A+Š mēģina novelt atbildību uz citiem

:)
bet var jau būt ka 460 000 lielu elektorāta daļu, kas sasniedzis pensijas vecumu ar šādu Programmu var iekustināt! Ir smieklīgi maz jaunieši ar kuriem regulāri tiekos, kas ticētu šādām (p)asākām.

Šķiet vēl jauns puika būdams dzirdēju solījumus par nodokļu sloga mazināšanu un pārlikšanu uz kapitālu, tikai pēdējo 10 gadu laikā kapitāls nav kļuvis diez ko lielāks nodokļu devējs. Svarīgi ir apzināties kāda ir solītāja motivācija un vai nav divdomīgi, ka viens kungs sola ar vienu roku dot, bet ar otru ņemt – samazināsim nodokli gāzei (skaidrs, no kurienes tāda interese), tajā pašā laikā palielināsim NĪN bagātajiem! Vai tiešām rūpējoties par gāzes importu, kam nebūtu grūti noticēt, ašais kvadrāts liks saviem draugiem maksāt brangu NĪN? Vai arī šis, kaut arī nedaudz jocīgais solījums (visiem īpašumiem zem 50 000 LVL atcelt NĪN) tomēr netiks turēts?
Kāpēc 5. punktu plānā nav ideja par Nulles deklārāciju, vietējās šķeldas lobiju, daudziem maziem un zināšanu ietilpīgiem biznesiem nevis pāris lielajiem projektiem (D-Tilts un Z-šķērsojums kā “labākie” un “vajadzīgākie” projekti Latvijas vēsturē) – tāpēc ka tajos nav Cashback funkcijas, opcijas un korupcijas!

Šeit man visiem gribas atgādināt patieso realitāti par ekonomikas plānošanu valstī. Redz, Šķēle un Šlesers tagad bļaustās, kādas ekonomiskos procesus vajadzētu savādāk vest un ko Dombrovskis dara aplam utt.

Faktiski, jebkurš ekonomikas students var izlasīt Starptautiskā Valūtas Fonda (SVF)programmu, kura paredzēja tieši visus tos pasākumus, kurus veica Dombrovska valdība. Kā jums šķiet, kurš šo programmu toreiz pirms Dombrovska pieteica? – Slakteris (TP) un Godmanis (LLP/LC).

Tā kā tie AŠi var distancēties savā populismā kā grib, bet reāli ir tik pat iesaistīti.

Ja vairāk latviešiem būtu šādu autoru, būtu lielāka cerība par dzīves sakārtošanos.

TP un LPP/LC jau vienmēr vaino visus sev apkārt… Bet atbildību uzņemties par pašu NEPADARĪTAJIEM darbiem neprot un negrib. http://www.neoidiotisms.blogspot.com/

“Kamēr vēlētāji nespēs atšķirt demokrātiju no…” Vēlētāji ir ļoti dažādi pēc spējas izšķirt (izvēlēties). Ir jāiedziļinās, kam nepieciešama vēlēšanās (iespēja) tam veltīt laiku, enerģiju, lai pārvarētu neizpratnes grūtības. Cilvēks lielāko skaitu gadījumu ies pa (pieprasīs) vieglāko ceļu. Par piedāvājumu parūpēsies (uzbāzīgā) izklaides industrija lai “noēstu” bez pārpalikuma cilvēku laiku, līdzekļus un enerģiju. Jautājums paliek: pilsonis vai ganāma aita barā. Pie visas ārējās atribūtikas.

Respect! Pēteri, beidzot mūsu skatījums konverģē!

Iesaku izlasīt Aivara Ozoliņa komentāru:
http://www.ir.lv/2010/4/16/klusais-apveersums

Laba, korekta analiize, bez banaalaas lirikas apvainojumiem.Pamats normaalai diskusijai.

Tā arī izskatās, daļa no tās programmas ir tas, ko TP pati nesen noraidīja, daļa – vistīrākais populisms.
Atkal cer uz to, ka vēlētājam īsa atmiņa.
Un, diemzēl, daļai tā tas arī ir.

