Krievija internetā publicējusi Katiņas slaktiņa arhīvus

18

Komentāri (18)

Sandra 29.04.2010. 22.26

par vēsturi tomēr jāspriež ievērojot attiecigā laikmēta apstākļus, spēju uz ko latviešu vairākums pagaidam nav izrādījis. Krievijai Baltijas valstu priekšā diez vai ir par ko atvainoties, jo pretēja gadījuma Latvijai būtu jāatvainojas piemeram par latviešu strēlnieku nodēvīgu lomu labklājīgas Krievijas Impērijas gašanā un pieņemt ka ir dabūjusi to ko pelnījūsi. tāda ir vēsture un bīstamības spēlēs ar to.

juridiskā ziņā vel var diskutēt vai okupacija ka tāda bija vai nebija tolaik par nepieņemamu, bet morāla zņā latviešu tautas vairākumam nav ko pārmēst PSSR. jebkura gadījumā, pirms parmēstu citiem par nepareizu attieksmi pret minoritāti jaiemācas pašiem cienīt minoritāšu intereses, ko latviešu vairākums neskatoties uz skarbu pieredzi ta arī nav iemācijies. diemžēl. it īpaši žēl, jo vēsture atkārtojas kad no tās nemācās. bet labs ir tas, ka nakotni var ietekmet labojot tagadni.

0
-1
Atbildēt

0

www.vecamate.lv 29.04.2010. 08.59

Izskatās pēc spēles kā uzmesties par poļu draugiem,un vai tik pēdējā laika “poļu stāstam” īstais iemesls nav Polijā atklātās gāzes atradnes.. Pie viena jāpabrīnas par cien.Askolda labticīgo naivumu par- Medvedeva drosmīgo soli,cerībām uz revidēšanu.. Tai laikā,kad reāli tur tiek piegriestas skrūvītes aizvien ciešāk..

+5
0
Atbildēt

0

janisholsteins 28.04.2010. 22.30

NB! labs iekš- un ārpolitiskais gājiens: publicējam un darām to internetā, kas lielākajai daļai Krievijas iedzīvotāju nav pieejams. Attiecīgi – uz ārpusi labā griba parādīta un iešēji – esošie nāciju veidojošie mīti nav apdraudēti.

+4
-1
Atbildēt

0

austrisv 28.04.2010. 19.34

Manuprāt, Krievija neko nenožēlo un nevienai tautai par ļaundarībām neatvainojas.
Tad kā tur ar to Ukrainas piespiedu badu Staļina laikā un milzu upuriem. Vai krievija to atzīst!
Kā tad paliek patiesībā ar tām Staļina bildēm 9.maija svētkos Maskavā! Tāpt dievinās ļaundari ar jaunu spēku. Tātad Krievija neko nenožēlos arī turpmāk un jālūdz dievs, lai atpestī mūs no Krievijas lielās uzmanības, jo tā neko labu nenes!

+7
0
Atbildēt

1

    Aivars Vilkaste > austrisv 29.04.2010. 10.07

    «Kungs, pasargi mūs no mēra un no krieviem.» Tādu uzrakstu atklāja uz Jēkaba baznīcas zvana. Laikam mūsu senči zināja, ko Visuvarenajam lūgt!

    +2
    0
    Atbildēt

    0

mary75 28.04.2010. 14.41

“Memoriāls” jau paziņojis, ka nopublicētie dokumenti nesatur nekā jauna, un Polijā tie tika publicēti jau 1992.g.
Tie, ko poļi pieprasa, vēl arvien ir slepeni un publicēti netiek.

+1
0
Atbildēt

3

    ievuliitis > mary75 28.04.2010. 14.43

    Pastāsti lūdzu sīkāk?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    mary75 > mary75 28.04.2010. 15.04

    Atver svobodanews.ru, tur intervija ar Memorials biedru Račinski.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    andrisskrastins > mary75 28.04.2010. 15.22

    Bet savā ziņā līdz ar to tiek apstiprināts, ka Polijā publicētie dokumenti ir īsti. Tas ir neliels, bet tomēr sasniegums.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Anita Brauna 28.04.2010. 14.04

