Zviedru atturība mūs eksponē ģeopolitiski citā virzienā

o kas notiek? Šāda zviedru atturība mūs vairāk eksponē ģeopolitiski citā virzienā.

Kurā?

Citā./

Druoši vien Zanzibāras.

Ļuoti aizraujuošs ministrs.
Runā metaforās un tad var pats gari skaidruot radušuos pārpratumus.
Dzejnieks laikam.

var jau sūkstīties par zviedru banku politiku ar visiem minētajiem piemēriem, bet, kā jau teicu, banku darbību Latvijā regulē un uzrauga Latvijas valsts institūcijas, nevis zviedru valdība. Jebkura banka rīkosies tajās robežās, kas tai tiek atļautas.

Daudzejādi piekristu Martinam. ja neskaita to pasāžu par Riekstiņu, jo viņi ar Roni sen jau bijuši atšķirīgās svara kategorijās. Bet: Ronis kā darbības metodi jau sen pirms kļuva par ām apzināti izmanto ārpolitisko huligānismu, kas dažreiz nes augļus, bet dažreiz arī nenes. Manuprāt, izteikumi par Zviedrijas politikiem bija līdz galam nepārdomāti: nebija padomāts par ieguvumiem vs zaudējumiem. Un ieguvumu šeit nav nekādu. Otrkārt, ja jau Ronis norāda uz ārējo problēmu, tad viņš savos atlikušajos pāris mēnešos varētu saņemties un publiski pateikt, ka šī ārējā problēma sakņojas Latvijas pašas iekšējās problēmās un nosaukt tās vārdā. Treškārt, kāds jau te minēja, ka Borgs un citi spēlē pilnīgi citā līgā. Tas būtu tas pats, kas tad, ja kaimiņu puika mani kritizētu par to, ka nelauju viņam regulāri aplasīt savus piemājas ķiršus ar argumentu, ka viņa vecvectētiņš un mans opis kopā gaja makšķerēt.

Respektīvi: Ronim ir liels pluss, jo viņam ir neordināra pieeja daudzām lietām. Lielais mīnuss ir tāds, ka dažkārt pietrūkst zināšanu un spējas iedziļināties kaut vai vienā konkrētā lietā, kurai ir pieķēries.

Brigādista pamatuzdevums ir ģenerēt troksni.
Brīnos tomēr, ka lapas administratoriem nav rīku šāda trokšņa filtrēšanai.

Latvijas karavīri ir dislocēti Afganistānā kopš 2005.gada februāra .
Jau 3 latviešu karavīri ir gājuši bojā Afganistānā.
Kapēc Latvijai ir jāpiedalās svešas zemes okupācijā?
Latvija pati tika okupēta ilgus gadus.
Var to saukt par miera misiju, taču tā ir brutāla okupācija. PSRS, kad okupēja Latviju to sauca par
Latvijas atbrīvošanu no fašistiem.. No kā ir jāatbrīvo Afgāņu tauta?
NO magoņu lauku narkotiku kontrobandas , no neatkarīgas valsts?
Afganistāna un Irāka ir ASV biznesa plāns . ASV nerūp , cik civiliedzīvotāju tiek nogalināti Irāka un Afganistānā.
Ir lēsts ,ka Irākā jau vairak nekā 655 000 civiliedzīvotāju ir miruši .( 2006. gada ziņas)
http://www.guardian.co.uk/world/2006/oct/11/iraq.iraq

Vai savu domu, kent, nevari rakstīt vienā komentārā? Raksti muļķības un daudz vietas tērē!

Patiesībā Ronis ir, nebaidos šī vārda, labākais ārlietu ministrs pēc Meierovica. Viņa patrons Riekstiņš par to sarauktu degunu, bet jāatzīst, ka draugs ir klusi, bet pārliecinoši viņu pāraudzis. Ja kāds domā, ka Ronis kaut ko tāpat gvelž, tad nezinātājiem derētu ielāgot – Ronis ir vērā ņemams šaha spēles meistars. Tā ir tāda kombināciju spēle, kurā plāno daudzus gājienus un uz priekšu. Un, sasodīts, tādu ministru mēs sen bijām pelnījuši. Bet Riekstiņš ir uzlicis uz ļoti kliba zirga savu karjeru.

