Izglītība ir arī IZM, pašvaldību izglītības pārvaldes, eirofondu kantori, kā arī citas ministrijas un resori, tai skaitā tie, kas piegādā skolu autobusus, datorizē e-vidi u.t.t.

Kamēr valstī nebūs pie stūres viens spēcīgs un gudrs reformātors, tikmēr diez vai izglītības sektors spēs paskriet priekšā lokomotīvei un vilkt šo ļurbisma un savtīguma pārņemto flegmu sev līdzi.

+1
-4
Atbildēt

0

andrejs_kirsis 26.08.2010. 19.19

Jūs man esat apnikuši. Cik var malt vienu un to pašu? Uz reāliem ieteikumiem, protams, neviens neklausās, bet n-to x sāk no gala…

+4
-3
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam