Meridiāni satiekas tukšumā

Es tikai tagad noskatījos Mātes pienu.
Biju sagatavota tam, ka filma ir drūma, grūta, bet ….
Skatījāmies filmu mazā draugu pulciņā tv un es tiku rāta, lai nedīdos. Bet man bija garlaicīgi. Nebija “atsegts” galvenais varonis, visa filma sastāvēja no saraustītām, pusizstāstītām epizodēm.

Es tiešām priecājos, ka mums atdzimst kino industrija. Ka ir filmas un tās pat atzīst pasaulē.
Bet es vairs nespēju saprast, kā vājas, lai neteiktu neizdevušās filmas var slavēt, var pat apbalvot. Nu tā man ir mistērija.

Ja lasu, ka laba filma, vai laba grāmata. Vaits neticu. Drīzāk labi filmas vai grāmatas reklamētāji, pārdevēji, izplatītāji.

Arī ikstenas grāmata Mātes piens- miljonus no valsts budžeta maksāja par Londonas izstādi , tulkojumiem utt., bet nekur neesmu pamanījusi, ka tā nostātos līdzās Oksanenas vai Šepetienas darbiem par padokupāciju.