Eiropas gaisa telpa brīva

Mosties, Katla vulkān, mosties,
Pelniem laiks uz Rīgu posties!
Pildi milzum lielu kravu
Sārtu, ugunīgu lavu!
(avots – delfi)

Vēljoprojām sēžu un domāju, kas notiktu ja vulkāns paralizētu Eiropu uz gadiem padsmit. Katastrofa, šķērslis, zaudētas iespējas ? Nezinu, bet vēlētos redzēt, JA VIEN tas neskartu pārāk daudzu cilvēku likteņus.

Pagājusi nedēļa, 100 000 lidojumu atcelti, miljoniem cilvēku ceļojumi izjaukti, aviokompānijas savus zaudējumus lēš ap 1,7 miljardiem dolāru, bet neviens nevar pateikt, cik patiesībā bīstami bija Eijafjadlajekidla vulkāna virs Eiropas izspļautie pelni. Kā lasāms šodien Business Week http://bit.ly/ds54Hd, vulkānu pelnu ietekme uz lidmašīnu dzinējiem ir maz pētīta, gaisa telpas slēgšana balstījās uz datora programmas izstrādātu modeli, un tikai vakar notika lidojums, kurā zinātnieki centās saprast, kāda ir pelnu koncentrācija dažādās vietās virs Eiropas.

Eiropas Savienības un tās dalībvalstu amatpersonas aizstāvas pret aizvien pieaugošo kritiku, sakot, ka drošība ir galvenais kritērijs. Šaubu nav. Neviens negribētu būt lidmašīnā, kurai vulkānu pelnu dēļ apstājas visi dzinēji, kā tas 1982.gadā notika ar vienu British Airways Boeing 747, kura laidās četrus kilometrus brīvā kritienā, pirms pilots spēja atkal iedarbināt kādu no dzinējiem. Par laimi, pelni nav izraisījuši nevienu aviokatastrofu, bet tas arī nozīmē, ka aviokompānijas būs jo uzstājīgākas, prasot kompensācijas par saviem zaudējumiem.

Taču ne jau tikai aviokompānijas zaudē naudu. Eiropas lielākā tūrfirma TUI paziņojusi, ka lielais atcelto lidojumu skaits tai jau izmaksājis $30 miljonus. Smagi skartas ir arī visas firmas, kuras pārvadā preces ar gaisa transportu. Ja aviofirmām izmaksās kompensācījas, arī šiem uzņēmumiem būs pamats prasīt kaut ko sev. Un kā būs ar daudzajiem tūristiem, kuri spiesti tālās zemēs gaidīt iespējas atgriezties mājās? Viņiem ne tikai rodas negaidīti un dažkārt netaisnīgi lieli izdevumi, bet arī zaudējumi par nokavēto darba laiku.

Vācijas transporta ministrs jau pateicis, ka iebilst pret kompensāciju maksāšanu aviokompānijām, un nodokļu maksātāji viņam noteikti piekritīs. Taču skaidru zinātnisku kritēriju trūkums gaisa telpas slēgšanai nozīmē, ka strīdi par aizliegumu pamatotību un par to, kam būtu jāuzņemas par tiem finansiālu atbildību, tik drīz nebeigsies.