Nevēlos atkārtot senas patiesības, bet latviešiem to derētu “iecirst degunā” vēlreiz – Politikā nav draugu, ir tikai intereses. Tas neattiecas tikai uz Krieviju, tāpat tas ir ar Zviedriju, ASV un citām valstīm.
Zviedri nav Z-svētku vecīši vai labdabīgi samārieši, mēs viņiem esam tikai un vienīgi interesants un būtisks reģiona tranzītmezgls, kuru vajag pievākt savā kontrolē un pelnīt no tā. Lielās līnijās viņi to ir izdarījuši. Cita lieta, ka brutāli un ciniski. Tas ir stulbi no viņa puses un Roņa attieksmi ir ne tikai pareiza, bet arī gudra un drosmīga. Diplomātija un ārpolitika, tā vienkāršojot, ir cīņa, konkurence un tirgošanās. Visas šīs lietas ir divvirzienu ceļš. Lai cik smalki, skaisti un pārliecinoši zviedri runātu, mums ir jāspēj turēties pretī. Patiesībā viņi to arī sagaida. Un ja mēs to nedarām, tad viņi mierīgi pievāc visu ko vien var. Un kāpēc gan lai nē?! Tā kā – tā turēt, ārlietu ministr, Roni.

Man jau liekas,ka ari tie signali ,kuri pienakusi 20 gadu laika no Latvijas ari nav nekada laba reklama.Korupcija,uzpusta valsts parvalde,klanu sistema ekonomika,nekompetence.Iespejams,neesmu tam tik tuvu-jatic uz varda:),ka ari konkretas personalijas spele savu lomu un konkrets cilveks nesimpatize konkretai valstij,iespejams.(p.s. Bet bija jau ari “ezelja ausis” no citas puses).Par vesturi-parak talu pagatnee par tiem vikingiem,parbedzeju atdosana kara beigas PSRS- nu tas ta tuvak,bet domaju ,ka reti kurs zviedrs ar to “lepojas”.Nu ,bet nestav visa pasaule uz vietas-velesanas notiek ari Zviedrija.Ir Danija,Polija(vieniga eiropas valsts ,kura krizi parvarejusi bez IKP krituma),Vacija.Svarigak parnjemt so Skandinavijas,ekonomisko,politisko,tiesiskaas valsts,pilsoniskas lidztdalibas,nodoklju,socialaas sferas modeljus bez saviem”izkropljojumiem”,tad so valstu ministri pasi zvanis un gaidis,kad musu arlietu ministrs nocels klausuli:).Visu gaisu Ronja kungs-pagaidam vel ticu Jums:)

Nu gan, — latviešu kumpās muguriņas atkal līkas un daži latvieši jau vairāk zviedri par zviedriem pašiem: ak, Ronis šiem pāri nodarījis! Ne vella nav pāri nodarījis: it kā tepat, e-vidē nebūt atrodams dokuments, kas pierāda, ka Zviedrijas valdība atsevišķā programmā, ar valdības finansu līdzdalību, sūtija/aicināja/mudināja savas privātbankas ekspansijā (!) uz Baltiju. Vienu pašu reizi premjers, pirms kļūt par GalertLācīti, Dombrovskis zviedru virsaišiem pateica: “Lai kāds bezatbildīgi aizņemtos, ir jābūt kādam, kas bezatbildīgi aizdod.” Varbūt Dombrovskis bija neattapīgs, varbūt poētiski diplomātisks: finansu lietās aizdevēji ir profesionāļi, ņēmēji — diletantiski patērētāji, visās profesijās profesionāļi, kuri sit diletantus/neprofesionālus ir neētiski.

Es domaju par mums, latvieshiem.
Reizeem (varbuut paraak biezhi) mees sevi redzam kaa berni, aizvainoti, kads mums paari noariiji, kaadam par mums jaaparuupejas. Zviedri nav muus laidushi pasaulee un vinjiem nav par mums bez ierunaab jaaruupeejas. Vienaalga kuraa virzienaa mees exponeejamies, savas riiciibas augljus pashiem vien buus jaaeed. Pat ja tos eedot varam turpinaat ciiksteet, ka maamma ir vainiiga, nepieskatiija…

Ja mees redzam Ronja komentarus kaa pieaugushie, ja vinjsh runaa par vienu no buutiskaakajiem (un varbuut “Role model”) partneri regionaa. Tad kaapeec gan nee, lai ir srii shaadi komentaari. Ceru ka aarlietu ministrijai ir skaidrs redzzeejums kaa stiprinaat Zviedrijas iesaisti Latvijas ekonomikaa, sabiedriibaa. Arrlietu ministrs pat vareetu rezeem iesaistiities iekspolitikas diskusijaa, paskaidrojot, tiem , kas lamaa “svensonus”, kur un ko mees eksponeejam ar saadu uzvediibu.