Labāk vēlu, nekā nekad.
Krievija publiskojusi ar Katiņas slaktiņu saistītos dokumentus. Vairāk nekā sešdesmit gadus oficiālā Krievija noliedza, ka čekisti 1940.gada pavasarī aukstasinīgi noslepkavoja aptuveni 22 tūkstošu Sarkanās armijas gūstā kritušos poļu virsniekus. Vaina, protams, tika uzvelta nacistiskajai Vācijai, kaut arī vācu okupācijas laikā bija gūti neapstrīdami pierādījumi tam, kad tika slepkavots, un kas to darījis.
Tūlīt pēc kara Katiņas traģēdija piederēja pie delikātiem jautājumiem. Tik delikātiem, ka Katiņas traģēdija pat netika skatīta Nirnbergas prāvā, kurā tiesāja galvenos nacistiskos kara noziedzniekus. Pēc PSRS sabrukuma nevēlēšanās atklāti runāt par Katiņu bija viens no galvenajiem Krievijas un Polijas ne visai labo un brīžam pat saspīlēto attiecību cēloņiem. Krievijas augstāko amatpersonu līmenī ledus iekustējās, kad pa ceļam uz upuru piemiņas pasākumu Katiņā aviācijas katastrofā bojā gāja Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un daudzas citas augstas amatpersonas.
Dokumenti publicēti pēc Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva rīkojuma, un tas patiesībā ir diezgan drosmīgs solis. Krievijā netrūkst cilvēku, kuriem saglabājusies padomju pašidentifikācija, un kuriem attaisnojams (tādi laiki!) šķiet gandrīz viss, ko darījusi padomju vara.
Starp atslepenotajiem dokumentiem visatklātākais un ciniskākais laikam gan ir Lavrentija Berijas ziņojums Staļinam, kurā viņš pamato nepieciešamību tikt vaļā no “nevēlamajiem elementiem” poļu gūstekņu nometnēs. Izglītoti cilvēki, padomju varai naidīgi, nodarbojas ar kontrrevolucionāru aģitāciju. Līdzīgs pamatojums bija nākamās vasaras iedzīvotāju deportācijām okupētajās Baltijas valstīs.
Tabu noņemšana patiesībai par Katiņas traģēdiju vieš cerības, ka Krievija varētu revidēt savu oficiālo nostāju arī citos ar Staļinu un staļinismu saistītos jautājumos. Piemēram, atzītu Baltijas valstu okupāciju 1940.gada vasarā.

+17
0
Atbildēt

2

    andrisskrastins > Anita Brauna 28.04.2010. 14.34

    “Dokumenti publicēti pēc Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva rīkojuma, un tas patiesībā ir diezgan drosmīgs solis. Krievijā netrūkst cilvēku, kuriem saglabājusies padomju pašidentifikācija, un kuriem attaisnojams (tādi laiki!) šķiet gandrīz viss, ko darījusi padomju vara.”

    Zini kas ir dīvaini un raksturīgi šādiem režīmiem Askold? Ka pēc šo “citādi nevarēja” varoņdarbu atklāšanas šiem cilvēkiem ir aste starp kājām. Visi ir vareni to darot, bet kad ir jāatbild par darbiem, visi grib visu slēp, noliegt. Populārs līdz šim ir bijis “Holohaust denialism”, tāpat Serbija, lai arī sludināja rasu tīrību, nespēja atzīt albāņu masu slepkavības līdz bija pilnībā neapgāžami pierādījumi.

    Ir skaidri redzams, ka viņi neattaisno, bet cenšās selektīvi to neatcerēties, izdzēst no savas un citu atmiņas.

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

    a_oleinika > Anita Brauna 07.05.2010. 03.18

    Jā, ir tāds fenomens.
    Kad Katiņas problēmas pētnieki Krievijā intervēja vēl dzīvos lieciniekus, visi izrādījās “šoveri”; šāvis neviens no intervētajiem neesot.

    Te gan jāmin, ka Rodina kungs ir mazliet neprecīzs. Nirnbergas tribunālā PSRS gribēja gan skatīt šo lietu tās falsificētajā formā. Bet fakti un liecinieki bija tik nepārliecinoši, ka PSRS ātri vien apturēja tās virzību, lai nepiedzīvotu izgāšanos un skandālu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Ēriks Rūsis 28.04.2010. 13.29

ru saite noklaajusies mezhoniigo pieprasiijumu deelj? :)

+3
0
Atbildēt

0

ilmisimo 28.04.2010. 13.04

un kur saite?

+3
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam