Piesaka karu velosipēdu zagļiem

Kur var apskatīt tos pareizos pieslēgšanas paņēmienus…?

interesanti, vai velosipēdistus nolinčotu, ja parādītos propozīcijas 1m no braukšanas joslas labās malas “ziedotu” velotransportam.
Velotransporta attīstībai būtu jābūt prioritāšu sarakstā – tas strādātu.
Pēdējo gadu laikā Rīgas iedzīvotājs lēnām sāk saprast velosipēda priekšrocības, tikai problēmas ir drošība – abpusēja sadarbība. Viena puse godprātīgi noliel velo eksāmenu, savukārt otra puse parūpējas par velosipēdu reģistru, Latgalītes daļēju aizklapēšanu, kā arī daudz maz regulāru ss.lv un.tml. saitu pārlūkošanu.
Būtu jāveicina ciešāka sadarbība ar Skandināvijas valstu lielāko pilsētu pašvaldībām, lai iemācītos attīstīt paliekošu veloinfrastruktūru, kas
spētu atrast vietu, teiksim, rīdzenieka identitātē.

staipīšana uz 5. stāvu sevišķi pēc gara brauciena ir murgs, bet ko nedarīsi, lai brauktu atkal.

cik tūkstošus riteņu jānozog, lai policija sāktu domāt. cik simtiem riteņbraucēju jāiet bojā, lai būtu celiņi un normāli pārbraucamas apmales.

veloceliņi ir sarkanā krasā, jo tās ir pirms tam mirušo, sasisto riteņbraucēju asinis – lai sabiedrība saprastu problēmu.

Cerams, policistu pieteiktais karš nepaliks tikai tāds pašvaks iesaukums, kurā atšaudīties galējas nepieciešamības gadījumā. Ceru, ka drīzumā būs dati par atrastajiem velosipēdiem, policisti tiešām būs gatavi lādēt plintes un mest ēsmas.Labprāt piedalītos kādā tās izlikšanā. Noklausījos šodien LR raidījumu, kur Igo Japiņš ieteica pirkt lētākus riteņus. Mazāk kārdināšot zagļus. Nu nē. Zog visu. Velosipēds, ko man nozaga bija vērtībā zem 100 latiem. Šķērslis nebija slēdzējs – kuģu lietu veikalā pirkta trose, ko no liela rituļa atdalīja ar fleksi. Atliek vien sargāt velo pašiem. Nepieslēgt stāvvietās, kas tikai pēc tādām izskatās un nav iecementētas. Parasti velosipēdu pieslēdzu vietā, ko pārredzu vai iekštelpās.Zagļi sazāģēs trepju margas, uzlauzīs durvju kodus, tāpēc pa nakti savu ielu karali nesu uz 5.stāvu. Jo es nedzīvoju Singapūrā, bet Rīgā. Ja nu pieslēdzu nepārredzamā vietā,skaitu mantru – lietas nāk un iet. Nav vērts uztraukties,ka nozags.Jo nozags taču.

Uzskatu, ka īstajā laikā sākuši karu. Iepriekš velo braucēji bija mazs procents, bet tagad (laikam, krīzes iespaidā), šis procents strauji aug. Iepriekš nebija vērts, tagad ir aktuāli!

Pārfrāzējot slavenu latviešu teicienu:
“Es zagu riteņus, un zagšu !”

Melnā sērga pret kuru nav iespējams cīnīties. Dēļ šiem, jau vairākus gadus riteni nepērku.

Nu re, pamatojoties uz straujo veloīpašnieku skaita pieaugumu un zādzību skaita apmēriem, nepieciešams ieviest velosipēdu reģistrācijas sistēmu. Velo bez dokumentiem pārdot nedrīkst!

Pirmais taktiskais solis šajā lietā varētu būt Latgalītes bombardēšana ar reidiem, jo pats ar savām acīm esmu redzējis, kā šajā “tirgū” iebrauc puisis uz velosipēda apgriež riteni kājām gaisā, ap to sapulcējas vietējie “tirgotāji” un velosipēds tiek izjaukts 5minūtēs un katra daļa pazūd savā virzienā. Protams stāvvietu problēma ir vēl milzīgākā, jo uz veikalu ar riteni tikai divatā, kamēr viens veikalā otrs sargā riteņus, jo arī kameras neko nedod, vajag reālu cilvēku – sargu.