Roņa k-gs mēģina demonstrēt kompetenci pārāk plašā jautājumu lokā. Rezultātā sanāk buļļa pakaiši..

Ja Ronis brīnās, ka Borgs ar viņu lāga nerunā, tad viņam vajadzētu zināt, kurā līgā spēlē Zviedrijas finanšu ministrs

List of Bilderberg participants
….
* Anders Borg (2007),Minister of Finance 2006-
…
* Queen Beatrix of the Netherlands (1997, 2000, 2010)[1][2][3]
* Prince Charles, Prince of Wales, United Kingdom (1986)[6][7]
* Juan Carlos I of Spain, King of Spain (2004)
…
# Hillary Rodham Clinton,[15] 67th United States Secretary of State
# Charles Douglas Jackson (1957, 1958, 1960),[18] Special Assistant to the President
# Joseph E. Johnson[19] (1954), President Carnegie Endowment for International Peace
# Henry Kissinger[20] (1957, 1964, 1966, 1971, 1973, 1974, 1977, 2008),[21] 56th United States Secretary of State
# Colin Powell (1997),[1] 65th United States Secretary of State
# Condoleezza Rice,[15] 66th United States Secretary of State

Vispirms – nodeviba ir zviedru otrais vārds. Ja rūpīgāk apskatās XX gs vēsturi, tad ir nebeidzama cinisku nodevību virkne pret visiem kaimiņiem. Sākot ar Somiju, Norvēģiju un beidzot ar Latviju. Nopietni politikas un vēstures speciālisti korekta ir teikuši, ka Zviedrija ar savu neitralitāti ir balansējuši uz amoralitātes robežas. Es teiktu, ka pārkāpuši to.
Bet lai izprastu skandināvus un, it īpaši, zviedrus ir jāzin Jantes likumi, kas caurvij viņu domāšanu – no izpratnes par dzīvi līdz pat nodokļiem un ārpolitiku. Viens no tiem saka
– Don’t think that any one of us cares about you. (vairāk – Jante Law wikipeadia).
Tādēļ ir velti sagaidīt, ka zviedriem būs kaut kāda patiesa interese par mums. Viņi vienkārši nesaprot kādēl viņiem būtu lieki jāuztraucas par kaut kādu Latviju. Viņus interesē tikai bizness un sava labklajība, kas nopucēta ar plašajām eigēnikas programmām.

Vai portāls kļūs par izklaides vietu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām?

Jā, Baltijas jūras reģions kā attīstības virziens tiešām nav redzami aktivizēts, kaut šķiet, tas varētu būt perspektīvs, pat aizraujošs! Labi vismaz, ka Latvijas universitāte piedāvā Baltijas jūras reģiona studijas – ar starpdisciplināru rakursu (cik laikmetīgi!), un jau vairākus gadus. Rezultātu es, parasts ar tēmu nesaistīts iedzīvotājs, gan nemanu. Bet, ko nodomāju, lasot rakstu jau pašā sākumā – šķermi paliek katrreiz, kad uzzinu, ka atkal zviedru uzņēmējam pārdots kārtējais zemes gabals Kurzemē.

Īsti nesaprotu, kāpēc vispār kādiem zviedriem vai kam būtu ļoti jācepjas par mūsu problēmām.Zviedru attieksme, kā ierasti pragmātiska, izdevīguma kontekstā.Domā par sevi. Baigie pārsteigumi?Stumdīt un bīdīt “virzienos” var tikai to kas pats infantīli nezin ko grib.