Ļoti laba P.Strautiņa analīze.Pilnībā tai pievienojos un gribētu pielikt vēl savus komentārus:
Par pirmo punktu (nodokļu pārlikšana no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu) jāmin arī apstāklis, ka šī joma tāpat kā daudzas citas prasa izlīdzsvarotu nostāju. Nevar pilnībā atteikties no ienākuma/sociālā nodokļa un visu uzkraut patēriņam, jo patērē visas sociālās grupas, ne tikai tās, kuras spēj nopelnīt naudu. Patērē arī pensionāri, skolēni u.c. sociālās grupas. Bez tam pārāk liels slogs uz produktiem radītu ļoti labu augsni melnajam produktu tirgum un kontrabandai. Tuvākais darāmais darbs būtu izskatīt iespējas pārdalīt sociālo nodokli tā, lai tas vienādās daļās tiktu maksāts no darba ņēmēja un darba devēja puses.
Nodoklis uz neizmantoto komercplatību var būt tikai stimuls efektivitātei uzņēmumos. Kā jebkurš stimuls tas daļēji strādās un, protams, samazinās nodokļu bāzi (neizmantoto komercplatību), tādēļ paļauties uz šo, kā bāzi ienākumiem ilgākā perspektīvā nedrīkst.

Partijām ir bijušas skaistas programmas, aizraujoši punkti. Tas pats Šķēle vienmēr saka: “mēs pedāvājam…” Visi klausa un klusē, kaut gan piedāvāt var tikai to, kas reāli ir. Pirms vēlēšanām tiek runāts par to, kas būs, bet nav bijis un nav pašlaik. Tas atgādina ietilpīgu maisu, kas austs no ekonomikas terminu virknēm, kuru saturu vairākums vēlētāju nesaprot, kas sastiprināti ar vārdiem “palielināt”, “uzlabot”, “vienkāršot”, “atbalstīt” u.tml. Neviens neapšauba vārdu “solīt” aizstāšanu ar vārdu “piedāvāt”. Tikai Repše savas politiskās mazpieredzes laikā izpauda šo nepieļaujamo jēdzienu aizstāšanu (kā var nesolīt?) Pieminētie pieci punkti neiztur ekonomikas speciālistu kritiku. Vien tie skaistie vārdiņi aizķeras vēlētāju ausīs, un, izrādās, ar to arī pietiek.

Šķēle iemetās upē, lai glābtu slīkstošos taukmūļus. Nu viņam pievienojies Šlesers. Jautājums ir vai abi kopā tagad izpeldēs vai nogrims. Vai Šlesers Šķēli cels, vai Šķēle Šleseru gremdēs. Manuprāt otrais. Šlesera enerģijas , kas daudziem šķita simpātiska, nepietiks, lai uzlādētu taukmūļus, un Šķēli tai skaitā. Pārāk daudz viņi ir sadarījuši , lai tauta tagad viņiem noticētu. Tā kā nu Šlesers ir pieķēries cirvim , kas grimst. Vēl jau laidīs burbuļus, bļaus un vicināsies , bet diez vai izpeldēs. Vēl jau Stendzenieks riņki metīs, bet diez vai palīdzēs . Ja vēlēšanas būtu izsvītrojušas jēdzienu tautas partija, nu ir risk,s ka izsvītroti tiks arī mācītāji.

AŠŠAs deklaratīvie saukļi ir reklāmistiski un orientēti uz reitingu celšanu. Tas man atgādina kāda telšu pilsētiņas protestētāja vēstuli Dombrovikim: “Ir jābeidz zagt”. Piekrītu, ļoti pariezi, tāpat kā pamatvilcienos piekrītu AŠŠAs deklaratīvajiem lozungiem. Tikai problēma ir tā, ka šādi lozungi jau neko nedod.
Šķēle man atgādina motoru mašīnā ar daudziem zobratiem. Atceros vectēva dzirnavas. Motors labs, spēcīgs, rūc un griežas, tikai ķemrati – sazobe ir salūzusi un mehānisms nekustas. Motors griežas, bet pa tukšo, jo nekādi nevar atrast pareizo sazobi. Škēles darbības sākumposmā šāda sazobe bija. Motors griezās pareizā virzienā un palīdzēja mehānismu griezt.

Ļoti labi. Ir diskusija.