Nedēļas nogalē 10 noslīkušie

60% no ceļu satiksmes negadījumiem, kuros 2009. gadā cietuši gājēji, Rīgā ir notikuši ārpus gājēju pārejām – šādu ziņu, kā arī aicinājumu iedzīvotājiem šķērsot ielu pa gājēju pāreju šodien informāciju aģentūrām izplatījis Rīgas domes Satiksmes departaments.
Taču šajā ziņā, manuprāt, ir ietverta daudz trakāka vēsts, jo sanāk, ka 40% no ceļu satiksmes negadījumiem, kuros 2009. gadā ir cietuši gājēji, notikuši uz gājēju pārejām. Proti, 214 no 532 cilvēkiem pagājušajā gadā notriekti tad, kad šķērsojuši ielu atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem. Morāle – Rīga joprojām ir nekulturāla pilsēta, kur cilvēka veselība un dzīvība tiek apdraudēta tik stulbā veidā. Tiesa, pēdējos desmit gados ir sasniegts zināms progress, ko īpaši var izjust nokļūstot Latīņamerikā, kur situācija uz gājēju pārejām ir apmēram tāda pati, kā nu jau labi aizmirstajā 2000. gadā Rīgā. Piemēram, Argentīnā es tiešām nesapratu, kāpēc vispār tādas „zebras” uz ielas ir jākrāso, ja autovadītāji uz tām nereaģē vispār (mēģināju iedrošināt vietējos un pāris reizes šķērsot ielas šim nolūkam paredzētajās vietās, bet vienmēr viens un tas pats – nesamazinot ātrumu, mašīna tuvojās man un nikni signalizēja). Taču pa Rīgu nestaigā tikai latīņamerikāņi, kam grūti iedomāties auto, kas varētu apstāties pie gājēju pārejas – par to arī liecina 40% uz pārejām cietušie gājēji. Katrā ziņā Satiksmes departamenta aicinājums iedzīvotājiem šķērsot ielu pa gājēju pāreju šobrīd uztverams kā formāls, joprojām pāragrs un pat bīstams. Statistika liecina – jāturpina aicināt vai drīzāk piespiest autovadītājus saprast, ka Latvija grib būt civilizēta valsts.