Nu glumjš gan mūsu ārlietu ministrs! Protams, diplomātam jābūt veiklam demagogam, bet nu nedrīkst uz līdzenas vietas nonākt pretrunās. Kungs aicina piedot Krievijai /protams, tas jādara, ja būs pretimnākoši soļi/, bet Zviedrijai pārmet pat vikingu laikus:) Negribas būt paranoiķim, bet vai šī retorika nav pakārtota vēlmei stumt Latviju tieši austrumu virzienā, ja jau sliktie zviedri mūs tā apbižo vairāk kā 1000 gadus?:)

Nevainosim zviedrus, jo diez vai tādā veidā mēs viņos izsauksim vainas sajūtu un tāpēc viņi darīs ko vairāk. Problēma ir mūsos pašos, mūsu sabiedrībā: 1) 43% no LV iedzīvotājiem ir nelatvieši un kas gan viņiem kopīgs ar zviedriem un viņu vērtībām? 2) ar latviešos ir manāma tendence atkal nosvērties Austrumu virzienā pēc zināmas vilšanās Rietumos, kuri 20 gados nav nodrošinājuši šeit debesmannu ķīseļa krastos; 3) mūsu pašu politiskā un komunikācijas kultūra ir joprojām vairāk saprotama uz Austrumiem no Zilupes nekā uz Rietumiem no Ventspils; 4) mūsu “gazifikācija politika” skaidrāk par skaidru mūs eksponē attiecīgajā virzienā; 5) ar LV mediju telpu ir viennozīmīgi tas pats (piem. vienreiz prime time laikā no 5 LV bezmaksas kanāliem, 4 rādīja krievu seriālu).

Roņa kungs, attiecībās ar Zviedriju klasiskajā diplomātijā Jūs esiet izgāzies. Bet kā ir ar publisko diplomātiju? Kas ir darīts Latvijas interešu realizācijā Skandināvijas virzienā vispār un ar Zviedriju konkrēti tai skaitā?

Ja mēs uzskatām, un pamatoti, ka ģeopolitiski mūsu virziens Baltijas jūras reģions, bet A.Pabriks tāpat pamatoti norāda, ka Latvijai jāintegrējas Ziemeļvalstu ekonomikā, tad gribu redzēt – ko ĀM ir darījusi un dara, lai pa šo ceļu dotos?

Neesmu zviedrs, esmu latvietis tepat uz vietas. Bet pat man nav redzams, ka kas jēdzīgs notiktu, izņemot to, ka Latvijas ārlietu ministrs presē nav apmierināts ar Zviedrijas premjeru un finanšu ministru.

Mūsdienu diplomātijā šajā IT laikmetā un globalizācijā pastāv daudz jaunu metodoloģiju un instrumentu, kurus valstīm izmantot savu interešu realizācijā starptautiskajā sistēmā. Diemžēl Latvijas Ārlietu ministrija tādus nepārvalda.

Nevaru piekrist Ronim par uzbrukumiem Zviedrijai. Musdienu Zviedrija ir pilnigi cita valsts, salidzinot ar to,kas bija pirms paris gadsimtiem. Un, likteniga sakritiba, Zveidrijas ES prezidentura zinama mera izglaba LV. Starptautiska aizdevuma sarunu organizesanaa un sanemsanaa lielo lomu speleja Zveidrijas premjerministrs, ka ES prezidenturas vaditajs. Ronim nevajadzetu lidzigi ka oligarhiem meklet kadu arejo ienaidnieku. Tas ir smiekligi. Atceresimies, ka Igaunija bija un ir tas pasas Zviedru bankas kas Latvija. Tacu Igaunija nebija Kalvitis un Slakteris. Tas nozime, ka nevis Zviedru bankas vainigas, bet gan Latvijas ta laika valdibu nespeja profesionali un atbildigi vadit valsti.

Jā, Zviedrija ir kļuvusi atturīgāka pēdējos gados ar Latviju, bet ir jāņem vērā fakts, ka krīze ir globāla un Zviedrija pirmkārt koncentrēja visus savus spēkus, lai risinātu savas ne svešu problēmas (nav jau Krievija, kas redz citu valstu problēmas, bet savas neredz!). Tagad, kad Zviedrija jau ir atveseļojusies, visticāmāk mēs varam sagaidīt lielāku palīdzību, bet ir jāņem vērā fakts, ka tagad liela ietekme ir SVF un šīs organizācijas politiskais smagsvars ir ASV nevis Eiropas valstīm, tādēļ uz pārāk lielu iniciatīvu cerēt mēs nevaram. Zviedrija atgriezīsies pie mums, kad mazināsies SVF ietekme valstī un kad Zviedrija būs tikusi galā ar palīdzību Igaunijai, kas vienmēr tiek vairāk asociēta ar Skandināvijas valstīm.